JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Vai jākoriģē apliekamais ienākums (UIN deklarācijā), ja tiek pirkts vai pārdots pamatlīdzeklis un netiek ievērotas tirgus cenas - darījums notiek starp Mātes un Meitas uzņēmumu (abi uzņēmumi - juridiskas personas), kas neveido uzņēmumu grupu? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta otrās daļas 1. un 1.1punktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu palielina par summu, kuru veido: - pamatlīdzekļu vērtības starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdoti saistītajām personām vai sabiedrībām; - pamatlīdzekļu vērtību starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirkti no saistītajām personām vai sabiedrībām. Apliekamo ienākumu palielina par darījuma vērtības un tirgus vērtības starpību, ja nodokļa maksātājs veic jebkura veida savstarpējus darījumus ar: 1) uzņēmumu saistītām personām; 2) saistītām ārvalstu komercsabiedrībām; 3) komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas...

Jautājums. Ar ko tad īsti jāsāk, ja jādeklarē savas parādsaistības? Vai pirmais solis ir iet uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ar izziņu par to, cik lielas ir manas saistības? Vai vēl kas? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Vispirms jau personai jāapzina, vai tai ir deklarējamas parādsaistības, tātad, vai personai Latvijā vai ārvalstīs uz 31.12.2011. plkst.24.00 ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši LB noteiktajam valūtas kursam. Šī informācija noteikti ir pašas personas rīcībā vai arī ir iegūstama no personas, kura ir izsniegusi, piemēram, kredītu. Ja personai ir šādas deklarējams parādsaistības, tai jāsagatavo un jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, attiecībā uz kuras sagatavošanu VID mājas lapā ir pieejams ļoti plašs metodiskais materiāls, kas pieejams šeit: (Sākumlapa / Nodokļi / Fizisko personu mantiskais stāvoklis / Tiesību akti ). Par iesniegšanas veidu: Mantiskā stāvokļa deklarāciju var iesniegt Valsts ieņēmumu...

Jautājums. Vai 2011. gada 22. decembrī spēkā stājušies grozījumi MK noteikumos nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” nozīmē, ka grāmatvedis vairs nedrīkst iegrāmatot čeku par summu līdz 20 latiem, ja uz tā nav norādīti visi rekvizīti, piemēram, naudas summas saņēmēja vārds vai nosaukums)? Vai grozījumi nozīmē, ka tagad var iegrāmatot tikai čeku, neatkarīgi no tā, par kādu summu tas izsniegts vai saņemts, tikai tad, ja uz tā ir visi rekvizīti? Kādi ir šie obligātie rekvizīti? Kā šī jaunā MK noteikumu norma sader kopā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” III nodaļā “Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” 8. pantā. “Pievienotās vērtības nodokļa rēķins” noteikto, ka “Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā nav ietverta šā panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem”? (Šā panta sestās daļas 2.punkts: “(6) Darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100...

Jautājums. Valdes loceklis savam uzņēmumam (SIA) ir aizdevis naudu un neplāno ņemt atpakaļ. Vai varam norakstīt šo aizdevumu? Vai valdes locekļa aizdevumi ir jāuzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklerācijā - darījumi ar saistītām personām? Uz jautājumu atbild Antra Baļčūne, sertificēta grāmatvede, SIA RB Kantoris. Civillikuma Saistību tiesību daļa regulē gan noteikumus par aizdevuma līguma noslēgšanu, gan arī par tā atcelšanu. Likuma 1862.pants nosaka, ka katram kreditoram ir tiesības atteikties no sava prasījuma. Tātad, ja valdes loceklis atsakās no sava prasījuma, starp pusēm ir slēdzams aizdevuma atcēlēja līgums. Uzņēmuma grāmatvedībā kreditora atteikšanās no savām prasījuma tiesībām ir jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā kā „citi ieņēmumi”, tādējādi palielinot ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Papildus tam, valdes locekļa aizdevums ir jāuzrāda UIN deklarācijas pielikumā – darījumi ar saistītām personām.

