Žurnāls BILANCE

Manuprāt, patlaban uzmanību un interesi piesaista divas tēmas: pandēmijas nākamais vilnis un nākamā gada budžets. Gan pirmajā, gan otrajā neskaidrību netrūkst. Saslimstība aug griezdamās… Vai to uzskatīt par kārtējo vilni, vai atkal būs neskaitāmie ierobežojumi, vai varēsim iegādāties sniega lāpstas un siltās zeķes? Domājams, mēs daudz ko esam iemācījušies no iepriekšējā gadā piedzīvotā. Jūtu līdzi, jo nevienai citai valdībai ar to negadījās saskarties. Ceru, ka tās kļūdas un nejēdzīgie lēmumi ir pagātnē, bet patlaban "cīņa" pārvietojas uz citu platformu. Sākumā tiešām bija juceklis ar vakcīnām, jebkurš sākums mēdz būt ar problēmām, tomēr process sakārtojās, bet vakcinēties gribētāju pulki kļuvuši retāki, jo atrodas gudrīši, kas piedāvā tautai piedzīvot dabīgās atlases procedūru! Vieni protestē principa pēc (vienalga, pret ko), citi krāj politisko kapitālu (jo kalpo tautas interesēm, demokrātijai) un atrod arvien vairāk pārliecinošu "argumentu", trešie — tāpēc, ka izlasījuši, noskatījušies "informāciju" un tagad viņiem ir pamatots "viedoklis". Un neviens no viņiem taču neuzņemsies atbildību...

Uzņēmumiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto vieglos vai kravas transportlīdzekļus, ir jābūt izstrādātai un vadītāja apstiprinātai kārtībai, kurā noteikts, kādus automašīnas uzturēšanas izdevumus atzīt izmaksās, kritēriji kapitālā remonta izmaksām un izlietotās degvielas uzskaites kārtība. Normatīvie akti nenosaka veidlapu paraugus, kā, piemēram, uzskaitīt izlietoto degvielu, uzņēmums tos izstrādā pats. Tāpēc svarīgi grāmatvedim piedalīties šādu iekšējo dokumentu izstrādē, lai tie nebūtu lieki birokrātiski papīru kalni, bet gan pamatojums ar saimniecisko darbību saistītu izmaksu atzīšanai. Gan izlietotās degvielas uzskaites kārtība, gan maksājamie nodokļi būs atkarīgi no tā, kādā statusā uzņēmumā ir attiecīgais transportlīdzeklis. Tāpēc šajā rakstā apskatīšu grāmatvedības uzskaites nianses un attiecīgo nodokļu piemērošanu atkarībā no tā, vai transportlīdzeklis uzņēmumā ir īpašumā, nomāts vai patapināts, vai tiek izmantots uz darba līguma pamata. 1. Iegādāts transportlīdzeklis (pamatlīdzeklis): 1.1. No fiziskas personas No fiziskas personas (FP) iegādātu transportlīdzekli grāmatvedības uzskaitē iegrāmato, pamatojoties uz iekšēju attaisnojuma dokumentu — grāmatvedības izziņu, kura sagatavota saskaņā ar pirkšanas–pārdošanas līgumu vai izziņu...

Galvenais normatīvais akts nozarē (tā saucamais jumta likums) līdz šā gada beigām ir likums "Par grāmatvedību"1. 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Grāmatvedības likums2, ko Saeima pieņēma šogad 10. jūnijā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. panta otrajā daļā noteikts, ka grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona — grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Šāda norma saglabāta arī jaunā Grāmatvedības likuma 34. pantā. Par to, kādam vajadzētu būt šī līguma minimālajam saturam, plašāk stāstīts šajā Bilances numurā, rakstā "Ārpakalpojuma grāmatveža darbības praktiskie aspekti". Taču, apskatot tēmu par ārpakalpojuma grāmatveža maiņu, uzmanība jāpievērš vēl dažām svarīgām līguma detaļām. Līgumā par ārpakalpojuma grāmatvedību jāparedz ne tikai sadarbības uzsākšana un tās norise, bet arī tās pārtraukšana (pabeigšana). Proti, kā notiek sadarbības laikā uzkrāto grāmatvedības dokumentu (tajā skaitā elektroniski sagatavoto), reģistru un arī grāmatvedības reģistru (tajā skaitā grāmatvedības...

