Žurnāls BILANCE

Vai minimālās sociālās iemaksas attiecas uz sētniekiem, apkopējām un citiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku vai kam aprēķinātā atlīdzība ir mazāka par minimālo algu? Atbilde Loģiski spriežot, tieši uz jautājumā minētajām personām attiecas darba devēja pienākums veikt VSAOI, un vienīgais nosacījums ir tas, ka par šīm personām nav veiktas iemaksas vismaz no minimālās mēneša algas. Ne profesijai, ne specialitātei, ne darba slodzei nav nozīmes! Runa ir tikai par VSAOI summu, lai tā būtu veikta vismaz no minimālās mēneša algas. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) grozījumu ideja un mērķis ir nodrošināt darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām vismaz minimālo sociālo aizsardzību. Spēkā esošā VSA likuma redakcijā nav šīs informācijas, jo norma stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā (sk. VSA likuma redakciju periodā 01.07.2021. – 31.12.2021.). Tas, ka par katru nodarbināto jābūt veiktām VSAOI vismaz no 1500 eiro (500 x 3) ceturksnī, noteikts VSA likuma 20.4 pantā. Šajā pantā ir minēti dažādi...

Uzņēmums, kuram ir darbiekārtošanas licence Vācijā, ir pieņēmis darbā divus darbiniekus. Uzņēmums noslēdza sadarbības līgumu ar Vācijas kompāniju par pakalpojumu sniegšanu un nosūtīja darbiniekus veikt darbu Vācijā. Vācijas kompānija solījās IIN maksāt Vācijā. Savukārt Latvijā tiks veiktas visas sociālās iemaksas un arī atskaites par šo sociālo iemaksu apmēru no algām. 1. Kāda alga ir uzrādama šiem darbiniekiem, no kuras jāveic VSAOI aprēķins? 2. Par visām šim dienām, ko darbinieki būs pavadījuši Vācijā, tiks aprēķināta dienas nauda 50 eiro, kas netiek aplikta ar nodokļiem? 3. No kādas summas Vācijā tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Atbilde Lai Vācijas uzņēmums par nosūtītājiem darbiniekiem varētu maksāt tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), firmai, kas nosūtīja šos darbiniekus, jāsaņem Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā A1 sertifikāts. Maksājot Vācijā jūsu darbiniekiem algu, turpat tiek ieturēts ienākuma nodoklis (kas atbrīvo šīs personas no analoģiskā nodokļa maksāšanas Latvijā, bet neatbrīvo no fiziskās personas ienākuma deklarācijas iesniegšanas Latvijā). Savukārt Vācijas uzņēmumam jāpaziņo...

