JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Kā pareizi PVN deklarācijā atspoguļot darījumu ar ES partneri, kurš ir ES PVN maksātājs. Darījums šāds: ievedam preces no ES partnera (tirdzniecība ar darba apģērbu un darba aizsardzības līdzekļiem); noslēdzoties pārskata gadam, mums tiek kompensēti mārketinga izdevumi 2 % apmērā no šīs iegādātās preces, ko esam realizējuši LV, un par šiem mārketinga pakalpojumiem mēs izrakstam rēķinu ES partnerim. Kurā ailē PVN deklarācijā būtu pareizi norādīt un deklarēt šo darījumu? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.1 pants. Pakalpojumu sniegšanas vieta nosaka: (4) Ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir: 1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā. Tātad: rēķinu...

Jautājums. Ko darīt ar iepriekšējo gadu neizmaksātām dividendēm, - ja izņems naudā, uzreiz būs nodoklis, vai var aizdot vai dāvināt uzņēmumam? (Jautājums ir par celtniecības uzņēmumu, PVN maksātāju). Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Atbilstoši Komerclikuma 161.panta piektajai daļai dalībniekiem dividendes nosakāmas un aprēķināmas reizi gadā. Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Ja dalībnieki pieņem lēmumu, ka sadalītās, bet neizmaksātās dividendes tiks dāvinātas sabiedrībai, tad sabiedrībai šī dividenžu summa jāiekļauj sabiedrības ieņēmumos. Fiziskai personai aprēķinātā dividenžu summa veido ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu neatkarīgi no tā, kādā veidā fiziskā persona nolemj izlietot tai aprēķinātās dividendes. Savukārt normatīvie akti neparedz iespēju sadalītās, bet neizmaksātās dividendes aizdot sabiedrībai. Saskaņā ar Komerclikuma 161.panta septītajā daļā noteikto sabiedrības dalībnieku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā.

Jautājums. Vai Latvijas nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā ir lietderīgi, ka veido valsts kapitālsabiedrībām uzraudzības institūciju (paredzēts it kā uz Privatizācijas aģentūras bāzes? Kāds ir ekonomiskais ieguvums? Kādi izdevumi, un ko iegūs sabiedrībā konkrēti finanšu apjoma ziņā mūsu budžetā? Vai nebūs tā, ka iztērējam izdevumu daļu, bet ieņēmumu daļā nav būtisku palielinājumu salīdzinājumā ar jau esošo kārtību? Uz jautājumu atbild Kaspars Lore, Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks. 2011.gadā uzsākts darbs pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības efektivitātes celšanas - pērn izvērtēta valsts kapitālsabiedrību pārvaldība un izstrādātas 2 koncepcijas nolūkā uzlabot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbības efektivitāti un pārvaldi. Šobrīd valsts kapitālsabiedrībās vērojama zema kapitāla atdeve, necaurskatāmi un neprofesionāli īstenota pārraudzība, kā arī operatīvo lēmumu politizācija. Vairākas valsts kapitālsabiedrības darbojas kā valsts pārvaldes iestādes. Publisko personu komercdarbības koncepcijas ietvaros izvērtēta publiskas personas – valsts - kapitālsabiedrību nepieciešamība turpmāk darboties kā komersantiem. Ekonomikas ministrija uzskata, ka tautsaimniecībai svarīgākos uzņēmumus, kuru darbība skar valsts drošību un...

Jautājums. Kā pareizi iegrāmatot pēc bankas izrakstā norādītās informācijas saņemto avansu 1900 EUR (nekāda papildus vienošanās par avansu nav slēgta starp uzņēmumiem)? Bankas izrakstā avansa izmaksātāja informācija norādīta sekojoši: Avanss, skonto - 100.00 EUR. Vai jāgramato viss avanss, kuru prakstiski visu summu nesaņemam, t.i.D 2620 K 5210 - 2000 EUR un pēc tam D 7130 (???) K 2620 nogrāmatot skonto atlaidi 100 EUR? Jo pretējā puse - avansa izmaksātājs savā grāmatvedībā ir uzrādījis, ka ir izmaksājis avansu 2000 EUR, bet mūsu kontā ir ienācis 1900 EUR. Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Ka mēs pareizi saprotam no uzdotā jautājuma, runa ir par piestādīto skonto atlaidi 100 EUR apmērā un par tās atspoguļošanu grāmatvedībā. (Pieņemam, ka ir noslēgts līgums par preču piegādi.) Lai pareizi atspoguļotu šo darījumu grāmatvedībā, uzņēmumam jābūt izstrādātiem metodiskajiem noteikumiem par atlaides, kas samazina uzņēmuma ieņēmumus, uzskaiti un atspoguļošanu grāmatvedībā. Uzņēmumam ir tiesības piestādītās atlaides...

