Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

E-ŽURNĀLS BILANCE

Kā no 1. jūlija veiksim sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas
Kā no 1. jūlija veiksim sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas
Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1. janvārī, paredz, ka valsts obligātajā sociālajā apdrošināšanā no šā gada 1. jūlija tiek ieviesta minimālo iemaksu prasība. Par to, kā maksājamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras(VSAA) tiešsaistes seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga. Jaunas likmes no 2021. gada 1. janvāra I. Kopase akcentēja, ka no 1. janvāra VSAOI likme darbiniekiem, kas ir apdrošināti visiem apdrošināšanas veidiem, ir samazināta par vienu procentpunktu un sasniedz 34,09%. Darba devēja daļa ir 23,59%, bet darba ņēmēja daļa — 10,50%. Savukārt darbiniekiem, kas ir pensijas vecumā, VSAOI likme ir samazinājusies no 30,87% līdz 30,02%. Darba devējiem tā ir 20,77% un darba ņēmējiem — 9,25%. Jaunas, samazinātas VSAOI vispārējās likmes noteiktas arī pašnodarbinātajiem — no 32,15% līdz 31,07%. Savukārt, ja...
Par darba devēja ziņojumu iesniegšanu
Par darba devēja ziņojumu iesniegšanu
Kā noteikt mēnesi, kurā jāiesniedz VID darba devēja ziņojums atkarībā no datuma, kad izmaksāta alga, atvaļinājuma nauda vai citas summas? Atbilde No 2021. gada 1. janvāra noteikta citāda darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība, un ir divi ziņojuma iesniegšanas varianti: par pārskata mēnesi — līdz nākamā mēneša 17. datumam; par mēnesi, kad veikta izmaksa, — līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 17. datumam. Svarīgi atcerēties: citu nodokļu deklarāciju iesniegšanai termiņi noteikti attiecīgajos likumos (piemēram, PVN deklarācijai — līdz nākamā mēneša 20. datumam); visu nodokļu samaksas termiņš — līdz nākamā mēneša 23. datumam. Sakarā ar minēto, aizpildot ziņojumu, vairs nav prasības norādīt "izmaksas datumu". Galvenais — nodokļu samaksas termiņš. Ziņojuma 2021. gada versijā saglabāta iemaksu objekta (algas, atlīdzības u.c.) uzrādīšanas kārtība (4. aile) un tai atbilstošas VSAOI (5. aile). Tāpat starp 5. un 4. aili pastāv matemātiska saikne: 4. aile x VSAOI likme = 5. aile, tādēļ, aizpildot ziņojumu, ir jāizvēlas darba ņēmēja (pasūtījuma izpildītāja)...
Šogad gaidāmas svarīgas aktualitātes nodokļu un biznesa tiesību jomā
Šogad gaidāmas svarīgas aktualitātes nodokļu un biznesa tiesību jomā
Jau ikgadēji zvērinātu advokātu birojs Sorainen gada sākumā aicina kopā mediju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar biroja juristu skatījumā potenciāli būtiskākajām nodokļu un uzņēmējdarbības juridiskajām aktualitātēm gada turpmākajā gaitā. Arī šoreiz seminārā tika skarti vairāki gan starptautiska, gan vietēja mēroga temati, kas varētu būt interesanti žurnāla Bilance lasītājiem. PVN revolūcija e–komercijas nozarē Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas saistībā ar elektronisko komerciju varētu būt šāgada pats aktuālākais nodokļu temats, uzskata zvērināts advokāts un Sorainen partneris Jānis Taukačs. Attiecīgie PVN direktīvas grozījumi jau ir ieviesti likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", un uzņēmumi varot sākt gatavoties lielajām pārmaiņām, kas stāsies spēkā no 1. jūlija. Šīs pārmaiņas iedalāmas divos galvenajos virzienos. Pirmkārt, mainās nosacījumi importam no trešajām valstīm uz Eiropas Savienību — tirgotāji no Ķīnas, Krievijas, ASV, tagad arī Lielbritānijas (izņemot Ziemeļīriju) un citām ārpussavienības valstīm piemēros PVN importam fiziskām personām jau no pirmā eiro. "Tas nozīmē — ja patērētājs kādā no tirdzniecības platformām pasūtīs kaut vai...
