E-ŽURNĀLS BILANCE

Kārtība, kādā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs veikt aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju par zaudētajiem parādiem, ir noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma(turpmāk — PVN likums) 105. pantā (Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem). Jāatzīmē, ka nosacījumi PVN korekcijai par zaudētajiem parādiem un zaudēto parādu norakstīšanai attaisnotajos izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mērķiem nav vienādi, par UIN likumā ietvertajiem nosacījumiem vairāk lasiet nākošajā publikācijā. Lai varētu veikt korekciju par pakalpojumu vai preču piegādi, kas nav samaksāta, nodokļa maksātājam (turpmāk — pārdevējs) ir jāievēro virkne nosacījumu, kas ir atšķirīgi gadījumos, ja zaudētais parāds vienam pircējam ir mazāks vai lielāks par 430 eiro (neskaitot PVN). Nosacījumi korekcijas veikšanai Ja viena pakalpojumu vai preču saņēmēja parāds nepārsniedz 430 eiro, neskaitot PVN, budžetā iemaksāto nodokļa summu par šiem darījumiem var samazināt, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins; parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu...

Norēķinu persona pēc komandējuma iesniedz dažādos datumos izsniegtos naudas izdevumus apliecinošus dokumentus. Kāds ārvalsts valūtas kurss jāizmanto, pārrēķinot tos eiro? Atbilde Lai mazinātu grāmatvežu slogu, meklējot dažādos datumos bijušo valūtas kursu, Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" tika iekļauts 12. punkts (ar diviem apakšpunktiem), kuru precizēja Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 1209 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi"" sakarā ar to, ka Latvijā latus nomainīja eiro. Patlaban grozījumu saturs ir šāds: Ja darbiniekam izsniegtā avansa summa pārsniedz komandējuma vai darba brauciena izdevumus (kas aprēķināti saskaņā ar MK noteiktajām normām), darbiniekam jāatmaksā avansa atlikuma summa eiro (ja avanss izmaksāts eiro) vai attiecīgajā konvertējamā valūtā (ja avanss izsniegts valūtā) atbilstoši grāmatvedībā izmantojamam ārvalstu valūtas kursam dienā, kad darbinieks veic norēķinus ar institūciju (..). Kā variants ir piedāvāta iespēja iesniegt valūtas maiņas kvītī norādīto...

Starp pircēju un pārdevēju noslēgts līgums par pamatlīdzekļa pirkšanu/pārdošanu ar nosacījumu, ka divu gadu laikā no pārdevēja tiks pirkts noteikts daudzums preču. Turklāt par preces vienību cena būtu lielāka par 0,20 eiro. Ja minētais noteikums netiks izpildīts, proti, pircējs iegādāsies mazāk preču, starpība starp pamatlīdzekļa cenu un samaksāto summu par preci būtu jāpiemaksā. Kā iegrāmatot šo pamatlīdzekli? Atbilde Saskaņā ar līguma nosacījumiem pastāv risks, ka, beidzoties līguma termiņam (pēc diviem gadiem), tomēr būtu jāveic starpības apmaksa. Tādējādi 0,20 eiro par preces vienību būtu jāuzskaita atsevišķi, grāmatojot uz "PL izveidošanas izmaksu" vai "Avansa maksājumu par PL" kontu, bet iegādātās preces – "Krājumos". Ja visi līgumā minētie nosacījumi tiks izpildīti (faktiski būs samaksāta summa 2000 eiro), tad kreditēsiet ´PL izveidošanas izdevumusª un debetēsiet attiecīgā "PL" kontu. Ja noteikumi netiks izpildīti (nav uzkrāti 2000 eiro), tad jau būs skaidrs, cik jāpiemaksā un "PL" kontā tiks grāmatota gan samaksātā nauda, gan "PL izveidošanas izmaksas". Pieņemšanas/nodošanas akts...

Klienti un sadarbības partneri ir katra uzņēmuma viena no lielākajām vērtībām, un ilgtermiņa attiecības ar tiem ir galvenais nosacījums, lai izveidotu veiksmīgu biznesu. Skaistākie pavasara svētki Lieldienas ir īstais laiks, lai apsveiktu klientus un sadarbības partnerus. Dāvanas un dāvināšana ir nozīmīga sastāvdaļa, jo pateicība par sadarbību parasti iet roku rokā ar vēlmi turpināt biznesa attiecības, — atzīmēja Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā spriedumā lietā Nr. SKA–58/2014. Bet rodas jautājumi: vai izdevumi, kuri var rasties nodokļu maksātājam, pasniedzot dāvanu klientam (sadarbības partnerim) — juridiskai personai, ir reprezentācijas izdevumi; vai ir nozīme dāvanas vērtībai, lai šo summu (dāvanas vērtību) uzskatītu par reprezentācijas izdevumiem; vai ir nepieciešams iegādāties alkohola licenci, ja alkohols tiks pirkts mazumtirdzniecībā ar mērķi uzdāvināt klientam (sadarbības partnerim) — juridiskai personai; vai nodokļu maksātājam ir tiesības atskaitīt PVN kā priekšnodokli, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm dāvināšanai klientiem; vai reprezentācijas izdevumi veido ar UIN apliekamo bāzi? Saskaņā ar...

NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš: Grāmatvežus uztrauc gan profesijas prestižs un valsts iestāžu attieksme, gan praktiski jautājumi GRĀMATVEDĪBA Dina Kucina, Inita Ābele, Līga Malteniece: Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot gada pārskatus un UIN deklarācijas (turpinājums) Aļona Irmeja: Lietotu transportlīdzekļu PVN uzskaites īpatnības (turpinājums) Marina Ķere: Klientu un sadarbības partneru apsveikšana Lieldienās Redakcija: Par gada pārskatu iesniegšanas termiņiem Katrīna Linarte: Biežāk pieļautās kļūdas, sastādot un noformējot sabiedrību gada pārskatus Linda Puriņa: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem NODOKĻI Ina Spridzāne: Zaudētie parādi – pievienotās vērtības nodokļa korekcija Linda Puriņa: Zemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN (turpinājums) ATTĪSTĪBA Redakcija: Sociālais uzņēmums: bizness vai labdarība ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Ina Spridzāne: Valūtas kurss avansa norēķinā Kā iegrāmatot pamatlīdzekli? PVN piemērošana, pārdodot zemi Ja darba samaksai uzreiz piemēro lielāku IIN likmi Komandējums vairākās valstīs Ja darba samaksai jāpiemēro ļoti liela atskaitījumu summa NODERĪGI Redakcija: Valdība pieņem jaunus kritērijus dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu...

Patlaban visu mediju galvenā tēma ir par un ap pandēmiju. Šādas situācijas mums vēl nav bijis, kaut arī visbiežāk notiek salīdzināšana ar ikgadējo gripas epidēmiju, jo arī tad tiek fiksēti daudz nāves gadījumu. Negribu kļūt par kārtējo dīvāna ekspertu. Informācijas par to, kas un kāpēc notiek, kad beigsies un vai nākamgad atkārtosies, ir tik daudz, ka nezini, kurai ticēt. Tādēļ vērsīšu uzmanību uz tām lietām, kurās saprotu mazliet vairāk. Grāmatvedības kārtošana nav atcelta. Protams, kādreiz šī jezga beigsies, bet vai tad grāmatveži ir atbrīvoti no ikdienišķā darba? Šajos apstākļos ieguvuši tie darba devēji, kas parūpējās un nodrošināja iespēju savam grāmatvedim veikt darbu attālināti. Grāmatvežu darbu atvieglos arī atļauja iesniegt gada pārskatus līdz 31. jūlijam. Ceru, ka VID nebūs ļoti bargs, konstatējot nelielas neprecizitātes, ja grāmatvedim tiešām bijuši objektīvi iemesli nokavēt kāda pārskata iesniegšanas termiņu vai precizējot sniegto informāciju. Tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz VID informatīvo materiālu par darba devēja ziņojuma (par...

2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros izstrādātais likumprojekts «Grāmatvedības likums». Jāatzīmē, ka likumprojektā iekļauts arī Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra sēdē atbalstītajā likumprojektā «Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»» (prot. Nr.5, 8.§, TA–2359, VSS–692) paredzētais regulējums par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas un publiska ārpakalpojumu grāmatvežu reģistra ieviešanu. Likumprojekts tika izskatīts un konceptuāli saskaņots tā izstrādei izveidotajā darba grupā, kuras sēdēs kā darba grupas locekļi vai kā pieaicināti eksperti piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas*, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Turpinās darbs pie likumprojekta «Grāmatvedības likums» uzlabošanas pirms likumprojekta virzīšanas uz Ministru kabinetu. Notiek likumprojekta, anotācijas un izziņas par saņemtajiem iebildumiem saskaņošana. Ņemot vērā likumprojektā paredzētos pilnvarojumus, darba grupā ir strādāts pie Ministru kabineta noteikumu projektiem, ar kuriem tiks aizstāti saskaņā ar likumu «Par grāmatvedību» izdotie Ministru kabineta noteikumi. Jaunajos Ministru kabineta noteikumos, attiecīgi pārskatot un, ja...

