JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Kā pareizi izsaka darba līgumu jaunā redakcijā, kur tas tiek rakstīts, vai jāatsaucas uz iepriekšējo līguma Nr., vai papildus jāraksta, ka pēc parakstīšanas iepriekšējais līgums tiek atzīts, ka tas ir nederīgs? Atbild Irina Kostina, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere, darba tiesību prakses grupas vadītāja Ja darba līgumu izsaka jaunā redakcijā, tad parasti darba līguma sākumā –ievaddaļa vai pirmais punkts, paredz to, ka esošais darba līgums (atsauce uz līguma datumu un numuru) tiek grozīts saskaņā ar Darba likuma 97. pantu un izteikts jaunā redakcijā. Nav nepieciešams minēt, ka iepriekšējā darba līguma redakcija ir spēkā neesoša vai ko tamlīdzīgu, jo ir jau noteikts, ka esošais līgums ticis grozīts, izsakot to jaunā redakcijā. Visi darba līguma grozījumi un pielikumi tiek uzskatīti par tā neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc, izsakot darba līgumu jaunā redakcijā, tas attiecas arī uz iepriekš veiktiem grozījumiem un pielikumiem. Piemēram, ja darba līgumam ir atsevišķs pielikums par konfidencialitātes ievērošanu, izsakot darba...

Vai darbinieks (skolotājs) var prasīt bezalgas atvaļinājumu sešu mēnešu garumā? Atbilde Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas Darba likumā regulē 153. pants. Šāds atvaļinājums piešķirams sakarā ar adoptētu bērnu aprūpi un kopšanu, tādējādi pietuvinot adoptētājus bioloģiskajiem vecākiem. Otrs iemesls, kad darba devējam būtu jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, — ja darbinieks pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē. Minētajos gadījumos darbiniekiem tiek saglabāta iepriekšējā darba vieta. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Likums ļauj darba devējam piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos pēc darbinieka pieprasījuma, bet šādos gadījumos likums neizvirza darba devējam nekādu pienākumu pret darbinieku. Domājams, ka šāds atvaļinājums būtu piešķirams, ņemot vērā iemeslus un vienojoties par noteikumiem. Darba devējs drīkst arī atteikt, jo darbs tomēr ir pirmajā vietā. Katrā gadījumā jāņem vērā arī tas, ka, esot šādā «bezalgas» atvaļinājumā, darbiniekam tiek pārtrauktas tiesības uz...

Lūdzu paskaidrot ar reālu piemēru, kā mainās bezdarbnieka pabalsta summa sakarā ar to, ka 2020. gadā būs samazināts pabalsta izmaksas periods! Atbilde Pārtraucot darba attiecības, personai, kas, būdama darba attiecībās, bija apdrošināta pret bezdarbu, rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no tā, vai darbu uzteikusi pati vai to izdarījis darba devējs. Tām personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts 2019. gadā un tā izmaksa turpinās šogad, pabalstu izmaksā saskaņā ar iepriekšējo kārtību (summa netiek pārrēķināta, termiņš netiek saīsināts). Darba attiecību pārtraukšanas iemesls (kods (23., 24. vai 25.), kas uzrādīts «ziņās par darba ņēmēju kustību», ir nepieciešams tikai tādēļ, lai noteiktu datumu, no kura sāks izmaksāt bezdarbnieka pabalstu. Ja par bezdarbnieku persona kļūst pēc darba attiecību izbeigšanas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pārējos gadījumos pabalstu, ja uz to ir tiesības, piešķir no pieprasījuma iesniegšanas...

Jautājums: Vai darba devējs drīkst liegt darbiniekam pamest darba vietu pārtraukumā, pamatojoties uz to, ka tādi ir uzņēmuma (iestādes) darba kārtības noteikumi (Darba likuma prasība)? Ar noteikumu, ka pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā un netiek apmaksāts. Atbilde Pamatojoties uz Darba likuma 145. panta trešo daļu1, darba ņēmējam ir tiesības atstāt darba vietu pārtraukumā un to izmantot pēc saviem ieskatiem. Taču, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos noteikts aizliegums atstāt darba vietu (šādam aizliegumam ir jābūt pietiekami pamatotam) un darba ņēmējs šo pārtraukumu nevar izmantot pēc saviem ieskatiem, šāds pārtraukums ir ieskaitāms darba laikā, un darba devējam šāds pārtraukums ir jāapmaksā. Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo un otro daļu2 nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Šādā situācijā iesakām ar prasību vērsties tiesā, jo Latvijas tiesu praksē šādi gadījumi...

Darbiniecei noteikts normālais darba laiks ar 5 darba dienām nedēļā. Janvāra vidū viņa vēlas izmantot ikgadējo atvaļinājumu, kas nebija izmantots iepriekš. Grāmatvedei jāaprēķina atvaļinājuma nauda, ņemot vērā, ka darbiniece atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (2018. gada februāris – 2019. gada augusts). Aprēķins tiek veikts, vadoties no Darba likuma (DL) 75. panta sestās daļas. Tas nozīmē, ka aprēķinā ņemta vērā darba samaksa no 2019. gada 5. augusta līdz 2020. gada 20. janvārim, kas ir četri «pilni» mēneši, daļa no augusta un daļa no janvāra. Vadība uzskata, ka grāmatvede rīkojas nepareizi un, aprēķinot vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai, jāņem vērā tikai «pilni nostrādāti mēneši», nosakot, ka tas ir periods no augusta līdz decembrim (kaut arī augusts nemaz nav «pilns» mēnesis). Kuram ir taisnība? Atbilde Jāatzīst, ka tas ir ļoti bēdīgi, ja vadība iejaucas grāmatvedības specifiskajos jautājumos, kuros grāmatvedis visbiežāk orientējas labāk. No otras puses, par grāmatvedības kārtošanu atbildīgā persona ir vadītājs! Ja uzņēmumā ir...

Vai darbiniekam (skolotājam), kas noslēdzis terminēto līgumu (aizvietojis skolotāju, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā), jāizmaksā atlaišanas pabalsts? Darbinieks tiek atlaists, pamatojoties uz DL 101. panta 1. daļas 8. punktu. Atbilde Atlaišanas pabalsta apmēri atkarībā no nostrādātā laika (gadiem) Darba likumā noteikti 112. pantā. Starp iemesliem, kad šāds pabalsts ir izmaksājams, minēts arī 101. panta (Darba devēja uzteikums) 1. daļas 8. punktā, kas skan šādi: 8) ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu (..). Tātad likums pieļauj darba devējam uzteikt darbu aizvietotājam, ja iepriekšējais darbinieks ir atjaunots darbā, nevis bijis attaisnotajā prombūtnē (bērna kopšanas atvaļinājums). Darbiniekus darbā parasti atjauno tiesa, ja tie bijuši prettiesiski atlaisti no darba. Proti, tas ir pavisam cits gadījums. Ar jūsu darbinieku bija noslēgts terminētais līgums, kurā norādīts noslēgtā līguma pamatojums. Šādu līgumu noteikumus regulē Darba likuma 44.–45. pants: Promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva...

Jautājums: 2019. gada 10. decembrī saņēmām avansa rēķinu 1200 EUR par celtniecības materiāliem, rēķins tika samaksāts daļēji 17. decembrī 800 EUR un atlikusī summa 2020. gada 7. janvārī. Kā šāds rēķins un tā apmaksa uzrādāma PVN deklarācijā? Atbildi sagatavoja Mg. oec. ILZE BIRZNIECE, sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle. Vairāk nekā 10 gadu pieredze nodokļu kursa mācīšanā. Ja par precēm 2019. gadā ir samaksāts daļējs avansa maksājums saskaņā ar preču piegādātāja 2019. gadā izrakstīto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu, bet atlikusī summa tiek samaksāta 2020. gadā, tad katrai darījuma vērtības daļai – sākotnējai un atlikušajai piemērojams savs PVN režīms, kas bija spēkā darījuma brīdī, tas ir, 2019. gadā samaksātai summai piemērojama apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība, bet 2020. gadā samaksātai summai piemērojama vispārīgā PVN maksāšanas kārtība. Pirmā darījuma daļa uzrādāma attiecīgajā 2019. gada decembra PVN deklarācijā, bet otrā darījuma daļa uzrādāma attiecīgajā 2020. gada janvāra PVN...

