E-ŽURNĀLS BILANCE

Nu jau otro mēnesi Valsts ieņēmumu dienests (VID) piešķir (reizēm nepiešķir) dīkstāves pabalstus. Ministru kabineta noteikumi (nevis VID) stingri nosaka prasības, kurām jāizpildās, lai tiktu apmierināts darba devēja pieteikums darbinieku pabalsta piešķiršanai. Lielāka daļa prasību attiecināma uz darba devējiem, un, ja tās nebija izpildītas, diemžēl cieš darbinieki, kaut gan saprotams, ka tie nevar labot darba devēja neizdarību. VID veic kontroli uzņēmumos, kuru darbinieki (visi vai daži) atrodas dīkstāvē un saņem dīkstāves pabalstus vai dīkstāves palīdzības pabalstus. Ja valstī ēnu ekonomika samazinās ne pārāk lielos tempos, šāda rīcība droši vien ir pamatota. Tādēļ tos darba devējus, kuri sniedz VID nepatiesu informāciju par situāciju uzņēmumā, paredzēts sodīt (līdz 1500 eiro). Protams, normatīvie akti, pēc kuriem vadās VID, arī tiek uzlaboti, ņemot vērā reālos apstākļus. Iepriekšējās publikācijās (Nr. 4 (460) un Nr. 5 (461), 2020. g.) tika vērsta uzmanība uz tiem faktoriem, kas apriori liedza pabalsta piešķiršanu (MK noteikumu Nr. 165 12. punkts (ar 12...

Šajā rakstā apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Nākamajā rakstā — par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizācijas darbības procesos. Kāpēc ir svarīga iekšējā kontrole Iekšējā kontrole ir process, kas vērsts uz organizācijas mērķu sasniegšanu, un instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāpievērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt organizācijas riskus, draudus, vājās un stiprās puses un laikus rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Pat vismazākās aizdomas par neefektīvu līdzekļu izmantošanu var negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos organizācijām. Organizācijām ir jāspēj pierādīt, ka līdzekļi tiek tērēti paredzētajiem mērķiem un labi pārvaldīti. Tāpat tām jābūt atklātām — ja stingrās prasības dažkārt netiek izpildītas, tad jāsniedz detalizēta informācija, kā konstatētās nepilnības tiek novērstas. Kontrole ļauj mazināt izmaksas, palielinot resursu izmantošanas lietderīgumu un produktivitāti, pilnveidot drošību, padarīt caurskatāmāku pārvaldību, novērst nesankcionētu mantas un finanšu līdzekļu izmantošanu. Ja iekšējā...

Nākamgad būs jaunas PVN sistēmas izmaiņas ES Latvijā sācis cirkulēt apjomīgs PVN likuma grozījumu projekts, kas saistīts ar e–komercijas no trešajām valstīm stingrāku regulēšanu. Eiropas Komisija tikko vīrusa dēļ ierosinājusi projekta ieviešanu ES atlikt no nākamā gada sākuma uz jūliju. Tātad vēl ir laiks to pastudēt. Atgādinām, ka šis apjomīgais PVN projekts skar tādus jautājumus kā: vienas pieturas principu (visas ES PVN saistības iespējams kārtot tikai vienā no ES valstīm) ieviešana e–komercijā, pakalpojumu piegādēm patērētājiem, kā arī importam; jauna šādas deklarācijas veidlapa; tālpārdošanas (distance sales) sliekšņa atcelšana (Latvijā — EUR 35k, izņemot akcizēto preču piegādes); EUR 22 mazvērtīgo preču (bez PVN) piegādes sliekšņa atcelšana; tirdzniecības e–platformu atbildība par tirgotāju PVN saistībām, kas šajās platformās pārdod savas preces; EUR 10k sliekšņa ieviešana mikro≠uzņēmumiem attiecībā uz visiem iepriekš minētajiem noteikumiem. Izskatās, ka digitālo pakalpojumu nodoklim ES būs būt Vēl par jaunumiem Eiropā būtu vērts zināt, ka Ungārija (0,1–2,5%; no 01.05.2020., teikts, ka tikai uz...

