E-ŽURNĀLS BILANCE

Jautājums: Aprēķinot atvaļinājuma naudu avansā (decembrī (par decembri un janvāri) vai jūlijā (par jūliju un augustu) un izmaksājot to kopā ar darba algu par nostrādāto laiku pirms atvaļinājuma (decembrī vai jūlijā), tiek ieturēts un samaksāts budžetā IIN no visas summas. Par atvaļinājuma pirmo mēnesi problēmu nav, jo ir zināms piemērojamais neapliekamais minimums. Tomēr šajā brīdī vēl nav zināms prognozētais neapliekamais minimums par nākamo mēnesi (par janvāri vai par augustu). Ja atvaļinājuma lielākā daļa ir otrajā mēnesī, tad, atgriežoties no atvaļinājuma, darbiniekam tiek apmaksātas dažas nostrādātās dienas. Sakarā ar to, ka no atvaļinājuma naudas jau ir samaksāts IIN, nepiemērojot minimumu, rodas tāda situācija, kad prognozētais minimums ir lielāks nekā summa, kas ar to ir jāsamazina. Piemēram, par otrā atvaļinājuma mēneša pēdējām dienām aprēķināta alga 90 eiro apmērā, bet VID paziņotais minimums ir 120 eiro. Samazinot algas summu ar VSAOI — 9,90 un minimuma summu, iegūst –39,90 eiro. Kā rīkoties ar negatīvo rezultātu? Atbildi...

Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana. Pirms saņemt – jāsamaksā Likuma 11. pantā ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga...

Jautājums: Vai normālais darba laiks tam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, atšķiras no tāda darbinieka normālā darba laika, kas strādā astoņas stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai? Jautājums radās sakarā ar to svētku dienu apmaksu, kas sakrīt ar darbinieka darba dienu, bet darbinieks tajā nestrādāja. Biroja darbiniekiem darba dienas ir no pirmdienas līdz piektdienai un skaidri redzams, kura svētku diena ir jāapmaksā, taču summētajā darba laikā strādā pēc grafika, savukārt grafiku var sastādīt, «apejot» svētku dienas. Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Visbiežāk darbiniekam līgumā ir noteikts normālais darba laiks, strādājot no pirmdienas līdz piektdienai (ir arī citi varianti), un tas definēts Darba likuma 131. pantā: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Normālais darba laiks minēts arī MK noteikumos Nr. 656 «Noteikumi par minimālās...

Rakstā aplūkota darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā, kā arī darba kapitāla lielums un tā izmantošanas efektivitāte. Darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā Darba kapitāls ir nozīmīgs faktors jebkura uzņēmuma sekmīgas darbības un likviditātes nodrošināšanā. Tiek uzskatīts, ka tas savā ziņā ir kā «dzīvības asinis» jebkuram uzņēmumam, un tā efektīva vadība ir nepieciešama biznesa izdzīvošanai un veiksmīgai darbībai. Darba kapitāls (saukts arī par darbības kapitālu vai tīro apgrozāmo kapitālu (working capital)) ir starpība starp uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām (apgrozāmie līdzekļi – īstermiņa saistības). Būtībā darba kapitāls ir cieši saistīts ar uzņēmuma likviditātes nodrošināšanu. Ar apgrozāmajiem līdzekļiem tiek nodrošināta pamatdarbība: izejvielu iegāde, ražošana, pārdošana, kā arī ar tiem jāsedz visas saistības, kas rodas uzņēmējdarbības rezultātā (jāsamaksā parādi kreditoriem). Un tieši darba kapitāls ir tā apgrozāmo līdzekļu daļa, kura, pēc tam kad tiek segtas visas īstermiņa saistības, var tikt izmantota ražošanas nodrošināšanai. Tādēļ darba kapitālam ir liela nozīme uzņēmuma sekmīgas darbības nodrošināšanai. Darba kapitālu...

