JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Martā tika iegādātas aviobiļetes par 640 eiro, jo maijā uzņēmuma darbiniekiem bija paredzēts komandējuma brauciens uz Vāciju. Covid–19 pandēmijas rezultātā komandējums un lidojums tika atcelts. No aviokompānijas esam saņēmuši vaučeru–dāvanu karti par kopējo summu 720 eiro. Kā grāmatot 80 eiro? Vaučers–dāvanu karte derīga līdz 31.12.2021. Atbilde Katrs uzņēmums tiesīgs izveidot savu kontu plānu, kas atkarīgs no tā darbības specifikas. Martā iegādātās biļetes būtu jāgrāmato kā avansa maksājums līdz brīdim, kad lidojums tika atcelts. Domājams, ka avansā iegādātās biļetes būtu norakstāmas (kreditējot attiecīgo kontu par summu — 640). Savukārt saņemtā vaučera summa (720) grāmatojama kā dāvana (krājumos), un starpība (80, kreditējot ieņēmumu kontu) grāmatojama kā ārkārtas ieņēmums, jo diez vai šādas lietas regulāri atkārtosies. Kad vaučers tiks izmantots, tā summa būtu iekļaujama izdevumos. Faktiskā biļešu cena var atšķirties no vaučera summas, kas atkal var būt vērtējams kā ārkārtas ieņēmums vai ārkārtas izdevums. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā

Darbiniekam jāsamaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu no 11.12.2014. līdz 24.07.2020. Grāmatvedis nosaka vidējo izpeļņu no darba samaksas pēdējos sešos kalendāra mēnešos (no 01.2020. līdz 06.2020.), bet vadība apgalvo, ka vidējā izpeļņa jārēķina, ņemot vērā katram periodam citus sešus mēnešus. Piemēram, periodam no 11.12.2014. līdz 10.12.2015. vidējā izpeļņa jārēķina no 06.2015.–11.2015. utt. Pētot Darba likumu, secināju, ka tā nav pareizi, jo likumā nevienā pantā nav teikts, ka vidējā izpeļņa būtu jārēķina pēc iepriekšējiem gadiem. Ja darbinieks neietu prom no darba, bet turpinātu izmantot atvaļinājumu, tad taču atvaļinājuma naudu viņam rēķinātu pēc pēdējiem sešiem mēnešiem, nevis atkāptos pagātnē? Atbilde Uzskatu, ka lasītājai ir taisnība: Darba likumā nav tādas normas, ka, nosakot kompensāciju par iepriekšējos gados neizmantoto atvaļinājumu, būtu jāņem kādi citi periodi. Protams, to var izdarīt, bet šāda prasība nav noteikta, nav aprakstīta un nevienā normatīvajā aktā nav izskaidrota. Darba likums nosaka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ne vien kā darbinieka tiesības, bet vienlaikus arī kā...

Uzņēmuma dalībnieki nolēma likvidēt uzņēmumu, jo tas nenes peļņu, tikai rada zaudējumus. Dalībnieku sapulcē nolēma, ka uzņēmums jālikvidē, un valdes locekli iecēla likvidatora amatā. Uzņēmumam nav iesniegtas daudzas deklarācijas un ir nodokļu parāds. Vai tādu uzņēmumu var likvidēt? Atbilde Ņemot vērā, ka nodokļu maksāšana tiesību normās noteiktajos gadījumos un kārtībā ir personas publiski tiesisks pienākums pret valsti, minētais attiecas arī uz gadījumiem, kad pamats kapitālsabiedrības darbības brīvprātīgai izbeigšanai ir tās dalībnieku lēmums, vai darbība izbeidzas citā veidā, un notiek sabiedrības likvidācija saskaņā ar Komerclikuma 312. panta, 317. panta pirmo daļu. Tā kā likvidatoram saskaņā ar Komerc≠likuma 323. pantu ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, savukārt likvidācijas procesa mērķis ir visu zināmo kreditoru interešu nodrošināšana, autors atgādina par nodokļu administrācijas kā zināmā kreditora statusu Komerclikuma 324. panta izpratnē un to, ka zināmā kreditora tiesību apjoms saņemt nodokļu prasījumu samaksu nemainās atkarībā no...

