E-ŽURNĀLS BILANCE

Rēķinu veidi
Rēķinu veidi
Konferences laikā tika minēti termini "cilvēklasāms" formāts un "strukturētais" rēķins. Vai, lūdzu, varat paskaidrot, kas tie ir? Kur un kā izmantos "strukturēto rēķinu"? Atbilde Cilvēklasāms formāts, vienkāršā valodā runājot, ir formāts, kuru var lasīt cilvēks — vai tas ir interneta pārlūkā, vai tas ir kādā no dokumentu formātiem (Word, Excel…). Mašīnlasāmā forma — tāda, kas ir ērti apstrādājama ar datoru un kurā ir iespējams piekļūt darba atsevišķiem elementiem un modificēt tos jeb, vienkāršā valodā runājot, — saņemot dokumentu, to var ieimportēt uzskaites sistēmā un programma nolasa datus un tos apstrādā. Strukturētais rēķins ir mašīnlasāmais rēķins. Grāmatvedības likuma kontekstā strukturētais rēķins ir elektroniskais rēķins, kas izveidots atbilstoši Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931–1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", uzņēmums to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931–2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931–1 atbilstošo sintakšu saraksts" noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei. Šāds strukturētais rēķins būtu jāapstrādā...
Mikrouzņēmumu nodoklis kļūst vēl vienkāršāks. Kam tas joprojām piemērots?
Mikrouzņēmumu nodoklis kļūst vēl vienkāršāks. Kam tas joprojām piemērots?
Gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus vairākos nodokļu likumos, bet visbūtiskākās izmaiņas skāra mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas veiktas, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar sociālā un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātajām personām. Kā zināms, jau vairāku gadu garumā tiek spriests par to, ka MUN režīms tiek izmantots nodokļu samazināšanas nolūkos, kā rezultātā tiek kropļota konkurence uzņēmējdarbībā, kā arī MUN režīmā strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir zemas, kas savukārt rada risku, ka nākotnē pieaugs iedzīvotāju skaits, kuri var nebūt pienācīgi sociāli nodrošināti. Nodokļu slogs palielinās Pretēji lielākajai daļai nodokļu maksātāju, kuriem 2021. gadā nodokļu slogs nedaudz samazinās, ņemot vērā mazāku VSAOI likmi un neapliekamā minimuma piemērošanas izmaiņas, MUN maksātāju nodokļu slogs būtiski pieaug jau gada sākumā, bet daļai šī nodokļa maksātāju — vēl būtiskāk otrajā pusgadā. Nodokļu izmaksu pieaugumu ietekmē ne tikai likmes palielinājums, bet arī papildu nodokļu maksājumi par darbiniekiem, sākot ar 1. jūliju. Atbilstoši likuma...
Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem
Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) jomā būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Piemērojamā VSAOI likme mainās jau no 1. janvāra; tāpat līdz ar minimālās mēnešalgas palielināšanos no 1. janvāra pieaug arī minimālā VSAOI objekta slieksnis. Par to, kā sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem būs veicamas 2022. gadā un turpmāk, vēl īstas skaidrības nav, jo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumos Ministru kabinetam ir dots uzdevums līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt likumprojektu par grozījumiem šajā likumā tieši par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra. Iesākot atgādinājums par to, kas ir pašnodarbinātā persona saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu": persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, zvērināts tiesu izpildītājs, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...
VSAOI likmes 2021. gadā
VSAOI likmes 2021. gadā
Grāmatveži līdz šim lietoja 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", kad likmes bija konstantas (2018., 2019. un 2020. gadā). Šogad atjaunojas vecā kārtība vispirms sakarā ar to, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantā veikto grozījumu rezultātā standarta sociālās apdrošināšanas likme ir samazināta par vienu procentpunktu un ir 34,09%. Samazinoties pamatlikmei, bija jāprecizē apakšlikmju sadalījums visiem citiem apdrošināšanas riskiem. Rezultātā 2020. gada 17. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi ar tādu pašu numuru (Nr. 786), kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Dažreiz nepieredzējušiem grāmatvežiem rodas jautājums, kāpēc noteikumos nav minēts standarta likmes atšifrējums. Skaidrojums ir vienkāršs: likme ir minēta VSA likuma 18. pantā (ar sadalījumu: darba devēja daļa un darba ņēmēja daļa) ar norādi, ka iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets (MK)....
