Žurnāls BILANCE

Klāt arī kārtējā nodokļu reforma. Pēc valdības prognozes tas būs «laimīgas» nākotnes dzīves sākumpunkts! Darba devēji par saviem nodarbinātajiem, pašnodarbinātie paši par sevi brīvprātīgi piespiedu kārtā veiks sociālās iemaksas un varēs neraizēties ne par pabalstiem, ne pensijām. Izmaiņas taču sen plānotas! Ja plānots sen, tad jau varētu ieviest jauninājumus pakāpeniski, nav saprotams, kāpēc tāda steiga — parasti tik globālas lietas notiek no jaunā gada, nevis gada vidū. Slodzes «samazinājums» nodrošināts visiem un ikkatram. Pat grāmatvežiem ir sarežģīti saprast procedūru kopumā, ko tad darīt parastajiem mirstīgajiem?! Jau ceturto gadu lietošanā ir diferencētais neapliekamais minimums, bet gandrīz katru nedēļu sastopu rakstus, kuros cilvēki šausminās par tā esamību un pielietošanu… Jau cik gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) meklē pēdas tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir parādā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas veidojās iedzīvotāju ienākuma de­klarācijās, sākot ar 2018. gadu? Tagad būs papildus jākontrolē tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto, kuriem būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Pirmais jūlijs ir klāt! NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš: Darba vieta — mājas. Kā uzņēmumiem pielāgoties attālinātā darba režīmam? GRĀMATVEDĪBA Vita Zariņa: Pašizmaksas kalkulācijas Anda Ziemele: Pamatlīdzekļi: novērtēšana, nolietojums un atspoguļošana finanšu pārskatos Inga Pumpure: Grāmatveža darbs viena pārskata gada ietvaros = grāmatvedības cikls Laila Kelmere: Administratīvi teritoriālās reformas ietekmē var gūt finansējumu grāmatvedības uzskaites attīstīšanai un pilnveidošanai budžeta iestādēs NODOKĻI Ilvija Ozoliņa: Valdes locekļa ienākumi — darba alga vai atlīdzība Inese Helmane: E–komercijas sūtījumu muitošana Inguna Leibus: Nepieciešamas izmaiņas MUN maksātājiem — darba devējiem ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Vai jāreģistrē VID meža īpašnieku līgums ar mednieku biedrību par medību tiesību nodošanu? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Obligāto minimālo iemaksu proporcionalitāte Kurš drīkst piemērot autoru attaisnotos izdevumus? Kad autoram jāpiemaksā 10% pensiju apdrošināšanai? Kad jāveic VSAOI papildu maksājumi? Autoratlīdzības saņēmējiem — cita deklarācija Pārmaksātas sociālās iemaksas Apmaksājamās atvaļinājuma dienas Parāds likvidētajam (likvidējamam) uzņēmumam Kam netiks rēķinātas minimālās iemaksas?...

Par darba braucienu MK noteikumi Nr. 969 uzskata darbinieka darbu vai dienestu (..), ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Vienlaikus Darba likuma papildināšana ar plašākiem 14. panta skaidrojumiem (t.sk. 14.1 un 14.2) ir veltīta darbinieku nosūtīšanai. Kāda atšķirība ir starp minētajiem terminiem, ja Latvijas darbinieki tiek sūtīti uz ārvalstīm? Atbilde Diemžēl tā arī ir: vairākās vietās termins "darba brauciens" pārklājas ar terminu "darbinieka nosūtīšana". Tomēr nosūtīšana, pēc autores domām, uzliek nosūtītājam ievērojami vairāk pienākumu un atbildības nekā darba brauciena gadījumā. Pirmais, kas ir kopīgs terminiem: gan nosūtītais darbinieks, gan esošais darba braucienā ir uzņēmuma (kas darbiniekus nosūta) darbinieks. Tomēr minēto darbinieku "izmantošana" ir atšķirīga. Darba brauciena laikā darbinieks strādā sava darba devēja interesēs, izpilda darba devēja uzdevumu, savukārt nosūtītais darbinieks savu darbu veltī citai personai – tai, kura darbinieku pasūtīja konkrēta darba (citā valstī) veikšanai. Turklāt šis pasūtītājs drīkst pasūtīto darbinieku nosūtīt tālāk...