Jautājums. Ievedot no Igaunijas dažādu elektroniku ir jāmaksā dabas resursu nodoklis? Kur precīzi to var apskatīt un izlasīt? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Ja elektrotehnika tiek ievesta no Igaunijas un realizēta vai izmantota savas saimnieciskās darbības vajadzībām Latvijas valsts teritorijā, dabas resursu nodoklis ir jāmaksā. Precīzi, par kādām elektrotehnikas iekārtām ir jāmaksā dabas resursu nodoklis, Jūs varat uzzināt 404. Ministru kabineta noteikumu 7.pielikumā.

Jautājums. Lai samazinātu nodokļu risku, slēdzot līgumu ar mikrouzņēmumu, uzņēmumam nepieciešams pamatot, vēlams, dokumentāri, ka neizpildās neviena no likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.2 panta “Mikrouzņēmumu sniegtie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi” otrajā daļā minētajām pazīmēm. Vai varētu sīkāk aprakstīt, kā to varētu pamatot? Uz jautājumiem atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. 17.2 panta otrajā daļā atrunāti 4 nosacījumi, kuru izpildes gadījumā izpildās darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana. Izskatīsim katru no viņiem. 1. Mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu. Noslēgtajā līgumā, kā arī faktiski, mikrouzņēmuma darbiniekam nevar tikt noteikts konkrēts nolīgtā darba izpildes laiks no ___ līdz ___, kā arī atpūtas laiks. Mikrouzņēmumam ir jābūt tiesībām izpildīt konkrētu darbu uzņēmējam ērtākajā laikā, vai, ja darba specifika to pieprasa, puses atsevišķi var vienoties par konkrētu diennakts laika posmu, kurā minētie darbi izpildāmi. Līdzīgi ar atvaļinājumiem – mikrouzņēmuma darbiniekiem nevar tikt izvirzīta prasība...

Jautājums. Ja mikrouzņēmums dibināts 13.10.2010., vai par 2010. gadu tam ir jāiesniedz gada pārskats? Vai to drīkst iesniegt par periodu no 13.10.2010. līdz 31.12.2011., jo saskaņā ar Gada pārskata likuma 3.panta 3.punktu jaunizveidotas sabiedrības pārskata gads var aptvert īsāku, jeb garāku periodu, bet ne garāku par 18 mēnešiem. Savukārt, saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 5.panta 1.daļā noteikto, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads? Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Mikrouzņēmumu nodokļa likums reglamentē tikai nodokļa piemērošanas kārtību, bet ne gada pārskata sagatavošanu, tāpēc arī tās SIA, kuras izvēlējušās maksāt mikrouzņēmumu nodokli, drīkst sagatavot pirmo gada pārskatu par periodu, kas ir īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, bet nepārsniedz 18 mēnešus. Tomēr ieteiktu, ja nodokļu maksātāja statuss tiek mainīts no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja uz vispārējo kārtību vai otrādi, sagatavot gada pārskatu par katru kalendāro gadu atsevišķi, lai korekti veiktu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu. Kā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iepazīties ar VID mājas lapā esošo metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pakalpojumiem un darījumu uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā. Šis metodiskais materiāls, cita starpā, ilustrēts ar konkrētiem piemēriem, ir pieejams Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā, šeit.  

Jautājums. Vai drīkst rīkot mārketinga akcijas, kurā klientam tiek piešķirta atlaide kāda produkta vai pakalpojuma iegādei atkarībā no klienta vecuma, dzimuma u.tml., piemēram, jo vecāks cilvēks, jo lielāka atlaide (6-gadīgam bērnam- 6% atlaide, bet 70- gadīgam pensionāram- 70% atlaide), vai akcija “meitenēm ieeja bez maksas!” u.tml.? Vai, rīkojot šādas mārketinga akcijas, nepastāv risks tikt iesūdzētam tiesā vai saņemt sodu par personu diskriminēšanu pēc kādas konkrētas pazīmes? Uz jautājumu atbild Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka, piedāvājot/pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, ir aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ. Atšķirīga attieksme pret patērētāju ir pieļaujama tikai tad, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi. Līdz ar to, lai gan starp patērētāju un preces pārdevēju/pakalpojuma sniedzēju pastāv līguma slēgšanas brīvība, tomēr līgumslēdzējas puses izvēle nevar tikt balstīta uz personas dzimumu, invaliditāti, rasi vai...

