JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Esmu reģistrējies kā fiziska persona - saimnieciskās darbības veicējs un mikrouzņēmumu nodokļu maksātājs. Daļu ieņēmumu man sastāda autoratlīdzības. Vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, pamatojoties uz MK 2010. gada 21. septembra noteikumiem Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" un Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajiem materiāliem par attaisnotajiem izdevumiem, pirms mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanas no autoratlīdzības aprēķina autoru izdevumus? Atbildi sniedz Inguna Leibus, dr.oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Nekādā gadījumā attaisnotos izdevumus autoratlīdzībai atskaitīt nedrīkst, jo mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem nav tiesību ne uz neapliekamo minimumu, ne attaisnotajiem izdevumiem. Mikrouzņēmuma nodoklis 9% jāaprēķina no visas saņemtās atlīdzības. Nekada gadijuma attaisnotos izdevumus autoratlidzibai atskaitit nedrikst, jo mikrouznemuma nodokla maksatajiem nav tiesibas ne uz neapliekamo minimumu, ne attaisnotajiem izdevumiem. Mikrouznemuma nodoklis 9% jaaprekina no visas sanemtas atlidzibas.

Jautājums. Vai fiziskai personai - saimnieciskās darbības veicējai, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājai, bet kura nav registrējusies kā komersants Uzņēmumu reģistrā (tātad nav individuālais uzņēmums) un kura veic grāmatvedības uzskaiti divkāršā ieraksta sitēmā, papildus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijai un D3 pielikumam ir jāiesniedz VID arī bilance un ienākumu/izdevumu pārskats? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1panta otrā daļa nosaka, ka nodokļa maksātājs, kas atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini, un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13.panta sesto daļu. Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” normu ir izdoti Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumi Nr.301 „Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”. Tātad, fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, ir jāsagatavo bilance un ieņēmumu...

Jautājums. Netieku skaidrībā, kā būtu jāgrāmato lauksaimnieku subsīdijas (maksājumi par platībām)? Kā tas izskatās - kā parasts grāmatojums? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši Gada pārskatu likuma 22.panta trešajai daļai posteņos „Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” un „Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas” iekļauj attiecīgi sabiedrības saimnieciskās darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas nav parādītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos un kas ir radušās saimnieciskās darbības rezultātā vai ir ar to saistītas, vai izriet tieši no tās. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 25.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 14.jūnija noteikumu Nr.537 „Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā” (turpmāk – Ministru kabineta 2004.gada 14.jūnija...

Jautājums. Kādi dokumenti vajadzīgi, lai nodarbinātu Krievijas, Ukrainas rezidentus Latvijas kompanijā (transporta kompānija)? Kādi nodokļi jāmaksā - tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai arī vēl valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas? Krievijas, Ukrainas rezidenti strādās gan Latvijas teritorijā, gan Krievijā un Ukrainā. Atbildi sniedz Irina Smirnova, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļu nodaļas vecākā referente. Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas ārpus Latvijas Republikas Latvijas Republikas darba devēja labā. Saskaņā ar Latvijas un Ukrainas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – nodokļu konvencija) 15.panta 1.punktu darba alga, ko saņem Ukrainas rezidents par savu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai Ukrainā, ja vien algots darbs netiek veikts Latvijā. Ja algots darbs tiek veikts Latvijā, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem Latvijā. Nodokļu konvencijas 15.panta 3.punktā...

Jautājums. Vai individuālais komersants (IK) var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos brauciena izmaksas (lidmašīnas biļete, viesnīcas izmaksas utt.) uz citu valsti? Brauciens paredzēts pieredzes apmaiņas nolūkos. Ja drīkst, vai ir kādi īpaši nosacījumi par dokumentu noformēšanu (piemēram, IK rekvizīti)? Vai IK saimnieciskās darbības izdevumos drīkst iekļaut arī autobusa biļetes izmaksas? Braucieni paredzēti no juridiskās adreses pie klienta mājās. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām saimnieciskās darbības izdevumos ietver komandējuma izdevumus, kā arī citus izdevumus, kas pēc ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar fiziskās personas saimniecisko darbību un ir nepieciešami tās nodrošināšanai. Fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicējs patstāvīgi izvērtē izdevumus un to saistību ar veicamās saimnieciskās darbības specifiku un gūtajiem ieņēmumiem. Tādējādi jautājumā minētie izdevumi ir ietverami saimnieciskās darbības izdevumos tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības. Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 7.pantam grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma...

Jautājums. Kā deklarēt nodokli, ja Latvijas uzņēmums, PVN maksātājs, no ASV uzņēmuma iegādājas elektroniski metodisko materiālu un apmaksā ar karti. Ir elektroniskais rēķins un summa, kas iziet no bankas konta? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.1panta ceturtajai daļai, ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir: 1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.1panta divpadsmitās daļas 9.punkts nosaka, ja pakalpojumu sniedz Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur ir šīs personas mītnes vieta vai tās deklarētā dzīvesvieta,...

