Žurnāls BILANCE

No iepriekšējā mēneša vidus darbiniekam, kas nav pensionārs, VID ir noņēmis prognozējamo neapliekamo minimumu. Kādos gadījumos tā var būt? Atbilde VID nosaka (prognozē) neapliekamo minimumu, balstoties uz iepriekšējos periodos gūtajiem ieņēmumiem, bet grāmatvedis veic aprēķinus krietni vēlāk. Ņemot vērā periodu atšķirību, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 12. panta 1.6 daļā paredzēts, ka VID ir tiesīgs ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, nodrošināt ierakstu, kas atceļ iepriekš paziņoto minimuma summu: Triju darba dienu laikā par to, ka no nākamās dienas pēc ieraksta veikšanas līdz taksācijas gada 31. decembrim maksātājam nepiemēro Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Šādu ierakstu veic, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju, ka maksātāja ienākumi, kurus ņem vērā viņa gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai, taksācijas gada laikā ir sasnieguši Ministru kabineta noteikto gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (3. punkts). Šāda informācija liek grāmatvedim precizēt iepriekš iesniegto darba devēja ziņojumu, faktiski pārrēķinot...

Vienotais nodokļu konts ir aktualitāte, par kuru runā un raksta daudz. Visā informācijas daudzumā rodas vienkāršs jautājums — kas mainās grāmatvedībā? Vai tā ir tikai īpaša pārejas procesa deklarācija vai ir kas vairāk? Jo ir skaidrs, ka vienotais nodokļu konts pēc būtības attiecas uz atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanas brīdi un kārtību. Grāmatvedības uzskaitē pēc būtības izmaiņas nav lielas, jo tāpat turpināsim nodokļus grāmatot atsevišķos grāmatvedības kontos, t.i., pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) atsevišķā grāmatvedības kontā, tāpat aprēķināto un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk — IIN) un citus. Mainīsies maksāšana kārtība atsevišķiem nodokļiem un nodevām, un šīs ir izmaiņas, kas varētu parādīties grāmatvedības uzskaitē. Sākot ar 2021. gada janvāri, vienotajā nodokļu kontā uzņēmumi un iestādes iemaksās tikai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) administrētos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktus maksājumus, kā arī ar šiem maksājumiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas. No vienas puses, tiešām būs ērti, jo, iemaksājot vienā...

Kā palīdzēt darbiniekam aprēķināt, vai VID paziņotais prognozētais neapliekamais minimums pēc dažiem mēnešiem no gada sākuma būtu jāsamazina vai no tā lietderīgāk atteikties? Atbilde Prognozēto neapliekamo minimumu VID nosaka pēc formulas, kura minēta MK noteikumos Nr. 656 (par minimumu un atvieglojumiem). / 12 Šo formulu var izmantot, nosakot neapliekamo minimumu, ja darbinieks godīgi paziņos grāmatvedim no gada sākuma gūto ieņēmumu summu. Turklāt darbinieks jābrīdina, ka aprēķinam vajadzīga bruto summa (pirms nodokļiem). Piemēram, darbiniekam periodā, no kura ieņēmumiem tiek prognozēts minimums, nebija ieņēmumu. Šādos gadījumos VID paziņo, ka minimums ir puse no likumā noteiktā, kas ir 150 eiro (300 / 2). Darbinieks pēc 2021. gada pieciem mēnešiem lūdz grāmatvedi noteikt, vai šis minimums ir atbilstošs viņa algai, kas ir pastāvīga visa gada laikā, — 800 eiro mēnesī. Sakarā ar to, ka formulā izmantotie lielumi uzrādīti veselam gadam, tie ir jānomaina atbilstoši pieciem (no 12) mēnešiem. Nav vajadzības piemērot arī reālas algas palielinošo...

Vai par valdes locekli, kas atbilst darba ņēmēja definīcijai, 2021. gada otrajā pusgadā būtu jāveic obligātās minimālās sociālās iemaksas? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 pantu, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, minimālās obligātās iemaksas būs jāveic gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajām personām. Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir Ministru kabineta noteiktās trīs minimālās mēneša darba algas. Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā likuma definīciju, arī nenoslēdzot ar sabiedrību darba līgumu, valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju divās situācijās: (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta (1. panta 2. punkta c) apakšpunkts); kapitālsabiedrības valdes loceklis, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru,...