Pēdējā laikā arvien biežāk sava uzņēmēju, grāmatvežu, uzņēmējdarbības interesentu un topošo uzņēmēju "sociālā burbuļa" ietvaros autors saskaras ar dažādiem pozitīviem un ne tik pozitīviem vērtējumiem par ārpakalpojuma grāmatveža darbu, kā arī arvien biežāk no aroda pārstāvjiem dzird vēlmi un centienus pašiem uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību. Bieži vien personām, kuras nav tieši saistītas ar ārpakalpojuma grāmatvedības jomu, nav objektīva priekšstata par ārpakalpojuma grāmatveža darbības niansēm, tomēr ikvienam ārpakalpojuma grāmatvedības jomas pārstāvim ir skaidrs, ka ārpakalpojuma grāmatveža profesionālā darbība kļūst arvien komplicētāka, jo ir jāņem vērā dažādi normatīvo aktu un praktiskās darbības aspekti. Lai ikvienam interesentam un personai, kura vēlas uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību, sniegtu ieskatu ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē, turpmāk secīgi tiks apskatīti dažādi jomas praktiskās darbības aspekti. Autors vēlas uzsvērt, ka šajā rakstā apskatītie praktiskās darbības aspekti tiek vērtēti no raksta tapšanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu perspektīvas (likums "Par grāmatvedību" un ar to saistītie MK noteikumi), tomēr virkne no šīm prasībām ir...

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību, bet ne gluži dibināt uzņēmumu, tad viena no iespējām ir kļūt par pašnodarbināto personu. Kā šādā gadījumā reģistrēt saimniecisko darbību, un kāds ir nodokļu režīms? Kāda atšķirība starp vispārējo un mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, kad un kā sniedzami pārskati un veicami maksājumi? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā "Kā kļūt un būt par pašnodarbināto" šos jautājumus skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece. Kas ir pašnodarbinātais? Tas ir saimnieciskās darbības veicējs, taču tautā ir iegājis termins "pašnodarbinātais". Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka pašnodarbinātais ir statuss attiecībā pret veiktajām sociālajām iemaksām. Tātad pašnodarbinātais nebūs saimnieciskās darbības forma, bet tikai statuss attiecībā pret veicamajām sociālajām iemaksām. Kas ir saimnieciskā darbība? Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība ar mērķi gūt peļņu un kas ir vērsta uz: preču ražošanu; darbu izpildi; tirdzniecību; pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību....

Grāmatvedībā ikdienā izmanto rēķinus un pavadzīmes saimniecisko darījumu fiksēšanā un arī strīda gadījumā kā pierādījumu, ka darījums ir noticis. Joprojām aktuāls ir jautājums par dokumentu parakstīšanu. Eksperti izsaka viedokļus, un ir vērts ar tiem iepazīties, jo katrs eksperts šo jautājumu analizē, akcentējot dažādas lietas. Šajā rakstā padalīšos ar savu redzējumu par dokumentu parakstīšanu, kas balstīts uz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Manuprāt, katrā uzņēmumā vadītājam sadarbībā ar grāmatvedi ir jāpieņem individuāls lēmums par dokumentu parakstīšanu, autorizēšanu vai neparakstīšanu. Svarīgi ir atcerēties, ka dokumentu rada, lai nostiprinātu jebkuru notikumu un nodrošinātu darījuma juridisko spēku. Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Šā likuma 7. pantā ir noteikti minimālie rekvizīti un informācija, kas jānorāda dokumentā...