Jautājums. Mikrouzņēmumam uzdāvina mobilo telefonu par 100 latiem (ir dāvinājuma līgums). Tas tiek pieņemts par pamatlīdzekli un kredītā kā citi ieņēmumi. Vai no šī dāvinājuma summas ir maksājams mikrouzņēmumu nodoklis 9%? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 5.panta otrā daļa nosaka, ka ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 5.punktam mikrouzņēmuma apgrozījums ir mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi. Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 5.panta trešo daļu mikrouzņēmumu nodokli aprēķina, mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar šā likuma 6.pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Līdz ar to dāvinājuma summa ir iekļaujama mikrouzņēmuma apgrozījumā un saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 5.panta otro daļu ir apliekama ar mikrouzņēmuma nodokli.

Jautājums. Nekad nav bijusi pieredze ar ofšoru kompānijām, tāpēc gribētu uzzināt: ja maksātājs par darbu būs ofšora kompānija,vai tas ietekmē PVN? Vai rēķinā INVOICE jāuzrāda arī PVN? Kā tas jāuzrāda atskaitēs? Kur vislabāk izlasīt informāciju par pareizu rēķinu un nodokļu samaksu? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests Informējam, ka pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) reglamentējošajos normatīvajos aktos nav lietojams termins „ofšors”. Tādējādi apstākļi, ka preču vai pakalpojumu saņēmējs ir dibināts zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā („ofšorā”), nav izšķirošais faktors, kas nosaka PVN piemērošanu veiktajam darījumam. Analizējot PVN piemērošanu darījumam ar personu, kas ir dibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, ir jāņem vērā visi tie paši kritēriji, kuri ir vērtējami darījumos ar personu, kas nav dibināta minētajās valstīs vai teritorijās. Diemžēl jautājumā nav sniegta informācija par darījuma ekonomisko saturu un būtību, kā arī tā norises kārtību, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam nav iespējams izteikt viedokli par PVN piemērošanu...

Jautājums. Uzņēmuma īpašnieks grib noteikt "lūžņu" vērtību ēkām, lai tās pēc amortizēšanās nebūtu 0. Kā to pareizi izdarīt? Saskaņā ar kādiem normatīvajiem aktiem to var veikt, un vai to var veikt paši uzņēmuma darbinieki, vai arī jāpieaicina attiecīgi speciālisti? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 41.punktā ir noteikts, ka grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita uzņēmuma saimnieciskos darījumus, mantu un saistības. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 27.pantā noteikto tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietderīgās lietošanas laikā. Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 16.punktā noteiktajam sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļu nolietojuma summas un uzkrājumu summas novērtēšanai, citu šajos noteikumos minētu izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos, kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai zaudējumu...

Jautājums. Vai maksātnespējīgā fiziskā persona bankrota procedūras laikā drīkst reģistrēties kā komersants un veikt uzņēmējdarbību? Ja drīkst, tad vai šai personai ir saistoši Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 4.punktā un 158.panta otrajā daļā noteiktie aizliegumi, proti, aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt darījumus? Atbildi sniedz Maksātnespējas administrācija Maksātnespējas likuma 139.panta 1.punktā noteikts, ka parādniekam bankrota procedūras laikā ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām, lai pilnīgāk apmierinātu savus kreditoru prasījumus. Šajā normā noteiktais parādnieka pienākums sasaucas ar fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi, kas noteikts Maksātnespējas likuma 5.pantā, proti, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, vienlaicīgi dodot iespēju tikt atbrīvotam maksātnespējas procesa laikā neizpildītajām saistībām. Tādējādi ienākumu gūšana atbilstoši savām spējām ir būtisks fiziskās personas maksātnespējas procesa pamatprincips. Tajā pat laikā Maksātnespējas likums nereglamentē veidu, kādā maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir jāgūst ienākumi. Tomēr, lai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā kreditoru intereses tiktu aizsargātas, Maksātnespējas likumā ir paredzēti vairāki ierobežojumi, kuri parādniekam...

Jautājums. Vai fiziskās personas - ārzemnieki var tikt nodarbinātas Latvijā? Kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā? Vai uzņēmums var apmaksāt ārzemju partneru apmeklējumu uz Latviju? Atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” attiecībā uz Latvijas valsti ir jānosaka, vai ārzemju fiziskā persona ir Latvijas Republikas (LR) rezidents vai nerezidents. Galvenais kritērijs, saskaņā ar kuru ārzemju nodokļu maksātājs saglabā savu Latvijas nerezidenta statusu, ir uzturēšanas ilgums LR teritorijā jebkuru 12 mēnešu laikā. Ja šis termiņš sasniedz 183 dienas (nav obligāti pēc kārtas, iespējams vairāku LR apmeklējumu laikā), tad šāds nerezidents uzreiz kļūst par LR rezidentu. Līdz ar to mainās arī viņa ienākumu aplikšana ar nodokļiem. Ja fiziskā persona ir Latvijas rezidents, tad tā pakļaujas LR nodokļu likumdošanai pilnā apmērā, un, nodarbinot šo fizisko personu, no tās ienākumiem, t.i., darba algas, pilnā apmērā tiek ieturēti nodokļi, ņemot vērā atvieglojumus un neapliekamo minimumu. Ja fiziskā persona ir...

