E-ŽURNĀLS BILANCE

Fiziskā persona, kas nav reģistrēta kā patstāvīga nodokļa maksātāja, izpildīja darbus (saskaņā ar noslēgto uzņēmuma līgumu) 2020. gada decembrī. Norēķins par pasūtījumu veikts 2021. gada janvārī. Vai darba devēja ziņojums par šo izmaksu bija jāsniedz VID janvārī (kā par darba samaksu) vai februārī? Atbilde Ja darba devēja ziņojums par darba samaksu, kas gūta iepriekšējā mēnesī (šeit — decembrī) un izmaksāta 2021. gada janvārī, tad to ir jāiesniedz VID līdz 17. janvārim. Savukārt darba devēja ziņojums par ienākumu no uzņēmuma līguma, kas izpildīts iepriekšējā gada decembrī, bet izmaksāts janvārī, Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz līdz 15. februārim. Saskaņā ar IIN likuma 17. panta "Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām" 10. daļu: No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti (..), ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Marts ir klāt GRĀMATVEDĪBA Linda Puriņa: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem Laila Kelmere: Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts Ārpakalpojuma grāmatvežiem jāsadzīvo ar esošo un topošo likumu. Pēc Lilitas Beķeres, LRGA valdes priekšsēdētāja vietnieces, stāstītā vebinārā – diskusijā “Prasības ārpakalpojumu grāmatvežu birojiem” NODOKĻI Inese Helmane: Būtiski jaunumi PVN atmaksas kārtībā, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodoklī Irēna Arbidāne, Alīna Ruskova: No 2021. gada Latvijā ir viens no pievilcīgākajiem nodokļu režīmiem personāla opcijām Maija Grebenko: Par valdes locekļa reālo un domājamo ienākumu FINANSES Jeļena Marjasova: NILLTPFN likuma grozījumi aktualizē atbilstības jautājumus Ikars Kubliņš: Lielbritānija aiziet, bizness turpinās. Kas jāņem vērā, veicot darījumus pēcbreksita ērā? ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Trasta aktīvu pārvaldīšana: nepieciešams tiesiskais regulējums ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Virsstundu uzskaite dažādos darba režīmos Pensionāra algas nodokļa grāmatiņa Vidējās izpeļņas aprēķināšana dažādi nodarbinātajam Vai būs jāveic VSAOI piemaksa par valdes locekļiem? Prēmija bijušajam darbiniekam Vai drīkst maksāt VSAOI vairāk...

Pārdevējs un pircējs savā starpā noslēdz pirkuma līgumu par zemes gabala (bez būvēm) iegādi par 50 000 eiro. Lai norēķinātos par pirkumu, pircējs noslēdz līgumu ar aizdevēju par ilgtermiņa aizdevumu minētajā summā. Darījuma drošībai aizdevējs ieskaita 50 000 eiro notāra kontā un notārs ieskaita naudu pārdevējam. Norēķina dokumenti ir tikai notāra operācijas ordera apliecinājums, pārējie dokumenti ir līgumi.Kā iegrāmatot darījumu? Vai zemes iegādes vērtību sastādīs 50 000 eiro un papildu izdevumi (notāra pakalpojumi un nodevas)? Atbilde Pārdevēja uzskaitē atrodas nekustamais īpašums (NĪ), kura vērtība saskaņā ar pirkuma–pārdošanas līgumu tiek norakstīta. D Debitors "Pircējs", K Ieņēmumi no PL pārdošanas Aizdevējs uz līguma pamata, kurā minēts darījuma mērķis, ieskaita notāram 50 000 eiro un uzrāda to uzskaitē. D Darījuma nodrošinājums, K Nauda Notārs iegrāmato saņemto summu. D Nauda, K Darījuma nodrošinājums Izpildoties visām formalitātēm, notārs ieskaita minēto summu pārdevējam, kas minēts līgumā ar aizdevēju. D Darījuma nodrošinājums, K Nauda Saņemot no notāra attiecīgo naudas...

