JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Minimums un atvieglojumi daļējās dīkstāves laikā
Minimums un atvieglojumi daļējās dīkstāves laikā
Kā piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus, ja darbinieks mēneša laikā daļēji bija nodarbināts, bet pārējā laikā bijis dīkstāvē un saņēmis dīkstāves pabalstu? Atbilde Ja darbiniekam par nostrādāto mēneša daļu tika aprēķināta darba samaksa, VID noteiktais neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi, ja uz tiem ir tiesības, tiek piemēroti pilnā summā. Domājams, ka darba samaksa šādā gadījumā samazināsies. Tajā pašā mēnesī saņemtais dīkstāves pabalsts darba samaksu nepalielina, jo tam netiek piemēroti darbaspēka nodokļi. Savukārt darba samaksas mazākai summai "pienākas" lielāks minimums, tādējādi darbiniekam neveidosies IIN parāds (ticamāk — IIN pārmaksa), proti, mazāks ienākums, lielāks minimums. Tomēr, ja pieļausim varbūtību, ka krīze pēc pāris mēnešiem beigsies vai darbiniekam paveiksies atrast darbu ar būtiski lielāku darba samaksu (vai tiks gūti citi iespaidīgi ieņēmumi), iepriekš noteiktā minimuma piemērošana nebūtu lietderīga, jo var izveidoties IIN parāds. Atvieglojumu piemērošana nerada šādu ietekmi, tos var piemērot apmērā, kādu pieļauj aprēķinātā darba samaksa. Tas nozīmē, ka katram darbiniekam gada laikā ir...
Ja strādā priekšlaicīgās pensijas saņēmējs
Ja strādā priekšlaicīgās pensijas saņēmējs
Pieteicos priekšlaicīgajai pensijai, bet vienlaikus gribu arī pastrādāt, jo ir tāda iespēja. Vai man būs jāmaksā nodokļi gan no pensijas, gan no algas, un vai alga ietekmēs saņemamo pensiju? Atbilde Piesakoties priekšlaicīgi pensijai (divus gadus pirms oficiālā pensionēšanās vecuma un apdrošināšanas stāžam jābūt vismaz 30 gadu), jāņem vērā daži ierobežojumi. Pirmkārt, persona vairs nav apdrošināta bezdarbam un invaliditātei. Tas nozīmē, ka, zaudējot darbu, nebūs tiesību saņemt bezdarbnieka pabalstu, kā arī nevarēs pieteikties invaliditātes pensijai. Tiesa gan, ja invaliditāte tomēr būs piešķirta, personai rodas tiesības uz papildu ienākuma nodokļa atvieglojumu (atkarībā no invaliditātes grupas). Otrkārt, ja persona turpinās strādāt, tad šajā periodā pensija netiek izmaksāta. Kad darba attiecības tiks izbeigtas, ar to dienu tiks atsākta pensijas izmaksa. Tas savukārt nozīmē, ka personai gada laikā tiks piemēroti divi dažādi neapliekamie minimumi. Periodos, kad strādāja — prognozējamais neapliekamais minimums, bet, kad saņēma pensiju — pensijas neapliekamais minimums. Šādai personai noteikti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, negaidot,...
Atvaļinājuma nauda strādājošajam nepilnu darba laiku
Atvaļinājuma nauda strādājošajam nepilnu darba laiku
Pēdējos sešos mēnešos (jautājums par 2019. gadu - red. piezīme) darbinieks nostrādāja 297 stundas (katrā dienā dažāds stundu skaits), 54 dienas, un darba samaksa ir 867,10 eiro. Dienas vidējā izpeļņa – 16,06 eiro (867,10/54), stundas likme – 2,90 eiro. No 2019. gada 16. līdz 27. jūnijam ir piešķirts atvaļinājums, ir jāapmaksā 9 dienas. Iznāk – 144,54 eiro (16,06 × 9). Vai ir pienākums apmaksāt darbiniekam atvaļinājuma naudu, izejot no 8 stundām dienā? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 149. pantu atvaļinājums darbiniekam tiek piešķirts kalendāra nedēļās, ko viennozīmīgi var saprast kā kalendāra dienas, jo nepastāv citi varianti. Savukārt atvaļinājuma periodā jāapmaksā darbinieka darba dienas. Šāds skaidrojums ne vienmēr ir izmantojams, jo bieži vien darbiniekiem ir neregulārs darba laiks. Ja darbiniekam noteikts darba laiks konkrētās nedēļas dienās, tad, izrēķinot dienas vidējo, to arī piemēro tām pašām darba dienām atvaļinājuma laikā. Savukārt, ja darbinieks strādā, “kad vajag”, proti, katrā nedēļā savā dienā, turklāt atšķirīgas stundas,...