JAUTĀJUMS: Kā rēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ja darbinieks nodokļu grāmatiņu ir atzīmējis VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) mēneša vidū, uzsākot darba attiecības, vai pārtraucis darba attiecības mēneša vidū? Atbild Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja darbinieks aiziet no darba mēneša vidū un šajā darbavietā viņam bija iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ANG), grāmatvedis aprēķinātai darba samaksai piemēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto (vai darbinieka noteikto) neapliekamo minimumu un ienākuma nodokli 20% apmērā. Gan minimumu, gan atvieglojumus (par apgādājamajām personām vai invaliditāti, ja uz to ir tiesības) piemēro proporcionāli darba attiecību kalendāra dienu skaitam. Ar darba attiecību periodu vienīgi nav «jāsaskaņo» darba samaksas summa: progresīvo nodokļa likmi (20% vai 23%) piemēro ienākumam, nedalot to proporcionāli dienu skaitam, par kuru šis ienākums tiek izmaksāts. Ja darba samaksa mēnesī pārsniedz 1100 eiro, piesardzības dēļ no minimuma būtu jāatsakās, bet, ja pārsniedz arī 1667 eiro, tad šai darba samaksas daļai būtu jāpiemēro IIN...

Patiesā labuma guvēja definīcija Patiesā labuma guvēja definīcija minēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) 1. panta 5. punktā. Minētā norma ir sadalīta divās daļās, proti, a) apakšpunktā noteikti kritēriji, lai fizisko personu atzītu par patieso labuma guvēju juridiskā personā, savukārt b) apakšpunktā juridiskā veidojumā, piemēram, nodibinājumā. Ņemot vērā, ka izplatītākajam juridisko personu veidam — sabiedrībām ar ierobežotu atbildību piemērojams tieši normas a) apakšpunkts, turpmākajā rakstā tiks veikta tieši šīs patiesā labuma guvēja definīcijas daļas padziļinātāka analīze. NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to...

Lasītāji jau tika brīdināti par gaidāmajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» (Bilance Nr. 8 (452), 2019. g.). Projekts bija neticami daudzsološs, realitāte izrādījās piezemētāka, tomēr vairākas jaunās normas un papildinājumi ir pietiekami labvēlīgi. Gadiem sekojot līdzi šīs tēmas problemātikai, arvien nav saprotamas divas lietas. Pirmā: kāpēc MK noteikumu nosaukumā (kopš 2010. gada) minēti tikai ar komandējumiem saistīti izdevumi, kaut gan tie regulē arī izdevumu atlīdzināšanu darba braucienos? Būtu pārāk garš nosaukums? Mums ir normatīvie akti ar ievērojami lielāku vārdu skaitu. Otrā: kāpēc viens un tas pats jēdziens komandējuma gadījumā tiek nosaukts par «dienas naudu», bet darba brauciena gadījumā par «kompensāciju par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā»? Turklāt noteikumu 42. punkts satur precizējumu, ka «kompensācija» tiek izmaksāta komandējuma dienas naudas apmērā! Minēto summu izmaksas ierobežojumi no vienāda nosaukuma nebūt nebūtu cietuši. Savukārt praksē sastopami jautājumi gan par...

Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi ir pieņemti jau pirms kāda laika, bet jautājumi par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) regulāri tiek uzdoti gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan redakcijai, tādēļ, pēc raksta autores domām, būtu lietderīgi atkārtot svarīgāko saistībā ar deklarāciju. Ja uzņēmumam joprojām nav segti līdz 31.12.2017. uzkrātie (nesegtie) UIN zaudējumi, par tiem varēs samazināt nodokli par aprēķinātajām dividendēm piecu gadu laikā (t.i., no 2018. līdz 2022. gadam) 15% apmērā no zaudējumu summas noteiktā apmērā. Nodokļa samazinājums katru gadu nevar pārsniegt vairāk kā 50% no aprēķinātā nodokļa par dividendēm. Nosacīti sadalītā peļņa Deklarācijas 6. rinda Ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi (8. pants) — norāda tajā mēneša deklarācijā, kad izdevumi radušies.a) ja iepriekšējos periodos aizdevumu summa bija iekļauta UIN bāzē; Piemērs Zaudējumu segšana uz nodokļa par dividendēm rēķina Uzņēmuma UIN deklarācijā par 2017. gadu bija uzrādīti zaudējumi 6000 eiro apmērā. Iesniedzot 2018. gada pēdējo (decembra)...

