E-BILANCE

Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 «Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem» 8. punktā noteikts piemaksu apmērs procentos no «noteiktās mēnešalgas». Lūdzu, izskaidrojiet, ko nozīmē «noteiktā mēnešalga» – tā ir darba līgumā norādītā mēnešalga vai konkrētajā mēnesī aprēķinātā mēnešalga? Vai tajā ietilpst arī nakts stundu darba apmaksa un citas piemaksas, prēmijas? Atbilde Saskaņā ar Ārstniecības likuma 4. panta otro daļu pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un publiski privātās kapitālsabiedrībās nodarbināta ārstniecības persona, kura sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē, kas noslēgusi līgumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu, saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) 12. pantu un...

Jau otro mēnesi dzīvojam pavisam neparastos apstākļos. Joprojām neticas, ka esam sastapušies ar vienreizējām, nezināmām, neizpētītām briesmām, turklāt, kā spriež zinātāji, tas esot uz ilgu laiku un pasaulei būšot vien jāiemācās sadzīvot ar kādu maziņu, bet agresīvu briesmoni... Nav zināms, vai esam apjēguši, kādas būs šai situācijai sekas un kas mūs gaida nākotnē… Jau tagad tūkstoši ir zaudējuši darbu, un, ja iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā varēja meklēt laimi ārzemēs, tagad tas nav iespējams, jo robežas ir ciet, turklāt jāatzīst, ka arī tur nemaz nav labāk. Krīzes situācijas sākumā, protams, vispirms bija jāglābj Latvijas iedzīvotāju veselība. Izskatās, ka šis uzdevums salīdzinājumā ar citām ES valstīm godam ir izpildīts, un arī iedzīvotāji pamatā ir saprotoši, ievērojot mediķu ieteikumus. Vienlaikus lielā steigā bija jādomā un jāpieņem lēmumi par ekonomisko atbalstu vairākām fizisko personu kategorijām, kas atradās dīkstāvē. Līdzekļi tika atrasti, Ministru kabineta noteikumi pieņemti, un VID sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus. Pirmais šoks — trešdaļai pretendentu...

VID sagatavojis skaidrojumus par UIN, PVN un algas nodokļa piemērošanu saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. UIN un algas nodoklis 1. jautājums Komercsabiedrība plānoja nosūtīt darbiniekus uz Vāciju komandējumā, kas tika atcelts sakarā ar koronavīrusa izplatību. Komercsabiedrībai radušies zaudējumi saistībā ar lidmašīnas biļešu iegādi un viesnīcas rezervāciju. Vai šādi izdevumi jāiekļauj UIN bāzē un jāapliek ar UIN? Atbilde Vispārīgā gadījumā komercsabiedrības izdevumi darbinieku komandējumiem ir saimnieciskās darbības izdevumi, kurus neiekļauj UIN bāzē. Izdevumi saistībā ar iegādātajām aviobiļetēm ar mērķi nosūtīt darbiniekus komandējumā, kas atcelts sakarā ar Covid–19 izplatību, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tātad komercsabiedrība šādus izdevumus neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar UIN. Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir arī izdevumi Darba aizsardzības likuma prasību izpildei, kā arī izdevumi, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (UIN likuma 8. panta 5. daļas 3. punkts). 2. jautājums Komercsabiedrības darbinieks bija devies komandējumā darba devēja...

KOMENTĀRS Aiva Vīksna: Mēs esam ar jums! GRĀMATVEDĪBA Svetlana Šemele–Baikova: Svarīgākais par un ap gada pārskatu par 2019. gadu Maija Grebenko: Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai Inguna Leibus: Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem Terēze Labzova–Ceicāne: Kāpēc Starptautiskie finanšu pārskatu standarti ir svarīgi NODOKĻI Ikars Kubliņš: Nodokļu atvieglojumi un dīkstāves pabalsti – svarīgākie aspekti juristu skatījumā Ina Spridzāne: Nedrošie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis FINANSES Armine Movsisjana: Covid–19 ietekme uz finanšu pārskatiem un revidenta rīcība Terēza Korsaka: Sviru pakāpes vērtēšana pie dažādiem aprēķinos izmantoto rādītāju pieauguma tempiem ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Noteikts aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ina Spridzāne: PVN, kas samaksāts citā ES valstī Ieguldījumi nomātajā pamatlīdzeklī un PVN Maija Grebenko: Pārceltās darba dienas apmaksa Neapliekamā minimuma kontrole gada laikā Oskars Springis: Ko nozīmē "noteiktā mēnešalga"? Valsts ieņēmumu dienests: VID skaidrojumi par UIN, PVN un IIN piemērošanu Covid–19 sakarā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ...