Darba dienu pārcelšana 2021. gadā
Darba dienu pārcelšana 2021. gadā
Kādā dokumentā un kuriem darba devējiem noteikta darba dienu pārcelšana, ja šāda diena ir starp brīvdienu un svētku dienu vai svētku dienu un brīvdienu? Atbilde Jautājumā minēto situāciju regulē Darba likuma 133. panta 4. daļa: Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. 2021. gadā pārcelto dienu kārtību nosaka 2020. gada 30. jūnijā izdotais Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 354 "Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā": Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no...
Pašnodarbināto VSAOI gada ienākuma deklarācijā
Pašnodarbināto VSAOI gada ienākuma deklarācijā
Vai pašnodarbinātā gada laikā samaksātās sociālās iemaksas (VSAOI) iekļaujamas ceturkšņa izdevumos vai tikai gada ienākumu deklarācijā? Atbilde Lai korekti sagatavotu gada ienākumu deklarāciju, pašnodarbinātā VSAOI ir uzskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos; tie ir izdevumi, kas atskaitāmi pilnā apmērā. Problēmas ar pašnodarbinātā VSAOI iekļaušanu izmaksā sākas tad, kad rēķina iemaksu objektu pašnodarbinātā VSAOI noteikšanai; tad gan, pēc VID skaidrotā, pašnodarbinātā VSAOI ir no izdevumiem jāatņem. T.i., tad, kad nosaka pašnodarbinātā VSAOI iemaksu objektu, no ieņēmumiem atņem saimnieciskās darbības izmaksas, bet pieskaita pašnodarbinātā VSAOI summu, kas attiecīgajā mēnesī bija iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.
Kas notiek mākonī?
Kas notiek mākonī?
Kāds būtu iemesls, lai grāmatvedību kārtotu mākonī? Kāds man kā grāmatvedim vai uzņēmuma vadītājam no tā ir labums? Atbilde Datu glabāšanai ārpus uzņēmuma ir daudz priekšrocību. Uzņēmumam nav jāuztur serveru telpas un serveri, nav jārūpējas par datu rezerves kopijām, un informācijai var piekļūt gan no datora, gan no viedtālruņa. Nav pat svarīgi, kur tobrīd atrodaties, — kaut vai pludmalē. Vajadzīgs vien interneta pieslēgums. Drošība mākoņpakalpojumu sniedzējiem ir viens no būtiskākajiem faktoriem sekmīgai pakalpojumu piedāvāšanai. Par datu drošību mākonī gādā profesionāli IT speciālisti, kas apzinās riskus un ir apmācīti izmantot visdrošākās tehnoloģijas. Mākoņpakalpojumos tiek lietotas speciālas datu dublēšanas sistēmas, kas nodrošina regulāru datu rezerves kopiju veidošanu. Tā kā mākoņpakalpojumā dati ir pieejami, izmantojot interneta savienojumu, ir jāgādā arī par drošu datu kanālu starp datubāzi, kas izvietota mākonī, un klienta datoru. Visbiežāk tiek izmantoti SSL (Secure Sockets Layer) šifrēšanas algoritmi, kas pasargā datus pat tad, ja kāda nepiederoša persona vai interneta pakalpojumu sniedzējs tos...
Ja tiesa nosaka darba devējam atjaunot darbā atlaisto darbinieku
Ja tiesa nosaka darba devējam atjaunot darbā atlaisto darbinieku
Darbiniekam uzteikts darba līgums un aprēķināta kompensācija, bet darbinieks tiesājās par atjaunošanu darbā. Tiesas uzskatā, darbiniekam uzteiktais darba līgums ir pretlikumīgs un darbinieks jāatjauno darbā, izmaksājot vidējo izpeļņu par piespiedu kavējuma laiku. Vai darbiniekam izmaksājamā summa jāuzrāda viena mēneša ziņojumā, kad bija atjaunots darbā? Atbilde Kad ar darbinieku tiek pārtrauktas darba attiecības, tam izmaksā pēdējo algu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu (var būt arī citas summas). Ja ar tiesas lēmumu darbinieks atjaunots darbā, darba devējam jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka uzsāktas darba attiecības (citādi viņu nav iespējams ielikt pārskatos), tātad vispirms tiek iesniegts pārskats par darba ņēmēju. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 127. panta pirmo daļu: Pēc darbinieka lūguma tiesa var noteikt, ka spriedums, kas paredz darbinieku atjaunot darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, izpildāms nekavējoties. Tiesas lēmumā jābūt uzrādītam, par kādu periodu fiziskajai personai būtu jāatlīdzina zaudētie ienākumi (atgādinu, ka šis darbinieks nedrīkst būt nodarbināts,...