Jautājums. Uzņēmums (SIA) sniedz projektēšanas pakalpojumus. Ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Par projektēšanas pakalpojumiem tiek saņemtas summas avansā, kas saņemšanas brīdī tiek grāmatotas bilances kontā "saņemtie avansi". Pēc darbu izpildes tiek sagatavots pieņemšanas - nodošanas akts, kā arī izrakstīts rēķins par kopējo darbu izpildi. Ieņēmumi par izpildes summu tiek iegrāmatoti uz peļņas vai zaudējuma kontu "ieņēmumi no pamatdarbības". No kuras summas ceturksnī ir jāaprēķina un budžetam jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis? Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Visi SIA, t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ir pakļauti Gada pārskatu likumam un atbilstoši grāmatvedību kārto saskaņā ar uzkrāšanas principu. Atbilstoši uzkrāšanas principam saņemtie avansi netiek uzskatīti par ieņēmumiem. SIA, kas ir reģistrējies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, attiecīgā ceturkšņa ieņēmumus veido peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos uzrādītā saimnieciskās darbības ieņēmumu kopsumma, neatkarīgi no tā, kādā ieņēmumu postenī tie ir uzrādīti. Tātad mikrouzņēmumu nodokli katram ceturksnim aprēķina no 6. un 8. grupas kontos...

Jautājums. Kā vienkāršā ieraksta uzskaites žurnālā var atspoguļot ieņēmumus un izdevumus valūtā, ja ir konti latos un valūtā un arī kase latos un valūtā. Apjoms liels un vienā žurnāla lapā nav iekļaujams. Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Vienkāršā ieraksta grāmatvedību kārto saskaņā ar MK 20.03.2007. noteikumiem Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”. Visus kasē un bankas norēķinu kontā veiktos darījumus reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā, tātad skaidras naudas uzskaitei atsevišķi kases grāmata nav jākārto. Savukārt, ārvalstu valūtā veikto darījumu uzskaiti reglamentē noteikumu 14. un 15. punkts. 14. Ieņēmumus un izdevumus ārvalsts valūtā žurnālā norāda, pārrēķinātus latos un santīmos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu šo ieņēmumu saņemšanas vai izdevumu veikšanas dienā. 15. Ja kasē vai kredītiestādes (bankas) kontā ir nauda ārvalsts...

Jautājums. Vēlētos noskaidrot, kā pareizi grāmatot sekojošo situāciju gan no nomnieka, gan no iznomātāja puses: „Operatīvās nomas stimulu atspoguļošana nomnieka finanšu pārskatos”. Iznomātājs slēdzot jaunu operatīvās nomas līgumu ar jaunu nomnieku par telpu iznomāšanu, piekrīt atmaksāt nomniekam pārcelšanās izmaksas Ls 1000 tai skaitā PVN 22%. Nomas termiņš 10 gadi ar noteiktu nomas maksu Ls 2000 gadā neiekļaujot PVN. Nomnieks saņem rēķinu no celtniecības kompānijas par remontu 1000Ls tai skaitā PVN. Uz jautājumu atbild Antra Baļčūne, sertificēta grāmatvede, SIA RB Kantoris. Neskatoties uz to, ka Latvijas grāmatvedības standarti vairs nav obligāti piemērojami, savā atbildē balstīšos uz LGS Nr.10 „Noma”, kurā ir noteikta nomas definīcija un klasifikācija finanšu nomā un operatīvajā nomā. Šī standarta 11.punkts nosaka, ka noma tiek klasificēta par operatīvo nomu, ja tā būtībā nenodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības. Raksturīgākās darbības, kas var uzrādīties iznomātāja un nomnieka grāmatvedības uzskaitē: Nomnieks Iznomātājs Pamatlīdzekļa uzskaite --- Pamatlīdzeklis paliek...

