JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteiks man neapliekamo minimumu par visu gadu, ja 2019. gadā biju nodarbināta pie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja un vienlaikus strādāju citā uzņēmumā, kas nav MUN (vai guvu citus ieņēmumus)? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jau trešo gadu ir spēkā šāda neapliekamā minimuma (Nmin) noteikšanas kārtība: divas reizes gadā VID nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu (periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un no 1. augusta līdz 31. decembrim). Tomēr, beidzoties taksācijas periodam, kad VID saņem informāciju par gada laikā katrai fiziskajai personai (FP) izmaksātajiem un ar IIN apliekamajiem ienākumiem, ir jāveic pārrēķins, kas nosaka precīzu diferencētā neapliekamā minimuma summu. Nodokļa (IIN) maksātājam šajā sakarā ir jāņem vērā daži nosacījumi: nosakot gada Nmin, VID summē visus faktiskos (nevis iepriekšējos periodos gūtos) personas ieņēmumus (bruto summas), arī tos, kam piemērotas mazākas IIN likmes; neņem vērā neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu...

JAUTĀJUMS: Uzņēmuma uzskaitē ir viena firma, kas vienlaikus ir gan debitors, gan kreditors. Vai jāsūta viens salīdzināšanas akts, attiecīgi uzrādot saldo (debeta vai kredīta konta pārsniegums) vai divi atsevišķi akti par debetā un kredītā esošajām saistībām? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Pirms ķeras pie gada pārskata sastādīšanas, ir jāveic visu uzskaitē esošo pozīciju inventarizācija. Tā ir klasika, un par to ir lietas kursā katrs grāmatvedis. Uzņēmumam ir jāizstrādā inventarizācijas nolikums, kurā ņemta vērā konkrētā biznesa specifika. Parasti uzņēmumiem jāinventarizē ne tikai materiālie aktīvi, bet jāpārliecinās par katras uzskaitē esošās pozīcijas patiesumu, tajā skaitā debitoriem un kreditoriem. Proti, jāiegūst apliecinājums, ka arī partneru uzskaitē uzrādīti tie paši dati. MK 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 156. punktā ir teikts: Debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem sabiedrības grāmatvedības reģistros un saskaņo (salīdzina) ar...

JAUTĀJUMS: Pirms Ziemassvētkiem firmas darbiniekiem tika izsniegtas dāvanas, kuru summa nepārsniedz likuma ierobežojumu. Tomēr preču iegādes dokumentā ir uzrādīta PVN summa (21%). Vai mums ir tiesības atskaitīt priekšnodokli? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore PVN likuma 1. pantā ir definēts dāvanas jēdziens šī likuma izpratnē: 10) mazas vērtības dāvana — prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15,00 eiro, izņemot preci vai pakalpojumu, kas ir attiecināms uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. No definīcijas izriet, ka maksimālā dāvanas summa, par kādu drīkst iegādāties dāvanu, ir 18,15 eiro (kopā ar PVN), bet uzskaitē dāvanas vērtība jāiegrāmato kā 15 eiro. Kur grāmatosim PVN — 3,15 eiro? Droši vien jūsu firmas saimnieciskā darbība (ar mērķi gūt peļņu) nav saistīta ar fizisko personu apdāvināšanu. Tādēļ likumsakarīgs ir jautājums par tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Atbilde uz šo jautājumu lasāma PVN likuma 92. pantā...

Kā skaidro Karina Matvejeva, Mg. iur., tiesību akti nosaka nodarbināto ārzemnieku (trešo valstu pilsoņu) minimālo mēneša bruto algas apmēru (norādāms kā iztikas līdzekļu avots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iesniedzamajā darba līgumā). Komercreģistrā reģistrētai amatpersonai, individuālajam komersantam un pašnodarbinātai personai tas pašlaik ir noteikts vismaz 2008 eiro apmērā, personai, kura iegūst Eiropas Savienības zilo karti, – vismaz 1506 eiro apmērā. Ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt Eiropas Savienības zilo karti un kurš tiks nodarbināts specialitātē (profesijā), ko Ministru kabinets iekļāvis to specialitāšu (profesiju) sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, – vismaz 1205 eiro apmērā. Savukārt citos ar nodarbinātību saistītajos pamatos (t.sk. vīza) uzturēšanas tiesības pieprasītājam ir jābūt noteiktai darba algai vismaz 1004 eiro apmērā. Ārzemniekiem, kuri ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu; Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi (turpmāk - Savienības pilsoņi), darba samaksas apmērs netiek regulēts. Vairāk par nosacījumiem un normatīvo regulējumu ārzemnieku nodarbināšana Latvijā var lasīt...

JAUTĀJUMS: Ja darbiniekam par darbnespēju bija izsniegta A lapa, kuru apmaksā darba devējs, kādā termiņā grāmatvedim tā ir jāaprēķina un jāapmaksā? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Darbnespējas lapas apmaksu par periodu, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām, no pirmās darbnespējas dienas regulē likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pants. Savukārt šā panta pirmās daļas pēdējā teikumā ir teikts: slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba likuma 69. panta pirmajā daļā teikts: "Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī." Tas nozīmē, ka A lapa tiek apmaksāta kopā ar kārtējām izmaksām pārējiem darbiniekiem. No teiktā secināms, ka grāmatvedim nav pienākuma izmaksāt slimības naudu tajā pašā vai nākamajā dienā pēc A lapas slēgšanas. To drīkst darīt, ja tas īpaši neapgrūtina grāmatvedi (piemēram, steidzami...

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un fizisko personu, kura reģistrējusi saimniecisko darbību (saimnieciskās darbības veicējs), un nav konstatētas algas nodokļa pazīmes, tad: komersants (Pasūtītājs): izmaksā atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes, nodokļus neieturot; iesniedz “Paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām” ar kodu "2008" līdz nākamā gada 1. februārim, izņemot individuālo komersantu (IK). Savukārt fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicēja: saņemto atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes iekļauj savos saimnieciskās darbības ieņēmumos; no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķina un nomaksā nodokļus un iesniedz atskaites. Pārliecināties par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, iespējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē. No ienākuma no saimnieciskās darbības maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN: 20 % - gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23 % - gada ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro; 31,4 % - gada ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro. VSAOI:...

Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumu regulē Civillikums (2212. pants). Uzņēmuma līguma puses ir pasūtītājs un uzņēmējs, un uzņēmējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp juridisku personu - Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un fizisko personu, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, tad komersants (Pasūtītājs): atbild par nodokļu nomaksu no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi un pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID); reģistrē cilvēku kā darba ņēmēju, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no atlīdzības; uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN) nemaksā, jo nav darba attiecību (darba līguma). Ienākumam no uzņēmuma līguma izmaksas vietā piemēro šādas nodokļa likmes: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) IR iesniegta algas nodokļa grāmatiņa: 20 % mēneša ienākumam līdz 1667 eiro; 23 % mēneša...

Darbinieks uzteica darbu, un atklājās, ka jāaprēķina kompensācija par trīs gadus neizmantoto atvaļinājumu. Izlasīju, ka juristi iesaka iepriekšējo gadu kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piesaistīt to gadu darba samaksai, jo parasti tā būtiski atšķiras no pēdējā perioda algas. Vai grāmatvedis drīkst tā rīkoties? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jāsaka, ka šāda ideja ir loģiska un pamatota, jo algām tiešām ir tendence ar laiku palielināties (protams, var būt arī otrādi). Vienīgais šķērslis — nedz Darba likumā (DL), nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums) diemžēl nav piedāvāts algoritms, kā grāmatvedim būtu jārīkojas šādās situācijās. Patlaban DL ir noteikts, ka vidējā izpeļņa (kas nepieciešama tajā skaitā atvaļinājuma un kompensācijas par to aprēķinam) nosakāma no ieņēmumiem (alga, piemaksas, prēmijas), kas gūti «pēdējos sešos kalendāra mēnešos». Pirmais secinājums: grāmatvedim (jo viņš labāk orientējas likumdošanā) būtu jāpaskaidro vadītājam, ka darbiniekiem noteikti regulāri jāpiešķir atvaļinājumi. Atvaļinājums ir ne vien...

