E-ŽURNĀLS BILANCE

ESAO 1. aktivitātes nepieciešamība kopējā labuma gūšanai Strauja tehnoloģiskā attīstība pēdējos divdesmit gados ir ievērojami mainījusi saimnieciskās darbības veidus, pakalpojumu sniegšanas ātrumu un iespējas pielāgoties apstākļiem un konkrētai tirgus situācijai. Tāpat valstu iekšzemes tehnoloģiskā attīstība infrastruktūras jautājumos ir nozīmīga, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pieeju digitālajiem pakalpojumiem un precēm. Latvija šajā ziņā ieņem īpaši augstu vietu uz pārējo pasaules valstu fona, kas arī atspoguļojas mājsaimniecību interneta pieejas datos, kuri nemainīgi gadu no gada ir pieauguši līdz šobrīd 85% interneta pakalpojumu pieejamībai Latvijas teritorijā. Nemainīgi augsta nozīme straujai tehnoloģiskai attīstībai ir arī kopējai globālajai integrācijai starptautisko normatīvo tiesību aktu formā. Taču līdz ar ekonomisko labumu gūšanu tās blaknes ir saskatāmas esošo starptautisko un nacionālo normatīvo tiesību aktu piemērošanā nodokļu jautājumos, proti, jaunradītie saimnieciskās darbības veidi un to specifika esošās starptautiskās nodokļu sistēmas ietvaros spēj gūt ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem saimnieciskās darbības veidiem. Balstoties uz PricewaterhouseCoopers (turpmāk — PwC), Manheimas Universitātes un...

Kas ir iekšējā kontrole? Kontrole — darbība, kas sniedz pārliecību, ka tiek darīts tas, kas iecerēts, un tiks sasniegts tas, kas plānots. Iekšējā kontrole — process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Iekšējās kontroles sistēma (IKS) — risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura uzdevums ir nodrošināt organizācijas: mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, aktīvu aizsardzību, pārskatu ticamību, darbības atbilstību tiesību aktiem. Iestāžu vadītāji organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, tajā skaitā pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, kā arī izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, uzrauga un uzlabo to un ir atbildīgi par līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu atbildīgs ir iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, sistemātiski veicot tās efektivitātes pārbaudi. Struktūrvienību vadītāji...

Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā: viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus. Darbinieks slimo no 17.03.2020., darba līgums uzteikts 07.10.2020. Kā aprēķināt mēneša vidējo izpeļņu, ja pēdējie ieņēmumi bija periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam? Vidējo dienas darba algu noteicām. Ar kādu vidējo dienu skaitu mēnesī (saskaņā ar Darba likuma 75. panta 4. daļu) to reizināt? Vai tas būtu periods, kurā bija ieņēmumi, vai pēdējie seši mēneši pirms darba līguma uzteikuma? Atbilde Pēc likuma burta vidējo dienu skaitu noteikšanai jāizmanto dienas "pēdējos sešos kalendāra mēnešos". Tātad tas ir periods no 2020. gada aprīļa līdz septembrim. Diemžēl vidējais dienu skaits aprēķina periodā brīžiem ļoti būtiski...

Sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nostāju, ka telpu lietotāju īpašniekam/valdītājam/izīrētājam iemaksātās garantijas (drošības) naudas summas VID uzskata par tādiem pašiem izīrētāja/iznomātāja ieņēmumiem kā īres maksa un no kuriem attiecīgi jāsamaksā nodoklis, aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju par drošības naudas nozīmi, ekonomisko būtību un grāmatvedības uzskaiti tieši dzīvojamo telpu īrē — dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošanā citai personai par maksu (sk. likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 2. panta pirmo daļu). Pēc Eurostat datiem, vidēji apmēram 30% ES iedzīvotāju mājokli īrē, turklāt 20,8% maksā tirgus cenām atbilstošu īri, bet 9,3% īres maksa samazināta. Tik ievērojams īrnieku skaits norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas īres tirgus problēmas, kuru skaitā ir gan novecojis likums "Par dzīvojamo telpu īri", gan abu īres tirgus pušu — īrnieku un izīrētāju — finanšu grūtības Covid–19 dēļ, kad vienīgais īres attiecību finansiālais nodrošinājums ir uz rakstiski noslēgtā līguma pamata iemaksātā drošības nauda, kas strīdus gadījumos bieži vien dod iespēju pusēm...