Darbinieku nosūta darba braucienā uz Norvēģiju, tur viņš pavada 40 dienas, un uzņēmumam rodas nepieciešamība viņu nosūtīt uz Krieviju uz 14 dienām, tad viņš brauc atpakaļ uz Norvēģiju. Vai dienas nauda izmaksājama 40 dienas pēc Norvēģijas un 14 dienas pēc Krievijas, tad atkal pēc Norvēģijas dienas naudas likmēm? Atbilde Diena, kad šķērsota Latvijas robeža, dodoties darba braucienā uz Norvēģiju, tiek uzskatīta par darba brauciena pirmo dienu, sākot ar kuru darbiniekam tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā komandējuma dienas naudas apmērā (..) . Tas, ka darba devējs nosūta darbinieku uz citu apdzīvotu vietu, ir normāla prakse, bet darbinieks jābrīdina par konkrēta datuma fiksēšanu, kad viņš no Norvēģijas dodas uz Krieviju un atpakaļ. Izbraucot no pirmās valsts, viņam mainās dienas naudas apmērs no 65 eiro uz 35 eiro. Savukārt, atgriežoties atpakaļ, — viss notiek otrādi. Tāpēc grāmatvedim ir svarīgi šie...

Gada pārskatu iesniegšanas termiņi ir noteikti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pantā, tātad lielākajai daļai uzņēmumu tas ir līdz 1. maijam, bet vidējai un lielai sabiedrībai, kā arī koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 31. jūlijam. Šī gada 22. marta spēkā stājās likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību", kura 18. pantā attiecībā uz gada pārskatu par 2019. gadu noteikts: gada pārskatu atļauts iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz iepriekš minētos iesniegšanas termiņus. Arī biedrība vai nodibinājums ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam (ja pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu). Tas pats attiecas uz reliģisko organizāciju, tā ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31....

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Kā pareizi deklarēt ziedojumus Kļūdas veidojas, arī aizpildot deklarācijas 9. rindu, piemērojot nodokļu atvieglojumus par ziedojumiem. Likumā paredzēti trīs veidi, kā uzņēmumam iespējams veikt ziedojumus, nepakļaujot tos aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai samazinot nodokļa summu: uzņēmums var ziedot līdz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas; uzņēmums var ziedot līdz 2% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darbiniekiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; uzņēmums par 75% no ziedotās summas var samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no pārskata gadā aprēķinātām dividendēm, nepārsniedzot 20% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm (te jāpiebilst, ka turpmākajos gados šis nosacījums mainīsies, jo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir veikti grozījumi, kas nosaka, ka laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības samazināt...

Raksta sākumu skatīt šeit. Rakstā ar zemnieku saimniecību jāsaprot arī zvejnieku saimniecība un individuālais uzņēmums. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti nedaudz jāprecizē raksta pirmajā daļā minētais (BILANCE, Nr. 459, 2020. g.). MK noteikumu Nr. 188 "Kārtība, kādā IK, IU, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" 47. punktā un tā apakšpunktos ir skaidrots, kā noteikt pamatlīdzekļu vērtību, ja persona maina nodokļa maksātāja statusu no UIN uz IIN. Statusa maiņas brīdī par pamatlīdzekļa turpmāko iegādes vērtību nolietojuma norakstīšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām uzskata: UIN maksātāja statusā nodokļu vajadzībām uzskaitīto pamatlīdzekļu kategorijas vai pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 31.12.2017.; UIN maksātāja statusā uzskaitīto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pamatlīdzeklim, kas iegādāts pēc 31.12.2017. Lai arī MK noteikumi Nr. 188 attiecas uz vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem, domāju, ka arī IIN maksātāji, kas grāmatvedību kārto divkāršajā ierakstā, drīkst vadīties pēc šādiem nosacījumiem. Ja, piemēram, pāreja no UIN...

Tā kā gada pārskata sagatavošana, parakstīšana un iesniegšana rit pilnā sparā, ir pēdējais laiks apkopot visbiežāk sastopamās kļūdas gada pārskatu sagatavošanā un noformēšanā. Sagatavojot gada pārskatu, tam jāatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam (turpmāk tekstā — GPKGPL) un šā likuma piemērošanas noteikumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) elektroniskā noraksta formu iesniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Saskaņā ar GPKGPL visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras atbilst GPKGPL noteiktajiem kritērijiem; sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada...

