E-ŽURNĀLS BILANCE

Saņemu pirmā līmeņa vecuma pensiju un otrā līmeņa mūža pensiju. Kā tiek aprēķināti mani nodokļi, ja vienlaikus arī strādāju algotu darbu? Atbilde Sociālajiem pabalstiem, t. sk. arī pensijām, ienākuma nodoklis (IIN) piemērojams pēc 20% likmes, ja summa nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, un, ja pensija ir lielāka, — 23% pārsnieguma summai. Pirms IIN piemērošanas tiek piemērots pensijām paredzētais neapliekamais minimums 300 eiro 2020. gadā (gadā 3600 eiro), bet nākamgad tas būs 330 eiro mēnesī (gadā 3960 eiro). Ja pensionārs noslēdzis mūža pensijas līgumu, tai gada laikā netiek piemērots minimums, bet ieturams IIN pēc 20% likmes neatkarīgi no summas (jo tā parasti nav liela). Ja pensionārs papildus saņem darba ienākumu, darbavietā aprēķinātā summa visbiežāk tiek samazināta tikai par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) (piemēram, 9,56%). No pārējās summas ietur IIN pēc likmes 20%, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Citreiz grāmatiņa iesniedzama darba devējam, lai varētu piemērot (samazināt ienākumu) atvieglojumu par apgādājamām personām, invaliditāti...

Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas...

Viena no pēdējām "šausmu" ziņām — Itālijā apcietināta mūsu izcilā māksliniece par 2014. gadā paveikto noziegumu: braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes! Pēc būtības šķiet nedaudz dīvaini, jo soda bardzība nav samērojama ar nodarījumu. Bet pēc pieredzes zināms, ka presei bieži gadās izklāstīt faktus, maigi sakot, mazliet pārspīlēti, tikai pavisam nedaudz sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta. Šoreiz tieši tā arī sanāca. Faktiski jauniete ne vien brauca bez biļetes, bet arī kontrolieriem uzdevās par citu personu, turklāt bez pases, tādēļ tika nogādāta policijas iecirknī, kur meli nāca gaismā. Itālijā melošana policijai (karabinieriem) ir krimināli sodāma darbība, par ko tiesa piesprieda sodu — 18 mēnešus cietumā (mīkstināja līdz 12 mēnešiem). Acīmredzot arī sods līdz šim netika izciests. Tagad jauniete uztraucas, kas būs ar viņas karjeru un reputāciju… Latvija nav Itālija, pie mums arī, var teikt, melus neatbalsta, bet izvairīties no soda gan var mēģināt. Neatceros, ka Latvijā kāds bezbiļetnieks analoģiskā situācijā būtu par...

NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāru Šņucinu: Nodokļu izmaiņas nākamgad skars ikvienu GRĀMATVEDĪBA Ingura Doble: Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses Linda Puriņa: Domājot par 2020. gada deklarāciju NODOKĻI Irēna Arbidāne, Sabīne Vaivere, Tīna Vecvagare: Personāla nodokļi, ja Covid–19 pandēmijas laikā darbu veic no mājām Gabriela Šantare: Kas ir labvēlīgs administratīvais akts, kādos gadījumos to drīkst prasīt VID, kādiem nosacījumiem jābūt izpildītiem? Oskars Springis: Cik viegli vai grūti atgūt nodokli? FINANSES Jeļena Marjasova: Klienta padziļinātā izpēte ATTĪSTĪBA Anda Ziemele: Attālinātā darba priekšrocības un trūkumi Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā (nobeigums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: Namu apsaimniekotāja uzskaite Maija Grebenko: Kvalifikācijas perioda ietekme uz pabalstu Ienākuma nodoklis strādājošam pensionāram Nata Meģe: Ieņēmumu dienesta interešu sfēra NODERĪGI Laila Kelmere: Solis uz priekšu — noteiktus pārtikas produktus var ziedot arī galapatērētājam «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi oktobrī Abonenti...

