JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Vai individuālajam komersantam jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis par personīgās automašīnas lietošanu? Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Individuālajiem komersantiem par personīgo vieglo automašīnu lietošanu saimnieciskajā darbībā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN) nav jāmaksā. Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11. pantu nodoklis ir jāmaksā, ja automašīna ir: 1. individuālā komersanta firmas (nevis personīgajā) īpašumā vai turējumā (tas rakstīts tehniskajā pasē); 2. tiek lietota uz darba attiecību pamata. Tas attiecas uz IK darbinieku mašīnām, jo pašam individuālajam komersantam nav jāslēdz darba līgums ar savu IK firmu; 3. patapinājumā no kādas citas personas un automašīna tiek lietota vairāk kā 15 dienas kalendārajā mēnesī. IK no sevis nekas nav jāpatapina, jo viņš kā fiziska persona izmanto savu personīgo mantu saimnieciskās darbības veikšanai. Joprojām ir spēkā likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.5 panta norma, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji uz izdevumiem drīkst...

Jautājumi. Kā PTAC vērtē šos topošos grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā? Kā topošie grozījumi mainīs patērētāju un negodīgu komersantu un arī PTAC attiecības - ja iespējams, lūdzu, miniet konkrētu piemēru, kāds būtu kādas konkrētas negodīgas komercparakses situācijas risinājums pašlaik un kāds būtu risinājums pēc grozījumu pieņemšanas (piemēram, kādu sodu var uzlikt negodīgajam komersantam, kādas sekas viņa biznesam, ko saņem pakalpojuma saņēmējs, kādas ir PTAC iespējas ietekmēt situāciju un galaiznākumu utt.)? Uz plz.lv jautājumiem atbild Ilze Žunde, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante. PTAC pozitīvi vērtē grozījumus, jo tie ļaus uzlabot un optimizēt uzraudzības iestāžu darbu, novēršot šobrīd praksē konstatētās problēmas. Grozījumi ļaus efektīvāk novērst patērētāju tiesību pārkāpumus negodīgas komercprakses jomā, piemēram, paredzot plašākās iespējas uzraudzības iestādei piemērot labprātīgus pasākumus negodīgas komercprakses pārkāpumu novēršanai, bet vienlaikus paredzot iespējas piemērot lielākas sankcijas pārkāpējiem gadījumos, kad pieļautie pārkāpumi ir nodarījuši vai var nodarīt ļoti būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm...

Jautājums. Vai ir jāuzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklerācijā 2. pielikumā darījumi, kad vienīgais valdes loceklis ir pircis preces saimniecības vajadzībām par skaidru naudu (mēneša beigās tiek iesniegts avansa norēķins un uzņēmums samaksā no kases). Gada beigās uzņēmums nav pilnībā norēķinājies par avansa norēķiniem un ir palicis parādā valdes loceklim? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Jautājumā minētajā situācijā gada beigās sabiedrība nav norēķinājusies ar fizisko personu par tās veiktajiem maksājumiem, līdz ar to sabiedrībai izveidojas parāda saistības pret šo fizisko personu. Gadījumā, ja sabiedrībai ir bijis darījums ar personu, kas ir uzskatāma par saistītu personu (sabiedrības īpašnieks), tad attiecībā uz šādu darījumu ir saistošas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta normas, un attiecībā uz darījumu ar saistītu personu aizpilda deklarācijas 2.pielikumu „Darījumi ar saistītiem uzņēmumiem (personām)”. Termins „ar uzņēmumu saistīta persona” ir definēts likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piektajā daļā.