Informācija pensiju saņēmējiem
Informācija pensiju saņēmējiem
Vai 2021. gadā ir kādi grozījumi, kas attiecas uz pensiju saņēmējiem? Atbilde Arī 2021. gadā turpina palielināties pensionēšanas vecums: no 1. janvāra tie ir 64 gadi, kas nozīmē, ka pēc četriem gadiem pārejas periods beigsies un pensionēšanas vecums Latvijā būs 65 gadi. Diemžēl sabiedrības novecošana un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās mudina domāt, ka kādreiz būs jāpieņem sāpīgi lēmumi gan par pensionēšanas vecuma, gan par apdrošināšanas iemaksu palielināšanu. Varbūt arī par pensiju summas samazināšanu. Pagaidām spēkā ir tabula, kurā var noteikt pensionēšanas gadu un mēnesi atkarībā no dzimšanas gada un mēneša (nākamajā gadā turpināsim, ja nekas nemainīsies). Sākot no Personai rodas tiesības uz vecuma pensiju, ja sasniegti Personas dzimšanas mēnesis un gads Personas pensionēšanas mēnesis un gads 01.01. 2021. 64 gadi 04.1957 04.2021. 05.1957. 05.2021. 06.1957. 06.2021. 07.1957. 07.2021. 08.1957. 08.2021. 09.1957. 09.2021. 10.1957. 10.2021. 11.1957. 11.2021. 12.1957. 12.2021. 01.01. 2022. 64 gadi un trīs mēneši 01.1958. 04.2022. 02.1958. 05.2022. 03.1958. 06.2022. 04.1958....
Regulējums atbalstam par dīkstāvi un algu subsīdijai
Regulējums atbalstam par dīkstāvi un algu subsīdijai
2020. gada 28. novembrī stājās spēkā regulējums atbalstam par dīkstāvi un algu subsīdijai, kuru Ministru kabinets apstiprināja 24. novembrī. Abi atbalsta veidi ir pieejami visu nozaru Covid–19 ierobežojošo pasākumu skartajiem nodokļu maksātājiem. Atbalsts ir pieejams par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim. Dīkstāves atbalsts ir iespēja uzņēmumam paturēt darbiniekus, kuri Covid–19 izraisītās pandēmijas dēļ nestrādā, lai, krīzei beidzoties, varētu ātri atsākt uzņēmuma darbu ar tiem pašiem cilvēkiem. Savukārt atbalsts algu subsīdijām ir paredzēts darbiniekiem, kas krīzes dēļ ir spiesti strādāt nepilnu darba laiku. Šādi ir iespēja saņemt pilnu darba algu, kādu viņi ir saņēmuši pirms Covid–19 sākšanās. Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid–19 krīzes apstākļos", valdība būtiski paplašināja atbalsta saņēmēju loku algu subsīdijām, kā arī izslēdza no tiem normas par dīkstāves atbalstu — tam paredzēti jauni noteikumi Nr. 709 "Noteikumi par...
Dotācija pašnodarbinātajai personai
Dotācija pašnodarbinātajai personai
Pašnodarbinātā persona saņēmusi 500 eiro NVA dotāciju komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Dotācija saņemta septembrī, bet izlietota noteiktiem mērķiem tiek oktobrī un novembrī (pamatlīdzekļu un iekārtu iegāde, kas norakstās pakāpeniski ar nolietojumu). Vai septembra pašnodarbinātā sociālajā atskaitē jāliek šī summa un jāmaksā sociālās iemaksas? Atbilde Attiecībā uz NVA saņemto dotāciju un pašnodarbinātā VSAOI — likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 2.1 daļa paredz, ka pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverta vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai. Līdz ar to uzskatu, ka saņemtā vienreizējā dotācija, nosakot pašnodarbinātās personas iemaksu objektu par septembri, nav jāņem vērā. 14.pants Obligāto iemaksu objekts 21 Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.
Vecāku pabalsti ārkārtējā situācijā
Vecāku pabalsti ārkārtējā situācijā
Tā kā raksts sagatavots decembrī, skatīt arī jaunāko regulējumu. Saeima 10. decembrī pieņēma likuma grozījumus "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kuri stājās spēkā 18. decembrī un paredz piešķirt vecāku pabalstus ārkārtējās situācijas laikā. Ja piešķirtā vecāku pabalsta izmaksas periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā — 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, bet krīzes radīto apstākļu dēļ nav iespējams atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura dēļ nevar gūt ienākumu no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) turpinās vecāku pabalsta izmaksu iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Šo pabalstu varēs turpināt saņemt līdz ārkārtējās situācijas beigām, ja vecāki nevar atgriezties darbā vai negūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Pašreiz ārkārtējā situācija ir noteikta no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 11. janvārim. Šāda norma likumā...
Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā stingrāk regulē alkoholisko dzērienu tirdzniecību interneta veikalos
Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā stingrāk regulē alkoholisko dzērienu tirdzniecību interneta veikalos
Covid–19 laiks ir mainījis mūsu ikdienas paradumus un ietekmējis arī normatīvā regulējuma maiņu dažās nozarēs. Kā viens no piemēriem ir minams fakts, ka pirms šīs krīzes bija aizliegts, izmantojot distances līgumu, realizēt alkoholiskos dzērienus. Taču, lai mazinātu personu savstarpēju saskarsmi Covid–19 vīrusa izplatības laikā, 2020. gada pavasarī likumdevējs atļāva realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Līdz ar to varēja tirgot alkoholiskos dzērienus interneta veikalā jeb e–veikalā un ar nosacījumu, ka tie netiek realizēti personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tāds pats regulējums tika saglabāts Covid–19 seku novēršanas likumā, kas jau stājās spēkā 2020. gada jūnijā, pēc ārkārtas situācijas beigām. Un vienlaikus tika noteikts, ka alkoholu var realizēt, izmantojot distances līgumu, līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, saskaņā ar kuriem atļauta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. 2020. gada 14. decembrī...
Žurnāla BILANCE galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Vai grūti būt grāmatvedim?
Žurnāla BILANCE galvenā redaktore MAIJA GREBENKO: Vai grūti būt grāmatvedim?
Būt labam speciālistam ir nopietns uzdevums jebkurā jomā. Tas pilnā mērā attiecas arī uz mūsu nozari. Lai cik gudrs būtu jaunais "bilancspējīgais" grāmatvedis, kamēr nav uzkrāta pieredze, viņš bieži vien praktiskās situācijās nejutīsies drošs. Nevar mācību grāmatā ierakstīt visus iespējamos un dzīvē sastopamos variantus. Turklāt no mācību grāmatas uzrakstīšanas un darba gaitu sākuma paiet kāds laika periods, un normatīvo aktu prasības jau ir mainītas, precizētas un aktualizētas… Pieļauju, ka tā notiek arī citās nozarēs. Bet man rūp grāmatvedība — kas notiks jaunajā gadā ar nodokļu piemērošanu dažādos uzņēmējdarbības veidos, nodokļu likmēm, pārejas perioda noteikumiem. Nemaz nerunājot par to, kas mūs gaida 2022. un 2023. gadā! Diemžēl 2020. gads mūs visādi "aplaimoja". Solītā nodokļu likmju nepalielināšana dabā realizējās gluži pretējā procesā. Grozījumu anotācijās tieši ir norādīts, ka jaunā kārtība izlīdzinās nodokļu sloga piemērošanu dažādos režīmos un samazinās iespēju izmantot vecās normas, lai maksātu mazākus nodokļus. Godīgi sakot, nodokļu režīma maiņa jau sen bija...
BILANCES janvāra numurā lasiet
BILANCES janvāra numurā lasiet
IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Vai grūti būt grāmatvedim? BILANCES KONFERENCE 2020 Bilances konferencē informē par jaunajām nodokļu izmaiņām Ikars Kubliņš atskatās uz žurnāla Bilance ikgadējo konferenci "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" GRĀMATVEDĪBA Ieva Aizsila: Aktualitātes grāmatvedības aplēšu novērtējumā NODOKĻI Maija Grebenko: VSAOI likmes 2021. gadā Gunta Kauliņa: Gaidāmās izmaiņas PVN piemērošanā Inguna Leibus: Mikrouzņēmumu nodoklis kļūst vēl vienkāršāks.Kam tas joprojām piemērots? Linda Puriņa: Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem ATTĪSTĪBA Antons Fomiškins: Čeks vai kvīts, biļete... Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums? Turpinājums ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Anda Ziemele: Kas notiek mākonī? Rēķinu veidi Linda Puriņa: Pašnodarbināto VSAOI Dotācija pašnodarbinātajai personai Maija Grebenko: Darba dienu pārcelšana 2021. gadā Ja tiesa nosaka darba devējam atjaunot darbā atlaisto darbinieku Informācija pensiju saņēmējiem NODERĪGI Laila Kelmere: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā stingrāk regulē alkoholisko dzērienu tirdzniecību interneta veikalos Inese Helmane: Regulējums atbalstam par dīkstāvi un algu subsīdijai Inese Helmane:...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.