Par dažiem notikušā breksita aspektiem
Par dažiem notikušā breksita aspektiem
Šajā rakstā apskatītas dažas situācijas, kas varētu būt aktuālas pēc beidzot pabeigtā breksita. Patiešām, vārds "beidzot" šeit ir īstajā vietā. Atceramies taču, ka referendums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Lielbritānija) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notika jau 2016. gada 23. jūnijā, bet izstāšanās process ar daudziem beigu termiņiem, kas vairākkārt tika pagarināti un pārcelti, noslēdzās tikai pēc četrarpus gadiem — 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi briti, kam tik ļoti patīk būt pirmajiem visās lietās, šajā spēlē zaudēja grenlandiešiem.1 Vienlaikus joprojām nevar teikt, ka visi breksita jautājumi ir pilnībā atrisināti. ES un Lielbritānija joprojām turpina sarunas par atsevišķiem tehniskiem aspektiem, tai skaitā arī attiecībā uz dažiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumiem, kurus apskatīju iepriekšējā rakstā (sk. rakstu "Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem" žurnālā Bilance Nr. 6 (450) 2019. gada jūnijā). Taču tās situācijas, kas ir atrisinātas, tiek aplūkotas šajā rakstā. Lielbritānijas individuālais PVN identifikācijas numurs "GB" Sāksim ar vienkāršāko. Valsts ieņēmumu dienesta...
Kā apmaksāt darbnespējas lapu A, kas izsniegta pēc lapas B?
Kā apmaksāt darbnespējas lapu A, kas izsniegta pēc lapas B?
Darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar aizdomām par Covid–19, bet vēlāk noskaidrojās, ka tā ir cita saslimšana, un no ceturtās dienas izsniegta lapa A. Kā apmaksāt slimības turpinājumu? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pārejas noteikumu 46. punktu, (..) ja personai izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedz darbnespējas lapu B bez personas personīgas apskates (attālināti) un par šo periodu piešķir slimības pabalstu 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas algas. Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid–19 un analīzes: 1) ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda izmaksājama šā likuma 36. pantā noteiktajā kārtībā (..) Savukārt minētajā pantā jāpievērš uzmanība tā sauktajam atslēgvārdam: ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču...
Tūrisma operatora ieņēmumu atspoguļošana PVN atskaitē
Tūrisma operatora ieņēmumu atspoguļošana PVN atskaitē
Saskaņā ar PVN likuma 136. panta trešo daļu: tūrisma operatora sniegtā ar nodokli apliekamā tūrisma pakalpojuma vērtība ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un tūrisma operatora faktiskajām izmaksām par citu personu veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam. Savukārt panta sestajā daļā teikts: tūrisma operators aprēķina šā panta trešajā daļā minēto ar nodokli apliekamo tūrisma pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā. Vai PVN atskaitē jāatspoguļo arī ar PVN neapliekamā daļa (kas vienāda ar tūrisma operatora faktiskajām izmaksām)? Ja jā, tad kurā rindā? Atbilde Tūrisma operatora sniegtajiem pakalpojumiem ir īpašs PVN piemērošanas režīms saskaņā ar PVN likuma 136. pantu, kā arī PVN direktīvas 2006/112/EK 306.–310. pantu. Tā būtība ir šāda — ja tūrisma operators, rīkojoties savā vārdā, izmanto cita nodokļu maksātāja piegādes vai pakalpojumus, sniedzot ceļojumu pakalpojumus, viss darījums uzskatāms par vienu piegādi, kam piemērojams PVN tūrisma operatora dalībvalstī. Ar...
Kāpēc ir svarīgi analizēt uzņēmuma apgrozāmo kapitālu?
Kāpēc ir svarīgi analizēt uzņēmuma apgrozāmo kapitālu?