Esam pieņēmuši darbā uz noteiktu laiku darbinieci, kas aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā esošo personu. Patlaban pienācis laiks atgriezties darbā pastāvīgajai darbiniecei, bet aizvietotāja ir saslimusi (A lapa un pēc tam būs arī B lapa). Vai drīkst pārtraukt darba attiecības ar slimojošu personu? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Darba likuma (DL) 44. pants (darba līgums uz noteiktu laiku) pieļauj noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot: 3) promesoša (..) darbinieka aizvietošanu (..) Saskaņā ar šā panta 4. daļu uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šādi juridiskie aspekti ir svarīgi, lai turpmāk izvairītos no domstarpībām. Atbilde uz lasītājas jautājumu rodama DL 113. pantā (uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās): darba tiesiskās attiecības pēc...

Vai mēneša uzkrāto atvaļinājuma dienu skaits ir 1/11 vai 1/12 no 20 apmaksājamām dienām? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas“Darba likums un grāmatvedība” autore. Ja darbinieka personīgo gadu, par kuru pienākas apmaksāts atvaļinājums, uzskatām par vienu veselu vienību, kas sastāv no 12 mēnešiem, tad loģiski būtu pieņemt, ka 11 no 12 mēnešiem ir veicams darbs, bet vienā no 12 pienākas atpūta. Protams, tas nav īsti precīzi, jo saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu atvaļinājums ir 4 kalendāra nedēļas no gada 52 nedēļām. Otrkārt, nedz DL, nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) nav noteikts, ka atvaļinājuma laikā būtu jāapmaksā tieši 20 darba dienas, turklāt darbinieki mēdz strādāt arī vienu, divas vai trīs dienas nedēļā. Vienīgais, ko var apgalvot par atvaļinājuma periodu, ir DL 134. panta (nepilnais darba laiks) nosacījums, ka uz...

Jautājums: Kā noskaidrot/pārbaudīt patieso labuma guvēju ārvalsts uzņēmumam? Atbild Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste: "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums nosaka, ka, lai pārbaudītu patiesos labuma guvējus (vai citas personas), ir jāizmanto uzticams un neatkarīgs avots. Par šādiem avotiem tiek uzskatīti attiecīgo valstu reģistri (mūsu Uzņēmumu reģistra analogi). Eiropas Savienības valstu reģistros to ir vienkāršāk izdarīt. Piemēram, Igaunijas uzņēmumu reģistrā informāciju par patieso labuma guvēju var saņemt uzreiz un attālināti - pagaidām gan vēl par to ir jāmaksā, taču maksa ir ļoti simboliska - viens eiro. Tāpat plānots, ka no 2021. gada darbosies ES apvienotā datu bāze, kurā būs pieejama informācija no visu dalībvalstu reģistriem. Ja runājam par citām jurisdikcijām, jāņem vērā, ka likums paredz iespēju noskaidrot informāciju par patiesajiem labuma guvējiem arī patstāvīgi. Likums nedefinē, tieši kādā veidā likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju ārzemju uzņēmumam, bet...

Kā iegrāmatot darba devēja veikto apmaksu par darbinieka sporta nodarbībām? Iznāk, ka izdevumi dubultojas: vienu reizi, palielinot darbinieka algu, lai ieturētu no viņa nodokļus, un otro reizi — iegrāmatojot firmas izdevumus. Atbilde Sakarā ar to, ka sporta nodarbības tiek apmaksātas konkrētam darbiniekam, tas uzskatāms par viņa personificējamo labumu, par kuru jāmaksā darbaspēka nodokļi. Tādējādi sporta nodarbību maksa nav firmas izdevums (nav izdevums, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību) un nerodas pienākums maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Vienkāršāk to izdarīt ar šādiem grāmatojumiem: D 23xx K 2620 — samaksāts par sportu, D 5610 K 23xx — ieturēts no darbinieka algas. Tātad darbinieks uz kādu brīdi kļūst par firmas debitoru un pēcāk dzēš parādu no savas darba samaksas. Tas ne vienmēr apmierina darbinieku, it īpaši, ja darba samaksa nav īpaši liela, bet maksa par sportošanu — iespaidīga. Ja darbinieks vēlas, lai alga tiktu izmaksāta iepriekšējā apmērā, ir iespējams palielināt aprēķināto darba samaksu, attiecīgi maksājot...