Jautājums. Jautājums par celtniecības uzņēmumu, PVN maksātāju. Kā pareizi atzīt prasības celtniecībā un ieņēmumus? Bija noslēgts līgums un pēc tam papildus vienošanās 2 gab. par darbu izpildi. Izrakstījām 3 rēķinus, formu 2,3 gab. pieņemšanas nodošanas aktus, par 2 daļām samaksāja (par darbiem, par kuriem noslēgts līgums un pirmā papildvienošanās, klients celtniecības uzņēmumam ir samaksājis), bet par 3. daļu neparakstīja formu 2 un pieņemšanas nodošanas aktu, un negrib maksāt, lai gan rēķins ir izrakstīts un darbi paveikti. Šos darbus, par kuriem ir izrakstīts rēķins, bet par kuriem klients neparaksta pieņemšanas- nodošanas aktu, jau esmu iegrāmatojusi D2310 K611X D2310 K5721, ko tagad darīt? Vai visu izdarīju pareizi - vai varēju iegrāmatot paveiktos darbus uzreiz , pēc to izpildes, nesaņemot samaksu par darbiem un klienta parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu vai arī man vajadzēja gaidīt, kamēr klients paraksta pieņemšanas nodošanas aktu un tikai tad iegrāmatot darījumu? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Attiecībā uz ieņēmumu atzīšanu...

Jautājums. Atsaucoties uz atbildi, kas sniegta uz jautājumu ,,Vai, apmaksājot semināra izdevumus no uzņēmuma līdzekļiem, šie izdevumi tiek uzskatīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem?", arī man ir nedaudz līdzīgas dabas jautājums . Tas ir saistīts ar darbinieku profesionālās sertifikācijas izmaksu segšanu par uzņēmuma līdzekļiem. Speciālista sertifikācija tiek veikta uz 5 gadiem, pēc šī perioda - nepieciešama resertifikācija (kārtību un izcenojumu nosaka profesionāla asociācija). Uzņēmums bez sertificēta darbinieka nevar saņemt darbības licenci, tātad - veikt saimniecisko darbību. Lūdzu skaidrot, vai šos sertificēšanas izdevumus (ap 200 Ls ik 5 gadus) drīkst uzskatīt par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem, attiecinot to norakstīšanu izdevumos uz 5 gadu periodu (resp., kā nākamo periodu izdevumus)? Vai tas būtu jāiekļauj līgumā starp darbinieku un uzņēmumu pēc semināru izdevumu segšanas līdzības? Jeb - izdevums nevar tikt attiecināms uz saimniecisko darbību un apliekams ar IIN un sociālo nodokli? Uz jautājumu atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. Saskaņā ar...

Jautājumi. Latvijas sabiedrībai ir noslēgts līgums ar nerezidentu (fizisko personu, Lietuvas rezidentu) par starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Latvijas sabiedrība par sniegto pakalpojumu nerezidentam maksā atlīdzību, ko nosaka procentu apmērā no darījuma summas. 1) Zināšanu papildināšanas nolūkiem par izplatāmajām precēm ārzemju sabiedrība B apmaksāja nerezidentam biļetes, lai apmeklētu sabiedrības B rūpnīcu, un piestādīja Latvijas sabiedrībai kompensācijas rēķinu par biļetēm. Vai Latvijas sabiedrības maksājums par biļetēm ir vērtējams par ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamo ienākumu atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta 3. daļas nosacījumiem? 2) Zināšanu paplašināšanas un sadarbības jautājumu apspriešanas nolūkiem tiks rīkota sanāksme starp Latvijas sabiedrības speciālistiem ar Lietuvas nerezidenta piedalīšanos. Vai Latvijas sabiedrības maksājums par Lietuvas nerezidenta viesnīcas rezervācijas pakalpojumiem tiks uzskatīts par ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamo ienākumu? Uz jautājumu atbild Alisa Leškoviča, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN zvērināta advokāte, nodokļu speciāliste. Atbilde uz abām iepriekš aprakstītajām situācijām vispārējā gadījumā (ņemot vērā tikai minētos lietas apstākļus)...