Uzņēmuma finanšu vadīšanā apgrozāmais kapitāls ir svarīgs analīzes un vadīšanas objekts, jo tas "apvieno" apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību vadīšanas procesus. Ekonomikas literatūrā apgrozāmais kapitāls tiek definēts kā starpība starp apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām. Kā jau tika minēts, uzņēmuma apgrozāmo kapitālu aprēķina, no apgrozāmajiem līdzekļiem (debitori, krājumi, nauda) atņemot īstermiņa saistības (parādi piegādātājiem, saņemtie avansi, nākamo periodu ieņēmumi, sociālās apdrošināšanas maksājumi, nodokļi un citas saistības, par kurām netiek maksāti procenti). Apgrozāmo kapitālu mēdz saukt arī par neto apgrozāmajiem līdzekļiem. Parasti apgrozāmie līdzekļi pārsniedz īstermiņa saistības, veidojot pozitīvu apgrozāmo kapitālu. Apgrozāmais kapitāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu normālu uzņēmuma darbību, jo apgrozāmo līdzekļu pārsniegums pār īstermiņa saistībām nozīmē to, ka uzņēmums ne tikai spēj dzēst savas īstermiņa saistības, bet tam ir arī rezerves darbības paplašināšanai un turpmākai attīstībai. Pastāv apgrozāmā kapitāla apjoma atkarība (tas pieaug vai samazinās) no apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību apjomu izmaiņām. Menedžeri, kas nodarbojas ar apgrozāmā kapitāla vadīšanu, izmanto...
Kā noteikt tiesības uz sociālajiem pabalstiem?
Kā noteikt tiesības uz sociālajiem pabalstiem?
Esmu darba attiecībās ar diviem darba devējiem. Vai slimības gadījumā saņemšu slimības pabalstu no abiem vai tikai no tā, kur iesniegta mana algas nodokļa grāmatiņa? Vai vajadzības gadījumā man var būt piešķirta invaliditātes pensija vai bezdarbnieka pabalsts? Atbilde Pirmais nosacījums sociālā pabalsta saņemšanai: personai ir jābūt sociāli apdrošinātai, tas ir, būt darba ņēmējas statusā vai pašnodarbinātās personas statusā. Otrais nosacījums radies salīdzinoši nesen. Lai pretendētu uz sociālo pabalstu (darbnespējas zuduma dēļ vai sakarā ar maternitāti/paternitāti), personai jābūt iepriekš minētajā statusā noteiktu periodu: vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai sešus mēnešus 24 mēnešu laikā (mēnešiem nav jābūt pēc kārtas). Trešais nosacījums: jānoskaidro, kādā statusā persona ir apdrošināta, tas ir, kādu gadījumu iestāšanās rezultātā personai tiks izmaksāts sociālais pabalsts. Tātad uz visiem pabalstiem droši var pretendēt tās personas, kas apdrošinātas pēc standarta likmes, pieņemot, ka vienlaikus izpildās pirmie divi nosacījumi. Tiek apdrošināti (ko nodrošina likme 34,09%) šādi riski: valsts pensiju apdrošināšana; sociālā...
Kā aprēķināt darba algu, ja mēnesī ir svētku diena?
Kā aprēķināt darba algu, ja mēnesī ir svētku diena?
Lieldienu laikā bija trīs svētku dienas, no kurām viena svētku diena — svētdienā, un tas nozīmē, ka atkal tiek uzdots jautājums — kā aprēķināt darba algu? Sevišķi šis jautājums kļūst aktuāls, ja uzņēmumā ir radušās konfliktsituācijas un jautājuma skaidrošanā piedalās Valsts darba inspekcija. Mēģināšu izskaidrot situāciju un ieviest skaidrību procesos, vēršot uzmanību, ka skaidrojums tiek dots, balstoties uz uzņēmējiem saistošo Darba likumu, jo šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa, un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Jāņem vērā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (spēkā no 01.01.2016.). Vispirms jāizpēta Darba likuma nosacījumi: 74. pantā "Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ" noteikts: (1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta...
