E-ŽURNĀLS BILANCE

Sakarā ar Covid–19 pandēmiju darbiniekiem izmaksātie pabalsti un subsīdijas netiek aplikti ar nodokļiem. Vai šāda kārtība ietekmēs maternitātes pabalstu vai citus sociālos pabalstus nākotnē, ņemot vērā, ka tie ir atkarīgi no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas iepriekšējos 12 mēnešos? Atbilde Diemžēl tieši tā arī būs, jo par darbiniekiem pabalstu saņemšanas mēnešos nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām atkarīgi sociālie pabalsti (slimības, maternitātes vai paternitātes). Situāciju mazliet uzlabo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 73. punkts: Līdz 2023. gada 31. decembrim personai, kura nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai nav piešķirta valsts vecuma pensija un kura saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu, ir tiesības par iepriekš minētā pabalsta periodu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai. Brīvprātīgās iemaksas veicamas no attiecīgā pabalsta apmēra atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai obligāto iemaksu likmei pensiju apdrošināšanai pabalsta izmaksas periodā. Tātad uz īslaicīgiem pabalstiem šī iespēja nav attiecināma,...

Vai par valdes locekli, kam noteikta atlīdzība 200 eiro mēnesī (nav liels darba apjoms, nav liels apgrozījums), arī būtu jāveic sociālo iemaksu piemaksa? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punktu valdes loceklis, saņemot atlīdzību, tiek pielīdzināts darba ņēmējam: c) (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta (..) Tātad valdes loceklim drīkst maksāt arī mazāku atlīdzību nekā minimālā mēneša alga, bet jārēķinās ar to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), sākot ar 2021. gada trešo ceturksni, veiks aprēķinus un noteiks sociālo iemaksu objektu, kas ir starpība starp 1500 eiro un faktiski trešajā ceturksnī aprēķināto atlīdzību. Atbilstoši valdes locekļa sociālās apdrošināšanas statusam (likmei) tiks aprēķināta sociālo iemaksu piemaksas summa, kuru paziņos Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Savukārt VID paziņos darba devējam (vai darba devējiem, ja to ir vairāk par vienu). Ja valdes...

Kā aprēķināt vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, ja jūnijā darbiniekam noteikts normālais darba laiks, bet jūlijā–septembrī summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, savukārt oktobrī–novembrī — normālais darba laiks? Atbilde Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) piedāvā vidējās izpeļņas aprēķināšanas algoritmu tikai standarta situācijās (turklāt ne visās), bet tikai normālam vai summētam darba laikam, ir jāpieņem nestandarta lēmums, ievērojot Valsts darba inspekcijas ieteikumu: (..) gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības regulējošajās tiesību normās nav noteikts jautājuma risinājums, darba devējs var noteikt risināšanas kārtību iekšējos normatīvajos aktos, ievērojot DL 6. un 7. pantā nostiprinātos darba tiesību pamatprincipus, proti, darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību, kā arī vienlīdzīgu tiesību principu, tostarp darba samaksas jautājumos, ievērošanu. Droši vien vidējo izpeļņu minētajā situācijā var aprēķināt dažādi. Piedāvāju aprēķinu, kas man liekas loģisks un vienkāršs. Parasti atvaļinājuma laikā darbiniekam apmaksā darba dienas, nosakot dienas vidējo izpeļņu. Tomēr jautājumā minētajam darbiniekam visas darba dienas ir ar atšķirīgu...

Vai MUN maksātāja darbinieki, kas par tādiem kļuva 2021. gadā, ir tiesīgi ienākumam piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus? Atbilde Tiesības uz IIN atvieglojumiem ir darba ņēmējiem, ja viņi ienākuma gūšanas vietā ir atzīmējuši algas nodokļa grāmatiņu (ANG). Šo atzīmi kontrolē VID, tādējādi tiek sniegta informācija attiecīgā uzņēmuma grāmatvedim gan par neapliekamo minimumu, gan par atvieglojumiem. Savukārt IIN likuma 6. pantā (esošajā un nākotnes redakcijā) par ANG ir teikts, ka tā iesniedzama vienā ienākuma gūšanas vietā pēc maksātāja izvēles. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesību iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā. Analoģisks aizliegums minēts arī IIN likuma 12. panta 7. daļā un 13. panta 3. daļā. Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis: Ņemot vērā, ka atvieglojumus un neapliekamo minimumu vispārīgā gadījumā piemēro tām personām, kuras maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnā apmērā, nav pamata liegt iesniegt algas nodokļa grāmatiņu mikrouzņēmumā tiem darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc 2021. gada 1. janvāra, un visiem darbiniekiem pēc 01.07.2021. Attiecīgi likumā...