Esmu saimnieciskās darbības veicējs, bet no 2021. gada vēlos maksāt patentmaksu.Kā būtu jārīkojas, jo ir mainījies arī pamatdarbības veids? Pašlaik esmu sācis nodarboties ar iededzināšanu kokā, esmu mākslinieks. Vai jāpaziņo VID par saimnieciskās darbības veida maiņu? Atbilde Diemžēl patentmaksa kā nodokļa maksāšanas režīms, ko līdz šim varēja izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojās kādā no MK noteikumos Nr. 28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs" minētajām jomām, no 2021. gada 1. janvāra ir atcelta. Izņēmums bija noteikts tiem patentmaksātājiem, kuri ne vēlāk par 2020. gada 18. decembri samaksājuši patentmaksu par 2021. gadu (vai par dažiem gada mēnešiem). Tad patentmaksas režīmu varētu piemērot arī 2021. gadā laika periodā, par kādu ir samaksāta patentmaksa, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Spēkā palikusi samazinātā patentmaksa, kas ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību. Fiziskajai...

Jaunais gads sācies ar plašām nodokļu izmaiņām sociālās apdrošināšanas, mikrouzņēmumu nodokļa, autoratlīdzību u.c. režīmos. Tās žurnāla Bilance numuros aprakstītas un analizētas jau vairākkārt, taču dažas citas normatīvā regulējuma pārmaiņas tikmēr palikušas ēnā, lai gan saimnieciskās darbības veicējiem, finansistiem un grāmatvežiem tās varētu būt ne mazāk svarīgas ikdienas darbā. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen, turpinot jau ikgadējo tradīciju, gada sākumā organizēja semināru (vebināru), kurā informēja par būtiskākajām nodokļu likumdošanas aktualitātēm. Vecākā nodokļu menedžere Dace Everte un nodokļu menedžere Aina Okseņuka iepazīstināja ar medijos līdz šim mazāk skartiem tematiem — akciju opciju regulējuma, zemo nodokļu un beznodokļu valstu saraksta, DAC6 ziņošanas termiņu, transfertcenu piemērošanas, pēcbreksita tirdzniecības nosacījumu ar Lielbritāniju un e–komercijas pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām. Akciju opcijas varēs izmantot arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību Darbiniekiem piešķirtās akciju pirkuma tiesības nozīmē tiesības iegādāties uzņēmuma akcijas par noteiktu cenu kādā noteiktā brīdī. Akciju pirkuma līgumā noteiktā cena var būt zemāka nekā šo akciju tirgus vērtība, tāpēc veidojas...

No iepriekšējā mēneša vidus darbiniekam, kas nav pensionārs, VID ir noņēmis prognozējamo neapliekamo minimumu. Kādos gadījumos tā var būt? Atbilde VID nosaka (prognozē) neapliekamo minimumu, balstoties uz iepriekšējos periodos gūtajiem ieņēmumiem, bet grāmatvedis veic aprēķinus krietni vēlāk. Ņemot vērā periodu atšķirību, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 12. panta 1.6 daļā paredzēts, ka VID ir tiesīgs ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, nodrošināt ierakstu, kas atceļ iepriekš paziņoto minimuma summu: Triju darba dienu laikā par to, ka no nākamās dienas pēc ieraksta veikšanas līdz taksācijas gada 31. decembrim maksātājam nepiemēro Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Šādu ierakstu veic, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju, ka maksātāja ienākumi, kurus ņem vērā viņa gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai, taksācijas gada laikā ir sasnieguši Ministru kabineta noteikto gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (3. punkts). Šāda informācija liek grāmatvedim precizēt iepriekš iesniegto darba devēja ziņojumu, faktiski pārrēķinot...

Vienotais nodokļu konts ir aktualitāte, par kuru runā un raksta daudz. Visā informācijas daudzumā rodas vienkāršs jautājums — kas mainās grāmatvedībā? Vai tā ir tikai īpaša pārejas procesa deklarācija vai ir kas vairāk? Jo ir skaidrs, ka vienotais nodokļu konts pēc būtības attiecas uz atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanas brīdi un kārtību. Grāmatvedības uzskaitē pēc būtības izmaiņas nav lielas, jo tāpat turpināsim nodokļus grāmatot atsevišķos grāmatvedības kontos, t.i., pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) atsevišķā grāmatvedības kontā, tāpat aprēķināto un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk — IIN) un citus. Mainīsies maksāšana kārtība atsevišķiem nodokļiem un nodevām, un šīs ir izmaiņas, kas varētu parādīties grāmatvedības uzskaitē. Sākot ar 2021. gada janvāri, vienotajā nodokļu kontā uzņēmumi un iestādes iemaksās tikai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) administrētos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktus maksājumus, kā arī ar šiem maksājumiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas. No vienas puses, tiešām būs ērti, jo, iemaksājot vienā...