Jautājums. Kādi rādītāji liecina par to, ka uzņēmumam ir ievērojamas finansiālās grūtības un kādi rādītāji norāda uz to, ka finanšu problēmas nav aiz kalniem un ka, neveicot uzlabojumus, situācija uzņēmumā var pasliktināties un ka uzņēmumam draud maksātnespēja? Atbilde uz šo jautājumu atrodama Rutas Šneideres grāmatā Finanšu analīzes metodes uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai. Rādītāji, kuri liecina par ievērojamām finansiālām grūtībām uzņēmumā: - krasa uzņēmumā esošo naudas līdzekļu daudzuma samazināšanās; - pastāvīgi zemi likviditātes koeficienti; - hronisks apgrozāmo līdzekļu trūkums; - pastāvīga nespēja pildīt savas saistības pret kreditoriem; - regulāri zaudējumi no pamatdarbības; - augsts debitoru īpatsvars: - debitoru un kreditoru apjomu krasas atšķirības; - pārlieku liela ilgtermiņa ieguldījumu finansēšana ar īstemiņa saistībām; - saistību apjoma palielināšanās un pietuvošanās aktīvu kopējai vērtībai; - pārāk lieli krājumu apjomi; - finanšu pārskatu nodošanas termiņu un nodokļu maksājumu pastāvīga kavēšana. Rādītāji, kuru esamība nedod pamatu uzskatīt uzņēmuma stāvokli par kritisku, tomēr tie liecina, ka, neveicot uzlabojumus, situācija var...

Jautājums. Sakarā ar darbinieka nāvi, vai var darbiniekam aprēķināto kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu un bēru pabalstu izmaksāt faktiskajam dzīvesbiedram (kurš nav ne radinieks, ne laulātais), kurš uzrāda miršanas apliecību un pēc mutvārdu informācijas kārto visas apbedīšanas lietas? Kā plz.lv paskaidroja Tieslietu ministrijā, runājot par mantojuma tiesībām, Civillikumā nav tāda termina kā faktiskais dzīvesbiedrs. Ir termini laulātais un radinieki, kas nozīmē, ka vispirms uz konkrētā cilvēka mantojumu pretendē laulātais bet, ja laulātā nav, tad – viņa radinieki. Līdz ar to no mantojuma tiesību viedokļa nav pamata kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu izmaksāt faktiskajam dzīvesbiedram.

Savu viedokli par to, vai vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešami papildu dokumenti, pauž Inguna Leibus Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Maija beigās VID sagatavoja skaidrojumu par MK 21.10.2003. noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.1 un 8.2 punkta piemērošanu nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Atsaucoties uz MK 20.03.2007. noteikumu Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 8.4.apakšpunktu, VID norāda, ka ierakstus saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā par skaidras naudas pirkumiem drīkst izdarīt: 1) pamatojoties uz kases čeku, kas satur visus attaisnojuma dokumenta rekvizītus un informāciju (atbilstoši MK 2.05.2007. noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 56.punktam) vai 2) pamatojoties uz kases izdevumu orderi, kuram pievienoti kases čeki, ja šie čeki neatbilst attaisnojuma dokumenta prasībām (atbilstoši MK 21.10.2003. noteikumu Nr.585 8.1 un...

Savu viedokli par to, kāda Latvija izskatās starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumā, izsaka Indra Cimermane, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektore. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) jau vairākkārt ir aicinājusi FM samazināt PVN likmi pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem. Aplūkojot situāciju citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, secinām, ka tikai trīs valstīs bez Baltijas valstīm nav samazinātās PVN likmes pārtikas precēm, parējās 22 valstis ir piemērojušas samazināto PVN likmi robežā no 0% līdz 12%. LOSP apzinās, ka valdība, Finanšu ministrija šo informāciju zina, tādēļ jo lielāks ir jautājums- kādēļ nekas netiek darīts? (Citu valstu PVN pamatlikme un samazinātā PVN likme pārtikai- tabula Nr.1) Mūsu zemnieki un LOSP dalīborganizācijas ir neizpratnē, ja lielākais vairākums ES dalībvalstu aizstāv savus ražotājus, ievieš samazinātās PVN likmes, kas ir ieguvums gan pircējam, gan ražotājam. Mājsaimniecības lielu daļu savu finanšu resursu novirza pārtikas iegādei – pēc 2010.gada datiem iedzīvotāji 28.3% no izdevumiem sastāda pārtikas iegāde, samazināta...