Ar prieku un gandarījumu papildinām publikācijas žurnālā Bilance 2020. gada decembrī Nr. 12 (468) un 2021. gada janvārī Nr. 1 (469) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības, vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācijas) ar Finanšu ministrijas (ministrija) ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID) saskaņoto oficiālo atbildīgo amatpersonu skaidrojumu. 1. Ministrija apliecināja publikācijās autoru izteikto viedokli, ka drošības naudas (kas nodota uz rakstiska īres līguma un Civillikuma 1968.–2001. panta pamata izīrētājam glabājumā) uzskaiti izīrētāja grāmatvedībā neietekmē izīrētāja saimnieciskās darbības reģistrācijas forma un grāmatvedības kārtošana vienkāršā vai divkāršā sistēmā. Ministrijas skaidrojums: "[..] ja fiziskā persona plāno savā saimnieciskajā darbībā izmantot komplicētus darījumus (piemēram, pieprasīt drošības naudu, kuru vēlāk ir plānots atmaksāt atpakaļ īrniekam) un tiek plānoti arī citi būtiski izdevumi, pēc ekonomiskās būtības tai būtu jāizvēlas reģistrēt savu saimniecisko darbību VID vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā. Šajā gadījumā fiziskā persona ir tiesīga izvēlēties grāmatvedības uzskaites un kārtošanas kārtību un principus — vienkāršā vai...

Kas ir normālais darba laiks pie summēta darba laika ar pārskata periodu? Atbilde Normālais darba laiks ir definēts divos normatīvajos aktos: 1) Darba likuma 131. pants: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Domājams, piekritīsiet, ka Darba likumā definētais normālais darba laiks ir vienāds visiem nodarbinātajiem, tajā skaitā arī tiem, kam darba laiks noteikts kā summētais vai maiņu darbs. Tas ir atkarīgs no tā, vai darba līgumā noteikta 40 stundas vai 35 stundas nedēļā (atšķirības parasti saistītas ar to, kurā dienā iekrīt svētku diena un kura diena ir pirmssvētku). Sakarā ar to, ka likumdošanā nav neviena cita normatīvā akta, kas skaidrotu jebkādus aprēķinus, uzskatu, ka minētais formulējums attiecas uz visiem nodarbinātajiem. Tātad nav pamata uzskatīt, ka citādi nodarbinātām personām (arī tām, kurām noteikta summētā darba laika uzskaite vai maiņu darbs) normālais...

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, mikrouzņēmumiem nosaka būtiskas izmaiņas, kas skar ne vien tā īpašniekus, bet arī darbiniekus, kuri strādā mikrouzņēmumā. Par to, kādas izmaiņas gaidāmas jau reģistrētajiem mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem un tiem, kas turpmāk izvēlēsies šo nodokļu režīmu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiešsaistes seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas otrās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase. Savukārt Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Alvīne Bērziņa VID skaidrojošajā materiālā atbildēja uz jautājumiem, kurus visbiežāk uzdod MUN maksātāji. Kas var būt MUN maksātāji MUN likuma 1. panta 3. punkts nosaka: no 2021. gada par personām, kuras var maksāt mikrouzņēmumu nodokli, var būt: individuālie komersanti; individuālie uzņēmumi; zemnieka vai zvejnieka saimniecības; fiziskās personas, kas reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicējas, ja minētās personas nav reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas. Izmaiņas SIA No 2021. gada 1. janvāra mikrouzņēmuma statusu vairs nevar iegūt sabiedrības...

Darbinieks strādā pēc grafika — 24 stundas pēc kārtas (apsardze, summētā darba laika uzskaite). Vai arī šādā gadījumā jāapmaksā svētku dienas stundas, kas iekrīt darba dienās (pirmdiena–piektdiena)? Atbilde Pienākums apmaksāt svētkos esošās stundas (kā atlīdzību par nestrādāšanu attaisnojošo iemesļu dēļ vai kā darbu svētku dienā ar attiecīgo piemaksu) nostiprināts Darba likumā (DL) 74. un 68. pantā. Turklāt likumdevējs neattiecina šo normu uz kādu konkrētu nodarbināto personu kategoriju un nav paredzējis gadījumus vai situācijas, kad darba devējam būtu atļauts neaprēķināt šo atlīdzību. Tas nozīmē, ka darbinieka darba samaksa sastāv no samaksas par darbu (pildot pienākumus) un atlīdzības par laiku, kad darbinieks nepilda darba pienākumus, jo mēnesī ir darba diena, kas sakrīt ar svētku dienu. Arī vienīgais normatīvais akts, kas veltīts grāmatvedības aprēķiniem (Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"), nosaka, ka normālais darba laiks iekļauj arī svētkos...