Kā palīdzēt darbiniekam aprēķināt, vai VID paziņotais prognozētais neapliekamais minimums pēc dažiem mēnešiem no gada sākuma būtu jāsamazina vai no tā lietderīgāk atteikties? Atbilde Prognozēto neapliekamo minimumu VID nosaka pēc formulas, kura minēta MK noteikumos Nr. 656 (par minimumu un atvieglojumiem). / 12 Šo formulu var izmantot, nosakot neapliekamo minimumu, ja darbinieks godīgi paziņos grāmatvedim no gada sākuma gūto ieņēmumu summu. Turklāt darbinieks jābrīdina, ka aprēķinam vajadzīga bruto summa (pirms nodokļiem). Piemēram, darbiniekam periodā, no kura ieņēmumiem tiek prognozēts minimums, nebija ieņēmumu. Šādos gadījumos VID paziņo, ka minimums ir puse no likumā noteiktā, kas ir 150 eiro (300 / 2). Darbinieks pēc 2021. gada pieciem mēnešiem lūdz grāmatvedi noteikt, vai šis minimums ir atbilstošs viņa algai, kas ir pastāvīga visa gada laikā, — 800 eiro mēnesī. Sakarā ar to, ka formulā izmantotie lielumi uzrādīti veselam gadam, tie ir jānomaina atbilstoši pieciem (no 12) mēnešiem. Nav vajadzības piemērot arī reālas algas palielinošo...

Vai par valdes locekli, kas atbilst darba ņēmēja definīcijai, 2021. gada otrajā pusgadā būtu jāveic obligātās minimālās sociālās iemaksas? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 pantu, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, minimālās obligātās iemaksas būs jāveic gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajām personām. Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir Ministru kabineta noteiktās trīs minimālās mēneša darba algas. Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā likuma definīciju, arī nenoslēdzot ar sabiedrību darba līgumu, valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju divās situācijās: (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta (1. panta 2. punkta c) apakšpunkts); kapitālsabiedrības valdes loceklis, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru,...

Ar prieku un gandarījumu papildinām publikācijas žurnālā Bilance 2020. gada decembrī Nr. 12 (468) un 2021. gada janvārī Nr. 1 (469) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības, vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācijas) ar Finanšu ministrijas (ministrija) ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID) saskaņoto oficiālo atbildīgo amatpersonu skaidrojumu. 1. Ministrija apliecināja publikācijās autoru izteikto viedokli, ka drošības naudas (kas nodota uz rakstiska īres līguma un Civillikuma 1968.–2001. panta pamata izīrētājam glabājumā) uzskaiti izīrētāja grāmatvedībā neietekmē izīrētāja saimnieciskās darbības reģistrācijas forma un grāmatvedības kārtošana vienkāršā vai divkāršā sistēmā. Ministrijas skaidrojums: "[..] ja fiziskā persona plāno savā saimnieciskajā darbībā izmantot komplicētus darījumus (piemēram, pieprasīt drošības naudu, kuru vēlāk ir plānots atmaksāt atpakaļ īrniekam) un tiek plānoti arī citi būtiski izdevumi, pēc ekonomiskās būtības tai būtu jāizvēlas reģistrēt savu saimniecisko darbību VID vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā. Šajā gadījumā fiziskā persona ir tiesīga izvēlēties grāmatvedības uzskaites un kārtošanas kārtību un principus — vienkāršā vai...

Kas ir normālais darba laiks pie summēta darba laika ar pārskata periodu? Atbilde Normālais darba laiks ir definēts divos normatīvajos aktos: 1) Darba likuma 131. pants: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Domājams, piekritīsiet, ka Darba likumā definētais normālais darba laiks ir vienāds visiem nodarbinātajiem, tajā skaitā arī tiem, kam darba laiks noteikts kā summētais vai maiņu darbs. Tas ir atkarīgs no tā, vai darba līgumā noteikta 40 stundas vai 35 stundas nedēļā (atšķirības parasti saistītas ar to, kurā dienā iekrīt svētku diena un kura diena ir pirmssvētku). Sakarā ar to, ka likumdošanā nav neviena cita normatīvā akta, kas skaidrotu jebkādus aprēķinus, uzskatu, ka minētais formulējums attiecas uz visiem nodarbinātajiem. Tātad nav pamata uzskatīt, ka citādi nodarbinātām personām (arī tām, kurām noteikta summētā darba laika uzskaite vai maiņu darbs) normālais...

