E-ŽURNĀLS BILANCE

Svarīgākās atskaites, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem sniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam, ir UIN deklarācijas un gada pārskati. Gada pārskatu iesniegšanā sācies pats karstākais «ražas laiks», jo uzņēmumiem tas jāizdara līdz 30. aprīlim. Savukārt deklarāciju iesniegšana ir aktuāla par katru mēnesi, kad vien notikuši ar UIN apliekami darījumi (pat ja daudzi uzņēmumi iesniedz tikai taksācijas perioda pēdējā mēneša deklarāciju, ko tie, kam taksācijas gads beidzas līdz ar decembri, iesniedz līdz 20. janvārim). Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, EDS sistēmā iesniedzot UIN deklarācijas un gada pārskatus, un kā izvairīties no uzkāpšanas uz šiem «grābekļiem», kas bieži nozīmē lieku laika un darba (labi, ja ne naudas) patēriņu? Konsultāciju žurnāla Bilance lasītājiem sniedz trīs Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas — Dina Kucina, Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Inita Ābele, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas vadītāja, un Līga Malteniece, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī (naudas atmazgāšana, kukuļošana un nodokļu mahinācijas). Līdz ar to, kā konstatē OECD, Latvijā nepietiekami strādā un nav pilnībā ieviests soda neizbēgamības princips pār juridiskām un fiziskām personām, kas iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās. Interesanti, ka OECD rekomendācijās pat konstatētas neatbilstības Latvijas normatīvajā regulējumā — kukuļošanas definīcijas neatbilstība Pretkukuļošanas konvencijas mērķiem un definīcijai....

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen janvārī prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā, starp kurām ir gan nodokļu tematika (Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju sadarbība), gan augstākas prasības uzņēmumu atbildībai pārrobežu korupcijas gadījumos (tai skaitā nodokļu izkrāpšanas lietās) u.c. Brīvprātīga papildu nodokļu nomaksa pēc uzņēmuma iniciatīvas saskaras ar normatīviem šķēršļiem Kopš pērnā gada Latvijā nodokļu jomā vērojama jauna, interesanta tendence — vairāki uzņēmumi iekšējo auditu rezultātā atklājuši iepriekšējos gados nesamaksātus nodokļus un paši vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai parādus atlīdzinātu. Taču, izrādās, valsts normatīvais regulējums nemaz nav gatavs šādai uzņēmēju pretimnākšanai, seminārā informēja Sorainen partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs. Pagātnes kļūdu labošanas gadījumā ir runa par brīvprātīgu nodokļu papildu samaksu tad, ja uzņēmums vai tā akcionāri ir konstatējuši kļūdu iepriekš veiktajā nodokļu nomaksā. «Pagājušajā gadā parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlējās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklājuši. Kopējais šādu...

Saeima 2020. gada 30. janvārī 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā attiecībā uz jau esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Prezidents likumu izsludināja, un tas stājās spēkā 2020. gada 12. februārī. Patlaban ir zināms, ka paredzētas izmaiņas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā; reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu un kapitāldaļu atsavināšanu. Hibrīdneatbilstību regulējums Ar grozījumiem UIN likumā paredzēts pārņemt 2017. gada 29. maija ES direktīvas 2017/952/ES normas attiecībā uz hibrīdneatbilstībām. Grozījumos ietvertās normas paredz novērst iespēju veikt nodokļu plānošanu, izmantojot darījumus, kas rada hibrīdneatbilstības (atšķirīgu darījumu juridisko raksturojumu divās vai vairākās valstīs esošiem nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem). Ar hibrīdneatbilstību saprot situāciju, kad rezultāts: nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu uzņēmumu, darbībām starp saistītiem uzņēmumiem, uzņēmuma darbībām attiecībā uz...