Kurā dokumentā ir minēta MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojuma atcelšana, un kad tas stājās spēkā? Atbilde Pirmais, kas jādara grāmatvedim, kad tiek grozīts viņam svarīgs likums, ir ne tikai jāpievērš uzmanība grozījumu tekstam, bet uzmanīgi jāizpēta pārejas noteikumi. MUN likuma pārejas noteikumu 38. punkts: Jau reģistrētā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekam, kurš pieņemts darbā līdz 2020. gada 31. decembrim , 2021. gadā nav piemērojams šā likuma 2. panta ceturtajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī) noteiktais mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma ierobežojums 720 eiro mēnesī, kā arī nav piemērojama šā likuma 5. panta ceturtā daļa (redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī), kas nosaka piemērot palielinātu mikrouzņēmumu nodokļa likmi no mikrouzņēmuma gūtajai mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma daļai, kas pārsniedz 720 eiro mēnesī. Tātad, sākot ar 2021. gada janvāri, MUN darbinieka alga varētu būt lielāka un papildu procenti par to nav jāmaksā. Savukārt "jauno" MUN darbinieku algai tiek piemēroti darbaspēka nodokļi (VSAOI un...

Šajā publikācijā izskatīsim starptautiskā mērogā un daudzās civiltiesību jurisdikcijās plaši izmantojamo trasta (uzticības) aktīvu pārvaldīšanas institūtu kā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas formu, kuru Latvijas likumdošanas akti diemžēl neregulē, un autoru rīcībā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņēmums, ka bezatlīdzības trasta aktīvu pārvaldīšana ir patapinājums Civillikuma 1947.–1967. panta izpratnē ar attiecīgām nodokļu sekām. Aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju, jo, ņemot vērā esošo situāciju valstī un pasaulē, iespējams, pienācis laiks regulēt trastu arī Latvijā. Tēmas aktualitāte Ņemot vērā no Latvijas emigrējošo personu statistiku — apmēram 15 tūkstošus gadā1, ir aktuāls jautājums, kurš pārvaldīs viņiem un viņu ģimenes locekļiem piederošos nekustamos īpašumus (turpmāk NĪ), kas prasa ne tikai līdzekļus eiro izteiksmē, bet arī zināšanas NĪ pārvaldīšanas jomā, pat ja runa ir par parastu sērijveida divistabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Ne visiem ir radi, kuri varētu pieskatīt un apmaksāt visus ar izbraukušo personu NĪ saistītos maksājumus, kad kļūs aktuāls jautājums, kam NĪ īpašnieks, ilgstoši atrodoties tālu no mājām,...

Šogad nozīmīgas izmaiņas skar gan pievienotās vērtības nodokli, kurā pilnveidota PVN pārmaksas atmaksas kārtība, gan dabas resursu nodokli — ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un par C kategorijas piesārņojumu (fiksētajam nodokļa maksājumam). Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir noapaļots un līdzsvarots, bet jauna kārtība noteikta ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai. No 2021. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi trīs likumos: Dabas resursu nodokļa likumā; Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā par to stāstīja VID Nodokļu pārvaldes speciālisti Dina Kucina, Edgars Bisenieks un Oksana Hvaleja. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Saeimā tika pieņemti 24. novembrī, bet tie stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļu daļas 1. metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks skaidroja, ka likuma izmaiņu mērķis ir: pilnveidot...

