E-ŽURNĀLS BILANCE

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo...

Pagājušā gada nogalē tika pieņemti vairāki grozījumi nodokļu likumos, no kuriem būtiskākās izmaiņas bija tieši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tika sašaurināts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju loks, liedzot šo iespēju SIA un PVN maksātājiem, noteikts, ka samaksātais MUN turpmāk tiek attiecināts tikai uz īpašnieka sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet par darbiniekiem nodokļi jāmaksā vispārējā kārtībā, un veiktas citas izmaiņas. Tās bija tik būtiskas, ka lielai daļai normu bija nepieciešams pārejas periods (pusgads vai gads), lai nodokļu maksātāji varētu izsvērt, kā tos ietekmē izmaiņas, un pieņemt lēmumu, vai saglabāt MUN maksātāja statusu vai atteikties no tā. Iespēja atteikties no MUN maksātāja statusa MUN maksātāji, kas šo statusu joprojām ir saglabājuši, droši vien ir samierinājušies ar straujo MUN likmes kāpumu no 15% līdz 25% jeb par 10 procentpunktiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī bez jebkāda pārejas perioda. Turklāt par ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, likmes palielinājums ir vēl...

Vai jūs ticējāt, kad vēlēšanu gaisotnē gandrīz visi politiskie spēki solīja, ka nodokļu politika tiks uzlabota, bet nodokļi netiks palielināti? Ir pamats domāt, ka šaubas radās jau tad. Aizvien ir spēkā spārnotā frāze "kā var nesolīt". Steidzamu grozījumu, kas attiecas uz fizisko personu ienākumiem (summas, ko nodarbinātie saņems uz rokas), ieviešanu likumos izstiepa garumā, jo lielākā daļa no tiem stāsies spēkā 2021. gada otrajā pusgadā. Var jau saukt šo procesu par esošās sistēmas uzlabošanu, tomēr, ieviešot dzīvē nodokļu likumu jauninājumus, problēmas būs gan grāmatvežiem, gan fiziskajām personām. Tik tikko tauta pieradusi pie prognozētā neapliekamā minimuma "īpatnībām" un iespējas nodokli gan atgūt, gan piemaksāt. Jāatzīst, ka regulācijas mehānisms ir iestrādāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā un nodarbinātās personas jau uzticas tam — par to liecina iesniegto deklarāciju skaits un tā intensitāte. Patlaban būs jāmācās vērtēt, ne vien cik lielā apmērā būs jāmaksā jaunie nodokļi, bet arī cik daudz būs tie jāmaksā papildus, beidzoties...

Iepriekšējā Bilances numura redaktora slejā tika minēts, ka 1. jūnijā Darba likums svin savu 19. gadadienu un šajā periodā tas piedzīvojis 26 grozījumus. Arī šoreiz stāsts būs par Darba likumu. Grāmatveži, veicot aprēķinus (nosakot atvaļinājuma vai kompensācijas summu par neizmantoto atvaļinājumu, slimības lapas apmaksu, atlaišanas pabalstu u.c.), vadās no DL 75. panta. Visos gadījumos šiem mērķiem ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, par pamatu ņemot pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksu. Citreiz darba samaksa meklējama, ievērojami nobīdoties atpakaļ uz iepriekšējiem periodiem. Šie aprēķini grāmatvežiem ir daudzmaz skaidri. Tomēr reālajā dzīvē gadās situācijas, kad bez iepriekšējo periodu darba samaksas ietekmes vienkārši jāapmaksā darbiniekam ar mēnešalgu dažas stundas konkrētajā mēnesī. Piemēram, darbinieks sāk vai beidz darba attiecības mēneša vidū vai daļu mēneša strādā, bet pārējo daļu — slimo vai izmanto atvaļinājumu. Minētajos gadījumos ir jāaprēķina alga par faktiski nostrādāto darba laiku, turklāt arī daļēji nostrādātajā mēnesī darbiniekam var izveidoties virsstundas (arī naktīs vai svētkos nostrādātās...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kā aprēķinos piemērot Darba likuma ieteikumus? GRĀMATVEDĪBA Ilvija Ozoliņa: Izmaksas fiziskajām personām – to veidi, uzskaite, deklarēšana un nodokļu piemērošana NODOKĻI Inguna Leibus: Kas jāizvērtē mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdz 15. jūnijam? Agate Zīverte, Irēna Arbidāne, Īva Šaicāne: Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa brīvprātīgas samaksas ietekme uz citu nodokļu likumvides piemērošanu Linda Puriņa: Sezonas laukstrādnieku nodoklis FINANSES Svetlana Saksonova: Nosakām un interpretējam apgrozāmā kapitāla finanšu ciklu Jeļena Marjasova: Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai ATTĪSTĪBA Ikars Kubliņš: Kas mainījies darbinieku nosūtīšanas jomā? Inese Helmane: Būtiskas izmaiņas e–komercijā no 1. jūlija ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ņina Podvinska: PVN būvniecībā Projektam saņemts de minimis atbalsts Importētās preces uzrādīšana PVN deklarācijā Preču eksporta transportēšanas uzrādīšana PVN deklarācijā Dizaina pakalpojums nerezidentam un PVN Maija Grebenko: Tiesības uz sociālajiem pabalstiem Darba brauciens vai darbinieku nosūtīšana Oskars Springis: MUN maksātājs saņēmis grantu Nodoklis no dividendēm NODERĪGI Maija Grebenko: Skolēnu darbs vasarā Laila Kelmere: VID EDS informācija par E–darbnespējas lapām...

