JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmā daļā teikts, ka “nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latus”. Uz kādu laika periodu šī norma attiecas - uz mēnesi, gadu, kamēr pastāv SIA? Administratīvo pārkāpumu kodeksā 159.panta 7.daļa paredz bargus sodus, bet arī tur nav minēts periods. Katrs šo normu tulko kā sanāk, bet konkrētas skaidrības nav. Atbildi sniedz Ieva Kica, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmo daļu nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi...

Jautājums: Latvijas apliekama persona sniedz kurjerpasta pakalpojumu (sūtījums uz Norvēģiju) citai Latvijas apliekamai personai. Tiek izrakstīts rēķins, piemērojot 0% likmi. Kāda PVN likme jāpiemēro gadījumā, ja par sūtījuma nosūtīšanu tiek samaksāts skaidrā naudā sūtījuma saņemšanas brīdī un kurjers Latvijas apliekamai personai izsniedz stingrās uzskaites kvīti. Atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Saskaņā ar Pasta likuma 11.panta „Kurjerpasta pakalpojumi” pirmo daļu pasta komersants, kas sniedz kurjerpasta pakalpojumu, nodrošina, ka pasta sūtījumu no sūtītāja pieņem, pārvadā un piegādā adresātam, izsniedzot saņēmējam personīgi pret parakstu, viena un tā pati persona – kurjers. Pasta komersants, kas sniedz kurjerpasta pakalpojumu, nodrošina kurjerpasta pakalpojuma atbilstību visam šādu darbību kopumam: 1) pasta sūtījuma saņemšana no sūtītāja tā atrašanās vietā; 2) pasta sūtījuma piegādāšana adresātam, izsniedzot to saņēmējam personīgi pret parakstu; 3) piegādes fakta apliecināšana sūtītājam pēc viņa pieprasījuma; 4) pasta sūtījuma piegādes nodrošināšana garantētā laikā; 5) pasta komersanta nosaukuma norāde uz pasta sūtījuma vai dokumenta. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”...

Jautājums. Uzņēmums A piedalīsies izstādē, kuru rīko uzņēmums B. Izstādes laikā uzņēmums A rīkos loteriju, kur balvu laimests nepārsniegs 500 Ls. Lai piedalītos loterijā, apmeklētājam vajadzēs aizpildīt īsu anketu, kuras jautājumi saistīti ar uzņēmumu A un tā produktiem. Vai šos izdevumus var uzskatīt par reklāmas izdevumiem, vai tie ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem? Kā šādi izdevumi ietekmēs nodokļus? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu informējam, ka, ņemot vērā to, ka vēstule nesniedz skaidru priekšstatu par uzņēmuma veiktajiem darījumiem, tiek sniegts teorētiska rakstura skaidrojums. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkts nosaka, ka priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas: a) norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, b) aprēķināta par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamās personas izrakstīto rēķinu, c) aprēķināta par saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības...

Jautājums: Kā pareizi aprēķināt atvaļinājumu darbiniekam, kurš kā pamatdarbu veic lietvedes darbu un kā blakus darbs ir pedagoga darbs? Kā lietvedei atvaļinājuma garums ir četras nedēļas, kā pedagogam - astoņas nedēļas. Un apgrieztais variants: kad pedagogs blakusdarbā veic tehniskā darbinieka pienākumus. Šādas situācijas ir nereta parādība arodskolās. Valsts darba inspekcijas (VDI) speciālisti sniedz šādu atbildi. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. panta 8 daļu, ja amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz atšķirīga ilguma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai papildatvaļinājumu, tiek nodrošināta iespēja izmantot ilgāko atvaļinājumu, taču par ilgākā atvaļinājuma daļu izmaksā tikai to vidējo izpeļņu, kas nopelnīta amatā (darbā), kurš dod tiesības uz ilgāku atvaļinājumu, nekā noteikts šajā likumā. Attiecīgi šī likuma 3.1 pants nosaka vidējā izpeļņas aprēķināšanas kārtību. VDI vērš uzmanību, ka minētajā situācijā ir aprakstīts papildus darbs, nevis blakus darbs, jo saskaņā ar Darba likumu (DL) par blakus darbu uzskatāms darbs pie cita darba devēja. DL...

No 2012.gada 1.jūlija nodokļu maksātāji nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā varēs saņemt ne vairāk kā četras reizes kalendārā gada laikā, informē VID Sabiedrisko attiecību nodaļa. Valsts ieņēmumu dienests ( VID) informē, ka saskaņā ar 2011.gada 13.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantā no 2012.gada 1.jūlija VID ir tiesīgs piešķirt nodokļu maksātājiem nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā četras reizes kalendārā gada laikā. Lai saņemtu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, iesniegums jāiesniedz VID ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ministru kabineta 2012.gada 3.jūlija sēdē tika pieņemts protokollēmums, kas nosaka, ka VID jāpiemēro likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta 91.daļu tādējādi, ka periodā no 2012.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim VID ir tiesības piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu katra nodokļa nomaksai līdz četrām reizēm. Tādējādi VID, izskatot nodokļu maksātāju iesniegumus par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu,...

