E-ŽURNĀLS BILANCE

Arvien biežāk presē parādās raksti par sabiedrības novecošanu, par to, ka jauno (darbspējīgo) personu kļūst mazāk, bet vecākā paaudze dzīvo ilgāk. Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās, vismaz Eiropā noteikti. Tiek piedāvāti vismaz trīs varianti: celt pensionēšanās vecumu, palielināt sociālās iemaksas vai samazināt izmaksājamās pensijas. Šoreiz neanalizēšu iemeslus, tik un tā no tādas analīzes nekas nemainīsies. Arī nabaga vecie ļaudis nekādi nevar ietekmēt situāciju (priekšlaicīgi). Mēs zinām, ka valsts mēģina atbalstīt jaunās ģimenes. Patlaban, izstrādājot jauno nodokļu reformu (kritizētās vietā), piedāvāti dažādi varianti, kas palielina pabalstus par katru nākamo bērnu (vienlaikus saskaitot, kādu robu budžetā atstās viena vai otra summa). Droši vien, ja pabalsti tiks palielināti, neviens no tiem neatteiksies, bet cik «ūdens aiztecēs», kamēr tas sīkumiņš izaugs, izmācīsies un, nedod Dievs, neaizmuks prom. Ne jau tikai ar naudas trūkumu saistīta zema dzimstība un laimes meklēšana tālumā. Kad «būtiski atbalstāmā paaudze» kļūs vecāka un domāt spējīga, tā uzzinās par vienu gana interesantu...

Jauns gads, jauns iesākums, un arī likumdevējs ir strādājis, lai ar jaunā gada pirmo dienu budžeta iestādēm samazinātu administratīvo slogu izdevumu uzskaites nodrošināšanai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Tātad — no š.g. 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 «Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām» (turpmāk — MK noteikumi). Grozījumi ir būtiski, un to mērķis ir pilnveidot budžeta izdevumu klasifikāciju un nodrošināt, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi izdevumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Kāpēc nepieciešams izdevumus ne tikai uzskaitīt, kā tas ir nepieciešams grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai un pārskatu sagatavošanai, bet vēl arī iedalīt atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām ekonomiskajām kategorijām? Grāmatvedības uzskaite arī nodrošina izdevumu novērtēšanu, klasificēšanu un sniedz finanšu informāciju analīzes nolūkiem. Nepieciešamība izdevumus klasificēt atbilstoši MK noteikumiem izriet no Likuma par budžetu un finanšu vadību. Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības...

Ja uzņēmuma vadība vēlas uzlabot saimnieciskās darbības efektivitāti, jāņem vērā, ka absolūtie skaitļi (sasniegtie ekonomiskie rādītāji) neparāda visu ainu un nesniedz visu informāciju atbilstošo lēmumu pieņemšanai. Ir jārēķina un jāvērtē šo posteņu pieauguma tempi, kas izskaidros viena rādītāja pieauguma ietekmi uz kāda cita rādītāja pieaugumu vai samazinājumu. Gadījumos, ja uzņēmums vēlas paplašināt darbību un palielināt apgrozījumu, visticamāk, palielināsies arī izmaksas, kas nepieciešamas uzņēmuma darbības paplašināšanai. Bet var rasties jautājums: kurš postenis (vai posteņi) šajā gadījumā pieaug straujāk. Aprēķinos parasti izmanto iepriekšējā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, tas ir, tiek veikta šo posteņu pieauguma tempu salīdzināšana, dalot viena posteņa pieauguma tempu ar cita posteņa pieauguma tempu. Šādi ir iespējams noteikt, kurš no aprēķinā izmantotajiem posteņiem ir pieaudzis straujāk pārskata periodā. Šāda pieauguma tempu salīdzināšana ļauj arī secināt par uzņēmuma finansiālā rezultāta – peļņas palielināšanās iespējām. Par to ir šis raksts. 1. Operatīvā, finanšu un kombinētā svira — kādēļ šī informācija ir...

