JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Darbiniekam mainās amats, alga un darba laika veids, vai ir nepieciešams mēnesi iepriekš brīdināt, vai abas puses var vienoties par grozījumiem uzreiz? Atbildi sagatavoja Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību konsultants No Darba likuma 40. panta izriet, ka darbinieka amats, darba samaksa un darba laika veids ir būtiskas līguma sastāvdaļas. Tas nozīmē, ka darba devējs nav tiesīgs vienpusēji ar rīkojumu mainīt darba līguma nosacījumus un samazināt darbiniekam noteikto darba samaksas apmēru vai grozīt amatu. Šāda darba devēja rīcība būs pretēja Darba likuma 6. pantam - proti, rīkojums pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli un tādējādi nebūs spēkā. Darba līgumā noteikto darba nosacījumu izmaiņas ir pieļaujamas tikai pusēm vienojoties. Ja darba līgumā tiek veiktas izmaiņas Darba likuma 97. panta kārtībā, tad puses brīvi var vienoties par izmaiņu saturu un brīdi, kad tās stājas spēkā. Proti, vienošanās var paredzēt, ka izmaiņas stājas spēkā kaut vai nākamajā darba dienā. Citādāk ir Darba likuma...

Fiziskā persona nosūtīja sūdzību vietējai pašvaldībai, kurā tika norādīts kāda uzņēmuma valdes locekļa personas kods un informācija par viņa kā saimnieciskās darbības veicēja nodokļu parādu. Pašvaldības izpilddirektore, sniedzot atbildi, pievienoja komentāru, ka, minot valdes locekļa personas kodu, fiziskā persona pārkāpusi likumu. Vai, norādot personas kodu, ir kaut kas pārkāpts? Vai pašvaldības izpilddirektors šādus pārkāpumus drīkst konstatēt? Atbilde Tiesisko regulējumu fizisko personu datu apstrādei nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula; turpmāk — regula) un Fizisko personu datu apstrādes likums (turpmāk tekstā — FPDAL). Vēršam jūsu uzmanību, ka regulas 14. apsvērums nosaka, ka šī regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas un jo īpaši uzņēmumus, kuriem ir juridiskas personas statuss, tostarp juridiskās personas nosaukumu, uzņēmējdarbības formu un kontaktinformāciju. Jautājumā minētā datu apstrāde ir vērsta...

Kā noteikt periodu, par kuru pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, ja darbinieks izmantoja bezalgas atvaļinājumu (vai bērna kopšanas atvaļinājumu) un pēc tam atsāka darba attiecības? Atbilde Darba likuma 152. pantā noteikti darba attiecību periodi, kurus darba devējam ir pienākums ņemt vērā, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Savukārt minētā panta otrajā daļā ir uzskaitītas divas situācijas, kuras "nepelna" tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, un tie ir: bērna kopšanas atvaļinājuma laiks un atvaļinājuma periods, kad darbinieks izmantoja atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Turklāt otram periodam noteikts precizējums: nepienākas tiesību uzkrāšana uz apmaksāto atvaļinājumu tādam bezalgas atvaļinājumam, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā. To var saprast kā atļauju uzskatīt četras nedēļas kā tādas, kas tomēr "pelna" tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu. Pārējo bezalgas atvaļinājuma daļu neņem vērā, nosakot darbinieka personīgo gadu, par kuru ikgadējais atvaļinājums tiks apmaksāts. Piemērs Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Darbinieka personīgais gads sākās 20xx. gada 21. martā. Ik gadu ir izmantots ikgadējais...

Kāda dabas resursu nodokļa (DRN) likme piemērojama ļoti vieglajiem plastmasas maisiņiem, kuru 1gab. svars nepārsniedz 15 mikronus? Atbilde DRN likme ir 4,80 eiro par vienu kilogramu. Vai 4,80 eiro tāpat kā vieglajiem maisiņiem? Atbilde Jā, tāda pati, tikai, lūdzu, izvērtējiet: vai šie maisiņi tiek lietoti pircēja ērtības dēļ, vai tajos safasēta prece noliktavā? Pamatojums Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 4. pantu "Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes" piektajā daļā noteikto: Plastmasas iepirkumu maisiņiem, ko patērētājam ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ tirgotājs nodrošina preču vai ražojumu tirdzniecības vietās, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24. pantā. Šajā daļā minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7. pielikumā. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā...