Jautājums. Esmu pārdevusi savu vienīgo īpašumu, māju. Tā bija mana vienīga deklarētā dzīves vieta. Tur dzīvoju ilgāk kā piecus gadus. Man īpašuma pārdošana nav reģistrēta uzņēmējdarbība. Vai man jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Kapitāla pieauguma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas nav jāmaksā tajā gadījumā, ja līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai izpildās likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta 1.daļas 33.punkta nosacījumi, tas ir, nekustamais īpašums ir bijis īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem, no dienas, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā un jebkuru pēdējo 60 mēnešu laikā vismaz 12 mēnešus ir personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese. Tādējādi atbildot uz jautājumu jāvērtē, vai konkrētajā situācijā izpildās minētā likuma panta nosacījumi. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotājus aicinām vērsties pie konsultantiem VID Klientu apkalpošanas centros vai arī izmantot VID informatīvo tālruni 1898, izvēloties sarunas tēmu „Nodokļi”.

Jautājumi. 1. Vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu piegādes un montāžas darbi atbilst likuma par PVN 13.6 panta nosacījumiem un uz tiem attiecināma reversā PVN kārtība? 2.Vai aukstumiekārtu (vitrīnu, kompresoru u.c.) piegādes un montāžas darbi atbilst likuma par PVN 13.6 panta nosacījumiem un uz tiem attiecināma reversā PVN kārtība? Uz jautājumiem atbildi sniedz Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6 pantā noteiktā „reversā” (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība piemērojama būvniecības pakalpojumiem, kas minētā likuma panta izpratnē ir būvdarbu veikšana jaunā būvē vai esošās būves vai tās daļas renovācijas, rekonstrukcijas, restaurācijas vai konservācijas veikšanai vai tās nojaukšanai. Ņemot vērā minēto, „reverso” (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību piemēro vēstulē minēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu piegādei un montāžai tad, ja šie darbi tiek veikti jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanas ietvaros vai esošās būves vai tās daļas renovācijas vai rekonstrukcijas gaitā. Likuma 13.6 panta ceturtās daļas 6.punktā noteikts, ka „reversā” (apgrieztā) PVN maksāšanas kārtība piemērojama...

Jautājums. Situācija: 05.10.2010 SIA „ABC” iegādājas zemes gabalu – 7.9 ha ar: ēkas - 3 gb (1ē,2ē,3ē), būves - 1 gb (1b), šķūņi – 2 gb (1š, 2š). Samaksāta nauda par visu komplektu – Ls 36000.00 (summas atšifrējuma par objektiem Zemes grāmatā vai pirkumā dokumentā nav). Turpmāk: 1. ēka 1ē tika izmantota saimnieciskajā darbībā no 15.04.2011; 2. ēka 2ē tika rekonstruēta un izmantota saimnieciskajā darbībā (rekonstrukcija 15.04.2011-15.11.2011 par summu Ls – 15000.00), 3. ēka 3ē tika nojaukta līdz pamatiem, pamati ir izmantoti jaunas ēkas uzbūvēšanai (15.04.2011-01.04.2012 par summu – Ls 200000.00) 4. būve 1b tika rekonstruēta un ir izmantota saimnieciskajā darbībā ( 01.03.2011-01.11.2011 par summu Ls -75000.00) 5. šķūņi – 2 gb tika nojaukti līdz 15.04.2011-01.05.2011, izmaksas- Ls 2000.00 Kā pareizi noteikt cenu: zemei, ēkām, būvei, šķūņiem? Kad uzsākt iegūtos īpašumus uzskaitīt par pamatlīdzekļiem un par kādu vērtību? Uz jautājumu atbild Jānis Vesets, MBA, SIA "Jūrmalas namsaimnieks" galvenais ekonomists. Atbildes sagatavošanai izmantoti...

Jautājums. Pirms materiālu pārdošanas klientam ir nepieciešams izrakstīt rēķinu (februārī), lai viņš varētu to apmaksāt caur banku, pavadzīme par materiālu pārdošanu tiek izrakstīta pēc apmaksas saņemšanas (martā). Kurā mēnesī pievienotās vērtības nodoklis (PVN) jāuzrāda deklarācijā firmai, kura izraksta rēķinu un pavadzīmi? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Rēķins par avansa maksājumu nerada PVN maksāšanas pienākumu. PVN ir jāmaksā agrākajā no periodiem: vai nu tajā mēnesī, kad ir izrakstīts rēķins par preču nosūtīšanu (un prece tiek nosūtīta), vai arī tajā mēnesī, kad priekšapmaksa ir saņemta (nauda par priekšapmaksas rēķinu ienāk saņēmēja kontā). Konkrētajā gadījumā – PVN par šo darījumu jāiekļauj marta PVN deklarācijā (ienāk nauda martā, kā arī prece tiek nosūtīta martā).