Apvienotā Karaliste (turpmāk — UK (United Kingdom)) izstājās no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī. Ko tas nozīmē UK uzņēmumiem? Kas notiks pēc 2020. gada 31. janvāra? No 2020. gada 1. februāra UK vairs nav ES dalībvalsts, tiks uzsākts pārejas periods, kas ilgs līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā netiks mainīti nosacījumi tirdzniecībai ar ES un pārējām valstīm, ja vien šajā periodā noteikumi nemainīsies visā ES. Tas nozīmē, ka pārejas laikā uz preču pārvietošanu un tirdzniecību joprojām attieksies ES muitas, PVN un akcīzes nodokļa likumi. Pašlaik jaunas muitas procedūras nebūs. Kas notiks pēc 2020. gada 31. decembra? No 2021. gada 1. janvāra mainīsies veids, kā notiks tirdzniecība ar ES, un būs nepieciešams sagatavoties turpmākai darbībai, kad UK būs izstājusies no ES, jo tiks ieviesti jauni muitas režīmi. Piemēram, tirdzniecībā starp UK un ES uzņēmumiem būs jāiesniedz muitas de­klarācijas, lai importētu un eksportētu preces, jo UK atradīsies ārpus ES...

Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli un tās saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Lai trešajai personai būtu vieglāk orientēties sabiedrībā, tai par palīgu var kalpot kvalitatīvi izstrādāta sabiedrības grāmatvedības politika un grāmatvedības organizācijas dokumenti. Grāmatvedības organizācijas dokumentu un grāmatvedības politika jēdziens Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita biedrības saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidras un bezskaidras naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, dokumentē un uzskaita ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pantā ir skaidrots grāmatvedības...

Jautājums: Atrodoties bezalgas atvaļinājumā, darbiniece saslima un viņai izrakstīta A lapa. Vai darbavietā šī lapa būtu jāapmaksā? Ja turpmāk tiks izsniegta arī B lapa, vai VSAA to apmaksās? Vai bezalgas atvaļinājums būtu jāpagarina par slimības periodu? Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla Bilance galvenā redaktore: Ja darbiniecei nepieciešams bezalgas atvaļinājums, darba devēja pienākums ir iesniegt VID ziņas ar kodu 50 (datums, ar kuru darba ņēmējam vai mikrouzņēmuma darbiniekam ir piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas). Savukārt, ja darbiniece saslimusi un par pirmajām desmit kalendāra dienām ir izsniegta A lapa, grāmatvedim jāvadās no likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. panta: Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu (..). No likuma teksta izriet, ka darba devējam nav pienākuma apmaksāt A...

Pirms Ziemassvētku brīvdienām Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrijas darba grupa iesniedza jaunā Grāmatvedības likuma projektu. Šī likumprojekta izstrādes process tika uzsākts 2018. gada 3. maijā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra (nevis ministra) rīkojumu, tika izveidota darba grupa, kurā darbojās valsts institūcijas — Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, kā arī grāmatvedības prakses pārstāvji (privātais sektors) — Grāmatvežu asociācija, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācija (šķiet, tagad tās ir apvienojušās), Zvērinātu revidentu asociācijas un Biznesa augstskolas Turība, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Darba grupa ir sanākusi kopā 16 reizes, un, lūk, likumprojekts ir gatavs! Nekā superjauna projektā nav. Tas ir grāmatvedības teorētiķu pietiekami rūpīgi sagatavots likums, bet tajā jo­projām nav ne vārda par to, ka katrā uzņēmumā pastāv un darbojas četri grāmatvedības uzskaites veidi — četras sistēmas — (1) finanšu, (2) nodokļu, (3) vadības un (4) budžeta. Likuma projektā ir pamanāmas ne tikai...

Tuvojas sen solītā vienotā konta stāšanās spēkā datums — 2021. gada 1. janvāris, kad gandrīz visi nodokļi (ko administrē VID) uzņēmējiem būs jāmaksā vienuviet! Tomēr dažādu nodokļu deklarēšanas un nomaksas noteikumi līdzšinējā redakcijā ir atšķirīgi. Grozot Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumus Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» (MK noteikumi Nr. 827) prasības tiks vienkāršotas, vienādotas un atvieglos grāmatvežu pienākumu pārskatu iesniegšanas jomā. Līdz šim brīdim vairākos likumos jau ir iestrādātas normas par vienotu nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu (līdz nākamā mēneša 17. datumam), kā arī par datumu, līdz kuram būtu jāsamaksā nodokļi (ne vēlāk par 23. datumu). 2018. gada 25. oktobrī Saeimā pieņemtais likums «Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu»». 2019. gada 23. maijā pieņemtais likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»». 2018. gada 15. februārī Saeimā pieņemtais likums «Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto...