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību, skaidrus un stabilus noteikumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā pārrobežu darījumos, 2019. gada decembrī tika pieņemti grozījumi direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz "vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Padome ir izdevusi Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2018/1912, ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu. Padomes 15.03.2011. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2012 45.a pantā, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK, ir atrunāti dokumentu veidi, ko izmantot kā pierādījumus PVN 0% likmes piemērošanai preču piegādēs ES teritorijā. PVN likumā 0% likmes piemērošana citur nekur nav grozīta, ir tikai precizēta un papildināta par ķēdes posmiem. Visas iepriekšējās normas, kas saistītas ar 0% likmi preču piegādēm starp ES dalībvalstīm, nav grozītas un ir...

2020. gadu uzsākām ar grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām", par ko rakstījām gada sākumā. Un noslēgsim ar 2020. gada 29. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju" (turpmāk — MK noteikumi), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Grozījumi MK noteikumos ir apjomīgi, un to mērķis ir pilnveidot budžetu ieņēmumu klasifikāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizēt tās detalizācijas pakāpi, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Šis mērķis tiek sasniegts: pārstrukturizējot un samazinot ieņēmumu klasifikācijas kodu skaitu, lai nodrošinātu, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi ieņēmumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu, kā arī mazinot kļūdu iespējamību uzskaitē; precizējot klasifikācijas kodu nosaukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos. Šiem grozījumiem kopumā būtu jāveicina, ka klasifikācijas lietotājiem tās izmantošana būs atvieglota, kā arī samazinātos kļūdaini veikto maksājumu...

VID izstrādāja (atjaunoja) Metodiku par nodokļu (IIN, VSAOI) iemērošanu personām, kas uzskatītas par nomāto personālu. Sakarā ar Darba likuma papildināšanu ar plašākiem 14. panta skaidrojumiem (kas stājās spēkā 09.06.2016.) rodas jautājums: kāda atšķirība ir starp jēdzieniem «darbinieka nosūtīšana» uz ārvalstīm vai uz Latviju un nomāto personālu. Vai abi termini ir nepieciešami, vai tie nedublējas? Atbilde Īsumā atbildot uz jūsu jautājumu, darbinieku nosūtīšanas jēdzienu lieto gadījumos, kad darbiniekam jādodas veikt darbu uz citu valsti un ja tas atbilst kādam no turpmāk norādītajiem trim gadījumiem. Pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu sniegšanu, nosūta darbinieku uz citu valsti veikt darbu pakalpojuma saņēmēja labā. Nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu. Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī. Redzams, ka visos darbinieku nosūtīšanas gadījumos darbs...

Sakarā ar to, ka Covid–19 uzliesmojums vēršas plašumā, ir grūti novērtēt pandēmijas un valstī ieviesto ierobežojumu ietekmes uz uzņēmējdarbību un ekonomiku apjomu un ilgumu. Šie bezprecedenta apstākļi, kā arī nenoteiktība sagādā uzņēmumiem grūtības, sagatavojot starpperiodu un gada finanšu pārskatus. Katram uzņēmumam, sagatavojot finanšu pārskatus, būs jāpārskata pandēmijas novērtējums — kā tā ietekmēja konkrētu uzņēmumu pārskata datumā, kā mainījās nozīmīgie spriedumi un aplēses, uz ko attiecas lielāka nenoteiktība nekā parasti. Šajā rakstā apskatītas grāmatvedības uzskaites prasības, kas jāņem vērā, sagatavojot finanšu pārskatus par 2020. gadu. Protams, apskatīto jautājumu piemērojamība būs atkarīga no katra uzņēmuma faktiskajiem apstākļiem. Aktīvu vērtības samazināšanās JAUTĀJUMI PAŠPĀRBAUDEI Vai bilances datumā pastāv aktīvu vērtības samazināšanās pazīmes, un vai tika veikta aktīvu vērtības samazināšanas pārbaude? Attiecībā uz nefinanšu aktīviem (piemēram, nemateriāliem aktīviem, pamatlīdzekļiem) uzņēmumam ir jānovērtē aktīvu atgūstamība, un šim novērtējumam jābūt balstītam uz nosacījumiem un vērtības samazināšanās pazīmēm, kas pastāv bilances datumā. Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka...