Vai, pamatojoties uz zemnieku saimniecības (ZS) īpašnieka lēmumu, drīkst iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, kura gūta līdz 31.12.2017., novirzīt uz pašu kapitālu? ZS ir UIN maksātājs. Ir uzkrājusies būtiska iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa, un ZS nevar izmantot UIN atlaidi par saņemtajām subsīdijām. Atbilde Šis ir viens no jautājumiem, uz kuru grūti sniegt viennozīmīgi pareizu atbildi, jo zemnieku saimniecības statusa tiesiskais regulējums, tai skaitā attiecībā uz īpašnieka rīcību ar peļņu, ir ļoti bēdīgs, t.i., ZS tiesisko statusu reglamentējošais likums to neregulē vispār un norādes par ZS peļņas sadalīšanu ir atrodamas tikai nodokļu normatīvajos aktos. ZS peļņas sadales jautājumi, t.sk. īpašnieka lēmumu pieņemšanas kārtība attiecībā uz peļņas sadali, aktualizējās jau tad, kad likumā "Par IIN" tika ieviests dividendēm pielīdzināma ienākuma jēdziens un šādam īpašnieka ienākumam tika piemērots IIN. Uzskatu, ka zemnieku saimniecības īpašniekam ir tiesības pieņemt lēmumu, ka nesadalīto peļņu, kas gūta līdz 31.12.2017., atstāj saimnieciskās darbības attīstībai. Privātam patēriņam attiecīgi turpmāk tiek sadalīta...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Šoreiz labas ziņas mazajiem uzņēmējiem GRĀMATVEDĪBA Valsts ieņēmumu dienesta sagatavota informācija: Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid–19 Maija Grebenko: Papildu skaidrojums par subsīdijām Ingura Doble: Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses. Turpinājums Ieva Aizsila: Garāki termiņi gada pārskatu iesniegšanai Latvijā. Vai tas bija unikāls gadījums tikai 2019. gada pārskatiem? Laila Kelmere: Vienotais nodokļu konts un grāmatvedības uzskaite NODOKĻI Ikars Kubliņš: «Nepamanītie» nodokļu jaunumi – izmaiņas PVN, transfertcenu, akciju opciju un citās jomās Redakcija: Par ko turpmāk tiks maksāta patentmaksa Inese Helmane: Svarīgas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem 2021. gadā FINANSES Linda Puriņa: Skaidras naudas darījumi ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Drošības naudas un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzskaite izīrētāja grāmatvedībā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Normālais darba laiks un summētā darba laika uzskaite VID paziņojums par VSAOI piemaksu Neapliekamā minimuma atcelšana gada vidū Ienākuma izmaksa un ziņojuma termiņš Personas ar invaliditāti nodokļi Neapliekamā minimuma precizēšana gada laikā Minimālās obligātās iemaksas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid–19", kurā ir skaidrots, kā grāmatvedībā jāatspoguļo uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Vispārīgā informācija Finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidēja un liela uzņēmuma gada pārskatam — arī par naudas plūsmu. Atspoguļojot grāmatvedībā nodokļa aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu...

Žurnāla Bilance jau tradicionāli organizētā ikgadējā konference “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” norisinājās arī 2020. gadā. Lai gan šoreiz pasākums notika attālināti un izpalika “Gada grāmatveža” laureātu sveikšana, tomēr tie, kuri konferencei tiešsaistē pieslēdzās, nebija vīlušies — uzaicinātie grāmatvedības un nodokļu eksperti gan no dažādām valsts institūcijām, gan privātā sektora sniedza iespējami visaptverošu pārskatu par svarīgākajām izmaiņām, kas sagaida 2021. gadā, un atbildēja arī uz klausītāju aktīvi uzdotajiem jautājumiem. Raksta 1. daļa lasāma šeit. Jaunumi IIN deklarāciju iesniegšanā un atmaksu kārtībā Vairākas izmaiņas ieviestas saistībā ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu, IIN pārmaksu un attaisnoto izdevumu atmaksu. Pirmkārt, līdz ar 27. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa. Tiesa gan, kā konferencē atzina A. Kaļāne, tā attieksies uz ļoti ierobežotu personu grupu (personas, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība, kas nav guvušas ienākumus ārvalstīs un arī citus ienākumus, par kuriem IIN jāmaksā rezumējošā...

Žurnāla Bilance jau tradicionāli organizētā ikgadējā konference "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" norisinājās arī 2020. gadā. Lai gan šoreiz pasākums notika attālināti un izpalika "Gada grāmatveža" laureātu sveikšana, tomēr tie, kuri konferencei tiešsaistē pieslēdzās, nebija vīlušies — uzaicinātie grāmatvedības un nodokļu eksperti gan no dažādām valsts institūcijām, gan privātā sektora sniedza iespējami visaptverošu pārskatu par svarīgākajām izmaiņām, kas sagaida 2021. gadā, un atbildēja arī uz klausītāju aktīvi uzdotajiem jautājumiem. Izmaiņas, kas ietekmēs algas apmēru No 2021. gada par vienu procentu tikusi samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (pusprocents darba devējam, pusprocents darba ņēmējam). Līdz ar to izmaiņas skārušas arī solidaritātes nodokļa likmi, kas mazinās no 25,5% līdz 25% (pusprocents, ko maksā darba ņēmējs). Šī paša iemesla dēļ koriģēta arī augšējā progresīvā likme iedzīvotāju ienākuma nodoklim (no 31,4 līdz 31 procentu). Mainījies arī solidaritātes nodokļa sadalījums — 14 procentpunkti, kas tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā, vairs nebūs...

