E-ŽURNĀLS BILANCE

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bieži saņem jautājumus par to, kā aprēķinās vecuma pensiju, ja darbinieks strādā gan Latvijā, gan citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Tiesības uz Latvijas pensiju nosaka Latvijas tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (regula). Latvijas vecuma pensija būs atkarīga no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Regula paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vienlaikus strādājot divās vai vairākās dalībvalstīs, ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. To, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosaka personas dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde, Latvijā tā ir VSAA. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā dalībvalstī ir veicamas Latvijā, jāvēršas VSAA, lai saņemtu A1 sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un par darbu citā dalībvalstī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas Latvijā. Izsniegto A1 sertifikātu nepieciešams uzrādīt citas dalībvalsts darba devējam, lai darba devējs veiktu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Detalizētāku...

Martā tika iegādātas aviobiļetes par 640 eiro, jo maijā uzņēmuma darbiniekiem bija paredzēts komandējuma brauciens uz Vāciju. Covid–19 pandēmijas rezultātā komandējums un lidojums tika atcelts. No aviokompānijas esam saņēmuši vaučeru–dāvanu karti par kopējo summu 720 eiro. Kā grāmatot 80 eiro? Vaučers–dāvanu karte derīga līdz 31.12.2021. Atbilde Katrs uzņēmums tiesīgs izveidot savu kontu plānu, kas atkarīgs no tā darbības specifikas. Martā iegādātās biļetes būtu jāgrāmato kā avansa maksājums līdz brīdim, kad lidojums tika atcelts. Domājams, ka avansā iegādātās biļetes būtu norakstāmas (kreditējot attiecīgo kontu par summu — 640). Savukārt saņemtā vaučera summa (720) grāmatojama kā dāvana (krājumos), un starpība (80, kreditējot ieņēmumu kontu) grāmatojama kā ārkārtas ieņēmums, jo diez vai šādas lietas regulāri atkārtosies. Kad vaučers tiks izmantots, tā summa būtu iekļaujama izdevumos. Faktiskā biļešu cena var atšķirties no vaučera summas, kas atkal var būt vērtējams kā ārkārtas ieņēmums vai ārkārtas izdevums. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Uzskaites programmas 2310 kontā ir nelieli veci īrnieku parādi no 5 līdz 200 eiro, kuriem nav veidots uzkrājums. Īrnieki jau sen nedzīvo konkrētā dzīvoklī, un nav zināma to atrašanās vieta. Vai tos drīkst norakstīt? Ja drīkst, tad vai viņi parādās UIN deklarācijā, vai par tiem jāmaksā peļņas nodoklis un jāiekļauj izmaksās? Atbilde Pirmkārt, uzskaitē debitori jāsadala pa periodiem (līdz 2017. gada 31. decembrim un sākot ar 2018. gada 1. janvāri). Iepriekšējā likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" pirmā prasība attiecībā uz šaubīgajiem debitoriem bijusi: norakstīt (vai izveidot uzkrājumu). Abos gadījumos tika samazināta uzņēmuma peļņa. Otra prasība: nodrošināt nodokļa nesamazināšanu, palielinot vecā parauga deklarācijā apliekamo ienākumu ar šaubīgo un norakstīto debitoru summu. Sakarā ar to, ka jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums paredz citādu nodokļa maksāšanas kārtību, jautājumā minētie debitori norakstāmi zaudējumos, tādējādi samazinot taksācijas perioda peļņu. UIN deklarācijā šie debitori netiek uzrādīti, un nodoklis par tiem nav jāmaksā. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada...

Darbiniekam jāsamaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu no 11.12.2014. līdz 24.07.2020. Grāmatvedis nosaka vidējo izpeļņu no darba samaksas pēdējos sešos kalendāra mēnešos (no 01.2020. līdz 06.2020.), bet vadība apgalvo, ka vidējā izpeļņa jārēķina, ņemot vērā katram periodam citus sešus mēnešus. Piemēram, periodam no 11.12.2014. līdz 10.12.2015. vidējā izpeļņa jārēķina no 06.2015.–11.2015. utt. Pētot Darba likumu, secināju, ka tā nav pareizi, jo likumā nevienā pantā nav teikts, ka vidējā izpeļņa būtu jārēķina pēc iepriekšējiem gadiem. Ja darbinieks neietu prom no darba, bet turpinātu izmantot atvaļinājumu, tad taču atvaļinājuma naudu viņam rēķinātu pēc pēdējiem sešiem mēnešiem, nevis atkāptos pagātnē? Atbilde Uzskatu, ka lasītājai ir taisnība: Darba likumā nav tādas normas, ka, nosakot kompensāciju par iepriekšējos gados neizmantoto atvaļinājumu, būtu jāņem kādi citi periodi. Protams, to var izdarīt, bet šāda prasība nav noteikta, nav aprakstīta un nevienā normatīvajā aktā nav izskaidrota. Darba likums nosaka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ne vien kā darbinieka tiesības, bet vienlaikus arī kā...