Jautājums: Aprēķinot atvaļinājuma naudu avansā (decembrī (par decembri un janvāri) vai jūlijā (par jūliju un augustu) un izmaksājot to kopā ar darba algu par nostrādāto laiku pirms atvaļinājuma (decembrī vai jūlijā), tiek ieturēts un samaksāts budžetā IIN no visas summas. Par atvaļinājuma pirmo mēnesi problēmu nav, jo ir zināms piemērojamais neapliekamais minimums. Tomēr šajā brīdī vēl nav zināms prognozētais neapliekamais minimums par nākamo mēnesi (par janvāri vai par augustu). Ja atvaļinājuma lielākā daļa ir otrajā mēnesī, tad, atgriežoties no atvaļinājuma, darbiniekam tiek apmaksātas dažas nostrādātās dienas. Sakarā ar to, ka no atvaļinājuma naudas jau ir samaksāts IIN, nepiemērojot minimumu, rodas tāda situācija, kad prognozētais minimums ir lielāks nekā summa, kas ar to ir jāsamazina. Piemēram, par otrā atvaļinājuma mēneša pēdējām dienām aprēķināta alga 90 eiro apmērā, bet VID paziņotais minimums ir 120 eiro. Samazinot algas summu ar VSAOI — 9,90 un minimuma summu, iegūst –39,90 eiro. Kā rīkoties ar negatīvo rezultātu? Atbildi...

Jautājums: Vai normālais darba laiks tam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, atšķiras no tāda darbinieka normālā darba laika, kas strādā astoņas stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai? Jautājums radās sakarā ar to svētku dienu apmaksu, kas sakrīt ar darbinieka darba dienu, bet darbinieks tajā nestrādāja. Biroja darbiniekiem darba dienas ir no pirmdienas līdz piektdienai un skaidri redzams, kura svētku diena ir jāapmaksā, taču summētajā darba laikā strādā pēc grafika, savukārt grafiku var sastādīt, «apejot» svētku dienas. Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Visbiežāk darbiniekam līgumā ir noteikts normālais darba laiks, strādājot no pirmdienas līdz piektdienai (ir arī citi varianti), un tas definēts Darba likuma 131. pantā: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Normālais darba laiks minēts arī MK noteikumos Nr. 656 «Noteikumi par minimālās...

JAUTĀJUMS: Kā rēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ja darbinieks nodokļu grāmatiņu ir atzīmējis VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) mēneša vidū, uzsākot darba attiecības, vai pārtraucis darba attiecības mēneša vidū? Atbild Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja darbinieks aiziet no darba mēneša vidū un šajā darbavietā viņam bija iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (ANG), grāmatvedis aprēķinātai darba samaksai piemēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto (vai darbinieka noteikto) neapliekamo minimumu un ienākuma nodokli 20% apmērā. Gan minimumu, gan atvieglojumus (par apgādājamajām personām vai invaliditāti, ja uz to ir tiesības) piemēro proporcionāli darba attiecību kalendāra dienu skaitam. Ar darba attiecību periodu vienīgi nav «jāsaskaņo» darba samaksas summa: progresīvo nodokļa likmi (20% vai 23%) piemēro ienākumam, nedalot to proporcionāli dienu skaitam, par kuru šis ienākums tiek izmaksāts. Ja darba samaksa mēnesī pārsniedz 1100 eiro, piesardzības dēļ no minimuma būtu jāatsakās, bet, ja pārsniedz arī 1667 eiro, tad šai darba samaksas daļai būtu jāpiemēro IIN...

Jautājums: “Firma neparaksta rēķinu par sniegtiem pakalpojumiem jau no jūlija, it kā ir kaut kādas pretenzijas, bet uz piedāvājumu satikties un izrunāt pretenzijas neatsaucas. Rakstiski nekādas pretenzijas nav saņemtas. Uzrakstījām atgādinājumu, kurā minējām, ka parāda nesegšanas gadījumā norādītajā termiņā informācija par parādnieku tiks iekļauta NEMAKSĀTĀJU publiskajā reģistrā. Vai mēs esam tiesīgi iekļaut reģistrā firmu, ja parakstīta rēķina mums nav? Bija noslēgts rakstisks līgums, un līguma tekstā ir teikts: “1. Pasūtītājam ir pienākums parakstīt un atdot Izpildītājam pieņemšanas-nodošanas aktu piecu (5) darbadienu laikā. Atsakoties no pieņemšanas, Pasūtītājam iepriekš minētajā termiņā ir jāiesniedz Izpildītājam rakstiski motivēti pamatojumi. Pasūtītāja pienākumi: savlaicīgi finansēt Līguma objektu Līgumā norunātajā apjomā un kārtībā; saskaņot vai noraidīt ar saviem pamatojumiem Izpildītāja iesniegtos pieņemšanas-nodošanas aktus un rēķinus piecu (5) darbadienu laikā. Pēc termiņa notecēšanas tiek uzskatīts, ka Pasūtītājs ir tos saskaņojis; pēc iespējas drīzāk informēt Izpildītāju par darbā atklātajām kļūdām un/vai trūkumiem.” Pierādījums, ka darījums noticis, ir būvobjekta nodošana ekspluatācijā un...

Lai neiekultos nepatīkamā situācijā, nevajadzētu sadarboties ar īpaši negodprātīgu partneri. Bilancē Nr. 12 (2019 g., 456) rakstā par inkaso un nodokļu parādu atmaksas grafiku (26. lpp.) bija aprakstīta situācija, kad firmai debitorei tā vietā, lai maksātu piegādātājam par saņemto preci, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu nācās maksāt firmas kreditores uzkrātos nodokļu parādus. Droši vien dienestam bija pamats uzskatīt, ka šī firma saņems samaksu, bet «pazudīs», nenorēķinoties par saistībām pret budžetu. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumos 60. pantā 1. daļas papildinājums paredz pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, un no 2020. gada 1. janvāra tas izteikts šādi: Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (kaut arī likuma tekstā šī persona tiks dēvēta par valdes...

Jautājums: Uzņēmums ar fizisko personu slēdz uzņēmuma līgumu, bet, pārbaudot VID datubāzi, ir konstatēts, ka vienlaikus tā ir reģistrēta kā nekustamā īpašuma iznomātāja, kas maksā IIN 10% apmērā. Kādi nodokļi maksājami no uzņēmuma līguma? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, tad, slēdzot līgumu par saviem pakalpojumiem, tā izraksta rēķinus, saņem ieņēmumus, uzskaita izdevumus, kas nodrošināja šo ieņēmumu gūšanu, un ir atbildīga par nodokļu nomaksu. Ja fiziskā persona vēlas izīrēt vai iznomāt nekustamo īpašumu, tai ir pienākums pirms minētās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējai (SDV). Savukārt fiziskā persona, kura ir reģistrējusies VID kā SDV, var izvēlēties šādus nodokļu maksāšanas režīmus: maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā no saimnieciskās darbības ienākuma, ko nosaka kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību (20% no ieņēmumu summas līdz 20 004 eiro, 23% no pārsnieguma summas līdz 62 800 eiro...

Jautājums: Vai darbiniekam obligāti rakstveidā jānoformē atskaite par komandējumā paveikto un iztērētajiem līdzekļiem? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ka darbiniekam (vai citai nosūtītai personai) būtu jāraksta atskaite par padarīto komandējuma laikā (arī ar negatīvu rezultātu), šo jomu regulējošajos Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (turpmāk -MK noteikumi Nr. 969) tieši nav minēts. Tomēr tas nenozīmē, ka persona, atgriežoties no komandējuma, naudas izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus var iesniegt tieši grāmatvedim. Netieši pienākums sniegt atskaiti rakstveidā izriet no vairākiem minēto noteikumu punktiem, kur procesā jāiesaistās institūcijas vadītājam. Tas arī nozīmē, ka vadītājam jāakceptē (rakstiski jāapliecina piekrišana) izdevumi, kas noteikumos izteikti vispārinātā izteiksmē. Piemēram, vadītājs dod atļauju grāmatvedim apmaksāt ceļa (transporta) izdevumus (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti) šādos gadījumos: pārbraukšanas izdevumus līdz komandējuma vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai darba (dienesta) vietai. Ar institūcijas vadītāja atļauju darbiniekam var atlīdzināt pārbraukšanas izdevumus...