Darbinieks pēc ilgstošas slimības ir miris. Darba devējs izmaksā radiniekiem bēru pabalstu. Vai ir tiesības prasīt arī neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju? Atbilde Parasti darba devējs izmaksā aizgājušā darbinieka radiniekiem (vai personai, kas uzņemas bēru rīkošanu) visas summas, kas nav bijušas izmaksātas, pastāvot darba attiecībām. Tam pietiek uzrādīt bijušā darbinieka miršanas apliecību. Ja pretendentu skaitā ir vairākas personas, lai noteiktu, kuram no viņiem būtu jāmaksā, var prasīt bēru izdevumus apliecinošus dokumentus. Strīdu gadījumā nesaskaņas risināmas tiesā, jo mantojuma lietas risinājums notiek dažus mēnešus. Derētu zināt, ka tiesības uz atvaļinājumu, t. sk. uz tā kompensāciju, darbiniekam saglabājas arī slimības laikā. Tas nozīmē, ka aprēķinātā summa "pieder" darbiniekam un tā arī izmaksājama mantiniekiem. Ieteicams saglabāt visus ar šo lietu noformētus dokumentus (miršanas apliecības kopiju, izdevumu dokumentu kopijas (ja tādi bijuši), saņēmēja iesniegumu, rīkojumu par izmaksu). Apliecinājums apgalvojumam par kompensācijas izmaksu meklējams EST spriedumā lietās C–569/16 un C–570/16 Bauer un Willmeroth. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada septembra...

Kā pareizi aizpildīt likvidācijas slēguma bilanci, ja pamatkapitāls ir 60 000 eiro, iepriekšējos gadus bijuši zaudējumi 40 000 eiro, pārskata gada peļņa 40 000 eiro, nauda bankā 60 000 eiro? Atbilde Likuma "Par grāmatvedību" (turpmāk — likums) 11. panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā. 2003. gada 21. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 583 "Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 583) 7., 8. punkts un 2015. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 775) 284. punkts nosaka, ka slēguma finanšu pārskata bilancē pašu kapitālu, izņemot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu, apvieno vienā attiecīgi nosauktā...

Īpašnieks aizdeva savai firmai naudu, par ko firma maksāja īpašniekam procentus. Kādi nodokļi un vai tie ir jāmaksā īpašniekam un firmai, ņemot vērā, ka firmas pašu kapitāls ir negatīvs? Atbilde Par aizņemtajiem līdzekļiem parasti tiek maksāti procenti (īpaši, ja aizņēmējs ir juridiska persona), bet jāatzīmē, ka fiziskai personai, aizdodot naudu, nav "pienākuma ar to pelnīt, t.i., prasīt procentus". Ja procenti tika minēti savstarpējā līgumā un turklāt arī saņemti, no to summas izmaksātājam bija jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis pēc likmes 20% (ienākums no kapitāla). Izmaksājot procentus, par fiziskās personas ienākumu (un nodokli) VID tiek iesniegts "Paziņojums…" (MK noteikumu Nr. 677 2. pielikums, ienākuma kods — 1019). Fiziskai personai var izsniegt minēto MK noteikumu 1. pielikumu, ja tas tiek pieprasīts (saturs ir identisks). Firmai (kā aizņēmējai), ja tā maksā procentus fiziskajai personai, ir jāveic aprēķins un jānosaka, kāda procentu summas daļa ir atbrīvota no UIN, bet no kādas UIN būtu jāmaksā. Aprēķina process aprakstīts...

Vai uzņēmums pēc saviem ieskatiem var maksāt mazāku dienas naudu, nekā noteikts MK noteikumos: piemēram, noteikumos minēti 60 eiro dienā, bet uzņēmums sedz 41 eiro? Darbinieks ir ar mieru, jo tiek kompensēti visi izdevumi. Atbilde MK noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas regulē izdevumu kompensāciju komandējuma (arī darba brauciena) laikā, nosaka konkrētas summas (darbiniekam (..) atlīdzina), nevis atļauj uzņēmumam izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Netiek ņemta vērā darbinieka (vai citas komandējumā nosūtītās personas) piekrišana saņemt mazāku dienas naudas summu. Gadījums, kad noteikumi pieļauj maksāt dienas naudas daļu, ir minēts noteikumu 13. punktā: Ja darbiniekam tiek nodrošināta bezmaksas uzturēšanās — viesnīca (naktsmītne) un ēdināšana vismaz trīs reizes dienā (tai skaitā no citas institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem) — vai ja bezmaksas uzturēšanās tiek nodrošināta saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu regulējumu, tad ar institūcijas vadītāja atļauju par katru komandējuma vai darba brauciena dienu viņam izmaksā līdz 30% no komandējuma (darba...