Kā un kad darba devējs uzzinās, ka viņam jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas? Vai darba devējs var prasīt no darbinieka informāciju par nodarbinātību pie citiem darba devējiem? Vai būs iespēja pārbaudīt piemaksas aprēķinu? Atbilde Norma par minimālo sociālo iemaksu veikšanu stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā un attiecas uz darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumiem, ja tie mēnesī regulāri nesasniedz minimālās mēneša algas apmēru. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) uzticēts ik ceturksni konstatēt tās fiziskās personas, no kuru ienākumiem ceturksnī samaksātās VSAOI ir mazākas nekā no 1500 eiro. Pirmais kontrolējamais ceturksnis ir šā gada trešais (01.07.–30.09.). VSAA (triju mēnešu laikā) līdz 2021. gada 20. decembrim noteiks iemaksu trūkstošo summu un paziņos to VID, kurš vienas dienas laikā, izmantojot EDS, informāciju nodos darba devējiem un pašnodarbinātajiem. Savukārt šo ziņu saņēmējiem ir pienākums līdz 2022. gada 23. martam veikt paziņotās VSAOI vienotajā nodokļu kontā, kur VID vienlaikus parūpēsies uzrādīt saistības summu. Darbinieka ieņēmumi pie...

Skaidrā naudā veiktajiem darījumiem normatīvajos aktos ir noteikti vairāki ierobežojumi; turklāt ir ierobežojumi, kas attiecas uz personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Lai arī šķiet, ka norēķini skaidrā naudā samazinās, atgādināšu būtiskāko par skaidras naudas darījumu ierobežojumiem un deklarēšanas pienākumu. Darījumiem, kas veikti skaidrā naudā, ierobežojumi tiek piemēroti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantu. Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību nosaka MK 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". Ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas darījumiem nosacīti ir iedalāmi divās grupās: darījumi, kurus nav atļauts veikt; deklarējami darījumi. Sākumā par to, kādus darījumus skaidrā naudā nav atļauts veikt. Nedrīkst veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Šis aizliegums attiecas gan uz tiem, kas veic saimniecisko darbību, gan arī uz jebkuru fizisko personu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā norāda, ka noteiktais ierobežojums...

2021. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) 11.10 panta desmitajā daļā. Grozījumi paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra tiek saglabātas tikai samazinātās patentmaksas režīms, kuru maksātāji var būt personas, kurām piešķirta vecuma pensija, un personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti. Sakarā ar minēto vairs nav spēkā nodokļu maksāšanas režīms "patentmaksa", ko līdz šim varēja izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojās kādā no MK noteikumos Nr. 28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs" minētajām profesijām. Lielākā daļa no MK noteikumu Nr. 28 teksta vairs nebija spēkā, tādēļ, lai nodrošinātu IIN likuma 11.10 panta desmitās daļas piemērošanu, tika izstrādāti jauni 2021. gada 14. janvāra MK noteikumi Nr. 36, kuros noteikta kārtība, kādā piemēro tikai samazināto patentmaksu fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktās profesijās. Noteikumi ir spēkā no 2021. gada 20. janvāra. Noteikumu 1. pielikumā ir iekļautas darbības jomas, par kurām...

Saskaņā ar UIN deklarāciju nodokļa summa ir 30 eiro. Vai varu maksāt nodokli šādā summā, vai man būtu jāmaksā 50 eiro? Atbilde Minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) summas maksāšanas kārtība minēta Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17. panta 11. daļā "Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana". Ja par pārskata gadu aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā (kura iesniedzama VID līdz 20. janvārim un ir obligāta) norāda budžetā maksājamā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 eiro. Nodoklis par 2020. gadu iemaksājams vienotajā nodokļu kontā līdz 23. janvārim. Vienlaikus 17. panta 12. daļa nosaka izņēmumus. Nodokļa maksātājs tiesīgs maksāt UIN faktiskajā (mazākajā) apmērā, ja īstenots viens no šādiem nosacījumiem: pārskata gadā sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā; pārskata gadā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process; nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par...