2019. gada izskaņā grāmatvedības nozares profesionāļi varēja publiski iepazīties ar jaunā likumprojekta «Grāmatvedības likums» saturu un tam pievienoto anotāciju, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jauno gadu profesionālie grāmatveži ir iesākuši ar diskusijām par izstrādāto jauno likumprojektu un gaidot pašreiz izstrādē esošos uz šī likumprojekta pamata izdodamos Ministru kabineta (turpmāk tekstā — MK) noteikumus. Šajā rakstā ne tik daudz par likumprojekta būtību, bet galvenokārt par iemesliem un to sekām, kas, visticamāk, raisa tik karstas diskusijas. Likumprojekta mērķis Sāksim ar likumprojekta mērķi: «Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu valdības rīkojumā doto uzdevumu un normu skaidrībai uzlabotu grāmatvedības jomas «jumta» likumā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas apgrūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošana» (no anotācijas). Ikviena grāmatvedības jomā kompetenta persona likumu «Par grāmatvedību» pārzina no A līdz Z, savukārt jaunais likumprojekts izraisa zināmas bailes un diskomfortu,...

Kārtējo reizi precizējot Darba likuma (DL) normas, tiek pievērsta uzmanība vidējās izpeļņas noteikšanai. Kā zināms, DL šai tēmai ir veltīts 75. pants. Diemžēl arī šoreiz nav pamanīts, ka panta pirmā daļa iesaka vidējo izpeļņu rēķināt no algas, piemaksām un prēmijām, toties visās pārējās daļās noteikts veikt aprēķinu no «darba samaksas». Pēdējais termins saskaņā ar likuma 59. pantu ir ievērojami plašāks nekā 1. daļā minētie panta trīs elementi. Nav ņemta vērā arī sen zināmā problēma ar prēmiju iekļaušanu vidējā izpeļņā. Protams, DL neregulē prēmēšanas kārtību, tomēr, ja pēdējos sešos mēnešos darbinieks gandrīz visu laiku bijis attaisnotajā prombūtnē (piemēram, slimojis), bet tieši šajā laikā bija izmaksāta gada prēmija, vidējā izpeļņa kļūst vienkārši fantastiska! Tādu to veido likumā esošais algoritms (summa ir, dienu — gandrīz nav). Risinājums šādai netaisnībai attiecībā pret darba devēju joprojām nav piedāvāts. Topošajos Darba likuma grozījumos (saskaņā ar prognozi — stāsies spēkā 30. jūlijā) dienas vidējās izpeļņas noteikumos, kas minēti 75....

NUMURA INTERVIJA Atbildīgs un radošs darbs pusgadsimta garumā.Ikars Kubliņš intervē titula Par mūža ieguldījumu ieguvēju Silviju Budi, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras galveno grāmatvedi NUMURA TĒMA Dina Kucina, Inita Ābele, Līga Malteniece: Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot gada pārskatus un UIN deklarācijas GRĀMATVEDĪBA Aļona Irmeja: Lietotu transportlīdzekļu PVN uzskaites īpatnības Svetlana Šemele–Baikova: Grāmatvedības «jumta» likuma jaunais likumprojekts – apzinātas un neapzinātas sekas Arta Priede: Mums būs kvalitatīvs likums Maija Grebenko: Vai šogad mainīsies vidējās izpeļņas aprēķins? NODOKĻI Aija Lasmane, Elza Gusāre: Spēkā stājušies grozījumi UIN likumā Ikars Kubliņš: Galvenās šogad gaidāmās tendences nodokļu un komercdarbības tiesiskā regulējuma jomā Linda Puriņa: Zemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN FINANSES Terēza Korsaka: Operatīvā, finanšu un kombinētās sviras – instrumenti uzņēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanai Laila Kelmere: Apliecinājums par budžeta iestādes gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (turpinājums) ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Kā turpmāk aprēķinās un izmaksās bezdarbnieka pabalstu? Bezalgas atvaļinājums Ja aprēķina periods ir īsāks par...

