Žurnāls BILANCE

Tuvojas beigām nodokļu reformas trīsgade, un nākamā reforma (jāsaprot — uzlabojums), kā jau tika solīts, būs tikai no 2021. gada! Vienlaikus bija solīts, ka nodokļus jau nepaaugstinās! Vienīgais, ko tiešām nepaaugstināja, — nekustamā īpašuma nodoklis, bet tikai uz brīdi, jo gala rezultātu uzzināsim pēc gada. Kas notiks ar citiem nodokļiem? Ko mēs šodien zinām par gaidāmajiem grozījumiem? Pagaidām diskusijai ir piedāvāts Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums, kurā nākamajā trīsgadē būtiskie grozījumi attiecas uz veselības apdrošināšanas obligātā maksājuma (VAOM) ieviešanu, tādējādi brīvprātīgi piespiedu kārtā mūs atgriež pie bijušā scenārija: katrā nodokļu režīmā nodarbinātajiem jāveic VSAOI vismaz no minimālās mēneša algas! Godīgi sakot, ir paredzēts arī sāpi remdinošs mehānisms (neapliekamā minimuma palielināšana, IIN likmes samazināšana), bet tas ir domāts tikai pirmajam gadam. Turpmāk būs jāmaksā vairāk. Nav saprotams, par kuru laiku attiecīgās institūcijas precizēs likumus, izstrādās MK noteikumus? Vai VID paspēs uzrakstīt metodiskos materiālus un sniegt skaidrojumus? Tie, ko izstrādāja 2016. gada laikā, diez vai...

Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku) iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. Šajā rakstā...

Tuvojas 2021. gads, un šķiet, ka līdz 2020. gada beigām mums katru mēnesi būs jums ko stāstīt par jaunajām vai precizētajām likumdošanas normām. Šoreiz — par MK noteikumiem Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", jo 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi (MK noteikumi Nr. 393), kuru lielākā daļa stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, tāpēc rakstā vairāk par šiem grozījumiem. Jāteic, ka grozījumi ir loģiski un pamatoti. Grozījumu iemesli Ministru kabineta noteikumu Nr. 827 grozījumi saistīti ar iepriekš veiktajiem grozījumiem vairākos likumos: likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, Maksātnespējas likumā. Minēto likumu grozījumu rezultātā MK noteikumos Nr. 827 vajadzēja iestrādāt jaunas normas, kas saistītas ar: vienotā nodokļu konta ieviešanu; informācijas par nodokļiem citādu uzrādīšanu; ziņojumu...

Latvijas uzņēmums (PVN maksātājs) iegādājas preces no Apvienotās Karalistes. Kā parādīt darījumus ar minēto valstu partneriem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) deklarācijā? Preces ir apliekamas ar PVN stardartlikmi, un tās ir nepieciešamas uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Vai PVN deklarācijas pirmā pielikuma otrajā sadaļā preču vērtība jānorāda ES valsts valūtā ar preču saņemšanas datumu vai rēķina datumu, ja pavadzīme ir saņemta EUR valūtā? Vai šajā gadījumā ir jābūt CMR pavadzīmei? Vēršam jūsu uzmanību, ka Apvienotā Karaliste (turpmāk — AK) ir izstājusies no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī, tātad tā ir uzskatāma par trešo valsti, bet no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir spēkā tirdzniecības vienošanās, līdz ar to no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim AK ir noteikts pārejas periods (saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 126. pantu), un līdz šā gada...

Vai uzņēmums pēc saviem ieskatiem var maksāt mazāku dienas naudu, nekā noteikts MK noteikumos: piemēram, noteikumos minēti 60 eiro dienā, bet uzņēmums sedz 41 eiro? Darbinieks ir ar mieru, jo tiek kompensēti visi izdevumi. Atbilde MK noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas regulē izdevumu kompensāciju komandējuma (arī darba brauciena) laikā, nosaka konkrētas summas (darbiniekam (..) atlīdzina), nevis atļauj uzņēmumam izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Netiek ņemta vērā darbinieka (vai citas komandējumā nosūtītās personas) piekrišana saņemt mazāku dienas naudas summu. Gadījums, kad noteikumi pieļauj maksāt dienas naudas daļu, ir minēts noteikumu 13. punktā: Ja darbiniekam tiek nodrošināta bezmaksas uzturēšanās — viesnīca (naktsmītne) un ēdināšana vismaz trīs reizes dienā (tai skaitā no citas institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem) — vai ja bezmaksas uzturēšanās tiek nodrošināta saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu regulējumu, tad ar institūcijas vadītāja atļauju par katru komandējuma vai darba brauciena dienu viņam izmaksā līdz 30% no komandējuma (darba...