Latvijas nodokļu maksātājs pārdevējs un Latvijas nodokļu maksātājs pircējs. Importētās preces pārdošana notiek ar piegādes noteikumiem DAP Latvijas robeža. Visus nodokļus pie preces atmuitošanas maksā pircējs. Kā atspoguļot pārdevējam tādu darījumu PVN deklarācijā, ja to vajag darīt? Vai vispār pārdevējs neuzrāda šo darījumu PVN deklarācijā, jo pārdevējs neaprēķina un nemaksā PVN? Atbilde Lai sniegtu viennozīmīgu atbildi, nedaudz jāprecizē situācijas aprakstā minētie nosacījumi. Kā saprotams, situācijas aprakstā minētie Latvijas nodokļu maksātāji — pārdevējs un pircējs — ir reģistrēti PVN maksātāji. Preču piegādē tiek izmantoti INCOTERMS piegādes noteikumi DAP (Delivered at Place), kas nozīmē, ka "pārdevējs preci transportē tikai līdz noteiktai vietai", šajā gadījumā līdz Latvijas robežai, tādēļ nodokļu (ievedmuitas un PVN) samaksa, laižot preci brīvā apgrozībā, ietilpst pircēja pienākumos. Ņemot vērā minēto, saprotu, ka muitas deklarācijā kā importētājs ir norādīts pircējs. Lai noteiktu PVN piemērošanas kārtību preču piegādes darījumam, vispirms jānosaka šī darījuma vieta un brīdis. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 12....

Ja pasūta PVC logus un durvis, vai ir nodokļu apgrieztā maksāšana saskaņā ar PVN likuma 142. pantu vai piemēro parasto PVN 21%? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. panta otro daļu nodokli par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji. Minētā likuma panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir jebkura būvdarbu veikšana, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana. Būvdarbi Būvniecības likuma izpratnē ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Turklāt, ievērojot Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 sniegto termina "nekustamais īpašums" skaidrojumu, par nekustamo īpašumu uzskata cita starpā arī: c) jebkuru elementu, kas ir uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pilnīga, piemēram, durvis, logus, jumtus,...

Radās jautājums par atbalsta granta izmantošanu. Neatrodu atbildi pieejamos materiālos, tāpēc lūdzu skaidrojumu. Mikrouzņēmums ir saņēmis atbalsta grantu. Grantu izmantosim, lai atsāktu darbību un samaksātu algas darbiniekiem. Vai grants ir mikrouzņēnumu nodokļa objekts, uzskatāms par uzņēmuma ienākumu? Vai ir jāuzskaita 6. kontu grupā vai 8. kontu grupā? Vai ir jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis tikai par izmaksātajām algām, un kā to aprēķināt? Atbilde Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (turpmāk — MUN likums) 1. panta pirmo punktu: apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi, no tā aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis, saskaņā ar MUN likuma 5. panta otro daļu: ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts. Veicot grāmatojumus attaisnojuma dokumentos...

Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls ir periods no izejvielu pirkšanas (iegādes) līdz naudas saņemšanai par pārdotajām precēm. To aprēķina kā krājumu aprites un debitoru parādu perioda summu, no kuras atskaitīts kreditoru parādu atmaksas periods: Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls = krājumu aprites periods + debitoru parādu atmaksas periods – kreditoru parādu atmaksas periods Apgrozāmā kapitāla finanšu cikla komponentes aprēķina, izmantojot šādas formulas: 1 Krājumu aprites periods (cikls) = Krājumi × dienu skaits periodā : Ražošanas izmaksas vai Krājumu aprites periods (cikls) = (Krājumi perioda sākumā + krājumi perioda beigās) × dienu skaits periodā : 2 × ražošanas izmaksas Krājumu aprites periods atspoguļo laiku, kas nepieciešams, lai pārdotu (izlietotu) krājumus. Pie pārējiem vienādiem nosacījumiem uzņēmumam ir vēlams īsāks krājumu aprites periods, kaut arī šajā jautājumā daudz kas ir atkarīgs no nozares. Ražošanas uzņēmumos krājumu aprites periods ietver trīs sastāvdaļas: izejvielu aprites periodu; nepabeigto ražojumu aprites periodu; gatavās produkcijas aprites periodu. Mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav jāanalizē atsevišķas...