Ceru, ka lasītāji ir pamanījuši, ka, stājoties spēkā nodokļu reformai, žurnālā tiek regulāri piedāvāti minimālo sociālo iemaksu aprēķini, kurus VSA likumā paredzēts veikt sociālās apdrošināšanas aģentūrai, nevis grāmatvedim vai pašnodarbinātajai personai. Paskaidrosim iemeslu. Lai gan VSA likuma normas (20.4 pants un pārejas noteikumi) pietiekami skaidri apraksta minimālo iemaksu noteikšanas un maksāšanas kārtību, grāmatvežiem trūkst šā procesa praktiskās sastāvdaļas. Turklāt patlaban jau top VSA likuma grozījumi (stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī), kas precizē dažus pantus, svītro dažas normas un papildina likumu ar nebijušām prasībām. Sakarā ar to, ka grozījumi vēl nav stājušies spēkā, minēšu tikai vienu no tiem, jo uzskatu, ka tā būs svarīga komunikācijā ar kompetentām izstādēm. Grozījumi papildinās 27. pantu "Aģentūras izdoto administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana, izdošanas termiņa pagarināšana" ar piekto daļu šādā redakcijā: Aģentūras veikto minimālo obligāto iemaksu aprēķinu darba devējs un pašnodarbinātais var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram mēneša laikā no dienas, kad informācija...

Pašlaik procesus ekonomikā kopumā un komercsabiedrību līmenī lielā mērā nosaka SARS–CoV–2 un ar to saistītie ierobežojumi. Latvijā tie sākās 2020. gada martā. Tāpēc šajā rakstā 2020. gada dati tiks salīdzināti ar 2019. gada datiem, kad pandēmija vēl nebija sākusies. Raksta mērķis ir izpētīt COVID–19 krīzes ietekmi uz Latvijas komercsabiedrību neto apgrozījumu, peļņu, kā arī pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas rādītājiem. Pētījuma uzdevumi: izpētīt krīzes ietekmi uz komercsabiedrību vidējo lielumu, izmantojot neto apgrozījuma pieauguma tempus; analizēt peļņas un komerciālās rentabilitātes izmaiņas krīzes ietekmē 2020. gadā; izpētīt pamatdarbības naudas plūsmas dinamiku pandēmijas laikā; analizēt ieguldīšanas naudas plūsmas ietekmi uz uzņēmumu izaugsmi 2020. gadā; konstatēt ārējās finansēšanas stāvokli pēc krīzes ierobežojumu ieviešanas, izmantojot finansēšanas naudas plūsmas datus; salīdzināt atsevišķo rādītāju dinamiku savā starpā un izstrādāt pētījuma kopējos secinājumus. Rakstā tiek aprēķināti vidējie rādītāji — aritmētiskie vidējie un mediānas, relatīvie rādītāji — rentabilitāte, viens naudas iegūšanas spējas koeficients (naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība),...

Mana mēnešalga ir 1000 eiro, un reizēm saņemu arī autoratlīdzību (līgums noslēgts ar darba devēju). Vai man būs jāveic papildu sociālās iemaksas tajos mēnešos, kad saņemta arī autoratlīdzība? Vai ir būtiski, ka autoratlīdzība pārsniedz vai nesasniedz minimālo iemaksu objektu? Atbilde Izmaksājot algu, darba devējs ietur nodokļus (IIN un VSAOI) un ik mēnesi nosūta VID ziņojumu par nodokļiem un iemaksu objektu, kas jautājumā minētajā situācijā ievērojami pārsniedz minimālo mēnešalgu. Līdz ar to persona nav VID un VSAA "interešu objekts" un viņai nekas netiks papildus aprēķināts. Ja autors no 2021. gada 1. jūlija nav reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, nodokļi piemērojami citādā kārtībā. Izmaksājot autoratlīdzību, izmaksātāja (šeit — darba devējs) pienākums ieturēt nodokli 25% apmērā no nolīgtās summas un nosūtīt VID citu pārskatu — paziņojumu par fiziskajai personai izmaksāto summu. Tātad attiecīgajām institūcijām ir iesniegta pilna informācija, ka personas ienākumi pārsniedz/nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" minimālo objektu (500 eiro mēnesī vai 1500 —...