Persona iznomā īpašumu juridiskai personai bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, bet ir PVN reģistrēta persona, tātad rēķinā ir izrādīts PVN 21%. Juridiskai personai, apmaksājot rēķinu, jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Rodas jautājums: vai IIN jāietur no nomas/īres maksas vai no rēķinā norādītās summas (noma + PVN)? VID atbildēja, ka IIN jāietur no 121%, kas man liekas ne visai loģiski, jo pievienotās vērtības nodoklis (reģistrētai personas) nav nedz ieņēmumi, nedz izdevumi. Atbilde Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) 17. panta 10. daļā noteikts, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem...

Kā veikt darba samaksas aprēķinu, ja līgumā ir noteikta pamatalga (piemēram, 500 eiro mēnesī) un akordalga par "izstrādāto vienību" (piemēram, 1 eiro par gabalu), turklāt darbinieks var būt nodarbināts naktīs un svētku dienās, kā arī tam varētu būt virsstundas? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore. Darba samaksas aprēķina pamatā ir stundas tarifa likme Jautājumā minētajam darbiniekam acīmredzami noteikta summētā darba laika uzskaite. Droši vien darba devējam bija pamats noteikt šādu darba samaksu, tomēr jāņem vērā, ka Darba likumā (DL) šādi varianti nav aprakstīti. Būtiska minētā darbinieka darba samaksas aprēķina īpatnība saistīta ar to, ka ik mēnesi viņam ir jānosaka piemaksa par darbu naktīs, svētkos un par virsstundām. Ja darbiniekam ar summēto darba laika uzskaiti ir noteikta mēneša alga un jāapmaksā dažas ekstra stundas, stundas tarifa likmes noteikšana ir aprakstīta DL 75.3 pantā: Ja...

Darbinieks pieprasa darba devējam apmaksu par laiku, kuru viņš pavadījis, nododot asins. Cik daudz viņam būtu jāmaksā? Atbilde Laiks, ko darbinieks pavada ārstniecības iestādē, nododot asinis vai asins komponentus, Darba likuma 74. panta 1. daļā tiek uzskatīts par attaisnoto prombūtni, kuras apmaksa ir darba devēja pienākums. Vienīgais noteikums darbiniekam: iepriekš par to ir jāvienojas ar darba devēju. Vēršu uzmanību uz to, ka likumā ir teikts, ka jāapmaksā "laiks", nevis darba diena. Tātad tās būs dažas stundas. Papildus tam 74. panta 6. daļā formulētas darbinieka tiesības pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē uz atpūtas dienu. Sakarā ar to, ka asins komponentu nodošana var būt veikta biežāk par asins nodošanu, darbiniekam var uzkrāties pietiekami daudz atpūtas dienu. Lai saskaņotu darba devēja un darbinieka savstarpējās intereses, likumdevējs ierobežojis darba devēja pienākumu atpūtas dienu piešķiršanas skaitam un izmantošanas laikam — jāapmaksā ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā. Darba līgumā vai darba...

Sieviete izmantoja bērna kopšanas atvaļinājumu daļēji un atsāka strādāt. Šā gada 1. maijā bērna kopšanas atvaļinājums tika turpināts. Savukārt aprīlī sieviete izveidoja autordarbu, par kuru maijā ir saņemta autoratlīdzība. Ieturētais IIN un aprēķinātās VSAOI par autoratlīdzību tika uzrādīti atbilstošajā paziņojumā un ziņojumā ienākuma izmaksas mēnesī, t.i., 2020. gada maijā. Sieviete nav pašnodarbinātā persona un nav saimnieciskās darbības veicēja, bet, ņemot vērā, ka no 1. maija turpinās bērna kopšanas atvaļinājums, vai VSAA neradīsies priekšstats, ka ir gūts ienākumus maijā un vecāku pabalsts piešķirtajā (pilnā) apmērā par 2020. gada maiju nepienākas? Atbilde Jūsu tiesības uz vecāku pabalstu, kā arī tā apmērs netiks ietekmēts, ja pabalsta saņemšanas laikā autoratlīdzības izmaksātājs par jums veiks VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai). Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar uzskaites periodu viens mēnesis. Darbinieks nostrādāja 87 stundas periodā no 1. līdz 10. maijam un periodā no 24. līdz 29. maijam. Pārējo laiku darbiniekam bija bezalgas atvaļinājums. Vai šajā gadījumā veidojas virsstundas? Atbilde Maijā normālais darba laiks (40 stundas nedēļā) ir 152 stundas (no pirmdienas līdz piektdienai katru dienu — 8 stundas). Darbinieka normālais darba laiks periodā, kad viņš strādāja, nevis bijis atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, ir 72 stundas, bet faktiski viņš strādāja 87 stundas. Tādējādi veidojas 15 virsstundas (87 – 72). Turklāt jāaprēķina piemaksa arī par 7 svētkos nostrādātajām stundām. * Iekrāsots atvaļinājuma periods bez algas saglabāšanas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā

Zemnieka saimniecība iegādājās piekabi un CSDD šo piekabi piereģistrēja, ka tās turētājs ir ZS, bet īpašnieks fiziska persona. Vai šādā gadījumā zemnieka saimniecība drīkst atskaitīt priekšnodokli? Atbilde PVN likuma 92. pantā ir noteikti vispārējie principi priekšnodokļa atskaitīšanai. Ja preces iegādātas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm. PVN maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Lai īstenotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, PVN maksātājam ir pienākums saglabāt saņemto nodokļa rēķinu par veikto darījumu. Ja piekabe ir paredzēta saimnieciskās darbības veikšanai un par šo darījumu nodokļa rēķins atbilst PVN likuma prasībām, ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Priekšnodoklis par saņemtajām precēm no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču piegādi ir samaksāta pirms preču saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas...

Kā būtu jāveic aprēķins darbiniekam, kas nostrādāja pārcelto dienu jūnijā (13.06.2020.), bet pēc šī datuma darbiniekam tika izsniegta darbnespējas A vai B lapa, kas ietver arī 22. jūniju? Atbilde Sakarā ar jautājumā minēto situāciju rodas dažādi varianti un papildu jautājumi. Piemēram, ja darba devējs apmaksāja 13.06. kā nostrādāto dienu, bet pēcāk saņemta informācija par izsniegto B lapu, kuru līdz mēneša beigām apmaksās VSAA, darbiniekam var izveidoties virsstundas. Virsstundas neveidotos, ja darba devējs nebūtu apmaksājis 22.06. Tad būtu līdzsvars, bet B lapas periods, kas ietver 22. datumu, to nepieļauj. VSAA "neredz", kad un kā strādā/nestrādā darbinieks, tādēļ visiem darba ņēmējiem apmaksā darbnespējas kalendāra dienas. Arī vidējo apdrošināšanas iemaksu algu (darbnespējas apmaksai) VSAA nosaka tieši kalendāra dienai. NB! Nostrādātās 13.06. stundas (pārceltajā darba dienā) netiktu uzskatītas par virsstundām (DL 136. panta 8. daļa), jo stundu skaits mēnesī nemainās, mainās vietām tikai darba dienas (īpašs gadījums, kas atrunāts likumā). Vienkāršāk būtu ar A lapu, jo...

Jautājums: SIA ir viens īpašnieks, dibinot firmu pamatkapitālā ielika ēku, kas viņam piederēja kā fiziskai personai. Ēka jau gandriz ir nolietojusies. Īpašnieks grib to pārdot. Kas notiek ar pamatkapitālu, vai to samazina caur Uzņēmumu reģistru un kādas darbības jāveic? Vai vispirms ir 2800 EUR vērtībā jāpalielina pamatkapitāls un tad samazina par ēkas vērtību? Lūdzu palīdziet atrisināt situāciju. Atbildi sagatavoja Viktorija Pogodina, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte. Saskaņā ar Komerclikuma 151.panta pirmo daļu pamatkapitālu var apmaksāt ar naudu vai mantisku ieguldījumu. Naudas izteiksmē novērtējamas ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas, kuras var izmantot sabiedrības komercdarbībā, saskaņā ar Komerclikuma 153. panta pirmo daļu var būt par mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Vienlaikus saskaņā ar Komerclikuma 151. panta ceturto daļu ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu. Izskatāmajā gadījumā, ja dibinot sabiedrību, tās vienīgais dibinātājs pamatkapitāla apmaksu cita starpā veica ar mantisko ieguldījumu, ieguldot tajā nekustamo īpašumu, tad līdz ar sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā ieguldītais nekustamais īpašums kļuva par sabiedrības īpašumu....