Kopš marta vidus esam pieredzējuši būtiskas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, kuras izraisīja Covid–19. Viena no tām bija izmaiņas nomas līgumos, kā arī īslaicīga nomas maksājumu "atlaišana". Šajā rakstā izskatīta nomas maksājumu un nomas līgumu izmaiņu atspoguļošana no 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Noma" (16. SFPS) viedokļa. 2020. gada 28. maijā 16. SFPS tika publicēti grozījumi, kas izskata Covid–19 rezultātā veikto nomas maksājumu korekciju uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi būs spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. jūnijā vai vēlāk, tomēr pastāvēs iespēja šos grozījumus piemērot arī agrāk. Pagaidām gan šie grozījumi vēl nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā, tomēr plānots tos apstiprināt septembrī un būs atļauts piemērot visa 2020. gada garumā. Tādējādi, sagatavojot gada pārskatus pēc SFPS gada beigās, 2020. gada 31. decembrī, ar lielu ticamību var apgalvot, ka būs iespējams piemērot šo atvieglojumu. Kāda ir 16. SFPS veikto grozījumu būtība? Grozījumi ievieš praktisku atbrīvojumu nomniekam (bet NE iznomātājam) attiecībā uz Covid–19 pandēmijas izraisītajām nomas...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) Prasījumi, kurus var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda No DPGF līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, un par kuru prasījumiem (kreditora prasījums) maksātnespējīgā darba devēja administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu un iekļāvis tos kreditoru prasījumu reģistrā. Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no DPGF līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus. Kā arī darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā. No DPGF līdzekļiem apmierina tikai no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus: darba samaksu; atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu; atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni; atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos; kaitējuma...

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu). 1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums Rādītājs UIN IIN Tiesiskais statuss SIA – visi; IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi IK un SDV – visi; IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss Statuss Juridiska persona IK un SDV – fiziska persona; IU,...

Fiziskā persona nosūtīja sūdzību vietējai pašvaldībai, kurā tika norādīts kāda uzņēmuma valdes locekļa personas kods un informācija par viņa kā saimnieciskās darbības veicēja nodokļu parādu. Pašvaldības izpilddirektore, sniedzot atbildi, pievienoja komentāru, ka, minot valdes locekļa personas kodu, fiziskā persona pārkāpusi likumu. Vai, norādot personas kodu, ir kaut kas pārkāpts? Vai pašvaldības izpilddirektors šādus pārkāpumus drīkst konstatēt? Atbilde Tiesisko regulējumu fizisko personu datu apstrādei nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula; turpmāk — regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums (turpmāk tekstā — FPDAL). Vēršam jūsu uzmanību, ka regulas 14. apsvērums nosaka, ka šī regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas un jo īpaši uzņēmumus, kuriem ir juridiskas personas statuss, tostarp juridiskās personas nosaukumu, uzņēmējdarbības formu un kontaktinformāciju. Jautājumā minētā datu apstrāde ir vērsta...

Tēmas sākumu skatīt Bilances 2020. gada jūlija (Nr. 7 (463)) un augusta (Nr. 8 (464)) numuros. Turpinot iesākto tematu, šoreiz pievērsīsimies mākslīgā intelekta ienākšanai grāmatvedībā. Robežas starp grāmatvedību un tehnoloģijām mūsdienās ir saplūdušas, tāpēc nav pārsteigums, ka organizācijas meklē ne tikai grāmatvedībā prasmīgus cilvēkus, bet darbiniekus, kuriem ir arī tehniskas prasmes vai vismaz noteikts zināšanu līmenis tehnoloģijās. Mūsdienu grāmatvežiem vairs nepietiek tikai ar kvalifikāciju grāmatvedībā un jomas pārzināšanu. Grāmatvedim nemitīgi jābūt gatavam mācīties, apgūt jaunus tehnoloģiskos risinājumus un strādāt ar tiem. Tehnoloģiju uzvaras gājiens Domājot par grāmatveža profesijas nākotni, jau tagad redzama tendence grāmatveža rutīnas darbus uzticēt tehnoloģijām, ieviešot dažādus automatizācijas procesus: dokumentu digitalizāciju, datu ievades automatizāciju u.c., un tas nozīmē aizvien plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu grāmatvedības uzskaites programmās. Tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, lietu internets, blokķēdes un mākoņdatošana turpinās mainīt klasisko grāmatvedību, bet tām nevajadzētu aizstāt grāmatvežus. Visticamāk, mainīsies grāmatveža darbs — viņš kļūs par biznesa stratēģisko konsultantu un vairs nenodarbosies...

Kā noteikt periodu, par kuru pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, ja darbinieks izmantoja bezalgas atvaļinājumu (vai bērna kopšanas atvaļinājumu) un pēc tam atsāka darba attiecības? Atbilde Darba likuma 152. pantā noteikti darba attiecību periodi, kurus darba devējam ir pienākums ņemt vērā, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Savukārt minētā panta otrajā daļā ir uzskaitītas divas situācijas, kuras "nepelna" tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, un tie ir: bērna kopšanas atvaļinājuma laiks un atvaļinājuma periods, kad darbinieks izmantoja atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Turklāt otram periodam noteikts precizējums: nepienākas tiesību uzkrāšana uz apmaksāto atvaļinājumu tādam bezalgas atvaļinājumam, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā. To var saprast kā atļauju uzskatīt četras nedēļas kā tādas, kas tomēr "pelna" tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu. Pārējo bezalgas atvaļinājuma daļu neņem vērā, nosakot darbinieka personīgo gadu, par kuru ikgadējais atvaļinājums tiks apmaksāts. Piemērs Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Darbinieka personīgais gads sākās 20xx. gada 21. martā. Ik gadu ir izmantots ikgadējais...