Tuvojoties vasarai, mūsu domas parasti koncentrējas uz sajūtām par gaidāmo un nopelnīto atpūtu. Protams, darbinieki izmanto atvaļinājumus arī citos gadalaikos, tomēr šogad vasara būs īpatnēja. Pirmkārt, gaidāms, ka ārkārtējā situācija, kas izsludināta līdz 9. jūnijam, tiks pārtraukta. Bet nesteigsimies priecāties, jo ārkārtējo situāciju aizvietos "daži" ierobežojumi, kas tiks formulēti īpašā likumā. Proti, paliks spēkā distancēšanās, masku nēsāšana, ierobežojumi pulcēties slēgtās telpās... Varu iedomāties distancēšanos elektrovilcienā, braucot uz Jūrmalu! Ar ierobežojumu komplektu drīzumā iepazīsimies — patlaban normatīvie akti, to precizējumi un papildinājumi aug kā sēnes pēc lietus! Tomēr Darba likumā (DL) attiecībā uz atvaļinājumiem īpaši grozījumi nav veikti. Un, ja pašreiz nav īpaši nekur jāsteidzas (paliec mājās!), tad veltīsim laiku likuma atkārtošanai: kādi atvaļinājumu veidi tur ir minēti un kas būtu jāņem vērā, tos piešķirot un veicot aprēķinus. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums Vispopulārākais, protams, ir DL 149. pantā minētais ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. No vienas puses, likums...

Viena no Covid–19 sekām pasaulē ir uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās un līdz ar to arī atlaišanas un uzņēmumu restrukturizācija. Arī mūsu valstī arvien vairāk dzirdam par masveida darbinieku atlaišanām un citiem uzņēmumu restrukturizācijas pasākumiem. No grāmatvedības un finanšu viedokļa uzņēmumu restrukturizācija un darbinieku atlaišana nozīmē nepieciešamību domāt par uzkrājumu veidošanu. Vēlreiz — kas ir uzkrājumi Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) "uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuru būtība ir skaidri noteikta un kuras bilances datumā ir paredzamas vai zināmas vai kuras noteikti radīsies, bet var mainīties šo saistību segšanai nepieciešamās summas lielums vai šo saistību rašanās datums". GPKGPL paredzēts, ka uzkrājumus novērtē saskaņā ar precīzāko grāmatvedības aplēsi par summu, kas nepieciešama bilances datumā, lai segtu šā panta pirmajā daļā minētās saistības vai otrajā daļā minētos izdevumus, kuri varētu rasties. Uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. Papildu skaidrojumi uzkrājumu uzskaitei sniegti GPKGPL piemērošanas noteikumos (2015. gada 22. decembra MK...

GRĀMATVEDĪBA Terēze Labzova–Ceicāne: Uzkrājumi restrukturizācijai un atlaišanas pabalstiem – kad un kādēļ tie būtu veidojami? Linda Puriņa: Vieglais auto pašnodarbinātā grāmatvedībā Maija Grebenko: Darba likumā noteiktie atvaļinājumi Maija Grebenko: Vidējā izpeļņa, kas darba devējam jāizmaksā atvaļinājuma laikā NODOKĻI Aļona Irmeja: Lauksaimniecības zemes pārdošana un kapitāla pieauguma nodoklis ZAB Sorainen: Pārdomas, pārlapojot ziņu slejas FINANSES Svetlana Saksonova: Potenciālā debitora (klienta) kredītspējas analīze ATTĪSTĪBA Jeļena Marjasova: Risku novērtējums – iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamats Katrīna Linarte: Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem Kā iegrāmatot tālruni, kas iegādāts uz nomaksu Ziņas VID par profesijas maiņu Ieturējumi no atlaišanas pabalsta Ja beidzas bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods Minimums un atvieglojumi daļējās dīkstāves laikā Apgādnieka zaudējuma pensija un bērna darbs vasarā Ja strādā priekšlaicīgās pensijas saņēmējs NODERĪGI Redakcija: Precizējumi normatīvajos aktos sakarā ar Covid–19 izplatību Maija Grebenko: Kā mainīts likums «Par maternitātes un...

Esam saņēmuši patīkamu ziņu: līdz 9. jūnijam izsludinātā ārkārtējā situācija saistībā ar Covid–19 izplatības ierobežošanu Latvijā tiks mīkstināta no 1. jūnija. Mīkstināta, nevis atcelta. Tādēļ paliek spēkā gan ierobežojumi pulcēties, sabiedriskā transportā noteikti jānēsā aizsargmaskas, jāievēro divu metru attālums vienam no otra... Galu galā tas ir vajadzīgs mums pašiem, mūsu bērniem, mūsu vecākiem. Vienlaikus sola izstrādāt speciālu likumu, ka ļaus valdībai steigšus ieviest arī citādus ierobežojumus, ja situācija krasi pasliktināsies. Un šāda scenārija varbūtība ir ļoti reāla, jo tuvojas vasara! Protams, visas prasības un ierobežojumi tiek ieviesti sabiedrības interesēs, jo vīruss jau nekur nav pazudis! Runājot par pandēmijas otro vilni un sabiedrības kolektīvo imunitāti, arī speciālistiem ir dažādi viedokļi. Tomēr, lūkojot, kas notiek vienā otrā valstī, kuru valdība uzskatīja, ka šis vīruss ir vien gripas paveids, kas ar laiku pats izsīks, redzam, ka notiek briesmu lietas. Atliek cerēt, ka mums pietiks prāta uzvesties atbilstoši prasībām, lai nekaitētu ne sev, ne līdzpilsoņiem. Nav...