Atkal ir pienācis laiks sagatavot gada ienākumu deklarāciju. Saimnieciskās darbības veicējiem deklarācijas iesniegšana ir obligāts pienākums, un atkarībā no apliekamā ienākuma apmēra deklarācijas iesniegšanas periods ir no 1. marta līdz 1. jūnijam vai no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam deklarāciju iesniedz, ja gada ienākums pārsniedzis 62 800 eiro. 2018. gada deklarācijas aizpildīšana saimnieciskās darbības veicējiem bija izaicinājums, jo ne visas likuma "Par IIN" normas varēja izpildīt, izmantojot deklarācijas veidlapas. Īpaši sarežģīta deklarācijas aizpildīšana izvērtās tiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Kopš laika, kad gatavojām deklarāciju par 2018. gadu, MK noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" grozījumi nav bijuši, bet vairākas lietas tomēr VID EDS varētu būt uzlabotas. Saimnieciskās darbības ienākuma guvējiem paredzēti pielikumi D3 un D31. Krājumu uzskaite Gada noslēgumā ir jāveic inventarizācija. Attiecībā uz materiālajām vērtībām, nosakot krājumu atlikumu vērtību, atgādinu, ka pirktos krājumus novērtē...

Nosvinēta Sociālā uzņēmuma likuma otrā gadadiena (likums stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī). Kas ir paveikts šajā periodā, un kādēļ šāds likums bija vajadzīgs? Vai ir atrisinātas problēmas, kas mudināja minētā likuma rašanos? Kas ir sociālā uzņēmējdabība? Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē, ka komersants, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus, vienlaikus risina kādu sociālo problēmu vai rada labumu sabiedrībai, nevis cenšas gūt sev maksimālu peļņu. Sociālā uzņēmuma likumā mērķis ir formulēts šādi: veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes. Jāteic, ka nepastāv vienota definīcija vai vienota izpratne par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek: uzņēmējdarbība un ar sociālu mērķi. Sociālo uzņēmējdarbību ir...

Darbiniekam ir noteikta liela alga, bet tās daļas, kas ir pirmais slieksnis (1667 eiro), nepietiek visiem likumīgajiem atskaitījumiem (VSAOI, atvieglojumiem). Tādos gadījumos atskaitījumu neizmantotā daļa tiek piemērota pārējai algas daļai. Lūdzu paskaidrot starpību aprēķinos 5. un 6. piemērā, kas minēti VID metodiskajā materiālā «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem»! Atbilde Parastā kārtība, kā jāveic aprēķins, ja ienākuma summas (1667 eiro) nepietiek, lai segtu visus atskaitījumus, ir aprakstīta 6. piemērā. Piemērs Darba ņēmēja mēneša alga ir 2000 eiro, apgādībā ir septiņas personas, pie darba devēja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, prognozētais mēneša neapliekamais minimums ir 0 eiro. VSAOI likme ir 35,09% (darba ņēmēja daļa 11%), nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 250 eiro mēnesī (par septiņām personām — 1750 eiro). Mēneša ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi 20% apmērā, — 1667 eiro, pārsnieguma summai piemēro likmi 23%. 2000 eiro 20% 23% 1667 eiro (ienākums līdz mēneša...

Žurnāls Bilance marta sākumā aicināja uz tikšanos piecas zinošas un aktīvas grāmatvedības ekspertes (Bilances rakstu autores) — Itu Bekerti, Andu Ziemeli, Lindu Puriņu, Lailu Kelmeri un Marinu Ķeri, lai kopā ar žurnāla galveno redaktori Maiju Grebenko, žurnāla Bilances Juridiskie Padomi galveno redaktori Vinetu Vizuli un portāla BilancePLZ redaktoru Ikaru Kubliņu pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus — citiem vārdiem, noskaidrotu, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai gūtu iestādes skaidrojumu par uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem. Profesijas prestižs — zems, tomēr no grāmatveža sagaida daudz Viena no pirmajām lietām, kas sarunā tika uzsvērta, — pēdējos gados katastrofāli krities grāmatveža profesijas prestižs, kas jau arī pirms tam nav bijis īpaši augsts. Grāmatvežu ieskatā tam piepalīdzējis arī Valsts ieņēmumu dienests, visur deklarējot, cik nekvalitatīvi ir grāmatvedības...

Latvijas uzņēmums SIA 2007. gadā nopirka zemesgabalu ar projektu un būvatļauju būvdarbu veikšanai. Izvērtējot tirgus situāciju, uzņēmums neveica būvdarbus uz zemes un būvatļauja netika pagarināta. Kā rīkoties, pārdodot zemesgabalu, ar PVN piemērošanu, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, bet nav pagarināta? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 1. panta 1. apakšpunktā ir definēts, ka apbūves zeme ir zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009. gada 31. decembra. Saskaņā ar šo punktu zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta: līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc 2009. gada 31. decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta, pēc 2009. gada 31. decembra, bet ir mainīts zemesgabala lietošanas mērķis, kas neparedz apbūves veikšanu. Tā kā šajā gadījumā būvatļauja ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, saskaņā ar PVN likumu tā nav uzskatāma par apbūves...

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību. Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). (PVN likuma 138. panta 12. un 14. punkts) Piemērs Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA XXX iegādājas no fiziskās personas Latvijā lietotu transportlīdzekli par 5000 EUR. Transportlīdzeklis tiek pārdots par...