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock). Preču piegāde uz noliktavu (turpmāk arī — jaunais režīms) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais call–off stock līgums. Normatīvais regulējums preču piegādēm uz noliktavu (call–off stock) citā dalībvalstī Jaunais režīms paredz — ja nodokļa maksātājs preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvieto uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu (call–off stock), šo pārvietošanu neuzskata par preču piegādi par atlīdzību. Pievienotās vērtības nodokļa likums Likuma pants Skaidrojums 8.1 pants Definīcija Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas — iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā...

Latvijas Republikā institūcijām dokumentu un arhīvu pārvaldība tiek stingri reglamentēta. Savukārt Latvijā privātām organizācijām valda samērā liela brīvība dokumentu izveidē, apritē un to saglabāšanā. Privātām organizācijām arhīva pārvaldība netiek kontrolēta, izņemot tos dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība (piemēram, personāla dokumenti). Dokumentu pārvaldība organizācijā Institūcija — ikviena institūcija vai privātpersona, kurai ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras (tai skaitā Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, pašvaldība un cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Centrālā zemes komisija, Centrālā vēlēšanu komisija, prokuratūra, tiesa, notārs, tiesu izpildītājs), kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai pieder kapitāla daļas vai akcijas, vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša kapitālsabiedrība, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā publiska persona ir biedrs vai dibinātājs, lietu nomenklatūra ir kā obligātais priekšnosacījums dokumentu pārvaldībā. Tāpēc viena no aktualitātēm privātās organizācijās ir dokumentu arhivēšana un dokumentu glabāšanas termiņi, jo institūcijām...

Kāda dabas resursu nodokļa (DRN) likme piemērojama ļoti vieglajiem plastmasas maisiņiem, kuru 1gab. svars nepārsniedz 15 mikronus? Atbilde DRN likme ir 4,80 eiro par vienu kilogramu. Vai 4,80 eiro tāpat kā vieglajiem maisiņiem? Atbilde Jā, tāda pati, tikai, lūdzu, izvērtējiet: vai šie maisiņi tiek lietoti pircēja ērtības dēļ, vai tajos safasēta prece noliktavā? Pamatojums Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 4. pantu "Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes" piektajā daļā noteikto: Plastmasas iepirkumu maisiņiem, ko patērētājam ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ tirgotājs nodrošina preču vai ražojumu tirdzniecības vietās, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24. pantā. Šajā daļā minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7. pielikumā. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā...

Darbinieks pēc ilgstošas slimības ir miris. Darba devējs izmaksā radiniekiem bēru pabalstu. Vai ir tiesības prasīt arī neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju? Atbilde Parasti darba devējs izmaksā aizgājušā darbinieka radiniekiem (vai personai, kas uzņemas bēru rīkošanu) visas summas, kas nav bijušas izmaksātas, pastāvot darba attiecībām. Tam pietiek uzrādīt bijušā darbinieka miršanas apliecību. Ja pretendentu skaitā ir vairākas personas, lai noteiktu, kuram no viņiem būtu jāmaksā, var prasīt bēru izdevumus apliecinošus dokumentus. Strīdu gadījumā nesaskaņas risināmas tiesā, jo mantojuma lietas risinājums notiek dažus mēnešus. Derētu zināt, ka tiesības uz atvaļinājumu, t. sk. uz tā kompensāciju, darbiniekam saglabājas arī slimības laikā. Tas nozīmē, ka aprēķinātā summa "pieder" darbiniekam un tā arī izmaksājama mantiniekiem. Ieteicams saglabāt visus ar šo lietu noformētus dokumentus (miršanas apliecības kopiju, izdevumu dokumentu kopijas (ja tādi bijuši), saņēmēja iesniegumu, rīkojumu par izmaksu). Apliecinājums apgalvojumam par kompensācijas izmaksu meklējams EST spriedumā lietās C–569/16 un C–570/16 Bauer un Willmeroth. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada septembra...

Kā pareizi aizpildīt likvidācijas slēguma bilanci, ja pamatkapitāls ir 60 000 eiro, iepriekšējos gadus bijuši zaudējumi 40 000 eiro, pārskata gada peļņa 40 000 eiro, nauda bankā 60 000 eiro? Atbilde Likuma "Par grāmatvedību" (turpmāk — likums) 11. panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā. 2003. gada 21. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 583 "Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 583) 7., 8. punkts un 2015. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 775) 284. punkts nosaka, ka slēguma finanšu pārskata bilancē pašu kapitālu, izņemot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu, apvieno vienā attiecīgi nosauktā...