Valdībā 2021. gada 28. janvārī atbalstīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk — likumprojekts), kuru mērķis ir ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu (turpmāk — SDI) kontu, lai nodokļu maksātājam, kurš ir gatavs atvērt speciālo kontu kredītiestādē un tikai to izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, būtu vienkāršota nodokļu aprēķināšana un iemaksāšana budžetā. Par šiem grozījumiem vēl lems Saeima, un ir plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija, tomēr šis ieviešanas laiks var tikt precizēts, ņemot vērā likumprojekta virzību Saeimā un laiku, kas nepieciešams VID un kredītiestādēm, lai izstrādātu attiecīgo programmatūru. 2020. gada otrajā pusē, kad bija lielas diskusijas par izmaiņām nodokļos, cita starpā kļuva aktuāls jautājums par SDI — par tādu kontu, kurā saimnieciskās darbības veicējam iemaksā atlīdzību par paveikto darbu un kredītiestāde ietur nodokļu summu un iemaksā budžetā, un ar to samazinot gan prasības grāmatvedības uzskaitei šādā gadījumā, gan atvieglojot nodokļu maksātājam izsekot līdzi, vai laikā un pareizā apmērā ir...

Vai virsstundu uzskaite atkarīga no tā, kāds darba laiks noteikts darbiniekam, piemēram, ja strādā tikai darba dienās vai strādā saskaņā ar grafiku? Atbilde Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, piemēram, 40 stundas nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai, vispirms jāņem vērā Darba likuma (DL) 131. panta "Normālais darba laiks" otrajā daļā noteiktais: Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu. Tas nozīmē, lai neveidotos virsstundas, darbinieku drīkst nodarbināt vienā dienā par vienu stundu vairāk, bet citā dienā (tās pašas nedēļas ietvaros) par stundu mazāk, kopā — ne vairāk par 40 stundām! Piemērs no prakses. Darbinieks nedēļas laikā nostrādāja nevis piecas, bet sešas darba dienas, savukārt nākamajā nedēļā — tikai četras darba dienas. Kopējais darba dienu (stundu) skaits mēnesī nav...

Kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem arvien lielāku popularitāti arī Latvijā iegūst personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns. Jau gadiem ilgi citur pasaulē uzņēmumi ļauj darbiniekiem kļūt par dalībniekiem cerībā, ka tas vairos viņu atdevi un nodrošinās uzņēmuma izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu). Kā darbojas personāla opciju plāns? Darbinieku motivācijas programmas ietver gan tūlītēju personāla akciju piešķiršanu, gan personāla opciju piešķiršanu, ļaujot darbiniekam iegādāties akcijas noteiktā nākotnes brīdī. Salīdzinājumā ar tūlītēju akciju piešķiršanu personāla opcijas ir populārāks instruments, jo ļauj uzņēmumam motivēt darbiniekus ilgtermiņā, piedāvājot dažāda ilguma (pārsvarā trīs gadu) personāla opciju programmas. Personāla opcijas faktiski nozīmē darbinieka un darba devēja vienošanos par to, ka konkrētu darba devēja mērķu sasniegšana, piemēram, projekta īstenošana, budžeta izpilde vai peļņas līmeņa sasniegšana, ļaus darbiniekam nākotnē saņemt vai iegādāties (parasti ar atlaidi) noteiktu akciju skaitu. Kā jau...

Ja darbinieks ir pensionārs, vai algas nodokļa grāmatiņa ir jāizņem no uzņēmuma? Atbilde Algas nodokļa grāmatiņu izņemt (atcelt tās piemērošanu EDS) nav nepieciešams. Grāmatiņa, pirmkārt, dod tiesības pensionāra atlīdzībai par darbu (algas summai līdz 1667 eiro) piemērot 20% ienākuma nodokļa likmi. Ja grāmatiņa darbavietā nav atzīmēta, IIN likme būtu 23% neatkarīgi no summas. Starpību iespējams atgūt, iesniedzot ienākuma deklarāciju. Biežāk algas nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja pensionāram ir apgādājamā persona. Pensionāram var būt invaliditāte un tiesības uz IIN atvieglojumu — bez grāmatiņas to nepiemēros. Grāmatiņa varētu būt iesniegta arī sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur tā kopā ar pensionāra neapliekamo minimumu samazinās ar ienākuma nodokli apliekamo pensijas daļu (ja pensijas apmērs to pieļauj). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.