Raksta turpinājums. Sākumu skat. šeit. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz aizdevumiem un aizņēmumiem Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) 8.1 panta 1. daļa nosaka, ka ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi 6 mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas. IIN likuma 8.1 panta 2. daļa nosaka, ka ienākumam nepielīdzina: viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu) neatmaksāto daļu, kas nepārsniedz 1500 eiro; aizdevumu, kas izsniegts fiziskajai personai, tās laulātajam vai ar to radniecībā esošām personām līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, lai tā segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, ja aizdevums saņemts bezskaidrā naudā un tā izlietošanu pamato attiecīgie dokumenti; aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē; ja aizdevējs ir kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība,...

Naudas līdzekļu aizdošana citam uzņēmumam vai fiziskai personai mūsdienās ir normāla parādība. No kredītiestādes saņemt aizņēmumu kļūst aizvien sarežģītāk, tāpēc uzņēmēji palīdz viens otram atrisināt izveidojušās naudas plūsmas problēmas. Grāmatvedim jābūt zinošam un jāizvērtē visi nodokļu riski, kas var rasties gan attiecībā uz aizdevumiem, gan arī uz aizņēmumiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN) 1. panta 4. daļa nosaka: Aizdevums — darījums, kurā aizdevējs uz rakstveida vienošanās pamata nodod aizņēmējam naudu un kurš aizņēmējam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot aizdevējam naudu. Svarīgi ņemt vērā, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu licenci. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTA) 1. panta terminu skaidrojuma 3. punkts nosaka: Patērētājs — fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Tādējādi attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu juridiskām personām PTA likums ierobežojumus neparedz. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā...

Vai ar nodokļiem tiek aplikta izņemtā iepriekšējo gadu peļņa, kas gūta, zemnieku saimniecībai (ZS) esot IIN, bet izņemta, kad ZS ir UIN maksātāja? 2020. gadā notika ZS pāreja no IIN uz UIN statusu. Atbilde Zemnieku saimniecības (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgie uzņēmumi, kas drīkst izvēlēties starp iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Praksē šī statusa maiņa no viena ienākuma nodokļa uz citu rada ne vienu vien neskaidrību. Ja līdz 2020. gadam zemnieku saimniecība grāmatvedību kārtoja vienkāršā ieraksta sistēmā, tad līdz ar pāreju uz UIN maksātāja statusu saimniecība maina arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo. Tas nozīmē, ka 2020. gada 1. janvārī saimniecība sagatavo bilanci, norādot aktīvu vērtību, kreditorus, bet starpību starp aktīvu kopsummu un saistībām — kā saimnieciskās darbības kapitālu. Šādā sākuma bilancē pašu kapitāla postenī izdalīt kādas summas kā iepriekšējo pārskata periodu peļņu nav iespējams. Turpmāk attiecībā uz personiskajām vajadzībām izņemtajiem vai...