JAUTĀJUMS: Ko nozīmē pašrocīgi parakstīts dokuments? Vai tas nozīmē, ka elektroniski parakstīts dokuments neskaitīsies pašrocīgi parakstīts? Atbildi uz šo jautājumu sniedzis Valsts ieņēmumu dienests jau 2016. gada 21. septembra uzziņā "Elektroniski sagatavota rēķina atzīšana par grāmatvedības attaisnoto dokumentu". Elektronisko dokumentu likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Elektronisko dokumentu uzskata par pašrocīgi parakstītu arī tajos gadījumos, kad tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu ir vienojušās rakstveidā. Šādā gadījumā rakstveida vienošanās noformējama un parakstāma uz papīra vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.14punktā noteikts, ka preču piegādes dokumentu var neparakstīt, ja tas sagatavots elektroniski un darījuma puses (preču nosūtītājs un preču saņēmējs) to apliecinājušas (autorizējušas) kārtībā, kāda noteikta preču nosūtītāja un preču saņēmēja noslēgtajā līgumā par elektronisko datu apmaiņu un tās formātu. Līdz...

Jautājums: kādi dokumenti jāgatavo, lai uzskaitītu degvielas patēriņu, ja uzņēmums maksā nodokļus par vieglo automašīnu? Kas tādā gadījumā ir saimnieciskie un nesaimnieciskie izdevumi, vai jāraksta maršruts katru dienu un nobrauktie kilometri, vai pietiek ar odometra rādījumu mēneša sākumā un beigās un iegādāto degvielu? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 14.punktu pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā patērētās degvielas izmaksas, kas pārsniedz šā panta piektās daļas 5.punktā noteiktos limitus. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta piektās daļas 5.punktā noteikts, ka neatkarīgi no šajā pantā minētā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir izdevumi par transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) degvielu neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzeklim noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas...

Jautājums: Vai fiziskās personas maksātnespējas procesā jāmaksā viena trešdaļa no saviem ienākumiem? Vai ir kaut kas mainījies? Atbildi sniedz Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. No uzdotā jautājuma Maksātnespējas kontroles dienests secina, ka personai pēc būtības nepieciešams noskaidrot, vai fiziskās personas maksātnespējas procesā viena trešdaļa no saviem ienākumiem jāmaksā arī bankrota procedūras ietvaros, jo minētais jautājums 2019. gada nogalē ir raisījis virkni diskusiju, kā rezultātā veikti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tātad, sākot ar 2015. gada 1. martu, kad stājās spēkā likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā", tika noregulēts jautājums attiecībā uz to, ka fiziskai personai nav pienākuma bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Proti, Maksātnespējas likuma 140. panta 1. punkts paredz parādnieka tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Ar minētajiem grozījumiem tika veiktas izmaiņas Maksātnespējas likuma 137. panta 1. punktā, nosakot, ka maksātnespējas procesa administrators atver kontu uz sava vārda kredītiestādē vienīgi...

Jautājums: vai darba devējam ir obligāti jāpiešķir ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, ja darbiniekam ir tikko beidzies pārbaudes laiks vai darbinieks strādā pie darba devēja mazāk par sešiem mēnešiem? Atbildi sagatavoja Gita Oškāja, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs A. Kazačkovs un partneri Nē, darba devējam šādos gadījumos nav obligāti jāpiešķir darbiniekam ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Saskaņā ar Darba likuma 150. panta pirmo daļu darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. Tomēr tas nenozīmē, ka puses nevar vienoties, ka darbinieks izmanto daļu vai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pilnā apmērā, ja darbinieks pie darba devēja bijis nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem. Darba devējs jebkurā laikā ir tiesīgs uzlabot darbinieku tiesisko stāvoli. Attiecībā uz otro un katru nākamo darba gadu atvaļinājums var tikt piešķirts bez ierobežojumiem un uzreiz ar attiecīgā darba gada sākšanos....

Jautājums: Komersants izmanto vieglo transportlīdzekli tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un deklarējis valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Vai komersantam šī transportlīdzekļa degvielas patēriņa uzskaitei ir jānoformē maršruta lapas (ceļazīmes)? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests Transportlīdzekļa izmantošanu tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām komersants pierāda, kārtojot ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaiti, kurā norāda: transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, marku, modeli, dzinēja darba tilpumu; brauciena maršrutu, datumu, kā arī sākuma un beigu laiku un odometra rādījumu mēneša pirmajā un pēdējā dienā. Komersants uzskaiti kārto, izmantojot maršruta kontroles sistēmu, kura nodrošina ar katru braucienu saistīto datu fiksēšanu un saglabāšanu. Par maršruta kontroles sistēmu uzskata iekārtu, kas uztver globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) satelītu raidītos signālus un nosaka automobiļa koordinātas reālā laikā un vietā. Komersanta pienākums ir saglabāt maršruta kontroles sistēmas ierakstu datus (elektroniskā vai izdrukas formā) likumā „Par grāmatvedību” noteiktajos termiņos...

Jautājums: Atrodoties bezalgas atvaļinājumā, darbiniece saslima un viņai izrakstīta A lapa. Vai darbavietā šī lapa būtu jāapmaksā? Ja turpmāk tiks izsniegta arī B lapa, vai VSAA to apmaksās? Vai bezalgas atvaļinājums būtu jāpagarina par slimības periodu? Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla Bilance galvenā redaktore: Ja darbiniecei nepieciešams bezalgas atvaļinājums, darba devēja pienākums ir iesniegt VID ziņas ar kodu 50 (datums, ar kuru darba ņēmējam vai mikrouzņēmuma darbiniekam ir piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas). Savukārt, ja darbiniece saslimusi un par pirmajām desmit kalendāra dienām ir izsniegta A lapa, grāmatvedim jāvadās no likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. panta: Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu (..). No likuma teksta izriet, ka darba devējam nav pienākuma apmaksāt A...

Jautājums: Vai drīkst piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta trešās daļas 10. punktu un parādus neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, ja parādnieks - uzņēmums - ir likvidēts? Citā situācijā - parādnieki turpina savu darbību, parādu neapmaksā un paredzams, ka parāda atgūšana nebūs iespējama vai parāda atgūšanas izdevumi pārsniegs pašu parādu, tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Vai šīs summas ir jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē? Atbildi uzziņā* sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta otrās daļas 2.punkta b) apakšpunktā noteikts, ka šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē ietver nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9. pantu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un...

Jautājums: Vēlos ņemt atvaļinājumu no 15. līdz 28. jūnijam. Šajā laikā iekrīt divas svinamās dienas (Līgo un Jāņi). Mans ierastais darba laiks ir pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena un sestdiena. Atvaļinājums iekrīt no pirmdienas līdz nākamās nedēļas sestdienai (ieskaitot). No Darba likuma izriet, ka manam atvaļinājumam būtu jāpagarinās par divām kalendāra dienām. Pēc mana aprēķina, tas pagarināms par 28. un 29. jūniju, un 30. jūnijā ir jāstrādā. Darba devējs saka, ka nevarēs piešķirt papildu dienas šajā gadījumā. Lai mans atvaļinājums pagarinātos par divām dienām, pēc darba devēja teiktā, atvaļinājumam būtu jābūt līdz 29. jūnijam (pirmdienai). Tikai tad, ja es ņemšu atvaļinājumu tā, ka mana pēdējā atvaļinājuma diena ir 29. jūnijs (pirmdiena), atvaļinājums tiks pagarināts par divām dienām (30. jūnijs un 1. jūlijs). Vai šis apgalvojums ir pamatots? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja atvaļinājums prasīts līdz 28. jūnijam, tad 28. ir atvaļinājuma diena! Darbinieks vēlas atpūsties tieši šajās dienās....