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, mikrouzņēmumiem nosaka būtiskas izmaiņas, kas skar ne vien tā īpašniekus, bet arī darbiniekus, kuri strādā mikrouzņēmumā. Par to, kādas izmaiņas gaidāmas jau reģistrētajiem mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem un tiem, kas turpmāk izvēlēsies šo nodokļu režīmu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiešsaistes seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas otrās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase. Savukārt Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Alvīne Bērziņa VID skaidrojošajā materiālā atbildēja uz jautājumiem, kurus visbiežāk uzdod MUN maksātāji. Kas var būt MUN maksātāji MUN likuma 1. panta 3. punkts nosaka: no 2021. gada par personām, kuras var maksāt mikrouzņēmumu nodokli, var būt: individuālie komersanti; individuālie uzņēmumi; zemnieka vai zvejnieka saimniecības; fiziskās personas, kas reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicējas, ja minētās personas nav reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas. Izmaiņas SIA No 2021. gada 1. janvāra mikrouzņēmuma statusu vairs nevar iegūt sabiedrības...

Darbinieks strādā pēc grafika — 24 stundas pēc kārtas (apsardze, summētā darba laika uzskaite). Vai arī šādā gadījumā jāapmaksā svētku dienas stundas, kas iekrīt darba dienās (pirmdiena–piektdiena)? Atbilde Pienākums apmaksāt svētkos esošās stundas (kā atlīdzību par nestrādāšanu attaisnojošo iemesļu dēļ vai kā darbu svētku dienā ar attiecīgo piemaksu) nostiprināts Darba likumā (DL) 74. un 68. pantā. Turklāt likumdevējs neattiecina šo normu uz kādu konkrētu nodarbināto personu kategoriju un nav paredzējis gadījumus vai situācijas, kad darba devējam būtu atļauts neaprēķināt šo atlīdzību. Tas nozīmē, ka darbinieka darba samaksa sastāv no samaksas par darbu (pildot pienākumus) un atlīdzības par laiku, kad darbinieks nepilda darba pienākumus, jo mēnesī ir darba diena, kas sakrīt ar svētku dienu. Arī vienīgais normatīvais akts, kas veltīts grāmatvedības aprēķiniem (Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"), nosaka, ka normālais darba laiks iekļauj arī svētkos...

Kā un kad darba devējs uzzinās, ka viņam jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas? Vai darba devējs var prasīt no darbinieka informāciju par nodarbinātību pie citiem darba devējiem? Vai būs iespēja pārbaudīt piemaksas aprēķinu? Atbilde Norma par minimālo sociālo iemaksu veikšanu stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā un attiecas uz darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumiem, ja tie mēnesī regulāri nesasniedz minimālās mēneša algas apmēru. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) uzticēts ik ceturksni konstatēt tās fiziskās personas, no kuru ienākumiem ceturksnī samaksātās VSAOI ir mazākas nekā no 1500 eiro. Pirmais kontrolējamais ceturksnis ir šā gada trešais (01.07.–30.09.). VSAA (triju mēnešu laikā) līdz 2021. gada 20. decembrim noteiks iemaksu trūkstošo summu un paziņos to VID, kurš vienas dienas laikā, izmantojot EDS, informāciju nodos darba devējiem un pašnodarbinātajiem. Savukārt šo ziņu saņēmējiem ir pienākums līdz 2022. gada 23. martam veikt paziņotās VSAOI vienotajā nodokļu kontā, kur VID vienlaikus parūpēsies uzrādīt saistības summu. Darbinieka ieņēmumi pie...

Skaidrā naudā veiktajiem darījumiem normatīvajos aktos ir noteikti vairāki ierobežojumi; turklāt ir ierobežojumi, kas attiecas uz personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Lai arī šķiet, ka norēķini skaidrā naudā samazinās, atgādināšu būtiskāko par skaidras naudas darījumu ierobežojumiem un deklarēšanas pienākumu. Darījumiem, kas veikti skaidrā naudā, ierobežojumi tiek piemēroti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantu. Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību nosaka MK 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas darījumiem nosacīti ir iedalāmi divās grupās: darījumi, kurus nav atļauts veikt; deklarējami darījumi. Sākumā par to, kādus darījumus skaidrā naudā nav atļauts veikt. Nedrīkst veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Šis aizliegums attiecas gan uz tiem, kas veic saimniecisko darbību, gan arī uz jebkuru fizisko personu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā norāda, ka noteiktais ierobežojums...