Kā sociālais dienests veiks aprēķinus, nosakot minimālās iemaksas, ja darbinieks tiks nodarbināts tikai ceturkšņa (vai mēneša) daļu? Vai tik un tā tiks uzskatīts, ka iemaksām jābūt no 1500 eiro (vai no 500 eiro)? Atbilde I. Valsts sociālās apdrošināšanas (VSA) likuma 20.4 panta trešajā daļā paredzēts proporcionalitātes aprēķins situācijā, kas attiecas uz gadījumiem, kad fiziskā persona ceturkšņa ietvaros varētu nebūt darba attiecībās visu ceturkšņa laiku: "Darba devējs minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli deklarētajam obligāto iemaksu objektam (ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem) un tām kalendāra dienām, kurās persona ir darba ņēmēja. Pašnodarbinātais minimālās obligātās iemaksas veic proporcionāli obligāto iemaksu objektam. Pašnodarbinātais, kurš maksā mikrouzņēmumu nodokli, proporcionāli reģistrētajam apgrozījumam veic minimālās obligātās iemaksas atbilstoši šā likuma 18. panta otrajā daļā pašnodarbinātajam noteiktajai obligāto iemaksu likmei" (VSAOI likmes, kas noteiktas MK noteikumos Nr. 786). Piemēram, darba attiecības ar darbinieku ir nodibinātas 2021. gada 6. septembrī ar atlīdzību 20 eiro dienā. Par to...

2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies jaunais Grāmatvedības likums, bet Ministru kabineta noteikumi, kas paskaidro šā likuma pantus un skaidro likuma pielietojumu, ir izstrādē Finanšu ministrijas darba grupā. Jaunas prasības grāmatvedības programmām Viena no nodaļām, tāpat kā esošajos MK noteikumos Nr. 585, ir veltīta grāmatvedības datorprogrammām. Šī nodaļa nav domāta grāmatvedim pilnīgai informācijas tehnoloģiju izprašanai. Pēc būtības — šī nodaļa ir nepieciešama programmas izstrādātājam vai izplatītājam, lai viņi varētu nodrošināt uzņēmējiem un grāmatvežiem mūsdienu prasībām atbilstošu programmu, iekļaujot funkcionalitāti datu izguvei, pārbaudīšanai, drošībai un auditu vajadzībām. Noteiktās prasības arī ir būtiskas kontrolējošajām iestādēm, lai, veicot auditu, netiktu apgrūtināts to darbs un datus no programmas varētu izgūt ērti apstrādājamos formātos. Jaunajos noteikumos ir iestrādāta atsevišķa nodaļa "Grāmatvedības datorprogrammu un grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras lietošanas prasības", un šajā nodaļā definētajām prasībām jāatbilst visām grāmatvedības programmām, no kurām virkne prasību jau ir esošajos MK noteikumos Nr. 585, bet jaunajos — skaidrota plašāk: programmai jābūt licencētai;...

Darbinieks (lektors) izmanto atvaļinājumu (8 kalendāra nedēļas) no 5.07. līdz 29.08.2021.Pēdējo reizi atvaļinājumā bija 2020. gada jūlijā. Kā pareizi rēķināt atvaļinājuma naudu, par cik dienām? Atbilde Informācija par nostrādāto laiku un tā apmaksu apkopota tabulā: Nostrādātās stundas Kalendāra darba dienu skaits Apmaksa Jūlijs 2020 Atvaļinājums 0 Augusts 2020 0 0 Septembris 2020 0 0 Oktobris 2020 6 stundas 22 60,00 Novembris 2020 13 stundas 20 120,00 Decembris 2020 4 stundas 17 60,00 Janvāris 2021 0 0 Februāris 2021 0 0 Marts 2021 0 0 Aprīlis 2021 0 0 Maijs 2021 0 0 Jūnijs 2021 0 0 Kopā 23 stundas 59 darba dienas 240,00 eiro Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) nepiedāvā vidējās izpeļņas aprēķinu jautājumā minētajai situācijai, izmantošu loģiku un DL 75. panta 4. daļu. Atgādinu, ka uzskatu šo algoritmu par piemērotāku vidējās izpeļņas noteikšanai visos gadījumos, kad darbinieks nodarbināts tādu darba laiku, kas atšķiras no normāla (un vienmērīga) darba laika....