Grāmatvedības nozare jau labu laiku ir jauna likuma gaidās — saskaņā ar Finanšu ministrijas pēdējo informāciju tam plānots stāties spēkā mazliet vairāk nekā pēc gada — 2022. gada 1. janvārī. Jaunais likums ietvers ne tikai strukturālas, bet arī saturiskas un praktiskas izmaiņas — par svarīgāko, kam grāmatvežiem jāpievērš uzmanība gaidāmajā regulējumā, Finanšu ministrija informēja īpašā tiešsaistes seminārā 20. novembrī. Par jaunā Grāmatvedības likumprojekta galvenajām atšķirībām no pašreizējā regulējuma seminārā informēja Finanšu ministrijas (FM) Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede. Taču līdz ar jauno grāmatvedības likumu tiks izdoti arī jauni Ministru kabineta noteikumi, kas detalizēti regulēs jaunā likuma piemērošanu. Darba grupā esot izstrādāti divi Ministru kabineta noteikumu projekti — "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" un "Noteikumi par skaidras naudas uzskaiti uzņēmuma kasē". Par tajos plānoto informēja FM Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vecākā eksperte Dina Šaknere. Galvenās vadlīnijas Jaunajā Grāmatvedības likumā galvenais uzsvars tikšot likts uz elektronisku grāmatvedības...

Katrs gads grāmatvežu (it īpaši) skatījumā ir atšķirīgs no iepriekšējiem. Tomēr 2021. gads ir unikāls vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt (īpaši māņticīgajiem), tas vairs nav garais gads. Svētku dienas (kopā ar pirmssvētku dienām) pārbīdījās nedēļas ietvaros, un tas prasīja papildu uzmanību aprēķinos. Palielinājās minimālā mēneša alga (500 eiro), kas ietekmēs arī minimālo stundas tarifa likmi, vienlaikus veikti grozījumi prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšanas noteikumos. Diemžēl šogad Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā vairs nav atrodamas tabulas ar minimālās stundas tarifa likmes aprēķinu dažādiem nodarbinātības veidiem (par to — turpmāk). Un, ja ar to vēl par maz, atgādinu, ka veikti būtiski grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA). Savukārt pēdējo divu likumu grozījumi ir saistīti gan ar vienkāršiem darba ņēmējiem, gan ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem (un īpašnieku), gan ar autoratlīdzības saņēmējiem, gan ar pašnodarbinātajām personām. Vēl viens dokuments, kas būs aktuāls algas grāmatvedim, ir Ministru kabineta (MK) noteikumi par...

Uzņēmējiem ir jābūt gataviem, ka no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp Apvienoto Karalisti (AK) un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tajā skaitā Latviju. Kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no AK, seminārā uzņēmējiem "Kā sagatavoties darījumiem ar Apvienoto Karalisti?" informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka. VID dati liecina, ka darījumi ar AK ir gandrīz 4000 komersantu, kuri līdz šim nav saskārušies ar muitas formalitātēm. Uzņēmējiem, kuriem ir pieredze ar muitas operācijām, situācija no 1. janvāra varētu būt pazīstama. Bet tiem, kuriem pieredzes nav, ir nopietni jāgatavojas. Jāatgādina, ka AK no 1973. gada bija ES dalībvalsts. 2017. gadā ES tika iesniegts paziņojums, ka AK ir plānojusi izmantot Līguma par Eiropas Savienību 50. panta sniegtās iespējas izstāties no ES. No 2020. gada 31. janvāra AK ir oficiāli kļuvusi par trešo valsti, proti,...

Kāds būs atvaļinājuma periods darbiniecei, kura atgriezās no bērna kopšanas atvaļinājuma 01.09.2020., bet pirms bērna kopšanas atvaļinājuma izmantoja visu ikgadējo atvaļinājumu un trīs mēneši pārklājās ar bērna kopšanas atvaļinājumu? Vai pareizi ir jauno periodu noteikt no 01.12.2020.? Atbilde Vispirms vēršu uzmanību, ka maternitātes atvaļinājums (divas B darbnespējas lapas) dod tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bet bērna kopšanas atvaļinājums, kas seko pēc tam, — vairs ne. Minētajā situācijā darbiniecei vispirms jānostrādā trīs mēneši, par kuriem viņa izmantoja atvaļinājumu avansā. Nobīdot termiņu par trim mēnešiem uz priekšu, jūsu darbinieces "parāds" uzņēmumam it kā dzēsts (jo trīs mēneši pārklājās ar bērna kopšanas atvaļinājumu). Bērna kopšanas atvaļinājuma laiks neuzkrāj tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Tāpēc darbinieces personīgais gads, kas no jauna uzkrās tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, sāksies tikai pēc tam, kad būs nostrādāts triju mēnešu periods. Tikai tad būs iespējams noteikt darbinieces jaunu personīgā gada sākumu (datumu; it kā viņa tikko būtu uzsākusi darba gaitas). Publicēts žurnāla...