Zemnieka pamatlīdzeklis un priekšnodoklis
Zemnieka pamatlīdzeklis un priekšnodoklis
Jautājums Zemnieku saimniecība iegādājās piekabi un Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD) šo piekabi piereģistrēta, ka tās turētājs ir zemnieku saimniecība (ZS), bet īpašnieks - fiziska persona. Vai šādā gadījumā zemnieku saimniecība drīkst atskaitīt priekšnodokli? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likuma) 92. pantā ir noteikti vispārējie principi priekšnodokļa atskaitīšanai. Ja preces iegādātas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm. PVN maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Lai īstenotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, PVN maksātājam ir pienākums saglabāt saņemto nodokļa rēķinu par veikto darījumu. Ja piekabe ir paredzēta saimnieciskās darbības veikšanai un par šo darījumu nodokļa rēķins atbilst PVN likuma prasībām, tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir. Priekšnodoklis par saņemtajām precēm no valsts budžetā maksājamās PVN summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai atlīdzība par preču...
Apgādnieka zaudējuma pensija un bērna darbs vasarā
Apgādnieka zaudējuma pensija un bērna darbs vasarā
Bērns saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, bet vasarā viņš strādās. Vai par šiem mēnešiem (VI – VIII) bērnam tiks maksāta pensija? Atbilde Apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt vienlaikus ar darbā gūtajiem ienākumiem. Līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai strādājoša persona nezaudē tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju. Bet, ja bērns ir vecākas par 18 gadiem, apgādnieka zaudējuma pensiju ir tiesības saņemt, ja viņš mācās vidējās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav vecākas par 24 gadiem. Šajā gadījumā arī vecāki nezaudē tiesības uz atvieglojumu par apgādājamo personu. Jāņem vērā, ka pensijai tiek piemērots īpašs neapliekamais minimums (2020. gadā — 300 eiro, bet 2021. gadā — 330 eiro). Tas nozīmē, ka pārsnieguma summai tiks piemērots ienākuma nodoklis (IIN) pēc 20% likmes. Savukārt, ja pensijas summa ir mazāka par neapliekamo minimumu, proti, pensijai nav iespējams piemērot pilnu minimuma summu, tad neizmantotā minimuma daļa tiks pārcelta uz darbā gūto ienākumu. Citiem vārdiem,...
Atlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem
Atlīdzība par stundām svētku dienā summētā darba laika darbiniekiem
Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punktu darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību, ja viņš neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks un svētku dienas saskaņā ar darba grafiku ir brīvdienas, vai darba devējam ir pienākums izmaksāt minēto atlīdzību? Atbilde Domājams, piekritīsiet, ka Darba likumā (DL) definētais normālais darba laiks ir vienāds visiem nodarbinātajiem, tajā skaitā arī tiem, kam darba laiks noteikts kā summētais vai maiņu darbs. Parasti, kad min normālo darba laiku, orientējas uz piecu dienu darba nedēļu ar 8 stundām dienā, bet ir arī citi varianti. Nebūtu prātīgi vienlaikus runāt par visiem, tādēļ apskatīsim situāciju, kad darba līgumā minēta (to prasa DL 40. pants) 40 stundu gara darba nedēļa. Līdz ar to biroja darbiniekam šā gada jūnijā jāstrādā normālais darba laiks, kas ir 159 stundas. Bet, ņemot vērā, ka jūnijā ir divas svētku dienas (kas iekrīt darbdienās)...
Kā iegrāmatot tālruni, kas iegādāts uz nomaksu
Kā iegrāmatot tālruni, kas iegādāts uz nomaksu
19.04.2020. iegādāts mobilais telefons, pavadzīmē norādītā summa bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 247,93 eiro (PVN likum apgrieztā maksāšana 143.1 pants). Prece iegādāta uz nomaksu (24 mēneši), nomaksas līgums bez avansa maksājuma. 30.04.2020. no pārdevēja saņemts rēķins: par mobilo sakaru pakalpojumiem — 13,56 eiro; PVN 21% — 2,85 eiro; nomas maksa par 12 dienām aprīlī — 4,13 eiro. Kopā apmaksai 20,54 eiro. Kā pareizi to visu iegrāmatot? Atbilde 1) Tālruņa iegāde 19.04.2020.: D Pamatlīdzeklis — 247,93 eiro K Parāds piegādātājam par preci — 247,93 eiro D PVN K PVN — 52,07 eiro (saskaņā ar uzņēmuma metodiku) 2) Pirmā mēneša rēķins 30.04.2020.: D Pakalpojuma izmaksas — 13,56 eiro D Priekšnodoklis — 2,85 eiro D Parāds piegādātājam — 4,13 (10,33 / 30 x 12) eiro K Ikmēneša norēķini par pakalpojumu 20,54 eiro 3) Turpmāko mēnešu rēķini: D Pakalpojuma izmaksas xx eiro D Priekšnodoklis — yy eiro D Parāds piegādātājam par preci — 10,33 (247,93 /...