Noskaidrojot visas nianses, liekas, ka tagad skaidrojums būs saprotams un vairs grūtības neradīs. Izmantošu veco pārbaudīto metodi: grāmatojumus "lidmašīnās", nosaucot kontus mazliet savādāk nekā VID skaidrojumā. Aprēķinā izmantotās summas ir noteiktas VID skaidrojuma vēstulē (piemērs par subsīdijām algām). Operācijas pēc kārtas: 1 aprēķināta bruto alga — 1320,00; 2 no algas ieturēti nodokļi — 380,16 (VSAOI un IIN); 3 iegrāmatota informācija par saņemto subsīdiju — 366,67; 4 noteikta darba devēja izmaksājamās algas daļa — 573,17. 5610 (alga) "Pārējie kreditori" 7210 (izmaksas) "Algas" 5720,24,25 (IIN, VSAOI) 2620 S= xx S= yy S = zz 1320,00 1 1 1320,00 380,16 2 380,16 2 366,67 3 366,67 3 573,17 4 573,17 4 S = 0 S = S = Pirmkārt, nebija skaidrs, vai drīkst darbiniekam aprēķināt parasti saņemamo algu, ja viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. VID skaidrojums, ka darba devējs aprēķina darbiniekam "bruto algu", nav korekts, jo alga par nepilnu darba laiku varētu būt...

Pārstāvot revīzijas nozari Latvijā, bieži praksē nākas novērot, ka daudzi uzņēmumi cenšas izpildīt termiņa prasības gada pārskata iesniegšanai, bet ne vienmēr tas izdotas, un iemesli ir ļoti dažādi. Būtu nepareizi apgalvot, ka galvenais iemesls ir nesavlaicīgs darbs ar gada pārskata sagatavošanu. Vērtēju, ka 2020. gada pavasaris un vasara bija unikāla pieredze Latvijai un Latvijas uzņēmējiem, un tā mums var kalpot kā noderīga mācība. Grāmatvežiem, finanšu vadītājiem un uzņēmumu vadītājiem, kas visbiežāk sagatavo gada pārskatu, tika dots papildu laiks, lai to sagatavotu, jo valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis. Bet vai esošā situācija tagad ir uzskatāma par ikdienišķu un normālu situāciju, lai laikus un kvalitatīvi sagatavotu gada pārskatu par 2020. gadu? Vai visiem uzņēmumiem Latvijā bija iespēja un līdzekļi pilnībā pārveidot procesu, kā tiks gatavots 2020. gada pārskats? Turpinot Bilances 2021. gada janvāra numurā (2021. g. Nr. 1 (469)) aizsākto tēmu rakstā "Aktualitātes grāmatvedības aplēšu novērtējumā", vēlos tomēr norādīt, ka 2020. gada finanšu pārskata...

Kā pašnodarbinātajam tiek aprēķināts VSAOI objekts un iemaksas no tā? Atbilde Pašnodarbināto personu uzskaitījums norādīts likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 3. punktā, tomēr šeit dažādu iemeslu dēļ vairāk uzmanības tiks pievērsta saimnieciskās darbības veicējiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un personām, kas saņem autoratlīdzību. Par autoriem 2021. gada pirmajā pusgadā atlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem veica VSAOI 5% apmērā (tikai pensijas apdrošināšanai), pārējie maksāja — 5% (bet mazliet citādā kārtībā). Otrajā pusgadā kārtība mainīsies, un 5% vietā tiks piemērota 10% likme (arī — pensijas apdrošināšanai). Papildu maksājums 10% apmērā tieši pensijas apdrošināšanai nozīmē, ka aprēķinā vispirms jāizmanto nevis tās VSAOI likmes, ko grāmatvedis piemēro, rēķinot iemaksu darba devēja un darba ņēmēja daļu, bet piemērotās likmes sadalījumu apakšlikmēs, proti, to apakšlikmi, kas paredzēta pensijas apdrošināšanai. Tātad, ja pašnodarbinātais veiks 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai, viņš izmantos pensiju apdrošināšanai 23,91% (sk. atšifrējumu 34,09%). Neskatoties uz to, ka pašnodarbinātie parasti atskaitās par ceturksni, uzskatāmībai veiksim aprēķinu...