Jautājums. 2011.gada nogalē tika noslēgts zemes nomas līgums ar izpirkšanas tiesībām par zemi (starp fiziskām personām) uz 5 gadiem, kura kopējā vērtība pārsniedz 10000 Ls un šis nomas līgums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Vai abām no šīm pusēm ir jātaisa fiziskās personas nulles deklarācija? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Fakts, ka ir noslēgts nomas līgums ar izpirkuma tiesībām, vēl nenozīmē to, ka persona ir ieguvusi īpašuma tiesību uz šo zemi. Attiecīgi persona, kura saskaņā ar līguma nosacījumiem, var iegūt šo zemi, mantiskā stāvokļa deklarācijas otrajā sadaļā „Latvijā īpašumā vai kopīpašumā esošais nekustamais īpašums …” šo zemi neuzrāda. Savukārt, tas, vai no minētā darījuma personām ir radušās jau kādas saistības, kas būtu uzrādāmas deklarācijā, ir atkarīgs no līguma nosacījumiem (t.sk., nosacījumi par līguma laušanu), kā arī no tā, vai uz 2011.gada 31.decembri veikti jau kādi norēķini. Precīzākas atbildes sagatavošanā būtu nepieciešams zināt plašāku informāciju. Neskaidrību un jautājumu gadījumā iedzīvotājus lūdzam sazināties ar...

Jautājums. Kādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma panti ir jāuzrāda uz rēķiniem, kuri pamatotu PVN 0 % likmes piemērošanu, ja tiek veikta preču (LR ražotas mēbeles) piegāde uz ES valstīm, kā arī prece tiek piegādāta uz trešajām valstīm? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Ne Eiropas 6.Direktīva, ne Latvijas PVN likums konkrēti nenosaka, kādam ir jābūt atsauces tekstam uz rēķiniem, kas pamatotu PVN 0% likmes piemērošanu. Tiek tikai noteikts, ka skaidri jānorāda, ka rēķina (preču) saņēmējam ir pienākums uzrēķināt reverso PVN savā valstī. No prakses varu piedāvāt šādas atsauces: Preču pārdošanām no Latvijas uz citu EK valsti: - EC Directive 6th, Article 138, para 1, - Intra-Community supply of goods, article 138 VAT-Directive. Preču EXPORTS uz 3.valstīm no Latvijas : - EC Directive 6th, Article 146, para 1(a), - Out-off EC supply of goods, Article 146, para 1(a). Vai neitrāla...

Jautājums. Uzņēmums savā saimnieciskajā darbībā dažreiz izmanto darbinieku īpašumā esošas vieglās automašīnas, kuras nav patapinātas uzņēmumā. Par vieglo automašīnu izmantošanu degvielas izdevumi darbiniekiem tiek kompensēti. Vai šādā gadījumā kompensējamo degvielu formē ar avansa norēķinu, un uzņēmumam ir tiesības uz priekšnodokli? Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Jā, par degvielas izdevumiem var noformēt avansa norēķinu. Tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokli ir tad, ja automašīna tika izmantota ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai un degvielas iegādi apliecinošais dokuments atbilst PVN likuma 8.panta prasībām, kas noteiktas PVN rēķinam. PVN likuma 10. panta 7. 1 daļas norma par 20% no PVN summas neattiecināšanu uz priekšnodokli, attiecas uz iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu uzturēšanas izmaksām. Šajā gadījumā tiek kompensēti darbinieka izdevumi par personīgas mašīnas izmantošanu, tātad, ja par degvielas izdevumiem ir atbilstoši likumam noformēts PVN rēķins, priekšnodokli drīkst atzīt 100%.

Jautājums. Ja māte apmaksā meitas studijas un uzturēšanos (dzīvokļa izdevumi un ikdienas izdevumus) Eiropas Savienībā,vai šī apmaksa ir uzskatāma par dāvinājumu un meitai šī summa ir jādeklarē un jāiesniedz gada ienākumu deklarācija? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Atbilde uz uzdoto jautājumu ir atkarīga no meitas vecuma un apstākļa, vai mātei un meitai ir kopīgs ģimenes budžets. Ja meita nav sasniegusi 24 gadu vecumu un turpina izglītības iegūšanu, viņa saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu ir uzskatāma par apgādājamo personu, tādējādi izdevumi, kas radušies mātei, apmaksājot meitas izglītības iegūšanu, nav jāuzskata par mātes dāvanu meitai, kas deklarējama gada ienākumu deklarācijā kā neapliekams ienākums. Savukārt, ja meita ir vecāka par 24 gadiem, tad atbilde uz jautājumu, vai mātes apmaksātās meitas studijas un uzturēšanas izdevumi ir vai nav uzskatāmi par dāvanu, ir atkarīga no mātes un meitas savstarpējās vienošanās un tā, vai mātei un meitai ir...