Jau pirms gada rakstā žurnālam Bilance rosināju meklēt iespējas, kā varētu vienkāršot un atvieglot mazo uzņēmēju nodokļu aprēķinus. Tagad arī valdības līmenī izskan viedoklis, ka vienkāršotie nodokļu režīmi ir jāsaglabā, tomēr nepieciešama to pārskatīšana, lai panāktu taisnīgāku sociālo apdrošināšanu un vienlīdzīgāku nodokļu maksāšanu, tādējādi samazinot nevēlamu konkurences izkropļojumu uzņēmējdarbībā. Savukārt vispārējā nodokļu aprēķināšana un maksāšana mazajiem uzņēmējiem jāpadara saprotamāka un vienkāršāka. Tomēr to nevar atrisināt, tikai pārstrādājot MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», jo daudzas normas izriet no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Turpmāk norādīti pašnodarbināto biežāk uzdotie jautājumi, uz kuriem nepieciešamas skaidras un nepārprotamas atbildes. Pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšana Vai pašnodarbinātā VSAOI objektu samazina par pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veiktas par iepriekšējo periodu (vienkāršā ieraksta grāmatvedībā), vai par aprēķināto maksājumu (divkāršā ieraksta grāmatvedībā)? Nevienā...

Neatceros, kad valdība būtu strādājusi tik intensīvi un mērķtiecīgi. Turklāt nekavējoši labojot jau pieņemto, ja ir pamanīta neatbilstība vai neprecizitāte. Šādas rīcības rezultātā, no vienas puses, tiek atbalstītas fiziskās personas, jo nav zināms, cik ilgi ārkārtējā situācija būs noteikta, no otras — pēc kāda laika būs vieglāk atgriezties pie «normālas» dzīves. Iepriekšējā Bilancē (Nr. 4 (460), 2020. g.) iesākām sniegt informāciju par dīkstāves pabalstiem (MK noteikumi Nr. 165), kurus darba ņēmējiem izmaksās par marta daļu, bet patlaban (ir pieņemti svarīgi un būtiski grozījumi (MK noteikumi Nr. 205), kas stājās spēkā 2020. gada 10. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 189, kas stājās spēkā 2020. gada 8. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 234, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī. Iepriekšējo noteikumu Nr. 165 8. punkts tagad sadalīts divos apakšpunktos: bijušais attiecināts uz "darbiniekiem" (8.1.), bet jaunais (8.2.) — uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem. Dīkstāves pabalstu nosaka: 8.1. darbiniekam — 75% apmērā no mēneša...

Pasaulē 144 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 12 valstīs tā ir pieļautā labā prakse1. Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts, vai arī uzņēmumi piemēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS. Kāpēc tā? Mūsdienās ekonomika, lai arī būtiski transformējas Covid–19 ietekmē, tomēr ir globāla un starptautiskā kapitāla kustība joprojām notiek un investoru interese par potenciālajiem un strādājošiem ieguldījumiem nerimst, ņemot vērā citu peļņas avotu iztrūkumu, kā arī vēlmi maksimāli diversificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes ietekmi. Savukārt vēsturiski katrā valstī ir veidojušies savi grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi, kas atbilst vietējai specifikai, mentalitātei un vēsturiskajām peripetijām. Līdz ar šo uzskaites principu dažādību starptautiskajiem...

Esmu nodarbināts divās darbavietās, algas nodokļa grāmatiņa iesniegta pamatdarba vietā, apgādājamo nav. Sakarā ar to, ka šogad, iesniedzot deklarāciju par 2019. gadu, VID norāda, ka man izveidojies IIN parāds, vēlos uzzināt, vai gada laikā es varētu pats veikt aprēķinus un sekot, lai parāds neveidotos. Atbilde Izpētot lasītāja gada ienākumu deklarāciju, konstatēts, ka ienākuma nodokļa parāds izveidojies tādēļ, ka 2019. gada laikā bija piemērots pārāk liels (neatbilstošs) prognozētais neapliekamais minimums. Sakarā ar to, ka minimuma prognoze ir balstīta uz ieņēmumiem iepriekšējos periodos, prognozētais minimums nākamajiem periodiem (janvāris–jūlijs un augusts–decembris) ļoti retos gadījumos sakrīt ar to minimumu, kas atbilst gada faktiskai ieņēmumu kopsummai. Turklāt fiziskai personai mēdz būt dažādi ieņēmumi, kas iepriekš nav bijuši (vai otrādi). Tādēļ interesentiem būtu lietderīgi apgūt formulu, ar kuras palīdzību jebkurā taksācijas gada mēnesī varētu pietiekami precīzi noteikt, vai VID atsūtītais minimums būtu jāsamazina vai vispār jāatceļ, ja negrib uzzināt par parādu, no kura bija iespējams izvairīties. 2020. gadā...