Vai kādā žurnāla Bilance numurā ir precīzs UIN likuma 10. panta neatskaitāmo procentu aprēķina piemērs par 2019. gadu? Nevaru atrast internetā. Atbilde Par aizņemtajiem līdzekļiem parasti tiek maksāti procenti (īpaši, ja aizņēmējs ir juridiskā persona). Veiktos procentu maksājumus neatkarīgi no summas uzņēmums noraksta, neiekļaujot tos apliekamajā bāzē, ja aizņēmumi saņemti no tādas finanšu iestādes, kura atbilst abiem kritērijiem: tā ir Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā; tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija. Ja aizdevējs ir cita institūcija, aizņēmējam jāveic aprēķins un jānosaka, no cik lielas procentu summas UIN tomēr būtu maksājams. Aprēķina process aprakstīts UIN likuma 10. panta 1. daļā: Ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā...

2020. gadā pārņēmu uzņēmuma grāmatvedību. Salīdzinot debitoru atlikumus, secināju, ka starp tiem ir atlikumi, kas izveidojušies pirms 2017. gada 1. janvāra, bet tiem uzkrājumi nav veidoti. Starp parādniekiem ir arī uzņēmumi, kuri ir jau likvidēti. Nav dokumentu, ka iepriekš būtu salīdzinātas šīs summas (to izdarīju 2020. gadā), nav arī mēģināts piedzīt parādus tiesas ceļā vai citādi. Ja es norakstu šīs summas tieši izdevumos (uzņēmumiem, kuri ir likvidēti vai kuru parāda summas ir ļoti mazas) vai veidoju uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, kā tas atspoguļojas uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā? Atbilde Darbības ar debitoru parādiem (acīmredzami — šaubīgajiem un zaudētajiem) ir aprakstītas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, Pārejas noteikumu 31. punktā. Nodokļa maksātājs, kurš līdz 2017. gada 31. decembrim bija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par debitora parādiem, kas radušies līdz...

SIA viens īpašnieks, dibinot firmu, pamatkapitālā ielika ēku, kas viņam piederēja kā fiziskai personai. Ēka ir nolietojusies. Īpašnieks grib to pārdot. Kas notiek ar pamatkapitālu? Vai to samazina caur UR, un kādas darbības jāveic? Vai vispirms 2800 eiro vērtībā ir jāpalielina pamatkapitāls un tad jāsamazina par ēkas vērtību? Atbilde Ja pamatkapitālā iegulda pamatlīdzekli (PL) un vērtētāji to atzinuši par izmantojamo saimnieciskajā darbībā, tad, pārdodot PL, pēc kāda laika vai arī uzreiz pēc ieguldīšanas ar firmas pamatkapitālu nekas nenotiek. Arī pamatkapitāls nav ne jāpalielina, ne jāsamazina. PL pārdošanas rezultātā rodas cits aktīvs (nauda), bet, salīdzinot atlīdzību ar norakstītā PL vērtību, rodas vai nu peļņa, vai zaudējumi, kas savukārt var palielināt vai samazināt firmas pašu kapitālu (ja vērtē šo vienīgo darījumu). Jautājumā mulsina divi momenti. Pirmais saistīts ar ēkas novērtējumu (kas tā par "ēku" ar šādu vērtību), bet otrais — ar to, ka PL ir tieši ēka, proti, nekustamais īpašums1 (arī šķūnis vai garāža...

Pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku sakarā ar veselības stāvokli, un viņam pienākas atlaišanas pabalsts vienas vidējās mēneša algas apmērā. Kā to noteikt, ja pēdējos trīs mēnešus darbinieks saņēmis dīkstāves pabalstu? Atbilde Vispirms atgādināšu mēneša vidējās izpeļņas noteikšanas vēsturi. Līdz 2015. gadam grāmatvežiem bija jāvadās pēc Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļā minētā algoritma: Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši. Acīmredzami šāda kārtība nav ne pareiza, ne taisnīga, jo algoritmā nav ņemts vērā tas, ka aprēķina periodā darbinieks varēja gan slimot, gan izmantot atvaļinājumu. Šos periodus DL uzskata par attaisnoto prombūtni. Tie ir pamanīti un ietverti dienas/stundas vidējās izpeļņas noteikšanā, apmaksājot atvaļinājumus, tādējādi bija nepieciešams veikt grozījumus Darba likumā. Sākoties 2015. gadam, arī pēc tiesas sprieduma sakarā ar minēto aprēķinu mēneša vidējās izpeļņas algoritms tika aizlienēts no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma) un ievietots 75. panta 3. daļā: jānosaka...

Periodā līdz 31.12.2017. šaubīgajam debitoram izveidots uzkrājums 100% apmērā. D 8280, K 4320; D 2315, K 2310 (2315 kontā šaubīgie debitoru parādi).Debitors ir miris. Kā norakstīt šo parādu, kāds kontējums, un vai šī summa skar UIN deklarāciju par 2020. gadu? Atbilde Veidojot uzkrājumu minētajam debitoram periodā līdz 2017. gada 31. decembrim, proti, iekļaujot summu peļņas/zaudējumu aprēķinā, jums bija pienākums ar šo summu palielināt apliekamo ienākumu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā. Rezultātā nodoklis bija samaksāts bez šīs summas ietekmes. Uzkrājumu šādiem debitoru parādiem norakstīšanu neietekmē patlaban spēkā esošā UIN likuma normas (jaunā UIN likuma normas piemērojamas no 2018. gada un turpmāk). Tādēļ no konkrētai personai izveidotā uzkrājuma jātiek vaļā: D 4320, K 2315. Kā redzam, grāmatojums neskar peļņas/zaudējumu aprēķinu un 2020. gada UIN deklarāciju. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bieži saņem jautājumus par to, kā aprēķinās vecuma pensiju, ja darbinieks strādā gan Latvijā, gan citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Tiesības uz Latvijas pensiju nosaka Latvijas tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (regula). Latvijas vecuma pensija būs atkarīga no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Regula paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vienlaikus strādājot divās vai vairākās dalībvalstīs, ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. To, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosaka personas dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde, Latvijā tā ir VSAA. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā dalībvalstī ir veicamas Latvijā, jāvēršas VSAA, lai saņemtu A1 sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un par darbu citā dalībvalstī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas Latvijā. Izsniegto A1 sertifikātu nepieciešams uzrādīt citas dalībvalsts darba devējam, lai darba devējs veiktu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Detalizētāku...