Vai darba ņēmējs var saņemt bezdarbnieka pabalstu vai slimības pabalstu gadījumā, kad darba devējs nav iesniedzis VID ziņojumus? Atbilde Darbiniekam varētu būt grūtības ar minēto pabalstu saņemšanu, jo, iespējams, darba devējs nav sniedzis VID ziņas par konkrētās personas nodarbinātību. Ja darbiniekam ir izsniegts darba devēja parakstīts darba līgums, jāvēršas Valsts darba inspekcijā vai Valsts ieņēmumu dienestā un jāvāc pierādījumi, ka darbinieks bija nodarbināts attiecīgajā periodā. Tomēr vispirms jānoskaidro ziņojumu neiesniegšanas iemesls. Viens no tiem varētu būt oficiālo darba attiecību nenoformēšana un, attiecīgi, algas izmaksāšana aploksnē. Kamēr maksāja, darbinieks bija apmierināts, bet līdz brīdim, kad zaudēja darbu un konstatēja, ka par viņu nav maksāti nodokļi. Sociālo pabalstu izmaksas pamatojums ir nomaksātie nodokļi, turklāt katram pabalstam svarīgs ir arī noteikts laika periods (apdrošināšanas periods), kas ļauj prasīt pabalstu (vai kvalificēties noteikta pabalsta pieteikšanai). Par nodokļiem, kas nomaksāti par nodarbināto fizisko personu, diemžēl jāinteresējas laikus! Nav nodokļu — nav pabalsta! Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada...

Kādiem nosacījumiem jāizpildās, pieprasot priekšlaicīgo pensiju (divus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma, daudzbērnu māmiņām, īpašos apstākļos strādājošajiem un citiem)? Vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums no 2014. gada 1. janvāra (no 62 gadiem) katru gadu tiek paaugstināts par trīs mēnešiem, līdz no 2025. gada 1. janvāra tas būs 65 gadi. Nepieciešamais apdrošināšanas stāžs līdz 2024. gada 31. decembrim noteikts — ne mazāks par 15 gadiem, no 2025. gada 1. janvāra — ne mazāks par 20 gadiem. Vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums 2021. gadā — 64 gadi (likuma "Par valsts pensijām" 11. panta pirmā daļa, pārejas noteikumu 8.1 un 8.2 punkts). Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, tātad 2021. gadā — 62 gados. Nosakot vecumu, no kura ir tiesības uz vecuma pensiju priekšlaicīgi vai uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem, ņem vērā vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo...

Tuvojas vasara, un daudzi noteikti cer to izbaudīt. Vai tāda iespēja būs pieejama, to drīzumā uzzināsim, jo aizvien vēl daudz nezināmā (ko un kādā veidā drīkstēs darīt). Tomēr, ja atvaļinājums tiks piešķirts un izmantots, grāmatveža pienākums ir aprēķināt tā apmaksu. Pēc būtības Darba likumā (DL) nav minēti grozījumi attiecībā uz vidējās izpeļņas noteikšanu, kaut gan tādas darba samaksas "daudzveidības" kā pēdējā laikā arī nekad nav bijis. Diemžēl arī šajā rakstā jāmin, ka DL, sagaidot savu 19. gadadienu kopš stāšanās spēkā un piedzīvojot 26 grozījumus, joprojām "nav sagaidījis" skaidrojumu attiecīgajos metodiskajos norādījumos grāmatvežu vajadzībām. Tādēļ vieni grāmatveži aprēķinus veic, balstoties un savu saprašanu un pieredzi, citi izmanto kolēģu un padomdevēju ieteikumus. NB! Uzskatu, ka riskanti rīkoties, vadoties tikai no ieteikumiem. Pirms rīkojas, jācenšas gūt loģisku skaidrojumu, vismaz "kāpēc" un "kur tas ir rakstīts". Ar to arī sāksim. Jāatzīst, ka DL grozījumi tomēr ieviesa skaidrību dažos likuma pantos. Piemēram, "pēdējie seši mēneši", kuru darba...

