E-ŽURNĀLS BILANCE

Dārgie Bilances lasītāji un citi izdevniecības Lietišķās informācijas dienests klienti! Latvijas paši uzņēmīgākie, drosmīgākie un talantīgākie ļaudis! Lai cik dīvaini tas šķistu, ir pagājuši jau 27 (!) gadi, kopš esam uzsākuši mūsu kopīgo ceļu Latvija biznesa, likumdošanas un politiskās vides iepazīšanai. Mūsu auditorija un sniegto pakalpojumu klāsts šajā laikā ir auguši neskaitāmas reizes. Esam kopīgi soli pa solim pietuvojušies tam izpratnes līmenim, kas «vecās» Eiropas valstīm ir nodrošinājis stabilitāti un labklājību caur gadu desmitiem. Būdami informēti un gatavi izteikt savu viedokli, mēs neesam ļāvuši neskaitāmām valdībām pilnībā novirzīties no saprātīgas valsts un ekonomikas pārvaldes kursa. Ir krīze. Absolūti negaidīta, kā no debesīm nokritusi, bet ne neizskaidrojama un nepārvarama. Globāli ir iestājusies jauna situācija — gadus trīsdesmit pasaulē valdījusī pārliecība par brīvā tirgus vadošo, virzošo un absolūti labvēlīgo lomu nu ir satricināta. Tirgus mehānisms, kas nekad nav bijis perfekts, apstājas, jo valstis savu pilsoņu dzīvības un veselības dēļ tam neļauj funkcionēt… Es apzinos,...

Ārkārtējā situācija valstī rada noteiktus finansiālos sarežģījumus komersantiem — jāsamazina saimnieciskās darbības apjoms vai tas uz laiku jāaptur vispār, kavējas rēķinu apmaksas, jo trūkst finanšu resursu, lai veiktu norēķinus. Uzņēmums ir gan kā parādnieks, gan kā kreditors. Lielāks satraukums veidojas kreditoriem par to, vai saņems samaksu par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, un šādās situācijās tiek apsvērti dažādi parādu piedziņas veidi. Galējā variantā kreditors var izšķirties par iespēju ierosināt parādniekam maksātnespējas procesu. Praksē ir bijušas situācijas, kad ļaunprātīgi tiek izmantots maksātnespējas process, un, lai saudzētu uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, bija nepieciešams paredzēt ierobežojumu kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros. Lai šādu aizsardzību komersantiem uz noteiktu laiku nodrošinātu, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020....

Darbinieks vēlas izmantot pilnu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 15. jūnija. Jautājums ir par atvaļinājuma un t.sk. 22. jūnija apmaksu, jo grāmatvede saka, ka šī diena ir jāatstrādā 13. jūnijā. Atbilde Darba likums nosaka: ja darba diena iekrīt starp brīvdienu un svētku dienu vai starp svētku dienu un brīvdienu, darba devējs ir tiesīgs noteikt šo dienu par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam (Darba likuma 133. panta 4. daļa). Šogad tāda diena ir 22. jūnijs, un tā ir pārcelta uz 13. jūniju (Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojums Nr. 342). Citas organizācijas drīkst patstāvīgi pieņem vai nepieņemt šādu lēmumu. Arī darbinieki var vienoties ar darba devēju un...

2020. gada 11. martā koronavīrusa uzliesmojumu Pasaules Veselības organizācija pasludināja par pandēmiju, atzīstot tā straujo izplatību visā pasaulē, un tas ir skāris vairāk nekā 150 valstis. Daudzu valstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, ieviesušas stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, un daudzās jurisdikcijās, tai skaitā Latvijā, vīrusa izplatība ir samazināta, nosakot pašizolāciju vai karantīnu potenciālajiem vīrusa nēsātājiem, sociālās distancēšanās pasākumus visiem iedzīvotājiem, kontrolējot vai slēdzot valstu robežas un nosakot aizliegumus iebraukt un izbraukt no pilsētām, reģioniem vai pat valstīm. Šo notikumu ekonomiskā ietekme: traucēta uzņēmējdarbība; nozīmīgi traucējumi uzņēmumiem, jo īpaši tirdzniecības un transporta, ceļojumu un tūrisma, viesmīlības, izklaides, sporta un mazumtirdzniecības jomā; un ievērojams ekonomiskās nenoteiktības pieaugums, par ko liecina nestabilas aktīvu cenas un valūtas maiņas kursi, kā arī ievērojams ilgtermiņa procentu likmju kritums attīstītajās valstīs. Papildus iepriekš minētajam ievērojami kritušās naftas cenas, jo OPEC un Krievija savā 2020. gada marta sanāksmē nespēja vienoties par papildu ražošanas apjoma samazināšanu. Kopumā šie "pašreizējie notikumi...