Sakarā ar Finanšu ministrijas (turpmāk — FM/ministrija) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) oficiāli sniegto viedokli jautājumā par ēnu ekonomikas risku samazināšanas problēmām, t.sk. par drošības naudu, sniedzam savu viedokli, kas papildina publikāciju žurnālā Bilance 2020. gada Nr. 12 (468) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācija), un aicinām speciālistus uz diskusiju. VID skaidrojuma būtība 1. "Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad saņemtajai drošības naudai vēlams iekārtot atsevišķu apakšposteni, iekļaujot to grāmatvedības kontu plānā, piemēram, zem posteņa "Pārējie kreditori" atvērt posteni "Saņemtās drošības naudas". Līdz ar to, saņemot drošības naudu, grāmatvedībā darījums uzrādāms šādi: 11) Saņemtās drošības naudas D "Nauda" K "Saņemtās drošības naudas" 2) Atmaksājot drošības naudu D "Saņemtās drošības naudas" K "Nauda"" 2. "Saimnieciskās darbības ieņēmumos ir iekļaujamas visas summas, ko fiziskā persona saņem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, īrnieka vai nomnieka. Drošības naudas maksājuma saņemšanas brīdī minēto maksājumu uzskaita ieņēmumos, iemaksātā drošības nauda...

Kad nodokļu un citus maksājumus var reģistrēt bez nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai ierīces? Kādi speciāli noteikumi tam ir piemērojami? Praksē nereti saskaramies ar to, ka pierastā elektroniski izdrukāta kases aparāta čeka vietā saņemam ar roku rakstītu dokumentu, ko tautā sauc par stingrās uzskaites kvīti. Šajā rakstā par to, kādos gadījumos šāda kvīts var tikt izsniegta un kādi speciāli nosacījumi tiek izvirzīti tieši šādam maksājumu apliecinošam dokumentam. Galvenais normatīvais akts, kas regulē maksājumu apliecinoša dokumenta formu, ir Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk — 96. noteikumi). Speciālu "kvīšu noteikumu" nav, kaut gan daudzi iesācēji — saimnieciskās darbības veicēji — un ar šo maksājumu apliecinošo veidu maz saskārušies profesionāļi parasti sāk meklējumus tieši ar šo atslēgvārdu kādā populārā interneta meklētājā vai pat populārajā Latvijas grāmatvežu interneta forumā. Gadu gaitā Latvijā ir izveidojusies normatīvā bāze,...

Kā jau ierasts, arī 2021. gadā gaidāmas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā, neskarts nepaliks arī pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk — PVN). Svarīgi atzīmēt, ka atsevišķi grozījumi, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, ir pieņemti jau 2019. gadā (vienotais konts), turpmākie (e–komercija) — pieņemti 2020. gada oktobrī un stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, bet atsevišķi grozījumi šī raksta tapšanas laikā vēl nav pieņemti gala redakcijā, tādēļ tos nekomentēšu. Turpmāk izskatīsim grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk — PVN likums) to pieņemšanas secībā. Vienotais konts Grozījumi saistībā ar vienotā konta ieviešanu, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, faktiski visos nodokļu likumos tika pieņemti jau 2019. gada vidū. Vienotā konta ieviešana nozīmē, ka, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, visu nodokļu maksājumi, ieskaitot PVN, būs jāveic uz vienu un to pašu kontu: LV33TREL1060000300000. Izņēmums ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas arī turpmāk būs jāieskaita konkrētās pašvaldības norādītajā kontā, un muitas nodoklis, kura maksāšanai vienotais...

Konferences laikā tika minēti termini "cilvēklasāms" formāts un "strukturētais" rēķins. Vai, lūdzu, varat paskaidrot, kas tie ir? Kur un kā izmantos "strukturēto rēķinu"? Atbilde Cilvēklasāms formāts, vienkāršā valodā runājot, ir formāts, kuru var lasīt cilvēks — vai tas ir interneta pārlūkā, vai tas ir kādā no dokumentu formātiem (Word, Excel…). Mašīnlasāmā forma — tāda, kas ir ērti apstrādājama ar datoru un kurā ir iespējams piekļūt darba atsevišķiem elementiem un modificēt tos jeb, vienkāršā valodā runājot, — saņemot dokumentu, to var ieimportēt uzskaites sistēmā un programma nolasa datus un tos apstrādā. Strukturētais rēķins ir mašīnlasāmais rēķins. Grāmatvedības likuma kontekstā strukturētais rēķins ir elektroniskais rēķins, kas izveidots atbilstoši Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931–1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", uzņēmums to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931–2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931–1 atbilstošo sintakšu saraksts" noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei. Šāds strukturētais rēķins būtu jāapstrādā...

Gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus vairākos nodokļu likumos, bet visbūtiskākās izmaiņas skāra mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņas veiktas, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar sociālā un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātajām personām. Kā zināms, jau vairāku gadu garumā tiek spriests par to, ka MUN režīms tiek izmantots nodokļu samazināšanas nolūkos, kā rezultātā tiek kropļota konkurence uzņēmējdarbībā, kā arī MUN režīmā strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir zemas, kas savukārt rada risku, ka nākotnē pieaugs iedzīvotāju skaits, kuri var nebūt pienācīgi sociāli nodrošināti. Nodokļu slogs palielinās Pretēji lielākajai daļai nodokļu maksātāju, kuriem 2021. gadā nodokļu slogs nedaudz samazinās, ņemot vērā mazāku VSAOI likmi un neapliekamā minimuma piemērošanas izmaiņas, MUN maksātāju nodokļu slogs būtiski pieaug jau gada sākumā, bet daļai šī nodokļa maksātāju — vēl būtiskāk otrajā pusgadā. Nodokļu izmaksu pieaugumu ietekmē ne tikai likmes palielinājums, bet arī papildu nodokļu maksājumi par darbiniekiem, sākot ar 1. jūliju. Atbilstoši likuma...

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) jomā būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Piemērojamā VSAOI likme mainās jau no 1. janvāra; tāpat līdz ar minimālās mēnešalgas palielināšanos no 1. janvāra pieaug arī minimālā VSAOI objekta slieksnis. Par to, kā sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem būs veicamas 2022. gadā un turpmāk, vēl īstas skaidrības nav, jo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumos Ministru kabinetam ir dots uzdevums līdz 2021. gada 1. jūlijam izstrādāt likumprojektu par grozījumiem šajā likumā tieši par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra. Iesākot atgādinājums par to, kas ir pašnodarbinātā persona saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu": persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, zvērināts tiesu izpildītājs, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...

Grāmatveži līdz šim lietoja 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 786 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem", kad likmes bija konstantas (2018., 2019. un 2020. gadā). Šogad atjaunojas vecā kārtība vispirms sakarā ar to, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantā veikto grozījumu rezultātā standarta sociālās apdrošināšanas likme ir samazināta par vienu procentpunktu un ir 34,09%. Samazinoties pamatlikmei, bija jāprecizē apakšlikmju sadalījums visiem citiem apdrošināšanas riskiem. Rezultātā 2020. gada 17. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi ar tādu pašu numuru (Nr. 786), kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Dažreiz nepieredzējušiem grāmatvežiem rodas jautājums, kāpēc noteikumos nav minēts standarta likmes atšifrējums. Skaidrojums ir vienkāršs: likme ir minēta VSA likuma 18. pantā (ar sadalījumu: darba devēja daļa un darba ņēmēja daļa) ar norādi, ka iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets (MK)....

Kādā dokumentā un kuriem darba devējiem noteikta darba dienu pārcelšana, ja šāda diena ir starp brīvdienu un svētku dienu vai svētku dienu un brīvdienu? Atbilde Jautājumā minēto situāciju regulē Darba likuma 133. panta 4. daļa: Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. 2021. gadā pārcelto dienu kārtību nosaka 2020. gada 30. jūnijā izdotais Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 354 "Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā": Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no...