Uzņēmuma dalībnieki nolēma likvidēt uzņēmumu, jo tas nenes peļņu, tikai rada zaudējumus. Dalībnieku sapulcē nolēma, ka uzņēmums jālikvidē, un valdes locekli iecēla likvidatora amatā. Uzņēmumam nav iesniegtas daudzas deklarācijas un ir nodokļu parāds. Vai tādu uzņēmumu var likvidēt? Atbilde Ņemot vērā, ka nodokļu maksāšana tiesību normās noteiktajos gadījumos un kārtībā ir personas publiski tiesisks pienākums pret valsti, minētais attiecas arī uz gadījumiem, kad pamats kapitālsabiedrības darbības brīvprātīgai izbeigšanai ir tās dalībnieku lēmums, vai darbība izbeidzas citā veidā, un notiek sabiedrības likvidācija saskaņā ar Komerclikuma 312. panta, 317. panta pirmo daļu. Tā kā likvidatoram saskaņā ar Komerc≠likuma 323. pantu ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, savukārt likvidācijas procesa mērķis ir visu zināmo kreditoru interešu nodrošināšana, autors atgādina par nodokļu administrācijas kā zināmā kreditora statusu Komerclikuma 324. panta izpratnē un to, ka zināmā kreditora tiesību apjoms saņemt nodokļu prasījumu samaksu nemainās atkarībā no...

Pašnodarbinātajam, kurš ir PVN maksātājs, uzskaitot izdevumus par vieglo automašīnu, jāņem vērā gan likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", gan PVN likuma normas. Diemžēl šie likumi savā starpā nav saskaņoti, un arī VID metodiskajos materiālos nav atrodami piemēri par to, kā pareizi reģistrēt saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā un PVN žurnālā šos būtībā ikdienišķos izdevumus. Normas, kas attiecas uz IIN piemērošanu, autore apskatīja iepriekšējā rakstā (sk. Bilance 2020. gada Nr. 7 (462)). PVN likumā attiecībā uz fiziskajām personām — PVN maksātājiem — vairākas normas noteiktas 96. pantā. Tās paredz, ka priekšnodokli veido tikai summas tādā apmērā, kādā saņemtās preces un pakalpojumi pēc ekonomiskās būtības saistīti ar apliekamo darījumu nodrošināšanu. Attiecībā uz transportlīdzekļu remontu, tehnisko apkopi, degvielu — proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai nobraukto kilometru īpatsvaram taksācijas periodā. Šis pants nosaka, ka fiziskā persona ievēro arī PVN likuma 100. panta normas. Attiecībā uz vieglajiem auto PVN likuma 100. pants...

Gadījumā, kad starp divām personām tiek nodibināti darījumi, kuru pamatā ir naudas līdzekļu apgrozījums, rodas situācija, kad puses paliek parādā viena otrai noteiktu naudas summu. Protams, ir iespēja norēķināties, veicot maksājumus, bet pastāv arī iespēja prasījumu dzēst ar pretprasību. Līgumisks ieskaits Līgumisks ieskaits tiek noformēts Civillikumā noteiktajā kārtībā līguma veidā, un tam jāsatur līguma būtiskas sastāvdaļas — līdzēji, priekšmets, apmaksas kārtība. Līgumiskajā ieskaitā juridiskām personām jānorāda obligātie rekvizīti, kas atrunāti likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā, un tie ir: nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese. Bankas rekvizītus var nenorādīt, jo tie nav obligātie rekvizīti un starp pusēm norēķins ar bankas pārskaitījumu nenotiek. Personai, kura paraksta ieskaitu, jābūt nodibinātām tiesībām šo ieskaitu parakstīt. Piemēram, starp divām juridiskām personām nodibināti darījumi. Līgumu par ieskaitu sagatavo uzņēmuma grāmatvedis, paraksta to un nosūta otra uzņēmuma grāmatvedim apstiprināšanai. Abiem grāmatvežiem nav pilnvaras, ar kuru piešķirtas tiesības parakstīt ieskaitu, jo puses uzskata, ka ieskata parakstīšanai nav jānoformē speciāla pilnvara, svarīgi...

Stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, 1. jūlijā stājušies spēkā arī atsevišķi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuros noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā, par tiem piemērojamie sodi un institūcijas, kuras ir kompetentas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā noteikti arī citos nodokļu likumos: likumā "Par akcīzes nodokli", Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā un likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". Likumā "Par nodokļiem un nodevām" pēc būtības ir integrēti nodokļu pārkāpumi, par kuriem administratīvā atbildība līdz šim tika paredzēta nu jau vairs spēkā neesošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vairumā gadījumu saglabājot līdz šim noteikto naudas soda apmēru. Turpmāk administratīvā atbildība ir noteikta par šādiem nodokļu pārkāpumiem: 1. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (135. pants). 2. Nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības neievērošana (136. pants). Līdz šim par minēto pārkāpumu bija piemērojams tikai naudas sods, taču no 2020. gada 1. jūlija fiziskai personai varēs piemērot...

Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 7 (463.) Kā neizkrist no aprites? Attīstīt pamatprasmes Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst kontekstam. Pamatprasmes ir tās, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļautībai un nodarbinātībai. Šajā pamatprincipu kopumā ir noteiktas astoņas pamatprasmes: saziņa dzimtajā valodā; saziņa svešvalodā; matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; digitālās prasmes; mācīšanās prasmes; sociālās un pilsoniskās prasmes; pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras izpratne un izaugsme. Pamatprasmes uzskatāmas par vienlīdz svarīgām, jo katra no tām var nodrošināt veiksmīgu dzīvi sabiedrībā. Daudzas prasmes pārklājas un savienojas: vienai sfērai...

Jūlija vidū presē parādījās asa kritika un neizpratne par VID priekšlikumu prasīt uzņēmējiem skaidrojumu par mazo algu pamatotības iemeslu. Ne jau no visiem uzņēmējiem, bet no tiem, kuru finanšu rādītāji liecina par aplokšņu algu izmaksas risku. Komentētājiem pietika izdomas dēvēt sevi pat par psihoneiroloģiskās slimnīcas pārstāvjiem, pieminot nevainīguma prezumpciju (kura šajā situācijā galīgi nevietā), un vingrināties asprātībā, izgudrojot dažādus stulbus priekšlikumus. Paši sev — noteikti bija patikuši. Jā, VID uzdevums ir veikt likumos noteiktas darbības! Jā, VID uzdevums ir apkarot ēnu ekonomiku! Turklāt VID ne jau pirmo gadu ar to nodarbojas — tāds ir dienesta liktenis. Vai tiešām kādam ienāk prātā, ka, sēžot Tālejas ielas ēkā un dusmīgi skatoties pa logu, ar to pietiktu, ka vairāk nekā 20% nodokļu nemaksātāju mudīgi sasparotos un sāktu godīgi maksāt nodokļus? Tomēr šis "jaunums" medijos tika pasniegts kā VID vardarbīga rīcība: nu tik nāks, nu tik sodīs… Diemžēl tā ir pieņemts: lai ieinteresētu lasītājus, virsrakstam jābūt...

NUMURA TĒMA Anda Ziemele: Darbs un prasmes digitālajā laikmetā. Turpinājums GRĀMATVEDĪBA Nadežda Korobčenko: Ieskaits vai prasījuma dzēšana ar pretprasījumu Linda Puriņa: Vieglais auto pašnodarbinātā – PVN maksātāja – grāmatvedībā NODOKĻI Inguna Leibus: Mazā biznesa atbalstam jāsaglabā atviegloti nodokļu režīmi Oskars Springis: Preču un pakalpojumu iegāde no Apvienotās Karalistes.PVN deklarācijas aizpildīšana Maija Grebenko: Atskaites par nodokļiem no fiziskām personām izmaksātajiem ienākumiem būs loģiskākas ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Procenti, par kuriem būtu jāmaksā UIN Pārdod pamatlīdzekli, kas bija ieguldīts pamatkapitālā Par «vecajiem» parādiem Atlaišanas pabalsts pēc dīkstāves perioda Dienas nauda samazinātā apmērā Neizmantotā atvaļinājuma kompensācija Šaubīgais debitors, kuram izveidots uzkrājums Šaubīgais debitors, kuram nav izveidots uzkrājums Vaučers kā kompensācija Oskars Springis: Vai var likvidēt uzņēmumu ar parādiem? NODERĪGI Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: Kas jāzina, ja strādā Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Finanšu ministrija: Sodi par administratīvajiem pārkāpumiem nodokļu un grāmatvedības uzskaites...

NUMURA TĒMA Anda Ziemele: Darbs un prasmes digitālajā laikmetā. Turpinājums GRĀMATVEDĪBA Nadežda Korobčenko: Ieskaits vai prasījuma dzēšana ar pretprasījumu Linda Puriņa: Vieglais auto pašnodarbinātā – PVN maksātāja – grāmatvedībā NODOKĻI Inguna Leibus: Mazā biznesa atbalstam jāsaglabā atviegloti nodokļu režīmi Oskars Springis: Preču un pakalpojumu iegāde no Apvienotās Karalistes. PVN deklarācijas aizpildīšana Maija Grebenko: Atskaites par nodokļiem no fiziskām personām izmaksātajiem ienākumiem būs loģiskākas ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Darbinieka prasījums, tā sagatavošana darba devēja maksātnespējas gadījumā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Procenti, par kuriem būtu jāmaksā UIN Pārdod pamatlīdzekli, kas bija ieguldīts pamatkapitālā Par «vecajiem» parādiem Atlaišanas pabalsts pēc dīkstāves perioda Dienas nauda samazinātā apmērā Neizmantotā atvaļinājuma kompensācija Šaubīgais debitors, kuram izveidots uzkrājums Šaubīgais debitors, kuram nav izveidots uzkrājums Vaučers kā kompensācija Oskars Springis: Vai var likvidēt uzņēmumu ar parādiem? NODERĪGI Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra: Kas jāzina, ja strādā Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Finanšu ministrija: Sodi par administratīvajiem pārkāpumiem nodokļu un grāmatvedības...