Vai kādā žurnāla Bilance numurā ir precīzs UIN likuma 10. panta neatskaitāmo procentu aprēķina piemērs par 2019. gadu? Nevaru atrast internetā. Atbilde Par aizņemtajiem līdzekļiem parasti tiek maksāti procenti (īpaši, ja aizņēmējs ir juridiskā persona). Veiktos procentu maksājumus neatkarīgi no summas uzņēmums noraksta, neiekļaujot tos apliekamajā bāzē, ja aizņēmumi saņemti no tādas finanšu iestādes, kura atbilst abiem kritērijiem: tā ir Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā; tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija. Ja aizdevējs ir cita institūcija, aizņēmējam jāveic aprēķins un jānosaka, no cik lielas procentu summas UIN tomēr būtu maksājams. Aprēķina process aprakstīts UIN likuma 10. panta 1. daļā: Ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā...

2020. gadā pārņēmu uzņēmuma grāmatvedību. Salīdzinot debitoru atlikumus, secināju, ka starp tiem ir atlikumi, kas izveidojušies pirms 2017. gada 1. janvāra, bet tiem uzkrājumi nav veidoti. Starp parādniekiem ir arī uzņēmumi, kuri ir jau likvidēti. Nav dokumentu, ka iepriekš būtu salīdzinātas šīs summas (to izdarīju 2020. gadā), nav arī mēģināts piedzīt parādus tiesas ceļā vai citādi. Ja es norakstu šīs summas tieši izdevumos (uzņēmumiem, kuri ir likvidēti vai kuru parāda summas ir ļoti mazas) vai veidoju uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, kā tas atspoguļojas uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā? Atbilde Darbības ar debitoru parādiem (acīmredzami — šaubīgajiem un zaudētajiem) ir aprakstītas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, Pārejas noteikumu 31. punktā. Nodokļa maksātājs, kurš līdz 2017. gada 31. decembrim bija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par debitora parādiem, kas radušies līdz...

SIA viens īpašnieks, dibinot firmu, pamatkapitālā ielika ēku, kas viņam piederēja kā fiziskai personai. Ēka ir nolietojusies. Īpašnieks grib to pārdot. Kas notiek ar pamatkapitālu? Vai to samazina caur UR, un kādas darbības jāveic? Vai vispirms 2800 eiro vērtībā ir jāpalielina pamatkapitāls un tad jāsamazina par ēkas vērtību? Atbilde Ja pamatkapitālā iegulda pamatlīdzekli (PL) un vērtētāji to atzinuši par izmantojamo saimnieciskajā darbībā, tad, pārdodot PL, pēc kāda laika vai arī uzreiz pēc ieguldīšanas ar firmas pamatkapitālu nekas nenotiek. Arī pamatkapitāls nav ne jāpalielina, ne jāsamazina. PL pārdošanas rezultātā rodas cits aktīvs (nauda), bet, salīdzinot atlīdzību ar norakstītā PL vērtību, rodas vai nu peļņa, vai zaudējumi, kas savukārt var palielināt vai samazināt firmas pašu kapitālu (ja vērtē šo vienīgo darījumu). Jautājumā mulsina divi momenti. Pirmais saistīts ar ēkas novērtējumu (kas tā par "ēku" ar šādu vērtību), bet otrais — ar to, ka PL ir tieši ēka, proti, nekustamais īpašums1 (arī šķūnis vai garāža...

Pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku sakarā ar veselības stāvokli, un viņam pienākas atlaišanas pabalsts vienas vidējās mēneša algas apmērā. Kā to noteikt, ja pēdējos trīs mēnešus darbinieks saņēmis dīkstāves pabalstu? Atbilde Vispirms atgādināšu mēneša vidējās izpeļņas noteikšanas vēsturi. Līdz 2015. gadam grāmatvežiem bija jāvadās pēc Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļā minētā algoritma: Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši. Acīmredzami šāda kārtība nav ne pareiza, ne taisnīga, jo algoritmā nav ņemts vērā tas, ka aprēķina periodā darbinieks varēja gan slimot, gan izmantot atvaļinājumu. Šos periodus DL uzskata par attaisnoto prombūtni. Tie ir pamanīti un ietverti dienas/stundas vidējās izpeļņas noteikšanā, apmaksājot atvaļinājumus, tādējādi bija nepieciešams veikt grozījumus Darba likumā. Sākoties 2015. gadam, arī pēc tiesas sprieduma sakarā ar minēto aprēķinu mēneša vidējās izpeļņas algoritms tika aizlienēts no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma) un ievietots 75. panta 3. daļā: jānosaka...