Drīzumā galīgajā lasījumā tiks pieņemti kārtējie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuros formulēti jauni pienākumi noteiktām nodokļu maksātāju grupām. Likuma grozījumos noteikts, ka, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu tiešo nodokļu jomā. Kāpēc grozījumi tiek pieņemti? Ziņošanas pienākums noteikts ES Padomes direktīvā 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis, vēlākais, līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Direktīvā minētos noteikumus valstīm jāsāk piemērot no 2020. gada 1. jūlija. Līdz ar to Latvijai kā vienai no ES dalībvalstīm ir saistošas šīs direktīvas normas. Kā rakstīts likumprojekta anotācijā, kopš 2016. gada, kad tika publiskoti tā saucamie Panamas dokumenti, ir aktualizējies jautājums par nodokļu konsultantu, banku...

Pašlaik spēkā esošais likums «Par grāmatvedību» (turpmāk tekstā — likums) tika pieņemts pirms 28 gadiem 1992. gadā un stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī. Laikam ritot, minētais likums ir piedzīvojis 19 grozījumu. Likuma izpildījums neatbilst mūsdienu juridiskajām prasībām. Likuma normas ir ļoti lakoniskas, bez satura, kas nepieciešams regulējuma piemērošanas skaidrībai. Tāpēc pēdējais laiks bija uzrakstīt jaunu grāmatvedības «jumta» likumu. Nu tas ir tapis. Likumprojektā no likuma «Par grā­matvedību» un Ministru kabineta (MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumiem «Notei­ku­mi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» ir pārņemtas tās normas, kuras nav zaudējušas aktualitāti. Pozitīvi vērtējams, ka likumprojektā no likuma un MK noteikumiem pārņemtās normas regulējuma piemērošanas skaidrībai ir uzrakstītas tā, lai to praktiskā piemērošana lietotājiem būtu viennozīmīgi saprotama. Jaunais grāmatvedības likums pēc satura ir apjomīgāks un kā «jumta» likums ietver visas svarīgākās grāmatvedības kārtošanas un organizēšanas jomas. Terminu skaidrojumi Likumprojekts sākas ar grāmatvedībā lietoto terminu skaidrojumu. Tas ir ļoti aktuāli, jo praksē nākas saskarties...

Jautājums: Vēlos ņemt atvaļinājumu no 15. līdz 28. jūnijam. Šajā laikā iekrīt divas svinamās dienas (Līgo un Jāņi). Mans ierastais darba laiks ir pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena un sestdiena. Atvaļinājums iekrīt no pirmdienas līdz nākamās nedēļas sestdienai (ieskaitot). No Darba likuma izriet, ka manam atvaļinājumam būtu jāpagarinās par divām kalendāra dienām. Pēc mana aprēķina, tas pagarināms par 28. un 29. jūniju, un 30. jūnijā ir jāstrādā. Darba devējs saka, ka nevarēs piešķirt papildu dienas šajā gadījumā. Lai mans atvaļinājums pagarinātos par divām dienām, pēc darba devēja teiktā, atvaļinājumam būtu jābūt līdz 29. jūnijam (pirmdienai). Tikai tad, ja es ņemšu atvaļinājumu tā, ka mana pēdējā atvaļinājuma diena ir 29. jūnijs (pirmdiena), atvaļinājums tiks pagarināts par divām dienām (30. jūnijs un 1. jūlijs). Vai šis apgalvojums ir pamatots? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja atvaļinājums prasīts līdz 28. jūnijam, tad 28. ir atvaļinājuma diena! Darbinieks vēlas atpūsties tieši šajās dienās....