Par valdes locekļa reālo un domājamo ienākumu
Par valdes locekļa reālo un domājamo ienākumu
Ar valdes locekli var būt noslēgti dažādi līgumi, kuros var paredzēt vai neparedzēt atlīdzību. Ja atlīdzība nav paredzēta, tad tiks analizēts valdes locekļa izpildāmo pienākumu saturs, jo par veicamo darbu vispārējā gadījumā Darba likumā ir paredzēta samaksa. Savukārt, ja atlīdzība ir paredzēta, tad tā ir saistīta ar nodokļu piemērošanu. No piemērojamo nodokļu skatupunkta ir divas situācijas, kad valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju un par viņu jāmaksā darbaspēka nodokļi. Valdes loceklim noteikta atlīdzība Pirmā situācija, kad valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju, minēta likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pirmā panta 2. punkta c) apakšpunktā: Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Tātad, ja valdes loceklis pilda darba pienākumus, viņam jānosaka atlīdzība, no kuras maksājami nodokļi. Bieži vien šī atlīdzība tiek noteikta "ķeksīša" pēc, proti, neadekvāti maza. Kas mainīsies šādā situācijā 2021....
NILLTPFN likuma grozījumi aktualizē atbilstības jautājumus
NILLTPFN likuma grozījumi aktualizē atbilstības jautājumus
Šā gada 21. janvārī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma grozījumus, kuri skars plašu uzņēmumu un fizisko personu loku — NILLTPFN likuma subjektus, kas strādā finanšu un nefinanšu sektoros un, kas ir jauninājums, to patiesos labuma guvējus. (Likumprojekts Saeimai vēl jāskata turpmākajos lasījumos - redakcijas piezīme). Finanšu ministrija, kura sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāja likumprojektu, paskaidroja, ka tam ir četri mērķi: Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF1, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomendāciju, kuras uzskata par pasaules standartu NILLTPFN jomā, precīza ieviešana; jauna kopīgā klientu izpētes rīka izveide; jauna kārtība, kādā tiek ziņots par aizdomīgiem darījumiem; NILLTPFN likuma subjektu patieso labuma guvēju atbilstības nodrošināšana. Rakstā aplūkotas jaunās normas, kuras, kā plānots, stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija un būs saistošas visiem NILLTPFN likuma subjektiem. PLG atbilstības izvērtēšana un neatbilstības sekas Plašu rezonansi juridiskajās aprindās un presē izraisīja...
Lielbritānija aiziet, bizness turpinās. Kas jāņem vērā, veicot darījumus pēcbreksita ērā?
Lielbritānija aiziet, bizness turpinās. Kas jāņem vērā, veicot darījumus pēcbreksita ērā?
Apvienotās Karalistes (Lielbritānijas) izstāšanās no Eiropas Savienības pārejas periods ir beidzies, un no šāgada 1. janvāra Lielbritānija ir uzskatāma par "trešo" valsti. Kā šis fakts uzņēmējiem, kas veic darījumus ar Lielbritāniju, ietekmē vairākus svarīgus biznesa aspektus — līgumu slēgšanu, tiesisko strīdu risināšanu, personas datu pārsūtīšanu un preču zīmju aizsardzību, par to īpašā seminārā februārī informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen speciālisti. Kas mainās līgumu slēgšanas jomā? Breksita ietekme uz jau noslēgtajiem līgumiem nebūs pārāk liela — Lielbritānijas izstāšanās nemaina to līgumu spēkā esamību, kuri noslēgti iepriekš. Būtiskākās izmaiņas paredzamas saistībā ar līgumiem piemērojamo likumu, seminārā skaidroja Sorainen zvērināta advokāte Zane Akermane. Līgumam parasti piemēro to likumu, par kuru puses ir vienojušās pašā līgumā, tātad — atbilstoši pušu izvēlei. Ja līgumā šāda vienošanās nav paredzēta, līgumam piemērojamo likumu nosaka pēc dažādiem starptautiskiem līgumiem. Šajā ziņā Lielbritānijā joprojām ir spēkā regulas "Roma I" un "Roma II", jo Lielbritānija šīs regulas pārņēmusi savos iekšējos tiesību aktos....
BILANCES galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Vai laipnība jānosaka likumā?
BILANCES galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Vai laipnība jānosaka likumā?