Periodā līdz 31.12.2017. šaubīgajam debitoram izveidots uzkrājums 100% apmērā. D 8280, K 4320; D 2315, K 2310 (2315 kontā šaubīgie debitoru parādi).Debitors ir miris. Kā norakstīt šo parādu, kāds kontējums, un vai šī summa skar UIN deklarāciju par 2020. gadu? Atbilde Veidojot uzkrājumu minētajam debitoram periodā līdz 2017. gada 31. decembrim, proti, iekļaujot summu peļņas/zaudējumu aprēķinā, jums bija pienākums ar šo summu palielināt apliekamo ienākumu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā. Rezultātā nodoklis bija samaksāts bez šīs summas ietekmes. Uzkrājumu šādiem debitoru parādiem norakstīšanu neietekmē patlaban spēkā esošā UIN likuma normas (jaunā UIN likuma normas piemērojamas no 2018. gada un turpmāk). Tādēļ no konkrētai personai izveidotā uzkrājuma jātiek vaļā: D 4320, K 2315. Kā redzam, grāmatojums neskar peļņas/zaudējumu aprēķinu un 2020. gada UIN deklarāciju. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Martā tika iegādātas aviobiļetes par 640 eiro, jo maijā uzņēmuma darbiniekiem bija paredzēts komandējuma brauciens uz Vāciju. Covid–19 pandēmijas rezultātā komandējums un lidojums tika atcelts. No aviokompānijas esam saņēmuši vaučeru–dāvanu karti par kopējo summu 720 eiro. Kā grāmatot 80 eiro? Vaučers–dāvanu karte derīga līdz 31.12.2021. Atbilde Katrs uzņēmums tiesīgs izveidot savu kontu plānu, kas atkarīgs no tā darbības specifikas. Martā iegādātās biļetes būtu jāgrāmato kā avansa maksājums līdz brīdim, kad lidojums tika atcelts. Domājams, ka avansā iegādātās biļetes būtu norakstāmas (kreditējot attiecīgo kontu par summu — 640). Savukārt saņemtā vaučera summa (720) grāmatojama kā dāvana (krājumos), un starpība (80, kreditējot ieņēmumu kontu) grāmatojama kā ārkārtas ieņēmums, jo diez vai šādas lietas regulāri atkārtosies. Kad vaučers tiks izmantots, tā summa būtu iekļaujama izdevumos. Faktiskā biļešu cena var atšķirties no vaučera summas, kas atkal var būt vērtējams kā ārkārtas ieņēmums vai ārkārtas izdevums. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Darbiniekam jāsamaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu no 11.12.2014. līdz 24.07.2020. Grāmatvedis nosaka vidējo izpeļņu no darba samaksas pēdējos sešos kalendāra mēnešos (no 01.2020. līdz 06.2020.), bet vadība apgalvo, ka vidējā izpeļņa jārēķina, ņemot vērā katram periodam citus sešus mēnešus. Piemēram, periodam no 11.12.2014. līdz 10.12.2015. vidējā izpeļņa jārēķina no 06.2015.–11.2015. utt. Pētot Darba likumu, secināju, ka tā nav pareizi, jo likumā nevienā pantā nav teikts, ka vidējā izpeļņa būtu jārēķina pēc iepriekšējiem gadiem. Ja darbinieks neietu prom no darba, bet turpinātu izmantot atvaļinājumu, tad taču atvaļinājuma naudu viņam rēķinātu pēc pēdējiem sešiem mēnešiem, nevis atkāptos pagātnē? Atbilde Uzskatu, ka lasītājai ir taisnība: Darba likumā nav tādas normas, ka, nosakot kompensāciju par iepriekšējos gados neizmantoto atvaļinājumu, būtu jāņem kādi citi periodi. Protams, to var izdarīt, bet šāda prasība nav noteikta, nav aprakstīta un nevienā normatīvajā aktā nav izskaidrota. Darba likums nosaka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ne vien kā darbinieka tiesības, bet vienlaikus arī kā...