Kā iegrāmatot darba devēja veikto apmaksu par darbinieka sporta nodarbībām? Iznāk, ka izdevumi dubultojas: vienu reizi, palielinot darbinieka algu, lai ieturētu no viņa nodokļus, un otro reizi — iegrāmatojot firmas izdevumus. Atbilde Sakarā ar to, ka sporta nodarbības tiek apmaksātas konkrētam darbiniekam, tas uzskatāms par viņa personificējamo labumu, par kuru jāmaksā darbaspēka nodokļi. Tādējādi sporta nodarbību maksa nav firmas izdevums (nav izdevums, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību) un nerodas pienākums maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Vienkāršāk to izdarīt ar šādiem grāmatojumiem: D 23xx K 2620 — samaksāts par sportu, D 5610 K 23xx — ieturēts no darbinieka algas. Tātad darbinieks uz kādu brīdi kļūst par firmas debitoru un pēcāk dzēš parādu no savas darba samaksas. Tas ne vienmēr apmierina darbinieku, it īpaši, ja darba samaksa nav īpaši liela, bet maksa par sportošanu — iespaidīga. Ja darbinieks vēlas, lai alga tiktu izmaksāta iepriekšējā apmērā, ir iespējams palielināt aprēķināto darba samaksu, attiecīgi maksājot...

Iepriekšējā rakstā (skat. arī žurnāla “Bilance”2020. gada jūnija (462.) numuru) tika apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Visu iepriekš apkopoto svarīgi ievērot jebkurā organizācijas darbības procesā. Raksta turpinājumā par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizāciju darbības procesos. Iekšējā kontrole iepirkuma ciklā Nozīmīgākie riski iepirkuma ciklā: kukuļi vai citas dāvanas, ja preces pērk pie konkrētā pārdevēja; par daudz vai par maz iepirktas preces; iepirktas preces par augstāku cenu; iepirktas sliktas kvalitātes preces; netiek izmantotas atlaides; tiek veikta samaksa par precēm, kas nav saņemtas. Lai izvairītos no šiem riskiem iepirkuma ciklā, jāievēro: normatīvo aktu prasības; organizējot iepirkumus, jāizvēlas konkursa procedūra vai jālieto cenu aptaujas politika; pasūtījumi, kā arī cita iepirkuma cikla dokumentācija jānoformē rakstiski; personai, kas veic iepirkumu, ir jābūt atļaujai to veikt (autorizācijai); jānodrošina pasūtījuma pārraudzīšana un kvalitātes kontrole; pienākumu norobežošana; četru acu principa pielietošana. Iepirkuma pasūtīšanas procesā: jānosaka, kuri piegādātāji var piegādāt...

Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēlis citā dimensijā. Mēs bijām spiesti dažu dienu laikā pielāgoties pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Mēs iemācījāmies to, ko, visticamāk, nebūtu centušies apgūt, uzskatot par nevajadzīgu un sarežģītu. Atpakaļceļa vairs nav Attīstoties civilizācijai, attīstās tehnoloģijas, un, attīstoties tehnoloģijām, būtiski mainās arī grāmatveža darba specifika, kas pieprasa pielāgošanos mūsdienu tendencēm: mākoņrisinājumi, digitalizācija, mākslīgā intelekta risinājumi, darba vides maiņa no biroja uz digitālo, jaunu iemaņu un prasmju apgūšana un esošo attīstīšana. Un rodas jautājumi: Kā digitalizācija un automatizācija ietekmēs grāmatveža darbu? Kādas iemaņas ir nepieciešamas nākotnes grāmatvedim? Kad, kurā dienā un gadā radusies grāmatvedības uzskaite, grūti atbildēt, jo grāmatvedības definīcija nav viennozīmīga, un laika gaitā šis jēdziens mainījies un turpina mainīties joprojām. Arī grāmatveža darbs mainījies gadsimtu gaitā — no vienkārša uzskaitveža līdz finanšu procesu analītiķim. Vai pirmatnējam cilvēkam vajadzēja kārtot grāmatvedības uzskaiti? Visticamāk, ne, jo...