Koronavīrusa krīzes un valdības noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ ekonomikas atbalstīšanas nolūkā ieviesti daudzi grozījumi normatīvajos aktos, bet par svarīgākajiem un visplašāk piemērojamajiem valsts atbalsta mehānismiem uzskatāmas izmaiņas nodokļu jomā, sniedzot uzņēmumiem nodokļu nomaksas atvieglojumus, kā arī dīkstāves pabalstu programma. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen organizējis vairākus seminārus, kurā biroja juristi snieguši padziļinātus skaidrojumus par normatīvā regulējuma izmaiņām, atbildējuši uz jautājumiem par dažādām nestandarta situācijām un vērsuši uzmanību arī uz dažiem neparastiem šīs situācijas radītiem blakus aspektiem. Šajā rakstā apkopota zvērināta advokāta, nodokļu tiesību eksperta Jāņa Taukača un zvērināta advokāta, darba tiesību speciālista Anda Burkevica sniegtā informācija un ieteikumi darba devējiem un grāmatvežiem. Vietējie nodokļu atvieglojumi Viens no galvenajiem un visplašāk izskanējušajiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem ir piedāvājums līdz trim gadiem atlikt nodokļu maksājumu termiņus vai sadalīt tos pa posmiem, nemaksājot par to nokavējuma naudu. Piesakoties uz šo iespēju, nepieciešams iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un iesniegumam jābūt pamatotam, lai VID varētu pārliecināties, ka nodokļu...

Ja avansa norēķina persona ir iegādājusies citā ES valstī preci vai pakalpojumu, vai attaisnojuma dokuments, čeks, arī ir jāuzrāda PVN II pārskata daļā? Atbilde Lai gan jautājumā tas nav minēts, atbildes sagatavošanai tiek pieņemts, ka avansa norēķina persona ir Latvijā reģistrēta PVN maksātāja darbinieks. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" PVN 1 pārskata II daļā jānorāda nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — PVN 1 pārskata II daļa). Noteikumu 19.2 punktā noteikts, ka minētā pārskata II daļā reģistrēts nodokļa maksātājs norāda taksācijas periodā veiktās preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem un no citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 19. panta pirmo daļu ir iekšzeme. Tādējādi jautājums būtībā ir par to, vai konkrētā preču iegāde ir uzskatāma par preču iegādi ES teritorijā. PVN likuma 1. panta 18....

Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 «Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem» 8. punktā noteikts piemaksu apmērs procentos no «noteiktās mēnešalgas». Lūdzu, izskaidrojiet, ko nozīmē «noteiktā mēnešalga» – tā ir darba līgumā norādītā mēnešalga vai konkrētajā mēnesī aprēķinātā mēnešalga? Vai tajā ietilpst arī nakts stundu darba apmaksa un citas piemaksas, prēmijas? Atbilde Saskaņā ar Ārstniecības likuma 4. panta otro daļu pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un publiski privātās kapitālsabiedrībās nodarbināta ārstniecības persona, kura sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē, kas noslēgusi līgumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu, saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) 12. pantu un...

Jau otro mēnesi dzīvojam pavisam neparastos apstākļos. Joprojām neticas, ka esam sastapušies ar vienreizējām, nezināmām, neizpētītām briesmām, turklāt, kā spriež zinātāji, tas esot uz ilgu laiku un pasaulei būšot vien jāiemācās sadzīvot ar kādu maziņu, bet agresīvu briesmoni... Nav zināms, vai esam apjēguši, kādas būs šai situācijai sekas un kas mūs gaida nākotnē… Jau tagad tūkstoši ir zaudējuši darbu, un, ja iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā varēja meklēt laimi ārzemēs, tagad tas nav iespējams, jo robežas ir ciet, turklāt jāatzīst, ka arī tur nemaz nav labāk. Krīzes situācijas sākumā, protams, vispirms bija jāglābj Latvijas iedzīvotāju veselība. Izskatās, ka šis uzdevums salīdzinājumā ar citām ES valstīm godam ir izpildīts, un arī iedzīvotāji pamatā ir saprotoši, ievērojot mediķu ieteikumus. Vienlaikus lielā steigā bija jādomā un jāpieņem lēmumi par ekonomisko atbalstu vairākām fizisko personu kategorijām, kas atradās dīkstāvē. Līdzekļi tika atrasti, Ministru kabineta noteikumi pieņemti, un VID sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus. Pirmais šoks — trešdaļai pretendentu...

VID sagatavojis skaidrojumus par UIN, PVN un algas nodokļa piemērošanu saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. UIN un algas nodoklis 1. jautājums Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādi izdevumi jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Atbilde Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kas atcelts sakarā ar Covid–19 izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar UIN. Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir arī izdevumi Darba aizsardzības likuma prasību izpildei, kā arī izdevumi, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (UIN likuma 8. panta 5. daļas 3. punkts). 2. jautājums Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja...

