JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Vai par līmlenti, ar kuru aizlīmē kartona kastes ar preci, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis ? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Jā, dabas resrursu nodoklis (DRN) ir jāmaksā, jo saskaņā ar 20.12.2001 Iepakojuma likuma 1.panta. pirmo punktu iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites ciklā no ražotāja līdz patērētājam. Par iepakojumu uzskata arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.

Jautājums. Vai ir kādi ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai? Uz jautājumu atbild Aija Kalniņa, “Zvērināta revidenta A.Kalniņas birojs” SIA valdes locekle, zvērināta revidente. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 130.pantu, kas stājās spēkā 2010.gada 1.novembrī, fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams, vai ir pārtraucams personai, kura pēdējo triju gadu laikā pirms šī procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem, vai kura vismaz 30 procentus no piešķirtā kredīta ir izlietojusi līgumā neparedzētajiem mērķiem. Tāpat arī personai, kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms šī procesa pasludināšanas, ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības, vai pēdējo piecu gadu laikā pirms šī procesa pasludināšanas, vai procesa laikā ir stājies spēkā nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas, fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams.

Jautājums. Vai pašnodarbinātā persona drīkst mainīt grāmatvedības uzskaiti no divkāršās uz vienkāršo (piemēram, ar kalendārā gada 1.janvāri)? Iepriekšējā grāmatvede ir kārtojusi pēc divkāršā ieraksta grāmatvedības uzskaites principa. Fiziskā persona ir arī pievienotās vērtības (PVN) maksātājs un nodarbina vienu algotu darbinieku. Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore Protams, ka fiziska persona grāmatvedības uzskaites sistēmu drīkst mainīt. Vienīgi jāņem vērā, ka, kārtojot divkāršā ieraksta grāmatvedību, jāpielieto uzkrāšanas princips, tas ir ieņēmumi un izdevumi jāatzīst tad, kad tie ir radušies, nevis tad, kad ir veikts norēķins par darījumu. Savukārt, vienkāršā ieraksta grāmatvedībā izmanto kases principu pēc naudas plūsmas. Tāpēc uzskaites sistēmu maina tikai ar jaunu kalendāro gadu, kā arī ņem vērā, ka daži ieņēmumi un izdevumi pēc uzkrāšanas principa var būt jau atzīti iepriekšējā gadā, un lai tie netiktu uzskaitīti vēlreiz pēc kases principa. Turklāt mainās arī likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" piemērošana un gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas...

Jautājums: Vai zemnieku saimniecības (ZS) īpašniekam jāmaksā nodoklis 10% apmērā no izņemtās 2010. gada un 2011. gada peļņas? Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 72. punktā ir noteikts, ka dividendēm pielīdzināmi ienākumi ir piemērojami ar 2012.gada 1.janvāri. Savukārt, likuma pārejas noteikumu 74. punktā noteikts, ka veicot 2010. un 2011.gada peļņas sadali, no individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), personīgajām vajadzībām izņemtos līdzekļus neiekļauj maksātāja apliekamajā ienākumā. Tomēr jāatzīst, ka šīs normas piemērošanā vēl ir daudz neskaidru jautājumu un dažādu interpretāciju. Šobrīd VID gatavo metodiskos materiālus par dividendēm pielīdzinātiem ienākumiem. Esam iecerējuši arī plašāku rakstu žurnālā „Bilance” par šīs normas piemērošanu. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Jautājums. Uzņēmumam „X”, (Latvijas rezidents, PVN maksātājs) plāno no cita uzņēmuma „Y” (arī Latvijas rezidents, PVN maksātājs) iegādāties preces. Saskaņā ar attiecīgā pirkuma līguma nosacījumiem, visas īpašumtiesības uz precēm uzņēmumam „X” no uzņēmuma „Y’ pāries tad, kad uzņēmums „X” uzņēmuma „Y’ kontā ieskaitīs visu pirkuma maksu (respektīvi, īpašumtiesības uz preci uzņēmums ‘X” iegūst jau pirms preces reālas saņemšanas). Attiecīgās preces netiks piegādātas uzņēmuma „X” noliktavā Latvijā, bet uzņēmumam „X” būs iespēja šīs preces saņemt noliktavā kādā citā Eiropas Savienības valstī. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, atsevišķi VID ierēdņi uzskata, ka šādā gadījumā darījums jāapliek ar PVN 22 % apmērā, savukārt citi VID darbinieki uzskata, ka gadījumos, ja prece pēc īpašumtiesību pārrejas netiek ievesta Latvijā, tad Latvijas PVN nav piemērojams. Lūdzam sniegt atbildi, vai šādā gadījumā (kad viens Latvijas PVN maksātājs pārdod otram Latvijas PVN maksātājam preci, kas atrodas noliktavā citā ES valstī, ir, vai nav jāpiemēro Latvijas PVN 22 % apmērā ?...