Jautājums: SIA vēl nav PVN maksātājs. Ievedam Latvijā preci no citas Eiropas Savienības valsts un pērkam gan preci, gan iekārtas veikala izveidošanai arī Latvijā. Grāmatvedībā prece tiek uzskaitīta izmaksās kopā ar PVN. Pēc trim mēnešiem SIA kļūst par PVN maksātāju. Mēs veicam preču inventarizāciju uz datumu, kad kļūstam PVN maksātāji. Kā pareizi aprēķināt priekšnodokli un no kādām summām, lai iesniegtu PVN deklarāciju par ceturksni, ņemot vērā situāciju, ka prece ir gan no Latvijas, gan no citas ES valsts. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests Priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība par precēm vai pakalpojumiem, kuras apliekamā persona ir iegādājusies (saņēmusi) pirms reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ir noteikta likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk – likums) 10.panta 1.4 – 1.7daļā un Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 208. –214.punktā. Atbilstoši minētajām normām apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli no citām apliekamajām...

Jautājums: Kāda PVN likme jāpiemēro, ja PVN maksājošs uzņēmums izsniedz preci Igaunijas PVN maksājošam uzņēmumam, bet preču saņemšanas vieta ir Latvija? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 28.panta pirmajā daļā noteiktajam apliekamās personas preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja: 1) preču pavaddokumentos (to skaitā rēķinā) norādītais preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona ar derīgu reģistrācijas numuru šīs dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galapunktu citā dalībvalstī un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta dokumenti. Tātad, lai Latvijas apliekamā persona, piegādājot preces Igaunijas apliekamai personai, varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi, ir jābūt izpildītiem abiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 28.panta pirmās daļas nosacījumiem. Ja iepriekš minētie nosacījumi netiek izpildīti, tai skaitā Latvijas apliekamās personas – preču piegādātāja rīcībā nav dokumenti, kas apliecina, ka preces transportētas no...

Jautājums. Tiek veikta ūdensapgādes vai kanalizācijas maģistrālo tīklu būvniecība, ir izņemta būvatļauja. Par asfaltēšanas pakalpojumiem slēdzam līgumu ar pakalpojumu sniedzēju. Vai šajā gadījumā jāpiemēro reversā PVN kārtība? Pabeidzot būvdarbus, nepieciešams izpilduzmērījums (topogrāfija), pakalpojumus sniedz mērnieks – vai arī šajā gadījumā jāpiemēro reversais PVN? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6 panta pirmo daļu būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai. Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 293.5punktā skaidrots, ka, piemērojot likuma 13.6panta pirmo daļu, par būvniecības pakalpojumu uzskata arī būvdarbus, kas tiek veikti būves vienkāršotai renovācijai un vienkāršotai rekonstrukcijai. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6panta otrajā daļā noteikts, ka nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības...

Nereti pēc portālā publicētajām ekspertu atbildēm raisās lasītāju diskusijas, kas plz.lv redakciju tikai iepriecina, jo tad skaidrs, ka rakstā skartais jautājums ir aktuāls ne tikai jautājuma uzdevējam vien, kā arī noprotams, ka jautājumā aplūkotais normatīvais regulējums nav viennozīmīgi interpretējams un rada daudz neskaidrību. 2. jūlijā publicējām mūsu ekspertes nodokļu konsultantes Larisas Rosļakovas sagatavoto atbildi "Par kursu apmaksu darbiniekam, ja kursi nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību". Pēc publicētās atbildes radās lasītāju papildjautājumi, piemēram, kādus kursus drīkst apmaklēt tirdzniecības nozarē strādājošie, lai tie būtu saistīti ar saimniecisko darbību? Kāpēc neverbālās mākslas kursi nevarētu būt saistīti ar tirdzniecību? Lasītāja: “Tirgzinība (arī tirgvedība vai mārketings) ir sociāls process, kurš nodrošina patērētāju vēlmju identificēšanu, fokusējot tās konkrēta produkta vai pakalpojuma virzienā, un virzot šo produktu vai pakalpojumu tirgū tā pircējiem”(def. no Vikipēdijas). Tirgzinības pamatuzdevums ir palielināt preču un pakalpojumu patēriņu, lai uzņēmums gūtu iespējami lielāku peļņu. Bet peļņu nodrošina klientu apmierinātība un patērētāju lojalitāte. Lai izprastu...