Praksē ir situācijas, kurās uzņēmumi, kam nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksātāja statusa, šo nodokli samaksā brīvprātīgi. Šādas rīcības mērķis ne vienmēr ir piemērot UVTN maksātājiem paredzētos atbrīvojumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), taču tas būtu papildu labums, ko jebkurš komersants vēlētos izmantot. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis ir viennozīmīgs: UVTN brīvprātīgas samaksas gadījumā atbrīvojums nav piemērojams. Vairāk par aktualitāti šajā rakstā. Nodokļu maksātāji, kam jautājums var būt aktuāls Praksē esam novērojuši, ka šis jautājums ir aktuāls šādiem komersantiem: ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības un pastāvīgās iestādes, kas Latvijā reģistrētas nodokļu piemērošanas vajadzībām, bet nav reģistrētas kā filiāles Uzņēmumu reģistrā; komersanti, kas nomā vieglos (M1) transportlīdzekļus, nereģistrējot turējumu, un izmanto tos gan saimnieciskās darbības nodrošināšanai, gan darbinieku privātām vajadzībām. Turējumu nereģistrē, jo bieži vien reģistrāciju nepieļauj iznomātājs vai ir noslēgti ilgtermiņa autonomas pakalpojuma līgumi, kuru ietvaros mašīnas tiek mainītas. Pārstāvniecības vai pastāvīgās iestādes nekvalificējas kā UVTN maksātāji atbilstoši...

Uzņēmums (PVN maksātājs) īsteno projektu, par kuru saņemtā nauda kvalificējas kā de minimis atbalsts. Projekts domāts bezmaksas on–line apmācības moduļa izveidei mazajiem uzņēmējiem. Vai šī summa ir jānorāda PVN deklarācijā? Ja jā, kurā rindā? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. pantu ar PVN apliekami šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi: preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību; pakalpojumu sniegšana par atlīdzību; preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību. Līdz ar to finansējuma saņemšanai, ja vien tas netiek piešķirts kā atlīdzība vai avanss par kādu preču piegādi vai pakalpojumu, PVN likuma normas nav piemērojamas. Tomēr, ja, piemēram, šo finansējumu piešķir valsts iestāde, lai uzņēmums, PVN maksātājs, izstrādā tās vajadzībām apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem, tad šāds finansējums ir vērtējams kā avanss par pakalpojumu, kas saņemšanas brīdī apliekams ar PVN standarta likmi. Ja jautājumā minētais uzņēmums savām vajadzībām izstrādā šādu tiešsaistes apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem,...

2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu veiks un licences izsniegs Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID). Licencēšanā tiks izvērtēta ne tikai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja izglītība un profesionālā kvalifikācija, bet arī tā darbības, īpašnieku un vadības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk — NILLTPFN) likuma prasībām. VID informatīvajā materiālā1 ir norādīts, ka, lai uzņēmums saņemtu licenci, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama speciāla tam paredzēta iesnieguma forma, kurā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēma (turpmāk — IKS). Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem NILLTPFN jomā. Tāpēc, gatavojoties ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai, būtu ieteicams pārbaudīt IKS politiku un procedūru atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un, ja nepieciešams, to aktualizēt. Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kurus...

Strādāju uzņēmumā "A" un saņemu atalgojumu, ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Vienlaikus esmu vienīgā uzņēmuma "B" īpašniece un vienīgā valdes locekle. Uzņēmumā "B" neesmu VID reģistrēta kā darbiniece (man nav noteikta darba alga, jo valdes funkcijas veicu uz bezatlīdzības līguma pamata). Kādas darbības ir jāveic uzņēmumā "B" (vai jāraksta iesniegumi VID, VSAA; vai jālikvidē/jāatsavina uzņēmums "B" u.tml.), lai varētu saņemt likumā paredzētos pabalstus: bērna piedzimšanas pabalstu; maternitātes pabalstu; vecāku pabalstu; bērna kopšanas pabalstu; ģimenes valsts pabalstu? Atbilde Ja fiziskā persona nodarbināta uzņēmumā "A", saņemot atalgojumu, tā tiek uzskatīta par darba ņēmēju un atbilstoši sociālajam statusam ir apdrošināta. Ja darba ņēmēja nav persona, kas sasniegusi pensijas vecumu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2021. gadā ir 34,09% (23,59% un 10,5%), un persona ir apdrošināta šādiem riskiem: 2.1. valsts pensiju apdrošināšanai; 2.2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2.4. invaliditātes apdrošināšanai; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2.6. vecāku...