Apjomīgus grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” plānots skatīt 7. jūnija Valsts sekretāru sanāksmē. Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore, topošos grozījumus komentē šādi: "Viena no likumprojekta svarīgākajām normām ir saistīta ar turpmāko regulējumu uzņēmumu līgumu gadījumā. Kā jau Jūs noteikti ziniet, šobrīd likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2012.gads ir noteikts kā pārejas periods, kurā visām personām, kurām ir uzņēmuma līgumi bet nav reģistrēta saimnieciskā darbība un ienākuma izmaksātāji veic nodokļu ieturēšanu, jāveic saimnieciskās darbības reģistrēšana. Savukārt likumprojekts paredz, ka tajos gadījumos, kad persona veic tikai tādu saimniecisko darbību, kuras rezultātā ir noslēgts uzņēmumu līgums un ienākuma izmaksātājs veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanu, persona var turpināt nereģistrēt saimniecisko darbību. Otra ļoti nozīmīga norma ir speciāls regulējums akciju sabiedrībām, kuras darbiniekiem piedāvā iegūt akcijas, piemērojot akciju opciju shēmas. Līdz šim šis jautājums ne Komerclikumā, ne likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nebija īpaši atrunāts, lai gan...

Jautājums. Atbilstoši kuiem likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pantiem jākoriģē ar nodokli apliekamais ienākums par finanšu nomas (līzinga) procentu maksājumiem, kurus maksā finanšu iestādei, kas ir Latvijas rezidents? Uz jautājumu atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. Likuma 6.4 panta pirmā un otrā daļa nosaka kārtību, kādā apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem. Saskaņā ar MK 04.07.2006. noteikumu Nr.556 „Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 72.punktu Likuma 6.4 panta pirmā un otrā daļa piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, tai skaitā arī procentu maksājumiem, kurus maksā par finanšu nomu (līzingu). Ja apliekamais ienākums vienlaikus jāpalielina par procentu maksājumiem atbilstoši Likuma 6.4 panta pirmajai un otrajai daļai, saskaņā ar Likuma 6.4 panta trešo daļu to palielina par lielāko no apliekamā ienākuma summām. Vienlaikus uzmanība jāpievērš Likuma 6.4 panta 4.2 daļai, kas nosaka, ka Likuma 6.4 panta otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumiem, kas saņemti no...

Jautājums. Vai mājražotājs produkta marķējumu var aizstāt ar pavadzīmi? Ņemot vērā Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā pieejamo informāciju – Ieteikumus tiem, kuri vēlas uzsākt mājražošanu - mājražotājam jārēķinās, ka marķējumam vienmēr jābūt uz iepakojuma un to nevar aizstāt ar pavadzīmi. Vispārīgās prasības marķējumam noteiktas Ministru kabineta (MK)noteikumos Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”. Savukārt pecifiskās prasības noteiktas ievārījumiem MK noteikumos Nr.378 „Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības augļu džemam, želejai un saldinātam kastaņu biezenim”, kakao un šokolādes produktiem MK noteikumos Nr.661 „Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības kakao un šokolādes produktiem”. Mājražotājiem jāatceras, ka pirms norādīt marķējumā informāciju par produktu veselīgumu, jākonsultējas Veselības inspekcijā. Plz.lv atgādina, ka MK noteikumi Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”, cita starpā, nosaka ka: - pārtikas preču marķējumā sniegtā informācija, kā arī marķēšanā izmantotās metodes nedrīkst maldināt patērētāju par pārtikas preces raksturojumu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīguma termiņu, izcelsmes vietu vai ražošanas metodēm; - pārtikas preču marķējumā sniegtā informācija, kā arī...

Jautājums. Par ko solāriju pakalpojuma sniedzējam noteikti jāinformē savi klienti un kas solāriju apmeklētājiem jāzina par UV starojuma ietekmi uz veselību un solāriju pakalpojuma sniedzēja personālam un "tehnikai" izvirzītajām prasībām? Veselības inspekcija skaidro, ka pirms pakalpojuma sniegšanas solāriju pakalpojumu sniedzējam katram solārija apmeklētājam jāsniedz šāda informācija: - jāizskaidro drošības noteikumi; - jāinformē par riskiem veselībai, kas saistīti ar UV starojuma ietekmi; - jānovērtē patērētāja ādas stāvokļa atbilstība pakalpojuma saņemšanai; - jāsniedz konsultācija par piemērotāko sauļošanās režīmu; - pirms pakalpojuma sniegšanas solārija personālam ir pienākums izsniegt patērētājam apmeklējumu uzskaites karti, kurā norādīts patērētāja vārds, uzvārds, apmeklējuma datums un laiks, kā arī norādīta informācija par UV starojuma radītajiem riskiem veselībai un pakalpojuma saņemšanas nosacījumi. Minētā apmeklējuma karte palīdzēs patērētājam ievērot 48 stundu intervālu starp sauļošanās seansiem un sekot līdzi kopējam sauļošanās seansu skaitam gadā (ieteicamais sauļošanās seansu skaits solārijā un dabīgajā saulē kopā, ko nevajadzētu pārsniegt gada laikā - 50); - jānodrošina, lai solārija...