Jautājums. Man ir jautājums par uzkrājumiem atvaļinājumiem. Uz 2011. gada 1. janvāri atlikums kontā ir Ls 30.60. 1. Par 2011. gadu uzskaitītas 20,04 dienas x vid. dienā (katram darbiniekam) + 24,09% , kopā: D 7420 K 4310 73.54 D 7310 K 4310 17.72 2. No konta 4310 noņemu atvaļinājumus, kas izmantoti 2011. gadā: D 4310 K 7210 23.52 D 4310 K 7310 5.66 3. Beigu saldo bilancē: K 4310 92.68 Ls Par kādu summu jāpalielina vai jāsamazina apliekamais ienākums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā? Uz jautājumu atbild Māra Lokenbaha, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests galvenā grāmatvede. Jūsu aprakstītajā situācijā uzkrājumi atvaļinājumiem palielinās par 62,08 Ls (92,68 - 30,60 = 62,08), un šī summa veido apliekamā ienākuma palielinājumu UIN deklarācijā.

Ņemot vērā pašlaik topošos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas, cita starpā, attiecas uz transferta cenām, sniedzam Jums iespēju iepazīties ar rakstu Transfertcenu dokumentācijas prasības, kas publicēts žurnālā Bilance (nr. 2 (278). Raksta autors Mārtiņš Korsaks, sertificēts nodokļu konsultants, AAT SIA. Transfertcenu dokumentācijas prasības 2011. gada 29. novembrī Ministru kabinets atbalstīja un nodeva Saeimai izskatīšanai grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas cita starpā nosaka prasību uzņēmumiem sagatavot transfertcenu dokumentāciju, kā arī iespēju noslēgt iepriekšēju vienošanos ar VID par tirgus cenas noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidiem. Turpmāk par to, kādā kontekstā šie grozījumi ir izstrādāti un ko tie nosaka. Transfertcenu likumdošana Latvijā Pirms analizējam grozījumu projektu, ir jāsaprot, kādā kontekstā šie grozījumi ir radīti, tas ir, kontekstā ar normatīvo aktu prasībām ievērot tirgus cenas un VID piekopto praksi nodokļu auditos, pārbaudot tirgus cenu piemērošanu. Nodokļu tiesībās ar jēdzienu „transfertcenas” saprot cenas darījumos ar saistītiem uzņēmumiem vai personām. Latvijā transfertcenu jautājums...

Jautājums. Vai vieglā autotransporta nodoklis ir jāmaksā par darbinieku īpašumā esošajām vieglajām automašīnām, kuras nav patapinātas uzņēmumā, bet kuras dažreiz izmanto saimnieciskajā darbībā, par ko tiek sastādītas ceļazīmes un kompensēta darbiniekiem degviela? Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore Mans viedoklis – par šādām automašīnām nav jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Nodoklis tika ieviests, lai komersanti par īpašumā vai turējumā esošajām vieglajām automašīnām, kuras tiek izmantotas ne tikai saimnieciskajā darbībā, bet arī personīgajām vajadzībām, samaksātu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Ja komersants nodokli samaksā, tad visas ar automašīnas izmantošanu un uzturēšanu saistītās izmaksas drīkst attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Savukārt Jūsu aprakstītajā gadījumā darbinieks izmanto savu personīgo automašīnu galvenokārt savām vajadzībām un tikai dažkārt komersants (darba devējs) izmanto šo automašīnu komersanta saimnieciskās darbības vajadzībām. Par personīgās automašīnas izmantošanu uzņēmuma vajadzībām gan vajadzētu vienoties vai nu darba līgumā vai noslēgt par to papildus vienošanos. Turklāt par automašīnas izmantošanu...