Nesen internetā lasīju sašutušas sievietes izmisīgu stāstu par dēla samaksāto nodokli (reģistrējot nekustamo īpašumu) teju četrkāršā apmērā, salīdzinot ar to, kāds būtu bijis jāmaksā, ja vien dēls zinātu, ka viņam pienākas ievērojama nodokļa atlaide, jo ģimenē ir trīs mazgadīgi bērni (valsts atbalsta programma 3+). Nejauši par to ir uzzināts vēlāk, bet pārmaksu (mērojamu tūkstošos) nav iespējams atgūt. Protams, var teikt, ka pats vainīgs, likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības un nepasargā no zaudējumiem. Tomēr, ja procesā ir iesaistītas kompetentas personas (zvērināti notāri, Zemesgrāmatas darbinieki un citas valsts amatpersonas), vai nebūtu pamatoti gaidīt no ierēdņiem vismaz minimālus brīdinājumus vai skaidrojumus? Vai ir iespējams katram no mums būt speciālistam dažnedažādu darījumu niansēs? Īpaši darījumos, kas notiek reizi mūžā. Vai ir iespējams formulēt savu jautājumu, ja pat nezini, par ko jāinteresējas, kurš lietpratējs jāmeklē, kas problēmā ir pats būtiskākais? Ja valsts noteica šādu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kāpēc to nevar piemērot automātiski? Tomēr komentētāji uzskata, ka pašam...
BILANCES aprīļa numurā lasiet
BILANCES aprīļa numurā lasiet
IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Vai laipnība jānosaka likumā? GRĀMATVEDĪBA Lilita Beķere: Ar atbildību par uzticēto – grāmatveži pārmaiņu vējos Anda Ziemele: Kā aprēķināt darba algu, ja mēnesī ir svētku diena? Ilvija Ozoliņa: Gada pārskatu sagatavošanas nianses mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām Katrīna Linarte: Ieteikumi, sastādot gada pārskatu par 2020. gadu NODOKĻI Agate Zīverte, Irēna Arbidāne, Alīna Ruskova: Nodokļi, saņemot pakalpojumus no nerezidenta Ikars Kubliņš: Šogad gaidāmas svarīgas aktualitātes nodokļu un biznesa tiesību jomā Edgars Bisenieks: Par dažiem notikušā breksita aspektiem Inese Helmane: Kā no 1. jūlija veiksim sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas Maija Grebenko: Autoratlīdzību saņēmējs – šodien un rīt FINANSES Svetlana Saksonova: Kāpēc ir svarīgi analizēt uzņēmuma apgrozāmo kapitālu? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Kā noteikt tiesības uz sociālajiem pabalstiem? Kā apmaksāt darbnespējas lapu A, kas izsniegta pēc lapas B? Par darba devēja ziņojumu iesniegšanu Anna Vilka: Tūrisma operatora ieņēmumu atspoguļošana PVN atskaitē «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri aprīlī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos...
Sociālo iemaksu likme personai ar II invaliditātes grupu
Sociālo iemaksu likme personai ar II invaliditātes grupu
Vai pašnodarbinātai personai ar II invaliditātes grupu sociālo iemaksu likme ir 31,07%? Atbilde MK noteikumi Nr. 786 (iemaksu likmju sadalījums) nosaka sociālo iemaksu likmi divām pašnodarbināto grupām: pensijas vecumu sasniegušajām (arī tiem, kam vecuma pensija piešķirta (t.sk. priekšlaicīgi)) – 29,36% un jaunākām par minēto vecumu personām – 31,07%. Tātad noteikumos nav minēta likmes atkarība no invaliditātes grupas. Ja pašnodarbinātās personas (PNP) ienākums sasniedz vai pārsniedz 500 eiro mēnesī, tai jāaprēķina sociālās iemaksas pēc "lielās" likmes vismaz no minimālās mēneša algas. No pārējās summas – 10% pensijas apdrošināšanai (reizi ceturksnī). Ja PNP ienākums no saimnieciskās darbības nesasniedz minimālās mēneša algas apmēru, sociālās iemaksas jāveic 10% apmērā no faktiskā ienākuma pensijas apdrošināšanai. Ja tas ir vienīgais ienākuma veids (PNP nav darba devēja) un PNP nebrīdināja VID par prognozēto "mazo" ienākumu nākamajā ceturksnī, tad vispārējā gadījumā sociālās apdrošināšanas aģentūra paziņotu VID par PNP pienākumu veikt sociālo iemaksu piemaksu. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam...