JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija sniedz atbildi uz jautājumu, vai Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets – OFAC) sankcijas ir tieši piemērojamas tāpat kā nacionālās, ANO un ES sankcijas? ASV OFAC sankcijas ir jāievēro, ja uzņēmums nevēlas risku, ka pret to, tā īpašniekiem vai amatpersonām ASV nosaka sekundārās sankcijas vai veic citus pretpasākumus. Latvijas finanšu iestādes ievēro ASV OFAC sankcijas un neveic finanšu darījumu starpniecību (pārskaitījumus), ja līdzekļu saņēmējs vai nosūtītājs atrodas ASV OFAC sankciju sarakstā, un tas var ietekmēt iespēju izpildīt ar šādu sankciju subjektu noslēgtus līgumus. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kā kompetentā institūcija nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts (NATO) noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses, kā arī nosaka finanšu un kapitāla...

Jautājums: Vislielākie uzrēķini no nodokļu kontroles pasākumiem ir tieši PVN jomā. Galvenais riska faktors šeit ir sadarbība ar šaubīgiem darījumu partneriem. VID apgalvo, ka pirms audita uzsākšanas informējot uzņēmumu par šādiem darījumu partneriem. Kā notiek šī informēšana? Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: "Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā pusotra gada laikā attiecībā uz nodokļu kontroles pasākumiem ir aktīvi iedzīvināts princips “Konsultē vispirms!”. Pirms audita uzsākšanas mēs faktiski vienmēr runājam ar auditam atlasīto uzņēmumu. Vienīgais gadījums, kad tas varētu nenotikt, ir tad, ja mums ir lielas aizdomas par to, ka nākamais solis jau varētu būt kriminālprocess - tad jārīkojas operatīvi, citādi iespējams zaudēt pierādījumus. Šajā ziņā uzņēmumi netiek šķiroti pēc to lieluma. Pirms audita mēs vienmēr runājam ar klientu, izstāstām, kāpēc esam tik tālu nonākuši, kādu riska informāciju saskatām un dodam iespēju līdz audita uzsākšanai uzņēmumam labot situāciju, mainīt uzvedību. Mūsu mērķis nav veikt uzrēķinus, lai kādi mīti uzņēmumu...

Jautājums: Vai ir situācijas, kad darba devējam nav pienākuma izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi uz šo jautājumu žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" sniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists un konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Darba devējam jāmudina darbinieks doties atvaļinājumā un jāinformē par sekām, ja to nedarīs Augstākās tiesas Senāts nesenā spriedumā, atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesas judikatūru, lēmis, ka “kompensēšanu attiecinot uz visām neizmantotajām atvaļinājuma dienām neatkarīgi no tā, vai darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ, tiek veicināts EST judikatūrā atzītajai Direktīvas 2003/88 7.panta interpretācijai pretējs rezultāts - darbinieks var mērķtiecīgi neizmantot atvaļinājumu, lai saņemtu finansiālu kompensāciju, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.” K. Rācenājs atgādina, ka darbiniekam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums doties atvaļinājumā, un tiesai, skatot šāda veida strīdus, ir jāpārliecinās, vai darbiniekam bija faktiska iespēja atvaļinājumu izmantot, kā arī, vai darba devējs ir...

Jautājums: 2017. gada 1. novembrī darbinieks atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet jau 6. novembrī viņam iestājās pārejoša darbnespēja, kas turpinājās līdz 2018. gada 7. maijam. No 2018. gada 15. maija ar darbinieku ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu. 2017. gada novembrī darbiniekam bija aprēķināta darba alga par četrām nostrādātām dienām 79,55 eiro, un 2017. gada decembrī bija aprēķināta prēmija (par 2017. gada rezultātiem) 449,95 eiro. Darba devējs vidējo izpeļņu aprēķināja šādi: 79,95 eiro (darba algu) dalīja ar četrām dienām (kad darbinieks bija darbā) un prēmiju 449,95 eiro dalīja ar 148 dienām sešu mēnešu periodā. Darba devējs par šādu aprēķinu paskaidroja, ka prēmija bija izmaksāta, pieņemot, ka darbinieks būtu nostrādājis veselu gadu, līdz ar to prēmija dalīta ar 148 dienām (piemērojot DL 75. panta 1. daļu). Darbinieks nepiekrita šādam aprēķinam un iesniedza pieteikumu tiesā. Nedz darba līgumā, nedz darba koplīgumā vidējās...

Jautājums: Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu par divām kalendāra nedēļām, ja tas sākas 2019. gada 16. decembrī? Kuras dienas būtu jāapmaksā, un kad jāatgriežas darbā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Kļūst arvien populārāk ņemt atvaļinājumu no decembra vidus, lai tas turpinātos janvārī. Domājams, ka tas ir saistīts ar darbinieku informētību par to, ka atvaļinājums par tajā periodā esošajām svētku dienām pagarināms, kā arī ar to, ka svētku dēļ rodas arī papildu apmaksājamās dienas. Diemžēl otrais arguments šajā gadā nedarbojas, jo «liekas» apmaksājamās dienas parasti rodas gadījumos, kad svētki sakrīt ar brīvdienām (ir arī citi varianti). Šogad visas svētku dienas minētajā periodā ir tieši darba dienās (sk. kalendāra fragmentu), tādēļ atvaļinājuma divās nedēļās (ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks) apmaksāto dienu skaits ir desmit. Savukārt grāmatvežus vairāk mulsina aprēķinu rezultāts: bieži algas un atvaļinājuma kopsumma (decembrī vai janvārī) iznāk mazāka par darbinieka mēneša algu. Sakarā ar to, ka...

Jautājums: Vai ir iespējams atsevišķi identificēt situācijas, kad uzņēmums riska zonā un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes uzmanības lokā nonāk tieši grāmatveža pieļauto kļūdu un pārkāpumu dēļ? Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: "Audits un citas lielās nodokļu pārbaudes parasti netiek uzsāktas tikai kļūdu dēļ. Kļūdas tiek analizētas pirmā līmeņa pārbaudēs - datu ticamības novērtējumos. Bieži konstatējam, ka atšķiras darījuma partneru vienam par otru sniegtā informācija. Sākot pētīt situāciju, konstatējam, ka viens darījumu deklarējis vienā periodā, otrs - citā. Izplatīts pārkāpums ir tas, ka tiek kavētas deklarāciju iesniegšanas - nezinu, kurā gadījumā tā ir grāmatvežu atbildība un kurā gadījumā pašam grāmatvedim šie dokumenti netiek iesniegti laikā. Tāpat uzņēmumi praktizē iesniegt deklarāciju ar vieniem datiem un pēc tam tos labot. Reizēm nav saprotams, kā var būt, ka uzņēmums vienu deklarāciju labo sešas, septiņas, dažreiz pat divpadsmit reizes. Vai nu grāmatvedībā ir tik liels haoss, vai arī notiek...

Jautājums: Vai es, topošais uzņēmējdarbības un vadības maģistrs (2. kurss) un piecus gadus strādājošs grāmatvedis, varu pretendēt uz grāmatveža licences saņemšanu? Strādāju vienā uzņēmumā uz darba līguma pamata un citā uzņēmumā vēlos turpināt strādāt par ārpakalpojumu grāmatvedi. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Prasības un noteikumi ārpakalpojumu grāmatvežiem ir vienādas neatkarīgi no apkalpojamo uzņēmumu skaita vai šo uzņēmumu skaitliskajiem rādītājiem. Pamatā tā ir izglītība un pieredze. Normas pagaidām nav stājušās spēkā, bet likumdevējs patlaban izteicis viedokli, ka likuma «Par grāmatvedību» grozījumos jāiekļauj vairākas radnieciskas specialitātes (izglītības), proti, tie varētu būt finansisti, ekonomisti u.tml. Konkrēti speciālisti būs zināmi vien tad, kad grozījumi stāsies spēkā. Jebkurā gadījumā Jums paliek iespēja slēgt darba līgumu arī otrajā darbavietā un veikt darbu brīvajā laikā, jo patlaban arvien vairāk sabiedrībā gūts atbalsts strādāšanai attālināti.

Jautājums: Ja darbiniekam ir summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, kā jāskaita virsstundas: 1) ja šajos mēnešos bija slimības lapa vai atvaļinājums; 2) ja darbinieks pieņemts darbā, piemēram, 6. janvārī vai 20. maijā (pārējiem darbiniekiem skaitu pa kvartāliem)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Darba likuma (DL) 140. panta trešajā daļā noteikts, ka summētā darba laika gadījumā parasti par «pārskata periodu» tiek uzskatīts viens mēnesis (normāla darba laika gadījumā — mazliet savādāk, sk. turpmāk). Tomēr darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem (tātad drīkst arī par diviem mēnešiem), bet darba koplīgumā — ne ilgāku par 12 mēnešiem. Likumā nav noteikts, ka vairāku mēnešu pārskata periodam jāsākas tieši no janvāra, kā arī neuzskatu, ka garāki periodi ir ieteicami visiem pēc kārtas. Papildus darba līgumā iepriekš norunātajām stundām var gadīties nostrādāt jebkuram darbiniekam jebkurā darba laika uzskaites režīmā....