Jau 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā, veicot nodokļu kontroles pasākumus vairākās lietoto automašīnu tirdzniecības vietās, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk VID) konstatēja būtiskus pārkāpumus, kā rezultātā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē strādājošajiem nodokļu maksātājiem ir uzsākti kontroles pasākumi, kas turpinās vēl šodien. VID kontroles pasākumi notiek dažādos veidos, piemēram, 2017. gada vasarā VID amatpersonas lēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Sludinājumu portāls ss.lv gan nomainīja domēna vārdu pret ss.com, turpinot darboties šajā adresē. Tas joprojām ir vienīgais un populārākais sludinājumu portāls Latvijā. Kopumā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē identificētie pārkāpumi liecina par negodprātīgu saimniecisko darbību, gūto ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā apmērā, kā arī par nelegālo nodarbinātību un, iespējams, arī aplokšņu algu izmaksu. Pēdējā laika lielākais krāpnieciskais darījums tika atklāts 2019. gada oktobrī, kad Valsts policija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu automašīnu tirdzniecības uzņēmumā aizturēja septiņas personas un piemēroja arestu 130 vieglajām automašīnām...

Arvien biežāk presē parādās raksti par sabiedrības novecošanu, par to, ka jauno (darbspējīgo) personu kļūst mazāk, bet vecākā paaudze dzīvo ilgāk. Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās, vismaz Eiropā noteikti. Tiek piedāvāti vismaz trīs varianti: celt pensionēšanās vecumu, palielināt sociālās iemaksas vai samazināt izmaksājamās pensijas. Šoreiz neanalizēšu iemeslus, tik un tā no tādas analīzes nekas nemainīsies. Arī nabaga vecie ļaudis nekādi nevar ietekmēt situāciju (priekšlaicīgi). Mēs zinām, ka valsts mēģina atbalstīt jaunās ģimenes. Patlaban, izstrādājot jauno nodokļu reformu (kritizētās vietā), piedāvāti dažādi varianti, kas palielina pabalstus par katru nākamo bērnu (vienlaikus saskaitot, kādu robu budžetā atstās viena vai otra summa). Droši vien, ja pabalsti tiks palielināti, neviens no tiem neatteiksies, bet cik «ūdens aiztecēs», kamēr tas sīkumiņš izaugs, izmācīsies un, nedod Dievs, neaizmuks prom. Ne jau tikai ar naudas trūkumu saistīta zema dzimstība un laimes meklēšana tālumā. Kad «būtiski atbalstāmā paaudze» kļūs vecāka un domāt spējīga, tā uzzinās par vienu gana interesantu...

Jauns gads, jauns iesākums, un arī likumdevējs ir strādājis, lai ar jaunā gada pirmo dienu budžeta iestādēm samazinātu administratīvo slogu izdevumu uzskaites nodrošināšanai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Tātad — no š.g. 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 «Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām» (turpmāk — MK noteikumi). Grozījumi ir būtiski, un to mērķis ir pilnveidot budžeta izdevumu klasifikāciju un nodrošināt, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi izdevumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Kāpēc nepieciešams izdevumus ne tikai uzskaitīt, kā tas ir nepieciešams grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai un pārskatu sagatavošanai, bet vēl arī iedalīt atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām ekonomiskajām kategorijām? Grāmatvedības uzskaite arī nodrošina izdevumu novērtēšanu, klasificēšanu un sniedz finanšu informāciju analīzes nolūkiem. Nepieciešamība izdevumus klasificēt atbilstoši MK noteikumiem izriet no Likuma par budžetu un finanšu vadību. Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības...

Ja uzņēmuma vadība vēlas uzlabot saimnieciskās darbības efektivitāti, jāņem vērā, ka absolūtie skaitļi (sasniegtie ekonomiskie rādītāji) neparāda visu ainu un nesniedz visu informāciju atbilstošo lēmumu pieņemšanai. Ir jārēķina un jāvērtē šo posteņu pieauguma tempi, kas izskaidros viena rādītāja pieauguma ietekmi uz kāda cita rādītāja pieaugumu vai samazinājumu. Gadījumos, ja uzņēmums vēlas paplašināt darbību un palielināt apgrozījumu, visticamāk, palielināsies arī izmaksas, kas nepieciešamas uzņēmuma darbības paplašināšanai. Bet var rasties jautājums: kurš postenis (vai posteņi) šajā gadījumā pieaug straujāk. Aprēķinos parasti izmanto iepriekšējā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, tas ir, tiek veikta šo posteņu pieauguma tempu salīdzināšana, dalot viena posteņa pieauguma tempu ar cita posteņa pieauguma tempu. Šādi ir iespējams noteikt, kurš no aprēķinā izmantotajiem posteņiem ir pieaudzis straujāk pārskata periodā. Šāda pieauguma tempu salīdzināšana ļauj arī secināt par uzņēmuma finansiālā rezultāta – peļņas palielināšanās iespējām. Par to ir šis raksts. 1. Operatīvā, finanšu un kombinētā svira — kādēļ šī informācija ir...