Darījums Latvijas uzņēmums (saimnieciskā darbība ir lietotu automašīnu tirdzniecība) no Vācijas reģistrēta nodokļa maksātāja iegādājās lietotu automašīnu tās tālākai realizācijai. Par automašīnas pārdošanu pārdevējs ir izrakstījis rēķinu. Automašīnas pārdevējs rēķinā norādījis atsauci «Margin scheme — second hand goods» un piemērojis īpašo PVN režīmu. Pārdevējs sniedz uzņēmumam arī šīs pašas automašīnas transporta pakalpojumu (no Vācijas uz Latviju), par to izrakstot atsevišķu rēķinu bez iepriekš minētās atsauces un piemērojot PVN 0% likmi darījumiem ES. Ja saskaņā ar PVN likuma 138. panta 12. daļu pārdošanas vērtībā ieskaitāma ir gan preces vērtība, gan transportēšanas izmaksas un saskaņā ar PVN likuma 138. panta 14. daļu iepirkuma vērtībā ir ieskaitāma preces vērtība un transportēšanas izmaksas, vai iepriekš minētajā situācijā, kad lietotas automašīnas pārdevējs pārdotās automašīnas transporta pakalpojumiem ir izrakstījis rēķinu bez atsauces par īpašo PVN režīmu, uzņēmumam ir tiesības šīs transportēšanas izmaksas iekļaut iepirkuma vērtībā, tādējādi pie automašīnas pārdošanas samazinot ar PVN apliekamo vērtību? Vai tomēr automašīnas pārdevējam...

Parasti ieskaitījām riska nodevu avansā par visu gadu, jo uzņēmumā nodarbināti tikai divi darbinieki. Savukārt VID regulāri norakstīja attiecīgo summu saskaņā ar iesniegto ziņojumu par IIN un VSAOI. Vai mēs drīkstam tāpat rīkoties arī nākamgad, kad nodokļi tiks ieskaitīti vienotajā nodokļu kontā? Atbilde Šāda prakse tika piekopta attiecībā pret regulārajiem un prognozējamajiem, turklāt nelielajiem maksājumiem. Tas tika darīts, lai ieekonomētu bankas pakalpojumu apmaksu. 2021. gadā šāda rīcība nav ne attaisnojama, ne lietderīga, jo visu nodokļu kopsumma tiek ieskaitīta vienotajā kontā un automātiski novirzīta MK noteikumu Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai" noteiktajā kārtībā. Atkarībā no maksājuma prioritātes un jūsu iesniegto deklarāciju datiem pirmie trīs tiks segti tieši darbaspēka nodokļi (vispār to skaits ir 42), ja nebūs uzkrāti iepriekšējo periodu parādi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (..). Tātad nav paredzēta iespēja...

Garais gads tuvojas beigām.Nekad vēl nebijām piedzīvojuši ko tādu, un, Dievs dod, lai nepiedzīvotu! Pavasarī cerējām, ka viss drīz beigsies, tomēr — atnāca otrais vilnis, un kas zina, cik to vēl būs? Tauta nogurusi no ierobežojumiem, bet vienlaikus arī pieradusi, ka jāuzmanās. Jāuzmanās transportā, veikalā, jāuzmanās visur. Ķīnieši ar disciplīnu pieveikuši šo sērgu, demokrātiskā pasaules daļa rāda citus rezultātus, laikam uzskata, ka ir nemirstīga suga. Netēlošu kārtējo "ekspertu", tik daudz komentāru ir dzirdēts un lasīts, vairs nezinu, kas ir pareizi un kas nepareizi, gribu vien, lai tas viss būtu pagātnē! Mums tāpat ir daudz savu profesionālu problēmu. Līdz gada beigām palicis vien mēnesis, jāsagaida neskaitāmi grozījumi vecajos nodokļu likumos, jāsagremo jaunās prasības, jāsāk tās īstenot, jāsāk maksāt, ja ieņēmumi ir, un arī tad, ja to nav… Apbrīnojami! Nav samaksāti iepriekšējās reformas radītie parādi, bet tūliņ sāks krāties jauni! Šādā tempā (ar tik plašu un daudzveidīgu informāciju) nebija sācies neviens gads! Nav saprotams,...