Jautājums. Pēc ES dalībvalsts komersanta lūguma tika veikts tulkošanas darbs Latvijā. Latvijas tulkošanas birojs, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, izraksta rēķinu ES dalībvalsts komersantam. Vai Latvijas tulkošanas birojam ir jāizraksta nodokļu rēķins ar PVN 22% vai PVN 0% likmi? Uz jautājumu atbild Aija Kalniņa, “Zvērināta revidenta A.Kalniņas birojs” SIA valdes locekle, zvērināta revidente. Šajā gadījumā jānoskaidro pakalpojuma sniegšanas vieta, kas tiek noteikta, saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 4.1 pantu, un pamatnoteikums, kas jāņem vērā ir, vai pakalpojuma saņēmējs ir persona, kas veic saimniecisko darbību, vai tā ir persona, kas neveic saimniecisko darbību. Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir: 1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav...

Jautājums. Uzņēmums patapinājis transportlīdzekli (TL) no darbinieka uz pāris mēnešiem (tie varētu arī nebūt pēc kārtas, piemēram, martā un augustā). Vai drīkst attiecināt par šiem mēnešiem TL ekspluatācijas izdevumus kā izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ja uzņēmums par šiem mēnešiem ir aprēķinājis un nomaksājis uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) par patapināto vai nomāto TL, bet nav to reģistrējis Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) kā turētājs? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.pantā noteikts, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta īpašumā vai turējumā esošu vieglo transportlīdzekli, kurš pēc savas konstrukcijas un iekšējā aprīkojuma ir paredzēts pasažieru un to bagāžas pārvadāšanai, kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kurš reģistrēts kā vieglais, vieglais pasažieru vai vieglais plašlietojuma automobilis. Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.pantu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā komersants, kuram piešķirts...

Jautājums. Latvijas firma ir noslēgusi līgumu ar Lietuvas firmu par degvielas iegādi Lietuvā. Lietuvas firma piesūta Latvijas firmai rēķinus par iegādāto degvielu. Rēķinā ir norādīta vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), Lietuvas PVN un kopējā summa. Tāpat Latvijas firma ir noslēgusi līgumu ar firmu par PVN atgūšanu no Lietuvas. Kā pareizi jāatspoguļo grāmatvedībā šie darījumi un vai tie jāatspoguļo PVN deklarācijās? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Neatkarīgi no tā, kur degviela iegādāta (Latvijā vai Lietuvā), grāmatojumi izdevumu kontos neatšķirsies. T.i., grāmatojam saskaņā ar uzskaites politiku. Jautājums paliek par PVN summu: ja Latvijā pirktai degvielai PVN liekam uz PVN kontiem un atgūstam kā priekšnodokli, tad Lietuvā pirktai degvielai, kamēr PVN nav atgūts, PVN summu uzskaitīsim kā Lietuvas VID parādu mums (Debitora parāds). Noteikti būtu nepieciešams izanalizēt, vai par visiem degvielas rēķiniem PVN varēsim atgūt (vai visiem rēķiniem rekvizīti atbilst Lietuvas...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu par Ministru kabineta 2012.gada 31.janvāra noteikumiem Nr.91 „Kārtība, kādā fiziskās personas skaidras naudas uzkrājumus iemaksā kontā kredītiestādē”. Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2012.gada 31.janvārī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.91 „Kārtība, kādā fiziskās personas skaidras naudas uzkrājumus iemaksā kontā kredītiestādē” (turpmāk – noteikumi), kas publicēti 2012.gada 9.februāra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.23 (4626). Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 10.februārī. Noteikumos tiek skaidrota kārtība un termiņi, kādā fiziskās personas skaidras naudas uzkrājumus, kas deklarēti mantiskā stāvokļa deklarācijā, iemaksā savā kontā kredītiestādē. 1. Kas veic skaidras naudas iemaksu savā kontā kredītiestādē? · Fiziskā persona, kas mantiskā stāvokļa deklarācijā pēc stāvokļa uz 2011.gada 31.decembri plkst.24.00 ir uzrādījusi skaidras naudas uzkrājumus virs 10 000 latiem. · Amatpersona, kura kārtējā amatpersonu deklarācijā par 2011.gadu ir uzrādījusi skaidras naudas uzkrājumus virs 4000 latiem. 2. Kā var veikt skaidras naudas iemaksu un kāds ir noteikumos noteiktais skaidras naudas iemaksas termiņš? Skaidras naudas uzkrājumu iemaksu savā kontā...