Jautājums: SIA reģistrēta 26.04.2019. — mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs. Saimnieciskā darbība notiek Vācijā. Uzņēmuma vadība (vienīgais valdes loceklis) arī atrodas Vācijā. Uzņēmumam izveidojas pastāvīgā pārstāvniecība Vācijā, piešķirts nodokļu maksātāja numurs un atsūtīts grafiks uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumiem no paredzētā apgrozījuma un citiem nodokļiem, kuri jau tiek maksāti. Līdz 15.10.2019. jāsniedz mikrouzņēmumu nodokļa pārskats. Vai arī Latvijā jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis no apgrozījuma? Vai pārskatā jāliek nulles, tā kā ieņēmumi attiecas tikai uz pārstāvniecību (Vāciju)? Atbildi sagatavoja Oskars Springis, Nordstern LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 5. punktu: «5) apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi». MUN likuma 5. panta otrā un trešā daļā noteikts: (2) Ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. (3) Mikrouzņēmumu nodokli aprēķina, mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar šā likuma 6. pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Mikrouzņēmumu nodoklis...

Jautājums: Kā aprēķināt slimības lapas naudu un algu augustā, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks (50 stundas mēnesī atvēlētas konkrēta darba apjoma izpildei), t.i., kuras darbnespējas dienas vai stundas būtu jāapmaksā, ja tās tiek uzskaitītas summāri pēc fakta? Pēdējos sešos mēnešos nostrādātas 300 stundas un darba samaksas kopsumma — 4500 eiro. No augusta ir noteikta mēneša alga — 500 eiro. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Maternitātes un slimības apdrošināšanas likuma 36. pantu darba devējs darbnespējas periodā var apmaksāt gan darbiniekam strādāšanai paredzētās darba dienas, gan stundas. Konkrētu aprēķinu apgrūtina tas, ka darbiniekam nav noteikts, kurā dienā darbs būtu veicams. Šādos gadījumos darba devējam jāizstrādā individuāla metodika, apkopojot DL esošās normas, un darba līgumā jāatsaucas uz to. Kā variantu piedāvāju turpmāk minēto. Jebkurā gadījumā aprēķinam vispirms ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, un šajā gadījumā būtu pamatoti izmantot algoritmu, kas DL noteikts summētam darba laikam. Pirmā slimības lapa (A)...

Jautājums: Atvaļinājums piešķirts no 27.04.2019. līdz 13.05.2019. Pa vidu ir svētku dienas — 1., 4., 12. maijs. Cik dienu ir jāapmaksā šajā periodā? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Ticamāk, atvaļinājums ir piešķirts uz divām kalendāra nedēļām no 27. aprīļa. Tā laikā tiešām ir trīs svētku dienas, un uz to rēķina atvaļinājuma periods tiek pagarināts. Pagarināšana ir spēkā vienmēr, neatkarīgi no tā, kurā dienā svētki ir iekrituši (2010. gada tiesu prakse). Vispirms skaitām 14 kalendāra dienas (sk. tabulu). Pieliekot punktu 13. maijam, skatām darbinieka darba dienas šajā periodā (pieņemot, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks 8 st./40 s.) Parasti divās nedēļās mēdz būt 10 darba (tātad apmaksājamās) dienas, bet, ja iekrīt svētku dienas, tad apmaksājamo dienu var būt vairāk. Kā veidojas liekā apmaksājamā diena? Ja svētku diena iekrīt darba dienā, tad šajā nedēļā faktiski tiek apmaksātas 4 darba dienas, bet pagarinājumā — vēl viena diena. Rezultātā — atvaļinājums...