Pašnodarbinātās personas peļņa (ienākums) ir mazāka par 500 eiro mēnesī. Darba attiecību nav. Vai drīkst veikt VSAOI lielākā summā par 10%? Atbilde Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 78. punktā minēts, ka par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim pašnodarbinātie veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 10 procentu apmērā. Ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī: Sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, papildus šā likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam obligāto iemaksu objektam (pēc likmes 31,07%, ja ienākums sasniedz vai pārsniedz 500 eiro) reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības (vismaz 10% apmērā). Savukārt pašnodarbinātā persona drīkst veikt iemaksas pēc likmes 31,07% arī no visas ienākuma summas, kas pārsniedz 500 eiro. Šādā gadījumā nav summas, kurai jāpiemēro mazāka likme. Ja ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts...

Grāmatvedības nozares profesionāļi ar nepacietību gaida izmaiņas normatīvajā regulējumā, ko viesīs jaunais Grāmatvedības likums. Lai gan Saeimā likumprojektu paredzēts drīzumā skatīt otrajā lasījumā, visticamāk, likuma regulējums būs spēkā ne agrāk kā no 2022. gada. Taču grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem saistoši ir 11. februārī veiktie likuma "Par grāmatvedību" grozījumi, kas ir spēkā no šā gada 9. marta. Attiecībā uz prasībām ārpakalpojuma grāmatvežiem un to darbības licencēšanu vairākas normas stāsies spēkā jau no šā gada 1. jūlija. Atziņas par to, kas grāmatvedības birojiem jāievēro starplaikā līdz jaunā Grāmatvedības likuma pieņemšanai, izskanēja arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) rīkotajā seminārā "Prasības ārpakalpojuma grāmatvežiem", kurā asociācijas biedrus par jaunumiem informēja Lilita Beķere, LRGA valdes priekšsēdētāja vietniece. Prasības ārpakalpojuma sniedzējiem Februāra nogalē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija virzīja Finanšu ministrijas izstrādāto Grāmatvedības likuma projektu uz 2. lasījumu (priekšlikumu iesniegšanai atvēlētais laiks bija līdz 4. martam). Vienlaikus 11. februārī veikti grozījumi vēl spēkā esošajā likumā "Par grāmatvedību". Ar...

Darba attiecības pārtrauktas 2020. gada jūnijā, bet 2021. gada aprīlī uzņēmumā plānots aprēķināt prēmijas par pērnā gada sasniegumiem. Sakarā ar to, ka nepastāv darba attiecības, vai jāaprēķina tikai IIN vai tomēr arī VSAOI? Kādi ziņojumi jāiesniedz VID? Atbilde Pieņemsim, ka prēmija darbiniekam, kam šobrīd nepastāv darba tiesiskās attiecības (1000 eiro), ir aprēķināta un izmaksāta 2021. aprīlī. No prēmijas, kas saistīta ar iepriekšējām darba attiecībām, ir jāietur un jāsamaksā darbaspēka nodokļi (VSAOI un IIN). Pamatojums atrodams MK noteikumu Nr. 827 29.3 punktā, kura jaunā redakcija ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra: Par mēnesi, par kuru ir aprēķināta atlīdzība atbilstoši uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līguma nosacījumiem, kā arī prēmija vai citi ienākumi uz iepriekšējo darba attiecību pamata, vai par periodu, kad persona ir bijusi darba ņēmēja, izņemot šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto gadījumu, darba devēja ziņojumā norāda aprēķināto atlīdzību (4. aile), obligātās iemaksas (5. aile) un nākamo obligāto iemaksu veikšanas datumu, kas seko...

No 1. marta ir iespējams VID EDS sagatavot un iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Pirms plašāk stāstu par gada ienākumu deklarāciju, pieminēšanas vērts ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Pārejas noteikumu 152. punkts, ar kura normām, iespējams, jau kāds no lasītājiem ir saskāries dzīvē. Šī likuma norma paredz — ja maksātājs likumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju par 2018. un 2019. gadu (vai par kādu no šiem gadiem), Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz 2021. gada 1. martam aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka deklarācija ir iesniegta. Arī turpmākajos gados atbilstoši likuma "Par IIN" 20. panta otrajai daļai VID pēc tā rīcībā esošās informācijas drīkstēs aprēķināt IIN, ja nodokļu maksātājs nebūs iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, bet tā viņam bija obligāti jāiesniedz. Protams, nodokļu maksātājam saglabājas tiesības iesniegt...