Jautājums. Uzņēmums veic celtniecības pakalpojumus, līgums par objekta būvi noslēgts 2011.g. augustā, kad uzņēmums vēl nebija PVN maksātājs. 2011.gada augustā saņemts avanss Ls 1000 materiālu iegādei. 2011.gada 10.septembrī uzņēmums kļūst PVN maksātājs. 21.septembrī izraksta rēķinu par veiktajiem pakalpojumiem Ls 3000 (bez PVN), tiek parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts. Uzņēmums atskaiti par PVN iesniedz reizi ceturksnī. Kā pareizi šajā gadījumā aprēķināt PVN, kādu periodu var uzrādīt priekšnodoklī, kad uzņēmums vēl nebija PVN maksātājs. Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore Pirmā PVN deklarācija uzņēmumam jāiesniedz par 2011. gada 3. ceturksni līdz 2011. gada 20. oktobrim. Tajā jānorāda darījums, par kuru rēķins izrakstīts 21. septembrī. Rēķins jāizraksta par summu Ls 3000 + PVN 22% Ls 660, kopā Ls 3660. Summa apmaksai Ls 2660 (3660 – avanss Ls 1000). PVN aprēķina visai pakalpojuma vērtībai, neskatoties uz to, ka avanss saņemts pirms reģistrācijas PVN maksātāju reģistrā un, izrakstot avansa rēķinu,...

Jautājums. Kādi nosacījumi ir jāievēro, lai varētu realizēt fiziskās personas maksātnespējas procesu? Uz jautājumu atbild Aija Kalniņa, “Zvērināta revidenta A.Kalniņas birojs” SIA valdes locekle, zvērināta revidente. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu, ikviena fiziska persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības, var realizēt privātpersonas maksātnespējas procesu, kas sastāv no bankrota procedūras, kad tiek realizēta visa parādnieka manta, novirzot iegūtos līdzekļus kreditoru prasību apmierināšanai, un saistību dzēšanas procedūras, kad parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditora prasību apmierināšanai, un pēc termiņa beigām tiek dzēstas nesegtās saistības. Personai var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5 000 latu, vai, sakarā ar pierādāmiem apstākļiem, šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latu. Kā priekšnosacījums šī procesa piemērošanai, ir līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai...

Jautājums. Uzņēmums būvē servisu ar saviem spēkiem, kā arī tiek piesaistīts cits uzņēmums X atsevišķu celtniecības darbu veikšanai. Uzņēmums X piestādīs rēķinu par veiktajiem pakalpojumiem bez PVN. Bez tam pašu uzņēmums iepērk būvmateriālus, kurus izmanto servisa celtniecībai. Servisa būve sākta 2011.gadā. Kā pareizi šos darījumus atspoguļot PVN deklarācijā. Nav īsti skaidrs reversais PVN būvniecībā. Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore Par pašu veiktajiem darbiem kārtība nav mainīta: viss PVN, kas norādīts izdevumu dokumentos par materiāliem u.tml. ir priekšnodoklis tāpat kā līdz šim. Savukārt, par uzņēmuma X veiktajiem celtniecības darbiem kārtība ir mainījusies ar 2012. gada 1. janvāri. Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.6 pantu uzņēmums X izrakstītajā rēķinā par veiktajiem būvniecības darbiem PVN neaprēķina. Jūsu uzņēmums (būvniecības pakalpojumu saņēmējs) pēc rēķina saņemšanas tajā aprēķina PVN reversā un attiecīgi PVN deklarācijā norāda aprēķināto PVN deklarācijas 52. rindā un to pašu summu kā priekšnodokli 62....