Jautājums: Ja darba brauciens vai komandējums iekrīt brīvdienās (piemēram, no ceturtdienas līdz otrdienai), vai par brīvdienām ir jāmaksā komandējuma nauda? Darbinieks brīvdienās nav veicis darba pienākumus, vienkārši palicis uz vietas, lai atsāktu darbu no pirmdienas. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Darba likuma 52. panta 4. daļu: Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Savukārt saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 969 par katru komandējumā pavadīto dienu ir izmaksājama dienas nauda (21.2 punkts) un darba braucienā tiek segti papildu izdevumi (42. punkts), kas rodas darba specifikas dēļ (dienas naudas apmērā). Ja komandējums vai darba brauciens sakrīt ar brīvdienām un darbinieks tajās dienās netiek «atsaukts mājās», tad vadībai ir jāpamato, kāpēc darbiniekam nepieciešams atrasties citviet. Piemēram, tieši brīvdienās notiek kāda izstāde, tikšanās vai konference, darba uzdevuma izpilde prasa darbiniekam būt klāt procesa...

Jautājums: Kā iegrāmatot un sakārtot grāmatvedībā pārmaksāto darba algu, ja darbinieks, aizejot no darba, atsakās to atmaksāt? Vai gadījumā, ja darbiniekam izmaksāts avanss, bet darbinieks, neuzsākot darbu, pārtrauc darba attiecības, tātad nostrādāto stundu nav, bet avanss izmaksāts, tātad darba devējam ir zau­dējumi? Vai, norakstot šo summu zaudējumos, tā arī jāapliek ar UIN? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore No jautājuma nav iespējams secināt par abu situāciju pirmsākumiem, proti, kā rezultātā tās izveidojušās. Ja pārmaksa (vai izsniegtā avansa summa) ir izveidojusies grāmatveža kļūdas dēļ, tad ieturēšanai no darbinieka darba samaksas abos gadījumos ir nepieciešama darbinieka piekrišana. Pamatojums ir Darba likuma (DL) 78. pants “Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām”: (1) Ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu: 1) summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt...

Jautājums: Vai, aprēķinot atvaļinājuma naudu par mēneša daļu, izmaksātajai summai būtu jāpiemēro neapliekamais minimums? Darbiniekam piešķirts atvaļinājums aprīlī uz divām kalendāra nedēļām un pirms atvaļinājuma izmaksāta gan atvaļinājuma nauda, gan alga par nostrādāto laiku. Pēc atvaļinājuma darbiniekam aprīlī vēl ir jānostrādā dažas dienas. Vai būtu pareizi, ka neapliekamais minimums par aprīli tiks piemērots, veicot gala aprēķinu, mēnesim beidzoties, nevis katrā atsevišķā aprēķinā (proporcionāli kalendāra dienām)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Sakarā ar to, ka neeksistē ne Ministru kabineta noteikumi, ne metodiskais materiāls, kas skaidrotu šo vai līdzīgus jautājumus, varam izteikt tikai viedokli. Parasti ir tā, ka grāmatveži vairāk uztraucas par firmas (par saimnieka) naudu nekā par savējo. Par normu ir jāuzskata situācija, kad grāmatvedis veic aprēķinus pēc tam, kad ir saņemta nostrādātā laika tabele un neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošana ir pamatota (bez variantiem). Arī šādā gadījumā var sastapties ar darba laika uzskaites kļūdām un izrādīsies, ka jāveic pārrēķins. Tomēr...

Jautājums: Darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, turklāt tas nav regulārs. Gan darba dienu skaits, gan darba stundu skaits nedēļā ir atšķirīgs. Kā šādām personām rēķināt atvaļinājuma naudu vai kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Veicot aprēķinus, kuros tiek izmantoti vidējie lielumi, Darba likums prasa tos noteikt pēdējo sešu mēnešu periodā. Normālais un faktiski nostrādātāis laiks, kā arī atlīdzība ir parādīta tabulā. Stundas vidējā izpeļņa = 2760/552 = 5 eiro/stundā. Dienas vidējā izpeļņa = 2760/92 = 30 eiro/dienā. Tajās dienās, kad darbinieks faktiski strādāja, tam tika maksāts 5 eiro stundā, un viņa dienas vidējā izpeļņa tiešām bijusi 30 eiro. Diemžēl šos vidējos rādītājus nav iespējams izmantot, aprēķinot atvaļinājuma naudu, jo nav saprotams, cik darbiniekam būtu bijis jāstrādā dienu vai stundu atvaļinājuma periodā (tie vienmēr bijuši dažādi atkarībā no darba apstākļiem). Loģiski būtu pieņemt, ka darbinieka atvaļinājumu apmaksātu tādā pašā proporcijā, kā viņš bija noslogots strādājot: 92...