Jautājums. Darbinieks ikgadējo atvaļinājumu nav izmantojis divus gadus. Vai darba uzteikuma gadījumā viņam jāizmaksā kompensācija par abiem neizmantotajiem atvaļinājumiem? Kā norādījusi Labklājības ministrija, detalizēta ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība skaidrota Darba likumā, nosakot ikviena darbinieka tiesības uz četru kalendāra nedēļu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kuru darba devējs, vienojoties ar darbinieku, var piešķirt pa daļām, taču viena atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Tikai izņēmuma gadījumā, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, pēc iespējas pievienojot to nākamā gada atvaļinājumam. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu un atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām (Darba likuma 149. pants). Darbinieka labprātīga atteikšanās no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma tiesiski nemaz nav pieļaujama. Labklājības ministrija uzskata, ka darba devējam ir jāveic...

Jautājums. Vai tirdzniecības vietā konstatēto preču iztrūkumu, kas, iespējams, radies klienta veiktās zādzības dēļ, var norakstīt kā izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību un attiecīgi nav apliekami ar uzņēmuma ienākuma nodokli? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu. Gadījumā, ja nodokļa maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu rezultātā radušies zaudējumi, tad tas veic visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības: par notikušo nekavējoties ziņo izmeklēšanas iestādēm un panāk krimināllietas ierosināšanu vai oficiālu atteikumu to ierosināt. Ja pasākumi ir veikti, tad attiecīgās zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina. VID arī skaidro, kā rīkoties, kad rodas iepriekš paredzami preču zudumi uzņēmuma darbības specifikas dēļ. Ja nodokļa maksātājam tehnoloģisko procesu, saimnieciskās darbības specifikas u.tml. rezultātā rodas preču (produkcijas) zudumi, tad uzņēmums nosaka plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam, pamatojoties uz faktisko preču...

Jautājums. SIA nodarbojas ar tirdzniecību. Grāmatvedis saņem bankas izdruku, kurā redzams, ka ir samaksāts par kursiem - neverbālā māksla. Tas nav saimnieciskās darbības izdevums. Kādus nodokļus piemērot šādam darījumam? Likt darbiniekam atmaksāt naudu? Atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.p. 3. d. 9. punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, pieskaitāmi no komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, iestādēm, organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem saņemtie dāvinājumi, kā arī no fiziskās personas — saimnieciskās darbības veicējas — saņemtie dāvinājumi, ko izmaksājusi fiziskā persona saimnieciskās darbības ietvaros. Tātad, kursu apmaksa, kas nav saistīta ar uzņēmuma saimniecisko darbību, uzskatāma kā dāvana darbiniekam un tā ir apliekamā ar “algas” nodokļiem. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka izdevumi, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” palielina uzņēmuma apliekamo ienākumu. Tie ir uzradāmi uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācija...

Jautājums. Kā individuālajam komersantam noteikt ar nodokli nepliekamos ienākumus? Uz šo jautājumu atbildi jaunajā grāmatā Pašnodarbināto grāmatvedība un nodokļi sniedz Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Likuma “par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantā ir noeikti daži ienākumu veidi, kuri netiek aplikti ar nodokli, piemēram: - ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kas nepārsniedz ar nodokli apliekamo summu (kopš 2010. gada 2000 latu gadā); - ienākumi, par kuriem samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis: - apdrošināšanas atlīdzības, ja maksa par apdrošināšanās prēmijām netika ietverta saimnieciskās darbības izdevumos; - pašvaldību vai valsts palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā; - ienākumi no personīgā īpašuma pārdošanas, izņemot pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas, nekustamo īpašumu, metāllūžņus u.c. Ja kādam ienākumu veidam ir noteikta norma, tas nozīmē, ka, līdzko ienākumi pārsniedz normu, no pārsnieguma summas aprēķina ienākuma nodokli. Piemēram, ja ienākums no lauksaimniecības ir 3000 latu gadā, ienākums 2000 latu apmērā ir atbrīvots no iedzīvotāju...