Šā gada 20. martā steidzamības kārtā Latvijas Republikas Saeimā tika izskatīts un pieņemts jauns likums «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību», kas stājās spēkā jau 22. martā, un šā likuma 18. pants noteiktiem likumu subjektiem nosaka tiesības iesniegt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) vēlāk, nekā pašreiz ir noteikts termiņš atbilstošajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā minēto faktu, grāmatveži, kuri kopā ar uzņēmuma vadību pašreiz strādā pie gada pārskata par 2019. pārskata gadu sagatavošanas, var nesasteigt savu darbu, bet vēlreiz cītīgi iziet cauri normatīvo aktu prasībām attiecībā uz gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Tādēļ atgādinājumam iziesim cauri galvenajām normatīvo aktu prasībām, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu lielākajai daļai uzņēmumu jeb Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk tekstā — GPKGPL) subjektiem, kā arī izskatīsim Covid–19 izraisītās krīzes ietekmi uz gada pārskatiem...

Vai, renovējot iznomātas telpas savu apliekamo darījumu veikšanai, nomniekam pēc renovācijas pabeigšanas ir jāsniedz PVN 7 pārskats par saviem ieguldījumiem nomātā pamatlīdzeklī? Iznomātājs un nomnieks ir reģistrēti Latvijas PVN maksātāji, un nomas periods ir septiņi gadi un ilgāk pēc esošā līguma pagarināšanas. Atbilde Pirmām kārtām jautājuma autoram iesakām pārbaudīt, vai veiktie darbi nomātajā īpašumā pēc būtības atbilst renovācijai (pašreiz spēkā esošajā terminoloģijā tā ir atjaunošana) vai vienkāršotajai atjaunošanai, kā arī pārliecināties par to, vai nomniekam nerodas nodokļa risks gadījumā, ja nomnieks par veiktajiem darbiem samaksāto PVN ir deklarējis kā atskaitāmo priekšnodokli. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma (PVN likuma) 99. panta 4. daļu nekustamā īpašuma īpašnieks reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nekustamo īpašumu, ja veikta tā iegāde, būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija, kā arī gadījumā, ja nopirkts lietots nekustamais īpašums, ja tā pārdošanai piemērots nodoklis saskaņā ar PVN likuma 144. pantu. Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 7. punktā teikts, ka jēdziens "atjaunošana" atbilst jēdzienam...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 4. pantā noteikts, ka šī nodokļa bāzi veido nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver arī nedrošos debitoru parādus (tie parādi, kas radušies pēc 2018. gada 1. janvāra1) un kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 9. pantu. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā2. Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 73. punktā noteikts, ka UIN likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz to parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām. UIN bāzē jebkurā gadījumā nav jāietver zaudētā parāda PVN summa, ja par to nav samazināta valsts budžetā maksājamā PVN summa saskaņā ar PVN likuma 105. pantu.3 Citiem vārdiem sakot, UIN bāzē nav jāietver PVN, kas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāts...

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Iepriekšējā rakstā tika aplūkota sviru pakāpju būtība un aprēķināšana un sniegts piemērs situācijā, kad tika izmantoti pozitīvi pieauguma tempi. Taču situācijas var būt dažādas, un arī sviru rezultātu vērtēšana tad būs atšķirīga. Šī raksta mērķis ir izskaidrot un ar piemēriem parādīt sviru pakāpju vērtēšanu kā pie pozitīviem, tā negatīviem aprēķinos izmantojamiem posteņu pieauguma tempiem — (Operatīvās sviras pakāpe (Degree of Operating Leverage, DOL), finanšu sviras pakāpe (Degree of Financial Leverage, DFL) un kombinētās sviras pakāpe (Degree of Combined Leverage, DCL) dažādās situācijās. Tā kā sviru pakāpju būtība un aprēķināšana ir izskatīta iepriekšējā rakstā, šoreiz par sviru līmeņu pakāpju aprēķināšanu un novērtēšanu pie dažādiem (pozitīviem un negatīviem) attiecīgo aprēķinu veikšanai izmantotajiem pieauguma tempiem (aprēķinos izmantojamie peļņas un zaudējumu aprēķina un EBIT rādītāja pieauguma tempi). Kā vērtēt? Pēc kāda kritērija vadīties, sviru pakāpes vērtējot? Faktiski vieglāk izprast sviru pakāpju novērtēšanu būtu tad, ja tiktu...