Lai neiekultos nepatīkamā situācijā, nevajadzētu sadarboties ar īpaši negodprātīgu partneri. Bilancē Nr. 12 (2019 g., 456) rakstā par inkaso un nodokļu parādu atmaksas grafiku (26. lpp.) bija aprakstīta situācija, kad firmai debitorei tā vietā, lai maksātu piegādātājam par saņemto preci, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu nācās maksāt firmas kreditores uzkrātos nodokļu parādus. Droši vien dienestam bija pamats uzskatīt, ka šī firma saņems samaksu, bet «pazudīs», nenorēķinoties par saistībām pret budžetu. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumos 60. pantā 1. daļas papildinājums paredz pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, un no 2020. gada 1. janvāra tas izteikts šādi: Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (kaut arī likuma tekstā šī persona tiks dēvēta par valdes...

Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" anotācijā skaidrots, ka sagatavot grozījumus bija nepieciešams vairāku iemeslu pēc: 1) Latvijai bija jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva 2018/1910, ar ko tika grozīta PVN direktīva 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (turpmāk — direktīva 2018/1910), kas dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2020. gada 1. janvārim, tai skaitā PVN numuru lietošana pārrobežu darījumos, preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock) un PVN piemērošana darījumu ķēdēs; 2) Latvijai bija jāievieš attiecīgās izmaiņas sakarā ar Itālijas pašvaldības Campione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā no 2020. gada 1. janvāra; 3) bija jāprecizē PVN norma par nodokļa atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši ES Tiesas spriedumam lietā C–401/05 un medicīnas pakalpojumiem; 4) jāpapildina priekšnodokļa korekcijas regulējums par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā, papildus jāskaidro PVN rēķinu glabāšanas noteikumi un jāprecizē normas par bezskaidras naudas norēķiniem, ja...

Kā katru gadu, žurnāla Bilance rīkotā konference novembra beigās pulcēja pāris simtu grāmatvežu un vairākus ekspertus, kas sniedza ieskatu svarīgākajās grāmatvedības un nodokļu aktualitātēs, informējot par nesen pieņemtajām vai vēl tikai plānotajām normatīvā regulējuma izmaiņām, tiesu prakses atziņām un praktiskas rīcības padomiem, saskaroties ar jaunajiem izaicinājumiem. Konferences dalībniekiem lielāka skaidrība radās gan par to, kā iecerēta ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana, gan par to, kas plānots topošajā Grāmatvedības likumā, gan par to, kas darāms, saskaroties ar iespējamiem naudas atmazgāšanas darījumiem, gan citiem aktuāliem tematiem. Kas mainīsies pēc jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās? Jau kādu laiku tapšanas stadijā ir jauns likumprojekts «Grāmatvedības likums», kura virzība nu ieguvusi arī oficiālu statusu likumdošanas procesa ķēdē — likumprojekts 12. decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik vēl ikvienam esot iespēja izteikt savu viedokli par tajā nepieciešamajiem uzlabojumiem, bet jaunā likuma spēkā stāšanās plānota 2021. gada 1. janvārī. Par galvenajām likumprojektā paredzētajām atšķirībām no pašreiz spēkā esošā likuma konferencē...

Jautājums: Ja darbiniekam par darbnespēju bija izsniegta A lapa, kuru apmaksā darba devējs, kādā termiņā grāmatvedim tā ir jāaprēķina un jāapmaksā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Darbnespējas lapas apmaksu par periodu, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām, no pirmās darbnespējas dienas regulē likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pants. Savukārt šā panta pirmās daļas pēdējā teikumā ir teikts: slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba likuma 69. panta pirmajā daļā teikts: Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Tas nozīmē, ka A lapa tiek apmaksāta kopā ar kārtējām izmaksām pārējiem darbiniekiem. No teiktā secināms, ka grāmatvedim nav pienākuma izmaksāt slimības naudu tajā pašā vai nākamajā dienā pēc A lapas slēgšanas. To drīkst darīt, ja tas īpaši neapgrūtina grāmatvedi (piemēram, steidzami...

Grāmatveži ar nepacietību gaida globālus grozījumus likumā «Par grāmatvedību», kuri sen top un, kā zināms, satur jaunas aktuālas normas un precizējumus, tajā skaitā normas par ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto licencēšanu. Pagaidām gandrīz nepamanīti, bet ne mazāk svarīgi 2019. gada 11. novembrī stājās spēkā grozījumi minētajā likumā (grozījumi iekļauti likuma redakcijā 2020. gada 1. janvārī). Vienīgais «labums», ka šie grozījumi tiks piemēroti vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā. Tad arī no likuma tiks izslēgts 16. pants, tādējādi V nodaļā paliks viens (17.) pants un attiecīgi būs skaidrs, kurš ir vainojams par zaudējumiem, kas nodarīti uzņēmumam (..): Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, kurām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to būs mainīts V nodaļas nosaukums «Zaudējumu atlīdzināšana par pārkāpumiem grāmatvedības jomā», kā arī būs skaidrs, ka...

Jautājums: Uzņēmums ar fizisko personu slēdz uzņēmuma līgumu, bet, pārbaudot VID datubāzi, ir konstatēts, ka vienlaikus tā ir reģistrēta kā nekustamā īpašuma iznomātāja, kas maksā IIN 10% apmērā. Kādi nodokļi maksājami no uzņēmuma līguma? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, tad, slēdzot līgumu par saviem pakalpojumiem, tā izraksta rēķinus, saņem ieņēmumus, uzskaita izdevumus, kas nodrošināja šo ieņēmumu gūšanu, un ir atbildīga par nodokļu nomaksu. Ja fiziskā persona vēlas izīrēt vai iznomāt nekustamo īpašumu, tai ir pienākums pirms minētās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējai (SDV). Savukārt fiziskā persona, kura ir reģistrējusies VID kā SDV, var izvēlēties šādus nodokļu maksāšanas režīmus: maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā no saimnieciskās darbības ienākuma, ko nosaka kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību (20% no ieņēmumu summas līdz 20 004 eiro, 23% no pārsnieguma summas līdz 62 800 eiro...

Uzskaites sistēmas pirmsākumi meklējami tālā senatnē, un attīstība vienmēr noritējusi atbilstoši savam laikmetam un tā ekonomiskajām norisēm. Tās galvenais uzdevums ir bijis nodrošināt visu uzņēmuma līdzekļu un to finansēšanas avotu atspoguļošanu tā, lai tie sniegtu pēc iespējas skaidru un patiesu priekšstatu. Tas nozīmē, ka uzskaites sistēmai ir nācies laikus reaģēt uz notiekošajām izmaiņām, attiecīgi mainot pieeju metodiskajā ziņā, nodrošināt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un speciālistu sagatavošanā. Rakstā tiks izskaidrots svarīgais par pamatlīdzekļiem un to uzskaiti, kas, ceru, jums būs noderīgi: vieniem tā būs atkārtošana – zināšanu māte, citiem – noderīgs jaunieguvums. Zināšanas par pamatlīdzekļu uzskaiti grāmatvedībā ir ļoti būtiskas. Nolietojums Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšana ir svarīgs starpposms starp to ieguves un atsavināšanas atspoguļošanu uzskaitē. Šī starpposma nozīmību nosaka ekonomisko procesu izraisītā nepieciešamība. Pamatlīdzekļa iegādes, izveidošanas izmaksas un pārvērtēšanā iegūto vērtības pieaugumu tā izmantošanas laikā pakāpeniski attiecina uz saimnieciskās darbības izmaksām visā paredzētajā objekta derīgās lietošanas laikā. Pamatlīdzekļa vērtība pa daļām tiek pārnesta uz saražoto...