2012. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (MUN likums), saskaņā ar kuriem mikrouzņēmumu nodokļa maksājošo sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – MSIA) valdes locekļi un prokūristi turpmāk var būt tikai MSIA darbinieki. Ņemot vērā, ka atbilstoši Darba likumā 1 noteiktajam darbinieks darbu veic uz darba līguma pamata, Alisa Leškoviča, zvērinātu advokātu birojs SORAINEN zvērināta advokāte skaidro, vai MUN likuma piemērošanas vajadzībām ar SIA dalībnieku (kas ir arī valdes loceklis) un prokūristu ir jāslēdz darba līgums. Grozījumu MUN likumā mērķis Lai sniegtu atbildi uz to, vai šāds darba līgums ir jāslēdz, vispirms būtu jānoskaidro veikto grozījumu mērķis un jēga. Atbilstoši likumprojekta anotācijai 2 MUN likums tika izstrādāts, lai mikrouzņēmumiem strādāt un maksāt nodokļus būtu vienkāršāk. Tādēļ noteica kritērijus mikrouzņēmuma statusa iegūšanai un kārtību šāda uzņēmuma aplikšanai ar nodokli. Saskaņā ar likuma sākotnējo redakciju (kas bija spēkā līdz 31.12.2011.) par mikrouzņēmumu uzskatīja individuālo komersantu, SIA u.c. uzņēmumus, kas atbilst visiem tālāk...

Iepazīstinām Jūs ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem jautājumiem un atbildēm par PVN „reversās” maksāšanas kārtības piemērošanu būvniecības pakalpojumiem. 1. Kādi ir nosacījumi PVN „reversās” maksāšanas kārtības piemērošanai būvniecības pakalpojumiem? Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (turpmāk – likums) 13.6 pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) „reversā” maksāšanas kārtība ir piemērojama, ja: · tiek veikti būvdarbi saistībā ar jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanu vai esošās būves vai tās daļas renovāciju, rekonstrukciju, restaurāciju (arī vienkāršotu renovāciju vai vienkāršotu rekonstrukciju), konservāciju vai nojaukšanu būvniecības nozari regulējošo normatīvo aktu izpratnē (par pierādījumu tam ir izmantojama informācija, kā, piemēram, būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja, pasūtītājam ir noformēta vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte u.c.); · pakalpojuma sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir ar PVN apliekamas personas. 2. Kādos gadījumos nav piemērojama PVN „reversā” maksāšanas kārtība? PVN „reversā” maksāšanas kārtība nav piemērojama, ja sniegtie pakalpojumi nav uzskatāmi par būvdarbiem būvniecības nozares regulējošo normatīvo aktu izpratnē. PVN „reversā” maksāšanas kārtība nav...

Jautājums. Kā pareizi būtu uzskaitīt video novērošanas iekārtu: pie skaitļošanas iekārtām 3. kategorijā vai 4. kategorijā pie pārējiem pamatlīdzekļiem? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.panta 3.daļa dod skaidrojumu: Pie 3.kategorijas varam attiecināt sekojošus pamatlīdzekļus: 35 % => Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums. Ja ir vēlme tomēr iekļaut arī novērošanas kameras pie skaitļošanas un datu uzkrāšanas iekārtām, ieteiktu rakstīt uzziņu par savām tiesībām Valsts Ieņēmumu dienestam. Likums skaidri neatrunā, vai no VID puses novērošanas kamerām varētu tikt akceptēta paaugstinātā nolietojuma likme.