Jautājums. Uzņēmums vēlas pārdot saistītām uzņēmumam lietoto vieglo automašīnu par 5000 LVL. Cena noteikta kā abu pušu apmierinoša. Vai ir nepieciešams neatkarīgo ekspertu novērtējums, lai noteiktu šī mašīnas tirgus vērtību uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas vajadzībām? Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.pantā ir noteikti īpaši noteikumi attiecībā uz saistītiem uzņēmumiem. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta otrās daļas 2.punktā ir noteikts, ka, nosakot apliekamo ienākumu, peļņu palielina par summu, kuru veido preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, saistītam uzņēmumam, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.1 pantā noteikto uzņēmumu grupu, un komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, vai ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek...

Jautājums. Kad pašnodarbinājam- individuālam komersantam - jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju? Uz šo jautājumu atbildi jaunajā grāmatā Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi sniedz Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Saskaņā ar likumu ikviena persona, sākot ar PVN apliekamu darījumu veikšanu, var brīvprātīgi reģistrēties par PVN maksātāju. Par PVN maksātāju ir iespēja reģistrēties vienlaikus ar reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Likumā ir noteikti gadījumi, kad par PVN maksātāju jāreģistrējas obligāti, t.i., tām fiziskām un juridiskām personām: - kuru ar PVN apliekamie darījumi iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniedz 35000 latu; - kuras ES teritorijā iegādājušas preces un to vērība bez PVN kalendārā gada laikā sasniedz 7000 latu; - kuras sniedz vai saņem pakalpojumus no ES dalībvalsts uzņēmuma; - kura saņem ārvalstu finanšu palīdzību no ES pirmstrukturālajiem fondiem, pirms projektu ietvaros veiktajām preču iegādēm un pakalpojumu saņemšanas. Tā kā PVN aprēķina pēc uzkrāšanas principa, bet vienkārša ieraksta grāmatvedība tiek kārtota pēc kases...

Jautājums. Fiziska persona, kas nav saimnieciskās darbības veicēja, bet saņem ES vienoto platību maksājumus, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, neapliekamos ienākumos piemēro 2000 Ls. Vai izdevumos vēl var piemērot piemēram zemes nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izdevumus, pļaušanas izdevumus, degvielas izdevumus? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Ja fiziskā persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, bet saņem ES atbalsta maksājumu - vienoto platības maksājumus, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no saņemtā platību maksājuma bez neapliekamajiem ienākumiem Ls 2000 apmērā tā ir tiesīga atskaitīt gan samaksāto nekustamā īpašuma nodokli par konkrēto zemes platību, par kuru tiek saņemts ES platību maksājums, gan izdevumus, kas saistīti ar darbību, par kuru tiek saņemts atbalsta maksājums (piemēram, izdevumus par pļaušanu, arī degvielas iegādes izdevumus).

Jautājums. Laulāto personu kopīpašumā ir skaidra nauda virs Ls 10000, kas ir viena laulātā bankas kontā. Laulības līguma un mantas šķirtības nav. Vai sākumdeklarāciju aizpilda persona, kuras bankas kontā ir nauda, norādot, ka nauda ir kopīpašums, vai deklarāciju jāiesniedz abiem laulātajiem? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Ja Jūsu ģimenes kopējo naudas uzkrājumu (skaidras un bezskaidras naudas veidā) summa 2011.gada 31.decembrī plkst.24:00 pārsniedza 10 000 latus, un tā daļēji bezskaidras naudas veidā atrodas vienā no laulāto kontiem, tad kopējā summa jādeklarē abiem laulātajiem, mantiskā stāvokļa deklarācijas 15.sadaļā norādot informāciju par to, ka deklarācijā uzrādītie uzkrājumi pieder arī otram laulātajam.