Neapliekamā minimuma kontrole gada laikā
Neapliekamā minimuma kontrole gada laikā
Esmu nodarbināts divās darbavietās, algas nodokļa grāmatiņa iesniegta pamatdarba vietā, apgādājamo nav. Sakarā ar to, ka šogad, iesniedzot deklarāciju par 2019. gadu, VID norāda, ka man izveidojies IIN parāds, vēlos uzzināt, vai gada laikā es varētu pats veikt aprēķinus un sekot, lai parāds neveidotos. Atbilde Izpētot lasītāja gada ienākumu deklarāciju, konstatēts, ka ienākuma nodokļa parāds izveidojies tādēļ, ka 2019. gada laikā bija piemērots pārāk liels (neatbilstošs) prognozētais neapliekamais minimums. Sakarā ar to, ka minimuma prognoze ir balstīta uz ieņēmumiem iepriekšējos periodos, prognozētais minimums nākamajiem periodiem (janvāris–jūlijs un augusts–decembris) ļoti retos gadījumos sakrīt ar to minimumu, kas atbilst gada faktiskai ieņēmumu kopsummai. Turklāt fiziskai personai mēdz būt dažādi ieņēmumi, kas iepriekš nav bijuši (vai otrādi). Tādēļ interesentiem būtu lietderīgi apgūt formulu, ar kuras palīdzību jebkurā taksācijas gada mēnesī varētu pietiekami precīzi noteikt, vai VID atsūtītais minimums būtu jāsamazina vai vispār jāatceļ, ja negrib uzzināt par parādu, no kura bija iespējams izvairīties. 2020. gadā...
Ieguldījumi nomātajā pamatlīdzeklī un PVN
Ieguldījumi nomātajā pamatlīdzeklī un PVN
Vai, renovējot iznomātas telpas savu apliekamo darījumu veikšanai, nomniekam pēc renovācijas pabeigšanas ir jāsniedz PVN 7 pārskats par saviem ieguldījumiem nomātā pamatlīdzeklī? Iznomātājs un nomnieks ir reģistrēti Latvijas PVN maksātāji, un nomas periods ir septiņi gadi un ilgāk pēc esošā līguma pagarināšanas. Atbilde Pirmām kārtām jautājuma autoram iesakām pārbaudīt, vai veiktie darbi nomātajā īpašumā pēc būtības atbilst renovācijai (pašreiz spēkā esošajā terminoloģijā tā ir atjaunošana) vai vienkāršotajai atjaunošanai, kā arī pārliecināties par to, vai nomniekam nerodas nodokļa risks gadījumā, ja nomnieks par veiktajiem darbiem samaksāto PVN ir deklarējis kā atskaitāmo priekšnodokli. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma (PVN likuma) 99. panta 4. daļu nekustamā īpašuma īpašnieks reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nekustamo īpašumu, ja veikta tā iegāde, būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija, kā arī gadījumā, ja nopirkts lietots nekustamais īpašums, ja tā pārdošanai piemērots nodoklis saskaņā ar PVN likuma 144. pantu. Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 7. punktā teikts, ka jēdziens "atjaunošana" atbilst jēdzienam...
Kā piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi daļējās dīkstāves laikā?
Kā piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi daļējās dīkstāves laikā?
Jautājums: Kā piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus, ja darbinieks mēneša laikā daļēji bija nodarbināts, bet pārējā laikā bijis dīkstāvē un saņēma dīkstāves pabalstu? Atbild MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Ja darbiniekam par nostrādāto mēneša daļu tika aprēķināta darba samaksa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais neapliekamais minimums kā arī atvieglojumi, ja uz tiem ir tiesības, tiek piemēroti pilnā summā. Domājams, ka darba samaksa šādā gadījumā samazināsies. Tajā pašā mēnesī saņemtais dīkstāves pabalsts darba samaksu nepalielina, jo tam netiek piemēroti darbaspēka nodokļi. Savukārt mazākai summai “pienākas” lielāks minimums, tādējādi darbiniekam neveidosies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parāds (drīzāk – IIN pārmaksa). Tomēr, ja pieļausim varbūtību, ka krīze pēc pāris mēnešiem beigsies vai darbiniekam paveiksies atrast darbu ar būtiski lielāku darba samaksu (vai tiks gūti citi iespaidīgi ieņēmumi), iepriekš noteiktā minimuma piemērošana nebūtu lietderīga, jo var izveidoties IIN parāds. Atvieglojumu piemērošana nerada šādu ietekmi, to var piemērot apmērā, kādu pieļauj aprēķinātā darba samaksa. Tas...