Jautājums. Kādi finanšu faktori negatīvi ietekmē uzņēmuma maksātspēju? Atbilde uz šo jautājumu atrodama Rutas Šneideres grāmatā Finanšu analīzes metodes uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai. Finanšu faktori, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma maksātspēju ir šādi: - neapmierinoša kapitāla struktūra - neekonomiski investīciju lēmumi - nav atbildīgas personas par uzskaites politiku - vāja budžeta kontrole - nepareiza nodokļu plānošana - vāja naudas plūsmas kontrole - saspringtas attiecības ar kreditoriem - nepilnīga finanšu plānošana - maz efektīva finansēšanas avotu izvēles stratēģija - neracionāla aktīvu finansēšanas stratēģija, mainoties kapitāla cenai Šie faktori jāskata kopā ar negatīvajiem procesiem mārketingā, ražošanā un personāla vadībā, piemēram, neracionālu cenu struktūru, zemu klientu apkalpošanas kvalitāti, zemu iekārtu apkalpošanas kvalitāti, neadekvātu uzņēmuma lielumu, neracionālu kompensācijas sistēmu, sliktām darbinieku savstarpējām attiecībām. Vairāk par grāmatu Finanšu analīzes metodes uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai Jūs varat uzzināt šeit.

Jautājums. Kā aprēķināt procentu maksājumus saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 6.4.panta 2.daļu , ja pašu kapitāls ir negatīvs? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 11.punktu nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem saskaņā ar šā likuma 6.4 pantu. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.4 panta pirmā daļa nosaka, ka apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,2 reizes palielinātu Centrālās statistikas pārvaldes noteikto taksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu. Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.4 panta otrajai daļai apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja...

Aicinām iepazīties ar Valsts kancelejas skaidrojumu par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu valsts un pašvaldību institūcijās. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – atlīdzības likums) 41.panta pirmā daļa nosaka, ka amatpersonām (darbiniekiem) piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šā atvaļinājuma piešķiršanai piemēro Darba likuma normas. Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus: 1) aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu; 2) katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu. Darba likuma 149.panta pirmā daļa nosaka darbinieka tiesības uz četru kalendāro nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Četru kalendāro nedēļu ietvaros, ja ir noteikta 5 darba dienu nedēļa, ietilpst 20 darba dienas un 8 atpūtas dienas, kas...

Jautājums. Uzņēmums A piedalīsies izstādē, kuru rīko uzņēmums B. Izstādes laikā uzņēmums A rīkos loteriju, kur balvu laimests nepārsniegs 500 Ls. Lai piedalītos loterijā, vajadzēs aizpildīt īsu anketu, jautājumi saistīti ar uzņēmumu A un tā produktiem. Vai šos izdevumus var uzskatīt par reklāmas izdevumiem, vai tie ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem? Kā šādi izdevumi ietekmēs nodokļus? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma 3.pantu, lai drīkstētu organizēt preču vai pakalpojumu loteriju, komersantam, kas ražo, izplata, pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā (turpmāk - Inspekcija) jāsaņem loterijas atļauja. Ja preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas tiesības citai personai, loterijas atļauja jāsaņem šai personai. Bez loterijas atļaujas saņemšanas un valsts nodevas samaksas drīkst organizēt preču vai pakalpojumu loterijas, kuru laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem. Atbilstoši Preču un...

Jautājums. Sabiedrība slēdz līgumu ar Polijas līzinga kompāniju, kura reģistrējusies Latvijā kā pastāvīgā pārstāvniecība par operatīvo nomu. Līgumā ietverts punkts par ieturējuma nodokli, kas būtu jāietur. Likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” šāds pakalpojums nav minēts, vienīgi varbūt procentu maksājumi, kas ir atšifrēti grafikā. Kādi dokumenti jāpieprasa no šīs līzinga kompānijas un kādi grāmatojumi ir jāveic? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti. Izvērtējot, vai sabiedrībai ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis no ieņēmumiem, kurus gūst Polijas uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, noslēdzot ar sabiedrību iekārtas operatīvās nomas līgumu, jāņem vērā, kādu metodi apliekamā ienākuma noteikšanai piemēro Polijas uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība. Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības. Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka tāpat kā jebkura uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajai daļai. Apliekamo ienākumu koriģē saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”...

Aicinām iepazīties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvo materiālu par darījumu apliecinošo dokumentu izsniegšanu, norēķinoties ar kolektīvo iepirkumu portālos iegādātajiem kuponiem. Valsts ieņēmumu dienests attiecībā uz darījumu apliecinošo dokumentu izsniegšanu par kolektīvo iepirkumu portālos iegādātajiem kuponiem, pamatojoties uz kuriem tiek saņemts pakalpojums vai iegādāta prece par attiecīgu vērtību, informē. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 2. un 32.punktu, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot kases aparātus, izdrukā un izsniedz darījuma partnerim kases čeku. Pakalpojumu sniedzējam vai preču pārdevējam, saņemot no pircēja kolektīvo iepirkumu portālā iegādāto kuponu, darījuma summa jāreģistrē kases aparātā, jāizdrukā un jāizsniedz pircējam darījumu apliecinošais dokuments – kases čeks. Ja pakalpojumu sniedzējs vai preču...