Remontu ietekme uz pamatlīdzekļu vērtību vai peļņu No uzskaites viedokļa daudzējādā ziņā joprojām līdz galam neatrisināta ir to investīciju uzskaite, kas saistās ar komercsabiedrības ražošanas un sociālās bāzes sistemātisku atjaunošanas un uzturēšanas ekspluatācijas kārtībā nodrošināšanu. Šo bāzi, kas lietderīgās lietošanas laikā nolietojas un zaudē savas sākotnējās tehniskās īpašības, morāli noveco, veido daudz dažādu sastāvdaļu, kuru atjaunošanu un uzturēšanu ekspluatācijas kārtībā uzskaitē atspoguļo kā remontus, iedalot tos saskaņā ar pastāvošo praksi: kapitālajā remontā un kārtējā remontā. Pēc būtības iekārtu un transporta līdzekļu kapitālais remonts ietver pilnu agregāta pārbūvi, bāzes un galveno korpusa daļu un mezglu maiņu, aizvietošanu vai maiņu visām nolietotām detaļām un mezgliem ar jauniem un moderniem; agregāta regulēšanu un pārbaudi. Ēku un būvju kapitālais remonts ir nolietoto detaļu un konstrukciju nomaiņa ar izturīgākām un modernākām, kas uzlabo objektu ekspluatācijas iespējas. Diemžēl grāmatvedības uzskaites normatīvie akti nenosaka kapitālā un kārtējā remonta noteikumus. Saskaņā ar pastāvošo praksi pie kārtējā remonta pieder periodisks remonts,...

Jautājums: Kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteiks man neapliekamo minimumu par visu gadu, ja 2019. gadā biju nodarbināta pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja un vienlaikus strādāju citā uzņēmumā, kas nav MUN (vai guvu citus ieņēmumus)? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jau trešo gadu ir spēkā šāda neapliekamā minimuma (Nmin) noteikšanas kārtība: divas reizes gadā VID nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu (periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un no 1. augusta līdz 31. decembrim). Tomēr, beidzoties taksācijas periodam, kad VID saņem informāciju par gada laikā katrai fiziskajai personai (FP) izmaksātajiem un ar IIN apliekamajiem ienākumiem, ir jāveic pārrēķins, kas nosaka precīzu diferencētā neapliekamā minimuma summu. Nodokļa (IIN) maksātājam šajā sakarā ir jāņem vērā daži nosacījumi: nosakot gada Nmin, VID summē visus faktiskos (nevis iepriekšējos periodos gūtos) personas ieņēmumus (bruto summas), arī tos, kam piemērotas mazākas IIN likmes; neņem vērā neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu...

Pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikā bieži vien rodas situācijas, kad aktīva vērtība var neatbilst to patiesajai vērtībai. Šādos gadījumos normatīvie akti paredz pamatlīdzekļu pārvērtēšanu. Pārvērtēšana ir pamatlīdzekļa atkārtota novērtēšana, lai gūtu patiesu priekšstatu par to īsto vērtību, kam būtu jābūt aktīva tirgus vērtībai. Pamatlīdzekļu patiesā vērtība ir summa, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā. Kā metodoloģiski, tā praktiski pamatlīdzekļu pārvērtēšana ir visai sarežģīts un komplicēts process, sākot no lēmuma pieņemšanas par pārvērtēšanu, tās īstenošanas un beidzot ar atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē. Pārvērtēšanas nepieciešamību parasti izraisa situācija, kad uzskaites vērtība vairs neatbilst iespējamai tirgus vērtībai, kas izpaužas kā pamatlīdzekļu tirgus vērtības samazinājums vai palielinājums, kas nav radis atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē. Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums var rasties, ja: aktīvs ir bojāts avārijas vai nolaidīgas ekspluatācijas dēļ; aktīvs ir priekšlaicīgi fiziski nolietots pastiprinātas ekspluatācijas rezultātā, kad noteiktās nolietojuma normas neatbilst faktiskajiem ekspluatācijas apstākļiem; aktīvs...

Veicot neatkarīgus auditus, kurus prasa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk — NILLTPFN likums), lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, bieži vien ir sastopamas situācijas, kad NILLTPFN likuma subjekta darbiniekiem grūtības sagādā klienta izpēte. Apmācību laikā arī tiek saņemti daudzi jautājumi, kas saistīti ar klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, veicamo darbību secību un klienta lietas kārtošanu. Ar klienta izpēti saistītie jautājumi rodas ne vien atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, bet sektoram kopumā. To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) pārbaudes, kurās VID arvien biežāk konstatē, ka «nav veikta un dokumentēta klienta identifikācija, nav noskaidrots klienta patiesais labuma guvējs un tā piederība politiski nozīmīgas personas statusam, nav veikta savlaicīga klienta izpēte», un par to piemēro soda sankcijas. Šajā rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar klienta sākotnējo izpēti, kas jāveic nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjektiem. Klienta izpētes nepieciešamība un veicamie pasākumi Klienta izpēte un «Pazīsti...