Zemnieku saimniecības1 (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgās juridiskās personas, kurām pastāv iespēja izvēlēties, kuru ienākuma nodokļa režīmu piemērot — iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmumu nodokli, bet to šoreiz neapskatīsim. Saimnieciskās darbības ienākumam piemērojamā nodokļa veida maiņa ļoti bieži prasa mainīt arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo vai otrādi. Kādi ieņēmumi iekļaujami apgrozījumā? UIN maksātāja statuss iet roku rokā ar pienākumu sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Par UIN maksātāju obligāti jākļūst tām ZS, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 EUR. Pēdējā laikā aktualizējies jautājums, kādas summas ir ieskaitāmas ieņēmumos, lai noteiktu, ir vai nav pārsniegta 300 000 robeža, t.i., vai apgrozījumā no saimnieciskajiem darījumiem ieskaitāmas arī summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai. Loģiski būtu 300 000 EUR sliekšņa noteikšanai ņemt vērā...

2019. gada izskaņā grāmatvedības nozares profesionāļi varēja publiski iepazīties ar jaunā likumprojekta «Grāmatvedības likums» saturu un tam pievienoto anotāciju, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jauno gadu profesionālie grāmatveži ir iesākuši ar diskusijām par izstrādāto jauno likumprojektu un gaidot pašreiz izstrādē esošos uz šī likumprojekta pamata izdodamos Ministru kabineta (turpmāk tekstā — MK) noteikumus. Šajā rakstā ne tik daudz par likumprojekta būtību, bet galvenokārt par iemesliem un to sekām, kas, visticamāk, raisa tik karstas diskusijas. Likumprojekta mērķis Sāksim ar likumprojekta mērķi: «Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu valdības rīkojumā doto uzdevumu un normu skaidrībai uzlabotu grāmatvedības jomas «jumta» likumā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas apgrūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošana» (no anotācijas). Ikviena grāmatvedības jomā kompetenta persona likumu «Par grāmatvedību» pārzina no A līdz Z, savukārt jaunais likumprojekts izraisa zināmas bailes un diskomfortu,...

Turpinot iepriekš rakstīto par dokumentu, kas budžeta iestādēm jāpievieno gada pārskatiem (Bilance Nr. 2 (458), 2020. gads), lai apliecinātu gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Kad jāsāk lietot praksē MK noteiktais, tad arī rodas jautājumi. Šajā rakstā vairāk par to, kā varētu skaidrot un labāk izprast apliecinājumā noteikto kritēriju — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestādes plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos. Apliecinājuma forma noteikta ar MK 19.06.2019. noteikumu Nr. 344 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi) 7. pielikumu. Apliecinājums nav tikai par grāmatvedības uzskaiti, tas ietver arī apgalvojumus par kontroles pasākumiem finanšu vadības, grāmatvedības un iekšējās kontroles jomā. Ar iestādes vadītāja ziņu būtu jāizveido tāda iekšējās kontroles sistēma, lai, sagatavojot apliecinājumu, varētu sniegt atbildes uz tajā ietvertajiem apgalvojumiem. Kritērijs — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestā­des plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos...

Vai darbinieks (skolotājs) var prasīt bezalgas atvaļinājumu sešu mēnešu garumā? Atbilde Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas Darba likumā regulē 153. pants. Šāds atvaļinājums piešķirams sakarā ar adoptētu bērnu aprūpi un kopšanu, tādējādi pietuvinot adoptētājus bioloģiskajiem vecākiem. Otrs iemesls, kad darba devējam būtu jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, — ja darbinieks pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē. Minētajos gadījumos darbiniekiem tiek saglabāta iepriekšējā darba vieta. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Likums ļauj darba devējam piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos pēc darbinieka pieprasījuma, bet šādos gadījumos likums neizvirza darba devējam nekādu pienākumu pret darbinieku. Domājams, ka šāds atvaļinājums būtu piešķirams, ņemot vērā iemeslus un vienojoties par noteikumiem. Darba devējs drīkst arī atteikt, jo darbs tomēr ir pirmajā vietā. Katrā gadījumā jāņem vērā arī tas, ka, esot šādā «bezalgas» atvaļinājumā, darbiniekam tiek pārtrauktas tiesības uz...