Darbinieks strādā medicīnas iestādē uz darba līguma pamata, ir noteikts summētais darba laiks. Sakarā ar darba īpatnībām un epidemioloģisko situāciju valstī ar darba devēja rīkojumu ir noteikts, ka divas reizes nedēļā darbiniekam jānodod Covid–19 analīzes. Bieži vien laboratorijas noteiktais analīžu nodošanas laiks iekrīt darbinieka brīvdienā. Vai darba devējam ir jāapmaksā darbinieka brīvdienā analīžu nodošanai patērētais laiks? Atbilde Atbilstoši Darba likumam un Darba aizsardzības likumam darba devējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajiem veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Tādējādi darba devējam ir jāveic atbilstoši pasākumi, kas vērsti uz darbinieku veselības aizsardzību darbā, lai samazinātu vai novērstu iespēju inficēties ar Covid–19 izraisošo vīrusu, tajā skaitā nodrošinot darba aizsardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas noteikti Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un Ministru kabineta 09.06.2020. noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Saskaņā ar Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.1 pantu1 darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid–19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par...

2020. gada 11. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma un 22. jūnijā Latvijas Vēstnesī tika izsludināts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk — Starpnieku likums/likums), kas stājās spēkā pagājušā gada 1. augustā un no šī datuma uzliek zināmus pienākumus likuma subjektiem. Tajā skaitā pienākumu ievērot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) prasības, kā arī ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. jūlijam reģistrēties Ekonomikas ministrijas uzturētajā nekustamā īpašuma (turpmāk — NĪ) darījumu starpnieku (turpmāk — starpnieki) reģistrā (turpmāk — reģistrs). Likumā lietotā NĪ starpnieku definīcija izraisīja daudzus jautājumus par to, kam ir pienākums reģistrēties reģistrā un kam šis pienākums tomēr nav jāpilda. Šajā publikācijā informēsim par trešās likumprojekta redakcijas, par kuru nobalsoja Saeima, izstrādātāja — Finanšu ministrijas (FM), kā arī uzraugošo institūciju — Ekonomikas ministrijas (EM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetentiem viedokļiem šajā jautājumā. Sakarā ar zvērinātu advokātu sašutumu1 savu kopīgu viedokli ar...

Darbinieks strādā uzņēmumā no 01.04.2019. Atvaļinājumā bija no 01.07.2020. līdz 28.07.2020. Cik kalendāra atvaļinājuma dienu pienākas darbiniekam 01.04.2021.? 26 vai 28 dienas? Vai pareizi saprotam, ka periodā, kuru ieskaita, aprēķinot atvaļinājumu dienas, tiek ieskaitītas arī prombūtnes dienas ikgadējā atvaļinājuma laikā, un attiecīgi pareizā atbilde ir 28 dienas? Atbilde Darbiniekam pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums par noteiktu darba attiecību periodu, kas ir viņa personiskais (individuālais) gads. Jautājumā minētajā situācijā tas ir 01.04.2019.–31.03.2020. Par to gadu atvaļinājums ir izmantots, un darbinieks turpina strādāt. Nākamais personīgais gads ir 01.04.2020.–31.03.2021., par kuru arī pienākas 28 kalendāra dienu (izņemot svētku dienas) atvaļinājums. Darba likumā nav paredzēts izslēgt no personīgā gada attaisnotās prombūtnes periodus, tajā skaitā — ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus. DL speciāli atrunāts, ka atvaļinājumu "nepelna" periods, kad personai piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums, un periods, kad personai piešķirts bezalgas atvaļinājums, ja tas ilgst vairāk nekā četras kalendāra nedēļas. Uz pēdējo divu atvaļinājumu rēķina darbinieka personīgais gads tiek pagarināts. Publicēts...

Tuvojas laiks, kad autoratlīdzību saņēmējiem, kuri to nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ir jāpieņem lēmums — kādā formā darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Šajā rakstā par tuvāko lēmuma pieņemšanas brīdi — 2020. gada jūniju. Autors ir fiziskā persona, kura radošās darbības rezultātā ir radījusi konkrētu darbu. Izpildītājs ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu. Autoratlīdzība (honorārs/autortiesību un blakustiesību atlīdzība) ir samaksa par intelektuālo īpašumu — par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu; samaksa par darba radīšanu vai izpildīšanu, kā...