Pamazām jāsāk domāt par gada slēguma darbiem grāmatvedībā. Daļai saimnieciskās darbības veicēju šis varētu būt pirmais gads, kad jāsavelk gali un jāgatavojas gada ienākumu deklarācijas sastādīšanas darbiem. Šis raksts vairāk ir domāts tiem, kuriem nav īpašu grāmatvedības zināšanu, bet ar grāmatvedības kārtošanu galā ir jātiek. Lai arī saimnieciskās darbības veicējiem ir atļauta divkāršā ieraksta grāmatvedība, ne–grāmatvedim saprotamāka tomēr ir vienkāršā ieraksta grāmatvedība. Parastu un ikdienišķu darījumu iereģistrēšana saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā nav sarežģīta. Lai grāmatvedības kārtošana aizņemtu mazāk laika, viens no maniem ieteikumiem, kuru noteikti vajadzētu ņemt vērā, — saimnieciskās darbības vajadzībām atvērt atsevišķu norēķinu kontu bankā. Tas ievērojami samazinās žurnālā veicamo ierakstu skaitu (jo gadījumos, kad gan saimnieciskie, gan privātie darījumi notiek, izmantojot vienu un to pašu kontu, visi veiktie un saņemtie maksājumi ir jāreģistrē žurnālā). Atgādinu par vienu būtisku atvieglojumu — ja visi darījumi notiek tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem, ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var veikt bankas...

Mūsdienās ikvienam biroja darbiniekam ir jāprot sagatavot dokumentu ar juridisku spēku pareizā latviešu valodā. Literārā valoda ir daudzfunkcionāla, tā ir tiklab runā, kā arī rakstos kopta un normēta standartvaloda, kas visai tautai kalpo par saziņas un kopdarbības līdzekli jebkurā dzīves nozarē. Šoreiz par pareizu latviešu valodas lietošanu gan pārvaldes dokumentos, gan sarunvalodā saistībā ar biroja darbu. Pārvaldes dokuments — dokuments, ar kura palīdzību organizācija īsteno vadību. Valsts valodas likumā (Latvijas Vēstnesis, 428/433, 21.12.1999.) noteikta valsts valodas lietošana un aizsardzība valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), izglītības un citās sfērās. Tas nozīmē, ka arī privātās organizācijās pārvaldes dokumenti ir jāraksta valsts valodā un tā jālieto privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību). Praksē...

Par vienu no pirmajiem upuriem Covid–19 krīzē krita tūrisma joma — starpvalstu robežas tika slēgtas, aviosatiksme ierobežota, "nebūtiskā" ceļošana aizliegta. Šķiet, šajā nozarē būtu jāpaveras vienai vienīgai bēdu ielejai. Tomēr nav tik vienkārši, jo viesmīlības nozare nav homogēna, tajā darbojas dažāda profila uzņēmumi. Par to, kāds šis laiks bijis tiem naktsmītņu saimniekiem, kas orientējas uz vietējo klientu, Covid–19 krīzes ietekmes pētīšanai veltītajā žurnāla Bilance publikāciju cikla trešajā intervijā stāsta viesnīcas Roja un restorāna Otra puse vadītāja, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes locekle Zane Vaivode. Daudzas viesnīcas jau no 2020. gada agra pavasara piedzīvoja rezervāciju atcelšanas vilni. Kā Covid–19 krīzes pirmais vilnis skāra viesnīcas "Roja" darbību? Lauku tūrisma biznesā vīrusa sezonalitāte līdz šim spēlējusi mums par labu. Viesnīcu "Roja" mums nav nācies slēgt ne brīdi — kopš atvēršanas 1995. gadā esam izgājuši cauri trim krīzēm. Arī šoreiz nebija sajūtas, ka visa pasaule brūk kopā, drīzāk uztvērām to kā kārtējo izaicinājumu, domājot, ko...