Martā tika iegādātas aviobiļetes par 640 eiro, jo maijā uzņēmuma darbiniekiem bija paredzēts komandējuma brauciens uz Vāciju. Covid–19 pandēmijas rezultātā komandējums un lidojums tika atcelts. No aviokompānijas esam saņēmuši vaučeru–dāvanu karti par kopējo summu 720 eiro. Kā grāmatot 80 eiro? Vaučers–dāvanu karte derīga līdz 31.12.2021. Atbilde Katrs uzņēmums tiesīgs izveidot savu kontu plānu, kas atkarīgs no tā darbības specifikas. Martā iegādātās biļetes būtu jāgrāmato kā avansa maksājums līdz brīdim, kad lidojums tika atcelts. Domājams, ka avansā iegādātās biļetes būtu norakstāmas (kreditējot attiecīgo kontu par summu — 640). Savukārt saņemtā vaučera summa (720) grāmatojama kā dāvana (krājumos), un starpība (80, kreditējot ieņēmumu kontu) grāmatojama kā ārkārtas ieņēmums, jo diez vai šādas lietas regulāri atkārtosies. Kad vaučers tiks izmantots, tā summa būtu iekļaujama izdevumos. Faktiskā biļešu cena var atšķirties no vaučera summas, kas atkal var būt vērtējams kā ārkārtas ieņēmums vai ārkārtas izdevums. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Uzskaites programmas 2310 kontā ir nelieli veci īrnieku parādi no 5 līdz 200 eiro, kuriem nav veidots uzkrājums. Īrnieki jau sen nedzīvo konkrētā dzīvoklī, un nav zināma to atrašanās vieta. Vai tos drīkst norakstīt? Ja drīkst, tad vai viņi parādās UIN deklarācijā, vai par tiem jāmaksā peļņas nodoklis un jāiekļauj izmaksās? Atbilde Pirmkārt, uzskaitē debitori jāsadala pa periodiem (līdz 2017. gada 31. decembrim un sākot ar 2018. gada 1. janvāri). Iepriekšējā likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" pirmā prasība attiecībā uz šaubīgajiem debitoriem bijusi: norakstīt (vai izveidot uzkrājumu). Abos gadījumos tika samazināta uzņēmuma peļņa. Otra prasība: nodrošināt nodokļa nesamazināšanu, palielinot vecā parauga deklarācijā apliekamo ienākumu ar šaubīgo un norakstīto debitoru summu. Sakarā ar to, ka jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums paredz citādu nodokļa maksāšanas kārtību, jautājumā minētie debitori norakstāmi zaudējumos, tādējādi samazinot taksācijas perioda peļņu. UIN deklarācijā šie debitori netiek uzrādīti, un nodoklis par tiem nav jāmaksā. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada...

Darbiniekam jāsamaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu no 11.12.2014. līdz 24.07.2020. Grāmatvedis nosaka vidējo izpeļņu no darba samaksas pēdējos sešos kalendāra mēnešos (no 01.2020. līdz 06.2020.), bet vadība apgalvo, ka vidējā izpeļņa jārēķina, ņemot vērā katram periodam citus sešus mēnešus. Piemēram, periodam no 11.12.2014. līdz 10.12.2015. vidējā izpeļņa jārēķina no 06.2015.–11.2015. utt. Pētot Darba likumu, secināju, ka tā nav pareizi, jo likumā nevienā pantā nav teikts, ka vidējā izpeļņa būtu jārēķina pēc iepriekšējiem gadiem. Ja darbinieks neietu prom no darba, bet turpinātu izmantot atvaļinājumu, tad taču atvaļinājuma naudu viņam rēķinātu pēc pēdējiem sešiem mēnešiem, nevis atkāptos pagātnē? Atbilde Uzskatu, ka lasītājai ir taisnība: Darba likumā nav tādas normas, ka, nosakot kompensāciju par iepriekšējos gados neizmantoto atvaļinājumu, būtu jāņem kādi citi periodi. Protams, to var izdarīt, bet šāda prasība nav noteikta, nav aprakstīta un nevienā normatīvajā aktā nav izskaidrota. Darba likums nosaka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ne vien kā darbinieka tiesības, bet vienlaikus arī kā...

Uzņēmuma dalībnieki nolēma likvidēt uzņēmumu, jo tas nenes peļņu, tikai rada zaudējumus. Dalībnieku sapulcē nolēma, ka uzņēmums jālikvidē, un valdes locekli iecēla likvidatora amatā. Uzņēmumam nav iesniegtas daudzas deklarācijas un ir nodokļu parāds. Vai tādu uzņēmumu var likvidēt? Atbilde Ņemot vērā, ka nodokļu maksāšana tiesību normās noteiktajos gadījumos un kārtībā ir personas publiski tiesisks pienākums pret valsti, minētais attiecas arī uz gadījumiem, kad pamats kapitālsabiedrības darbības brīvprātīgai izbeigšanai ir tās dalībnieku lēmums, vai darbība izbeidzas citā veidā, un notiek sabiedrības likvidācija saskaņā ar Komerclikuma 312. panta, 317. panta pirmo daļu. Tā kā likvidatoram saskaņā ar Komerc≠likuma 323. pantu ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, savukārt likvidācijas procesa mērķis ir visu zināmo kreditoru interešu nodrošināšana, autors atgādina par nodokļu administrācijas kā zināmā kreditora statusu Komerclikuma 324. panta izpratnē un to, ka zināmā kreditora tiesību apjoms saņemt nodokļu prasījumu samaksu nemainās atkarībā no...