No 1. aprīļa lauksaimniekiem atkal ir iespēja nodarbināt strādniekus atvieglotā nodokļu režīmā. Šāda iespēja ir tiem lauksaimniekiem, kuri audzē augļus un dārzeņus un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Tos darbiniekus, kuru pienākumos ietilpst traktortehnikas vadīšana, nav atļauts nodarbināt sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmā. Sezonas laukstrādniekus ar īpašo nodokļu režīmu ir iespējams nodarbināt līdz 30. novembrim. Sezonas laukstrādnieku režīmā ir atļauts nodarbināt arī nerezidentu. Nodarbinot nerezidentu, pirms tas tiek reģistrēts LAD EPS (Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēma), vispirms darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāsaņem attiecīgajam darbiniekam reģistrācijas numurs. Nodoklis no sezonas laukstrādnieku ienākuma tiek ieturēts 15 procentu apmērā. Sezonas laukstrādnieku nodoklis (SLN) ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Persona, kura maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kļūst sociāli apdrošināta pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro....

Uzņēmums, reģistrēts PVN nodokļa maksātājs, nodarbojas ar preču eksportu. Saņem rēķinu par eksporta preču transportēšanas pakalpojumiem no cita Latvijas reģistrēta PVN nodokļa maksātāja. Rēķinā ir atsauce — PVN nodokļa 0% likmi nosaka PVN likuma 46. panta 1. daļa. Kā šo darījumu uzrādīt PVN deklarācijā un pielikumos? Atbilde Ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 46. panta pirmās daļas 1. punktu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja pakalpojumi tieši saistīti ar preču eksportu, tai skaitā arī tādu preču eksportu, kurām muitas procedūra uzsākta citā dalībvalstī. Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" minēto likuma normu paskaidro, ka, piemērojot likuma 46. panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu, preču...

Šā gada sākumā stājušās spēkā vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu darbam uz/no citām Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Par tām Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā 11. maijā informēja Andis Burkevics, Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Izmaiņas nosaka divas Eiropas Savienības direktīvas1, kas pārņemtas Darba likumā un ir spēkā no šā gada 5. janvāra. Izmaiņu mērķis ir garantēt nosūtīto darbinieku tiesības un pasargāt godīgu konkurenci dalībvalstu tirgū (lai lētais darbaspēks no Austrumeiropas neizkonkurētu darbaspēku Rietumeiropā). Darbinieku nosūtīšana ir trīs situācijas, kad darba devējs saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta savus darbiniekus uz citu valsti: Darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti. Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz Zviedriju, lai piedalītos konkrēta objekta būvē, pielāgojoties Zviedrijas normatīvā regulējuma prasībām. Darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu (šajā gadījumā darbs...

Latvijas rezidentam pieder kapitāldaļas Apvienotās Karalistes uzņēmumā. Uzņēmums 2020. gadā strādāja ar peļņu, līdz ar to maksāja 19% uzņēmumu ienākuma nodokli (Corporation TaX) no peļņas. Dalībnieki nolēma peļņu sadalīt un izmaksāt dalībniekiem dividendes, ieturot 10% ienākuma nodokli. Vai šis ienākums jāuzrāda Latvijas gada ienākumu deklarācijā un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Kā šis ienākums jānorāda gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punktu1 gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dividendes, ja par tām ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Tādējādi gada ienākumu deklarācijā dividendes, no kurām nodoklis ir ieturēts ārvalstī, ir jādeklarē kā neapliekamais ienākums. Papildus deklarācijai jāpievieno Apvienotās Karalistes nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments, ka no dividendēm nodokļi ir nomaksāti Apvienotajā Karalistē. 1 "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punkts:21) dividendes,...