KOMENTĀRS Aiva Vīksna: Mēs esam ar jums! GRĀMATVEDĪBA Svetlana Šemele–Baikova: Svarīgākais par un ap gada pārskatu par 2019. gadu Maija Grebenko: Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai Inguna Leibus: Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem Terēze Labzova–Ceicāne: Kāpēc Starptautiskie finanšu pārskatu standarti ir svarīgi NODOKĻI Ikars Kubliņš: Nodokļu atvieglojumi un dīkstāves pabalsti – svarīgākie aspekti juristu skatījumā Ina Spridzāne: Nedrošie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis FINANSES Armine Movsisjana: Covid–19 ietekme uz finanšu pārskatiem un revidenta rīcība Terēza Korsaka: Sviru pakāpes vērtēšana pie dažādiem aprēķinos izmantoto rādītāju pieauguma tempiem ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Noteikts aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: PVN, kas samaksāts citā ES valstī Ieguldījumi nomātajā pamatlīdzeklī un PVN Maija Grebenko: Pārceltās darba dienas apmaksa Neapliekamā minimuma kontrole gada laikā Oskars Springis: Ko nozīmē "noteiktā mēnešalga"? Valsts ieņēmumu dienests: VID skaidrojumi par UIN, PVN un IIN piemērošanu Covid–19 sakarā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ...

Darbinieku nosūta darba braucienā uz Norvēģiju, tur viņš pavada 40 dienas, un uzņēmumam rodas nepieciešamība viņu nosūtīt uz Krieviju uz 14 dienām, tad viņš brauc atpakaļ uz Norvēģiju. Vai dienas nauda izmaksājama 40 dienas pēc Norvēģijas un 14 dienas pēc Krievijas, tad atkal pēc Norvēģijas dienas naudas likmēm? Atbilde Diena, kad šķērsota Latvijas robeža, dodoties darba braucienā uz Norvēģiju, tiek uzskatīta par darba brauciena pirmo dienu, sākot ar kuru darbiniekam tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā komandējuma dienas naudas apmērā (..) . Tas, ka darba devējs nosūta darbinieku uz citu apdzīvotu vietu, ir normāla prakse, bet darbinieks jābrīdina par konkrēta datuma fiksēšanu, kad viņš no Norvēģijas dodas uz Krieviju un atpakaļ. Izbraucot no pirmās valsts, viņam mainās dienas naudas apmērs no 65 eiro uz 35 eiro. Savukārt, atgriežoties atpakaļ, — viss notiek otrādi. Tāpēc grāmatvedim ir svarīgi šie...

Gada pārskatu iesniegšanas termiņi ir noteikti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pantā, tātad lielākajai daļai uzņēmumu tas ir līdz 1. maijam, bet vidējai un lielai sabiedrībai, kā arī koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 31. jūlijam. Šī gada 22. marta spēkā stājās likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību", kura 18. pantā attiecībā uz gada pārskatu par 2019. gadu noteikts: gada pārskatu atļauts iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz iepriekš minētos iesniegšanas termiņus. Arī biedrība vai nodibinājums ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam (ja pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu). Tas pats attiecas uz reliģisko organizāciju, tā ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31....

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Kā pareizi deklarēt ziedojumus Kļūdas veidojas, arī aizpildot deklarācijas 9. rindu, piemērojot nodokļu atvieglojumus par ziedojumiem. Likumā paredzēti trīs veidi, kā uzņēmumam iespējams veikt ziedojumus, nepakļaujot tos aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai samazinot nodokļa summu: uzņēmums var ziedot līdz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas; uzņēmums var ziedot līdz 2% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darbiniekiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; uzņēmums par 75% no ziedotās summas var samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no pārskata gadā aprēķinātām dividendēm, nepārsniedzot 20% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm (te jāpiebilst, ka turpmākajos gados šis nosacījums mainīsies, jo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir veikti grozījumi, kas nosaka, ka laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības samazināt...

Raksta sākumu skatīt šeit. Rakstā ar zemnieku saimniecību jāsaprot arī zvejnieku saimniecība un individuālais uzņēmums. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti nedaudz jāprecizē raksta pirmajā daļā minētais (BILANCE, Nr. 459, 2020. g.). MK noteikumu Nr. 188 "Kārtība, kādā IK, IU, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" 47. punktā un tā apakšpunktos ir skaidrots, kā noteikt pamatlīdzekļu vērtību, ja persona maina nodokļa maksātāja statusu no UIN uz IIN. Statusa maiņas brīdī par pamatlīdzekļa turpmāko iegādes vērtību nolietojuma norakstīšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām uzskata: UIN maksātāja statusā nodokļu vajadzībām uzskaitīto pamatlīdzekļu kategorijas vai pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 31.12.2017.; UIN maksātāja statusā uzskaitīto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pamatlīdzeklim, kas iegādāts pēc 31.12.2017. Lai arī MK noteikumi Nr. 188 attiecas uz vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem, domāju, ka arī IIN maksātāji, kas grāmatvedību kārto divkāršajā ierakstā, drīkst vadīties pēc šādiem nosacījumiem. Ja, piemēram, pāreja no UIN...

Tā kā gada pārskata sagatavošana, parakstīšana un iesniegšana rit pilnā sparā, ir pēdējais laiks apkopot visbiežāk sastopamās kļūdas gada pārskatu sagatavošanā un noformēšanā. Sagatavojot gada pārskatu, tam jāatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam (turpmāk tekstā — GPKGPL) un šā likuma piemērošanas noteikumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) elektroniskā noraksta formu iesniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Saskaņā ar GPKGPL visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras atbilst GPKGPL noteiktajiem kritērijiem; sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada...