E-ŽURNĀLS BILANCE

Lai neiekultos nepatīkamā situācijā, nevajadzētu sadarboties ar īpaši negodprātīgu partneri. Bilancē Nr. 12 (2019 g., 456) rakstā par inkaso un nodokļu parādu atmaksas grafiku (26. lpp.) bija aprakstīta situācija, kad firmai debitorei tā vietā, lai maksātu piegādātājam par saņemto preci, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu nācās maksāt firmas kreditores uzkrātos nodokļu parādus. Droši vien dienestam bija pamats uzskatīt, ka šī firma saņems samaksu, bet «pazudīs», nenorēķinoties par saistībām pret budžetu. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumos 60. pantā 1. daļas papildinājums paredz pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, un no 2020. gada 1. janvāra tas izteikts šādi: Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (kaut arī likuma tekstā šī persona tiks dēvēta par valdes...

Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" anotācijā skaidrots, ka sagatavot grozījumus bija nepieciešams vairāku iemeslu pēc: 1) Latvijai bija jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva 2018/1910, ar ko tika grozīta PVN direktīva 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (turpmāk — direktīva 2018/1910), kas dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2020. gada 1. janvārim, tai skaitā PVN numuru lietošana pārrobežu darījumos, preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock) un PVN piemērošana darījumu ķēdēs; 2) Latvijai bija jāievieš attiecīgās izmaiņas sakarā ar Itālijas pašvaldības Campione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā no 2020. gada 1. janvāra; 3) bija jāprecizē PVN norma par nodokļa atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši ES Tiesas spriedumam lietā C–401/05 un medicīnas pakalpojumiem; 4) jāpapildina priekšnodokļa korekcijas regulējums par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā, papildus jāskaidro PVN rēķinu glabāšanas noteikumi un jāprecizē normas par bezskaidras naudas norēķiniem, ja...

Kā katru gadu, žurnāla Bilance rīkotā konference novembra beigās pulcēja pāris simtu grāmatvežu un vairākus ekspertus, kas sniedza ieskatu svarīgākajās grāmatvedības un nodokļu aktualitātēs, informējot par nesen pieņemtajām vai vēl tikai plānotajām normatīvā regulējuma izmaiņām, tiesu prakses atziņām un praktiskas rīcības padomiem, saskaroties ar jaunajiem izaicinājumiem. Konferences dalībniekiem lielāka skaidrība radās gan par to, kā iecerēta ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana, gan par to, kas plānots topošajā Grāmatvedības likumā, gan par to, kas darāms, saskaroties ar iespējamiem naudas atmazgāšanas darījumiem, gan citiem aktuāliem tematiem. Kas mainīsies pēc jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās? Jau kādu laiku tapšanas stadijā ir jauns likumprojekts «Grāmatvedības likums», kura virzība nu ieguvusi arī oficiālu statusu likumdošanas procesa ķēdē — likumprojekts 12. decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik vēl ikvienam esot iespēja izteikt savu viedokli par tajā nepieciešamajiem uzlabojumiem, bet jaunā likuma spēkā stāšanās plānota 2021. gada 1. janvārī. Par galvenajām likumprojektā paredzētajām atšķirībām no pašreiz spēkā esošā likuma konferencē...

Jautājums: Ja darbiniekam par darbnespēju bija izsniegta A lapa, kuru apmaksā darba devējs, kādā termiņā grāmatvedim tā ir jāaprēķina un jāapmaksā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Darbnespējas lapas apmaksu par periodu, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām, no pirmās darbnespējas dienas regulē likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pants. Savukārt šā panta pirmās daļas pēdējā teikumā ir teikts: slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba likuma 69. panta pirmajā daļā teikts: Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Tas nozīmē, ka A lapa tiek apmaksāta kopā ar kārtējām izmaksām pārējiem darbiniekiem. No teiktā secināms, ka grāmatvedim nav pienākuma izmaksāt slimības naudu tajā pašā vai nākamajā dienā pēc A lapas slēgšanas. To drīkst darīt, ja tas īpaši neapgrūtina grāmatvedi (piemēram, steidzami...

Grāmatveži ar nepacietību gaida globālus grozījumus likumā «Par grāmatvedību», kuri sen top un, kā zināms, satur jaunas aktuālas normas un precizējumus, tajā skaitā normas par ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto licencēšanu. Pagaidām gandrīz nepamanīti, bet ne mazāk svarīgi 2019. gada 11. novembrī stājās spēkā grozījumi minētajā likumā (grozījumi iekļauti likuma redakcijā 2020. gada 1. janvārī). Vienīgais «labums», ka šie grozījumi tiks piemēroti vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā. Tad arī no likuma tiks izslēgts 16. pants, tādējādi V nodaļā paliks viens (17.) pants un attiecīgi būs skaidrs, kurš ir vainojams par zaudējumiem, kas nodarīti uzņēmumam (..): Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, kurām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to būs mainīts V nodaļas nosaukums «Zaudējumu atlīdzināšana par pārkāpumiem grāmatvedības jomā», kā arī būs skaidrs, ka...

Jautājums: Uzņēmums ar fizisko personu slēdz uzņēmuma līgumu, bet, pārbaudot VID datubāzi, ir konstatēts, ka vienlaikus tā ir reģistrēta kā nekustamā īpašuma iznomātāja, kas maksā IIN 10% apmērā. Kādi nodokļi maksājami no uzņēmuma līguma? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, tad, slēdzot līgumu par saviem pakalpojumiem, tā izraksta rēķinus, saņem ieņēmumus, uzskaita izdevumus, kas nodrošināja šo ieņēmumu gūšanu, un ir atbildīga par nodokļu nomaksu. Ja fiziskā persona vēlas izīrēt vai iznomāt nekustamo īpašumu, tai ir pienākums pirms minētās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējai (SDV). Savukārt fiziskā persona, kura ir reģistrējusies VID kā SDV, var izvēlēties šādus nodokļu maksāšanas režīmus: maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā no saimnieciskās darbības ienākuma, ko nosaka kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību (20% no ieņēmumu summas līdz 20 004 eiro, 23% no pārsnieguma summas līdz 62 800 eiro...

Uzskaites sistēmas pirmsākumi meklējami tālā senatnē, un attīstība vienmēr noritējusi atbilstoši savam laikmetam un tā ekonomiskajām norisēm. Tās galvenais uzdevums ir bijis nodrošināt visu uzņēmuma līdzekļu un to finansēšanas avotu atspoguļošanu tā, lai tie sniegtu pēc iespējas skaidru un patiesu priekšstatu. Tas nozīmē, ka uzskaites sistēmai ir nācies laikus reaģēt uz notiekošajām izmaiņām, attiecīgi mainot pieeju metodiskajā ziņā, nodrošināt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un speciālistu sagatavošanā. Rakstā tiks izskaidrots svarīgais par pamatlīdzekļiem un to uzskaiti, kas, ceru, jums būs noderīgi: vieniem tā būs atkārtošana – zināšanu māte, citiem – noderīgs jaunieguvums. Zināšanas par pamatlīdzekļu uzskaiti grāmatvedībā ir ļoti būtiskas. Nolietojums Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšana ir svarīgs starpposms starp to ieguves un atsavināšanas atspoguļošanu uzskaitē. Šī starpposma nozīmību nosaka ekonomisko procesu izraisītā nepieciešamība. Pamatlīdzekļa iegādes, izveidošanas izmaksas un pārvērtēšanā iegūto vērtības pieaugumu tā izmantošanas laikā pakāpeniski attiecina uz saimnieciskās darbības izmaksām visā paredzētajā objekta derīgās lietošanas laikā. Pamatlīdzekļa vērtība pa daļām tiek pārnesta uz saražoto...

Pēc vairākām svētku dienām jaunais gads ir klāt! Kārtējo reizi algas grāmatvežiem vieni skaitļi jānomaina uz citiem, daļa informācijas jāaizmirst, cita – jāaktualizē. Jāatceras dažādu speciālistu skaidrojošie viedokļi, arī tiesas prakses lēmumi… Jāpievērš uzmanība Darba likuma (DL) un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" likuma 2019. gadā grozīto normu saturam. Tādēļ piedāvājam ieskatīties 2020. gada darba laika kalendārā, ko lasītājiem piedāvā tā ilggadējais izstrādātājs Māris Linga, un Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā esošajā tabulā ar minimālās stundas tarifa likmes noteikšanu visizplatītākajam normālā darba laika režīmam. Par darba laika kalendāru Latvijas grāmatveži ir pieraduši izmantot Māra Lingas veidoto kalendāru un turpina vadīties pēc tajā iekļautās informācijas. Atzīstu — man arī tas patīk (kalendāru skatīt raksta beigās). Vairākus gadus darba laika kalendārā norādītais laiks tika uzskatīts par «normālo darba laiku». Tomēr patlaban šim terminam ir mazliet cits saturs. Kopš stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba...

BILANCES KONFERENCE 2019 Bilances konferences apskats: kas mainīs grāmatvežu dzīvi tuvākajā nākotnē? Ikars Kubliņš atskatās uz gadskārtējā Bilances konferencē runāto GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Veltījums algas grāmatvežiem – rīcībai 2020. gadā Vita Zariņa: Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās 2 Maija Grebenko: Kuru paredzēts sodīt par grāmatvedības normu neievērošanu? Maija Grebenko: Stājušies spēkā uzlabotie noteikumi par izdevumu atlīdzināšanu komandējumos NODOKĻI Katrīna Linarte: Atsvaidzinām zināšanas par Uzņēmumu ienākuma nodokli Ina Spridzāne: Par grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa likumā Redakcija: Ko atrisinās grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» FINANSES Terēza Korsaka: Darba kapitāls uzņēmumā – kam jāpievērš uzmanība UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Laima Letiņa, Edgars Buka: Pārskatāma uzņēmējdarbības vide – patiesie labuma guvēji atklājas Uzņēmumu reģistrā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Normālais darba laiks dažādiem darba organizācijas veidiem, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi janvārī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ , saglabāt tos ar grāmatzīmi...

No 2020. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā tiek ieviests Eiropas vienotais elektroniskais formāts (European Single Electronic Format, ESEF), kurā emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, turpmāk sagatavos savus gada finanšu pārskatus. Viens no izaicinājumiem katrai sabiedrībai būs piemērota IT risinājuma meklēšana un ieviešana. Šajā rakstā apskatīti faktori, kas jāņem vērā, izvēloties sev piemērotāko IT risinājumu. Kas mainās līdz ar ESEF ieviešanu? Gada pārskati. Sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulētajā tirgū, visi gada pārskati par finanšu gadiem, kuri sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, būs jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (Extensible Hypertext Markup Language, xHTML) formātā. Tas ir cilvēklasāms formāts, kas ļauj finanšu pārskatu lasīt tieši jebkurā tīmekļa pārlūkprogrammā. Tātad xHTML prasība attieksies uz finanšu pārskatiem, kas sagatavoti gan saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, gan saskaņā ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas atzīti Eiropas Savienībā....

Jautājums: Vai darbiniekam obligāti rakstveidā jānoformē atskaite par komandējumā paveikto un iztērētajiem līdzekļiem? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ka darbiniekam (vai citai nosūtītai personai) būtu jāraksta atskaite par padarīto komandējuma laikā (arī ar negatīvu rezultātu), šo jomu regulējošajos Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (turpmāk -MK noteikumi Nr. 969) tieši nav minēts. Tomēr tas nenozīmē, ka persona, atgriežoties no komandējuma, naudas izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus var iesniegt tieši grāmatvedim. Netieši pienākums sniegt atskaiti rakstveidā izriet no vairākiem minēto noteikumu punktiem, kur procesā jāiesaistās institūcijas vadītājam. Tas arī nozīmē, ka vadītājam jāakceptē (rakstiski jāapliecina piekrišana) izdevumi, kas noteikumos izteikti vispārinātā izteiksmē. Piemēram, vadītājs dod atļauju grāmatvedim apmaksāt ceļa (transporta) izdevumus (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti) šādos gadījumos: pārbraukšanas izdevumus līdz komandējuma vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai darba (dienesta) vietai. Ar institūcijas vadītāja atļauju darbiniekam var atlīdzināt pārbraukšanas izdevumus...

Kas ir ekonomiskā peļņa? Izšķir šādus ekonomiskās peļņas (Economic profit) veidus: grāmatvedības peļņa un ekonomiskā peļņa. Grāmatvedības peļņa (Account­ing profit) ir peļņa, ko regulē starptautiskie standarti, dažādi normatīvie dokumenti un kura tiek aprēķināta un attēlota uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā. Ekonomiskā peļņa (Economic pro­fit) tiek rēķināta savādāk nekā grāmatvedības peļņa. Atšķirība starp grāmatvedības peļņu un ekonomisko peļņu ir būtiska, jo, kaut arī uzņēmums maksā ienākuma nodokļus, pamatojoties uz grāmatvedības peļņu, tas, kurš nosaka, vai uzņēmums ir ekonomiski veiksmīgs, ir atkarīgs no tā ekonomiskās peļņas. Lai turpmāk apskatītu ekonomiskās peļņas jēdzienu, jāņem vērā tā saucamās faktiskās un alternatīvās izmaksas. Kas ir faktiskās izmaksas? Faktiskās izmaksas (Explit costs) ir viegli identificējamas un tiek uzskaitītas virsgrāmatā vai finanšu pārskatos. Tās atspoguļo skaidru, acīmredzamu izmaksu rašanos un naudas aizplūšanu, kas arī samazina uzņēmuma rentabilitāti. Atsevišķu faktisko izmaksu piemēri varētu būt izejvielas un materiāli, algas, nomas maksājumi. Šīs faktiskās izmaksas «izņem» naudu no uzņēmuma un, tai...

Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tika pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr tika pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja kā labāk, bet sanāca savādāk Sākumā jāatgādina, ka taksācijas gadā VID divas reizes nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu, bet, gadam beidzoties, piemērotajam minimumam tiek veikts galīgais precizējums pēc tam, kad VID rīcībā nonāk informācija par taksācijas gada kopējiem ieņēmumiem. Šāda kārtība neizslēdz, ka minimums varētu būt «atcelts» vai samazināts brīvprātīgi saskaņā ar darbinieka vēlmi vai pēc VID iniciatīvas, kad ir saņemta informācija par personas iespaidīgajiem ieņēmumiem. Neapliekamo minimumu iespaido visi ieņēmumi, arī tie, kuriem tiek piemērota samazināta IIN likme (sk. turpmāk). Sākoties nodokļu reformai, tika cerēts, ka...

Jautājums: Vislielākie uzrēķini no nodokļu kontroles pasākumiem ir tieši PVN jomā. Galvenais riska faktors šeit ir sadarbība ar šaubīgiem darījumu partneriem. VID apgalvo, ka pirms audita uzsākšanas informējot uzņēmumu par šādiem darījumu partneriem. Kā notiek šī informēšana? Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: "Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā pusotra gada laikā attiecībā uz nodokļu kontroles pasākumiem ir aktīvi iedzīvināts princips “Konsultē vispirms!”. Pirms audita uzsākšanas mēs faktiski vienmēr runājam ar auditam atlasīto uzņēmumu. Vienīgais gadījums, kad tas varētu nenotikt, ir tad, ja mums ir lielas aizdomas par to, ka nākamais solis jau varētu būt kriminālprocess - tad jārīkojas operatīvi, citādi iespējams zaudēt pierādījumus. Šajā ziņā uzņēmumi netiek šķiroti pēc to lieluma. Pirms audita mēs vienmēr runājam ar klientu, izstāstām, kāpēc esam tik tālu nonākuši, kādu riska informāciju saskatām un dodam iespēju līdz audita uzsākšanai uzņēmumam labot situāciju, mainīt uzvedību. Mūsu mērķis nav veikt uzrēķinus, lai kādi mīti uzņēmumu...

Oktobra beigās Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimas budžeta komisijā. Plānots, ka tie tiks pieņemti vēl šogad un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Šajā rakstā par svarīgākajām plānotajām izmaiņām UIN likumā. Avansi par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, galvojuma nauda un rokasnauda Likumprojektā noteikts, ka pēc 1.01.2020. pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa bāzē būs jāiekļauj par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu samaksātie avansi, kā arī galvojuma nauda un rokasnauda gadījumos, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Ja darījums pēc tam tiks uzsākts, nodokļa maksātājs varēs koriģēt UIN deklarāciju par iepriekš nodokļa bāzē iekļauto summu. Tomēr, lai varētu veikt korekciju, darījums jāuzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā no mēneša, kad veikts maksājums. Likumprojektam pievienotajā anotācijā teikts, ka norma tiek ieviesta, lai nodrošinātu vienotu izpratni par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, un tāpēc tiek noteikts izsniegtā...