Apvienotā Karaliste (turpmāk — UK (United Kingdom)) izstājās no Eiropas Savienības (turpmāk — ES) 2020. gada 31. janvārī. Ko tas nozīmē UK uzņēmumiem? Kas notiks pēc 2020. gada 31. janvāra? No 2020. gada 1. februāra UK vairs nav ES dalībvalsts, tiks uzsākts pārejas periods, kas ilgs līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā netiks mainīti nosacījumi tirdzniecībai ar ES un pārējām valstīm, ja vien šajā periodā noteikumi nemainīsies visā ES. Tas nozīmē, ka pārejas laikā uz preču pārvietošanu un tirdzniecību joprojām attieksies ES muitas, PVN un akcīzes nodokļa likumi. Pašlaik jaunas muitas procedūras nebūs. Kas notiks pēc 2020. gada 31. decembra? No 2021. gada 1. janvāra mainīsies veids, kā notiks tirdzniecība ar ES, un būs nepieciešams sagatavoties turpmākai darbībai, kad UK būs izstājusies no ES, jo tiks ieviesti jauni muitas režīmi. Piemēram, tirdzniecībā starp UK un ES uzņēmumiem būs jāiesniedz muitas de­klarācijas, lai importētu un eksportētu preces, jo UK atradīsies ārpus ES...

Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli un tās saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Lai trešajai personai būtu vieglāk orientēties sabiedrībā, tai par palīgu var kalpot kvalitatīvi izstrādāta sabiedrības grāmatvedības politika un grāmatvedības organizācijas dokumenti. Grāmatvedības organizācijas dokumentu un grāmatvedības politika jēdziens Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita biedrības saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidras un bezskaidras naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, dokumentē un uzskaita ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pantā ir skaidrots grāmatvedības...

Jautājums: Atrodoties bezalgas atvaļinājumā, darbiniece saslima un viņai izrakstīta A lapa. Vai darbavietā šī lapa būtu jāapmaksā? Ja turpmāk tiks izsniegta arī B lapa, vai VSAA to apmaksās? Vai bezalgas atvaļinājums būtu jāpagarina par slimības periodu? Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla Bilance galvenā redaktore: Ja darbiniecei nepieciešams bezalgas atvaļinājums, darba devēja pienākums ir iesniegt VID ziņas ar kodu 50 (datums, ar kuru darba ņēmējam vai mikrouzņēmuma darbiniekam ir piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas). Savukārt, ja darbiniece saslimusi un par pirmajām desmit kalendāra dienām ir izsniegta A lapa, grāmatvedim jāvadās no likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. panta: Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu (..). No likuma teksta izriet, ka darba devējam nav pienākuma apmaksāt A...

Pirms Ziemassvētku brīvdienām Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrijas darba grupa iesniedza jaunā Grāmatvedības likuma projektu. Šī likumprojekta izstrādes process tika uzsākts 2018. gada 3. maijā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra (nevis ministra) rīkojumu, tika izveidota darba grupa, kurā darbojās valsts institūcijas — Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, kā arī grāmatvedības prakses pārstāvji (privātais sektors) — Grāmatvežu asociācija, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācija (šķiet, tagad tās ir apvienojušās), Zvērinātu revidentu asociācijas un Biznesa augstskolas Turība, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Darba grupa ir sanākusi kopā 16 reizes, un, lūk, likumprojekts ir gatavs! Nekā superjauna projektā nav. Tas ir grāmatvedības teorētiķu pietiekami rūpīgi sagatavots likums, bet tajā jo­projām nav ne vārda par to, ka katrā uzņēmumā pastāv un darbojas četri grāmatvedības uzskaites veidi — četras sistēmas — (1) finanšu, (2) nodokļu, (3) vadības un (4) budžeta. Likuma projektā ir pamanāmas ne tikai...