Pārceltās darba dienas apmaksa
Pārceltās darba dienas apmaksa
Darbinieks vēlas izmantot pilnu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 15. jūnija. Jautājums ir par atvaļinājuma un t.sk. 22. jūnija apmaksu, jo grāmatvede saka, ka šī diena ir jāatstrādā 13. jūnijā. Atbilde Darba likums nosaka: ja darba diena iekrīt starp brīvdienu un svētku dienu vai starp svētku dienu un brīvdienu, darba devējs ir tiesīgs noteikt šo dienu par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam (Darba likuma 133. panta 4. daļa). Šogad tāda diena ir 22. jūnijs, un tā ir pārcelta uz 13. jūniju (Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojums Nr. 342). Citas organizācijas drīkst patstāvīgi pieņem vai nepieņemt šādu lēmumu. Arī darbinieki var vienoties ar darba devēju un...
PVN, kas samaksāts citā ES valstī
PVN, kas samaksāts citā ES valstī
Ja avansa norēķina persona ir iegādājusies citā ES valstī preci vai pakalpojumu, vai attaisnojuma dokuments, čeks, arī ir jāuzrāda PVN II pārskata daļā? Atbilde Lai gan jautājumā tas nav minēts, atbildes sagatavošanai tiek pieņemts, ka avansa norēķina persona ir Latvijā reģistrēta PVN maksātāja darbinieks. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" PVN 1 pārskata II daļā jānorāda nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — PVN 1 pārskata II daļa). Noteikumu 19.2 punktā noteikts, ka minētā pārskata II daļā reģistrēts nodokļa maksātājs norāda taksācijas periodā veiktās preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem un no citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtos pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 19. panta pirmo daļu ir iekšzeme. Tādējādi jautājums būtībā ir par to, vai konkrētā preču iegāde ir uzskatāma par preču iegādi ES teritorijā. PVN likuma 1. panta 18....
Ko nozīmē «noteiktā mēnešalga»?
Ko nozīmē «noteiktā mēnešalga»?
Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 «Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem» 8. punktā noteikts piemaksu apmērs procentos no «noteiktās mēnešalgas». Lūdzu, izskaidrojiet, ko nozīmē «noteiktā mēnešalga» – tā ir darba līgumā norādītā mēnešalga vai konkrētajā mēnesī aprēķinātā mēnešalga? Vai tajā ietilpst arī nakts stundu darba apmaksa un citas piemaksas, prēmijas? Atbilde Saskaņā ar Ārstniecības likuma 4. panta otro daļu pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un publiski privātās kapitālsabiedrībās nodarbināta ārstniecības persona, kura sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē, kas noslēgusi līgumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu, saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) 12. pantu un...
Vai pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas maksājumus var iekļaut izdevumos?
Vai pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas maksājumus var iekļaut izdevumos?
Jautājums: Vai pašnodarbinātā VSAOI objektu drīkst samazināt par pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas samaksātas par iepriekšējo ceturksni? Atbild Dr.oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Šis jautājums nav atrunāts nevienā tiesību aktā un ilgstoši netika skaidrots arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”. Tikai 2020. gada marta beigās VID metodiskais materiāls tika papildināts ar piemēru, kurā parādīts, ka, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu, pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas maksājumus par sevi izdevumos nedrīkst iekļaut. Kā arī šī gada sākumā VID mājaslapā tika publicēta kādam pašnodarbinātajam 8.08.2019. sniegta uzziņa, kurā norādīts, ka “valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo ceturksni drīkst iekļaut saimnieciskās darbības ieņēmumu-izdevumu žurnālā mēnesī, kurā šis maksājums tiek veikts valsts budžetā”, bet “netiek atskaitītas nosakot gada/mēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu, no kura veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”. Par šo un citiem pašnodarbinātajiem aktuāliem jautājumiem lektore Inguna...
Kas mainījies preču un pakalpojumu priekšapmaksas regulējumā?
Kas mainījies preču un pakalpojumu priekšapmaksas regulējumā?
Jautājums: Kādas izmaiņas stājušās spēkā attiecībā par samaksātajiem avansiem (priekšapmaksu) par precēm vai pakalpojumiem no 2020. gada 12. februāra? Atbild Mg. oec. ILZE BIRZNIECE, sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle. Attiecībā uz avansā izsniegtajiem līdzekļiem Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likuma 8. pants tiek papildināts ar jaunu 2.1 daļas 1. punktu. Tas nosaka izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu – 12 mēneši, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. 12 mēnešus pēc tā izsniegšanas, izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību un tiek pielīdzināts peļņas sadalei, par ko jāveic UIN aprēķins un samaksa, iekļaujot izsniegto avansu pārskata gada pēdējā mēneša ar nodokli apliekamajā bāzē, ja līdzekļu saņēmējs nav sniedzis pakalpojumu vai piegādājis preci. Ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts avansa, galvojuma vai rokas naudas maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļauto maksājuma apmēru, precizējot attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju. Minētā...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.