Lūdzu paskaidrot ar reālu piemēru, kā mainās bezdarbnieka pabalsta summa sakarā ar to, ka 2020. gadā būs samazināts pabalsta izmaksas periods! Atbilde Pārtraucot darba attiecības, personai, kas, būdama darba attiecībās, bija apdrošināta pret bezdarbu, rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no tā, vai darbu uzteikusi pati vai to izdarījis darba devējs. Tām personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts 2019. gadā un tā izmaksa turpinās šogad, pabalstu izmaksā saskaņā ar iepriekšējo kārtību (summa netiek pārrēķināta, termiņš netiek saīsināts). Darba attiecību pārtraukšanas iemesls (kods (23., 24. vai 25.), kas uzrādīts «ziņās par darba ņēmēju kustību», ir nepieciešams tikai tādēļ, lai noteiktu datumu, no kura sāks izmaksāt bezdarbnieka pabalstu. Ja par bezdarbnieku persona kļūst pēc darba attiecību izbeigšanas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pārējos gadījumos pabalstu, ja uz to ir tiesības, piešķir no pieprasījuma iesniegšanas...

Jautājums: Vai darba devējs drīkst liegt darbiniekam pamest darba vietu pārtraukumā, pamatojoties uz to, ka tādi ir uzņēmuma (iestādes) darba kārtības noteikumi (Darba likuma prasība)? Ar noteikumu, ka pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā un netiek apmaksāts. Atbilde Pamatojoties uz Darba likuma 145. panta trešo daļu1, darba ņēmējam ir tiesības atstāt darba vietu pārtraukumā un to izmantot pēc saviem ieskatiem. Taču, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos noteikts aizliegums atstāt darba vietu (šādam aizliegumam ir jābūt pietiekami pamatotam) un darba ņēmējs šo pārtraukumu nevar izmantot pēc saviem ieskatiem, šāds pārtraukums ir ieskaitāms darba laikā, un darba devējam šāds pārtraukums ir jāapmaksā. Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo un otro daļu2 nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Šādā situācijā iesakām ar prasību vērsties tiesā, jo Latvijas tiesu praksē šādi gadījumi...

Darbiniecei noteikts normālais darba laiks ar 5 darba dienām nedēļā. Janvāra vidū viņa vēlas izmantot ikgadējo atvaļinājumu, kas nebija izmantots iepriekš. Grāmatvedei jāaprēķina atvaļinājuma nauda, ņemot vērā, ka darbiniece atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (2018. gada februāris – 2019. gada augusts). Aprēķins tiek veikts, vadoties no Darba likuma (DL) 75. panta sestās daļas. Tas nozīmē, ka aprēķinā ņemta vērā darba samaksa no 2019. gada 5. augusta līdz 2020. gada 20. janvārim, kas ir četri «pilni» mēneši, daļa no augusta un daļa no janvāra. Vadība uzskata, ka grāmatvede rīkojas nepareizi un, aprēķinot vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, jāņem vērā tikai «pilni nostrādāti mēneši», nosakot, ka tas ir periods no augusta līdz decembrim (kaut arī augusts nemaz nav «pilns» mēnesis). Kuram ir taisnība? Atbilde Jāatzīst, ka tas ir ļoti bēdīgi, ja vadība iejaucas grāmatvedības specifiskajos jautājumos, kuros grāmatvedis visbiežāk orientējas labāk. No otras puses, par grāmatvedības kārtošanu atbildīgā persona ir vadītājs! Ja uzņēmumā ir...

Vai darbiniekam (skolotājam), kas noslēdzis terminēto līgumu (aizvietojis skolotāju, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā), jāizmaksā atlaišanas pabalsts? Darbinieks tiek atlaists, pamatojoties uz DL 101. panta 1. daļas 8. punktu. Atbilde Atlaišanas pabalsta apmēri atkarībā no nostrādātā laika (gadiem) Darba likumā noteikti 112. pantā. Starp iemesliem, kad šāds pabalsts ir izmaksājams, minēts arī 101. panta (Darba devēja uzteikums) 1. daļas 8. punktā, kas skan šādi: 8) ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu (..). Tātad likums pieļauj darba devējam uzteikt darbu aizvietotājam, ja iepriekšējais darbinieks ir atjaunots darbā, nevis bijis attaisnotajā prombūtnē (bērna kopšanas atvaļinājums). Darbiniekus darbā parasti atjauno tiesa, ja tie bijuši prettiesiski atlaisti no darba. Proti, tas ir pavisam cits gadījums. Ar jūsu darbinieku bija noslēgts terminētais līgums, kurā norādīts noslēgtā līguma pamatojums. Šādu līgumu noteikumus regulē Darba likuma 44.–45. pants: Promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva...