JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Publiskā telpā izskanējusi informācija, ka izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pārstāvji paziņojusi, ka organizācija aktīvi ķērusies klāt pie biroju, taksometru un autobusu kontrolēm. Piemēram, sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi LaIPA pārstāvis Artūrs Vītiņš sacījis, ka publiska telpa ir visas vietas ārpus ģimenes loka, un tāds ir arī birojs. Ja darbinieks mūziku klausās ar austiņām, tad viss ir kārtībā, bet tiklīdz mūzika skan skaļi – ir jāmaksā. Būtu daudzmaz loģiski, ja licenci par mūzikas atskaņošanu publiski pērk uzņēmums, kura telpās tiek apkalpoti klienti (frizētava, klientu serviss, klubs, kafejnīca u.tml.), bet vai tiešām par radio klausīšanos jāpērk licence tad, ja radio klausās darbinieki, kuru darbs ar klientu apkalpošanu nav saistīts, piemēram, noliktavā, birojā, kurā strādā darbinieki, kuru darbs nav saistīts klientu apkalpošanu? Uz jautājumu atbild Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. Iesākumā gribētos norādīt, ka daļai sabiedrības (lasi: mēdiju) ir raksturīgi izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, kas uzskatāmi bija vērojams saistībā...

Jautājums: Man ir jautājums par dabas resursu nodokli (DRN). Ja ieved datorus komplektējošas daļas, monitorus un visu, kas saistīts ar datoriem, no Lietuvas, realizācijai mazumtirdzniecībā, vai tad ir jāmaksā nodoklis par iepakojumu? Ja nav norādīts precīzi iepakojuma veids, vai tad jāpiemēro Dabas resursu nodokļa likuma 7.pielikuma 2.tabulas 2.daļā norādītā likme? Vai par pašu monitoru arī jāmaksā DRN? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 3. panta pirmās daļas otro punktu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas Republikas teritorijā: a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un...

Jautājums. Vai projektēšanas uzņēmumam par autoruzraudzības darbiem būvniecības procesā (līgums slēgts 2012.gadā) jāpiemēro reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība saskaņā ar likuma "Par PVN" 13.6 pantu? Uz jautājumu atbildi sniedz Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6 panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas renovācijas, rekonstrukcijas, restaurācijas vai konservācijas veikšanai vai nojaukšanai. Būvniecības pakalpojumiem, tai skaitā tādiem, kas noteikti šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā, piemēro „reverso” (apgriezto) PVN maksāšanas kārtību. Būvniecības procesā veiktā autoruzraudzība nav uzskatāma par būvniecības pakalpojumu likuma 13.6 panta izpratnē, līdz ar to projektēšanas uzņēmuma veiktajiem autoruzraudzības darbiem PVN piemērojams likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

Jautājums. Vai līgumam noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Kā mutiski noslēgts darījums ietekmēs iespēju piedzīt parādu? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Likums darījuma dalībniekiem neuzspiež obligātu nosacījumu visus darījumus noformēt rakstiski. Saskaņā ar Civillikuma normām līgums ir uzskatāms par galīgi noslēgtu tad, kad starp līdzējiem ir notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām. Protams, ka vienošanās, kas starp pusēm ir panākta mutiski, tāda var arī palikt un tā būs spēkā, ja vien puses vai likums nenosaka, ka šis darījums ir slēdzams rakstveidā. Civillikuma 1473.pants nosaka, ka tiesiska darījuma forma ir atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Tāpat arī Civillikuma 1482.pants nosaka, ka darījumi ir jāizteic rakstiski vai nu pēc likuma, vai pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās. Līdz ar to ir secināms, ka par darījuma noformēšanu rakstveidā līdzēji vienojas tāpat, kā par visiem citiem līguma noteikumiem, izņemot, ja līguma obligātu noformēšanu rakstveidā prasa likums. Civillikuma 1483.pants nosaka, ka likums...

Jautājums. Vai fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijā jādeklarē kredītkartē neiztērētais overdrafta limits? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Overdrafta limits – neiztērētā daļa – kā personas naudas uzkrājumi nav jāuzrāda mantiskā stāvokļa deklarācijā, jo Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma 3.panta pirmās daļas 8. punkts nosaka, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz, ja personas naudas (skaidras un bezskaidras naudas) uzkrājumu Latvijā un ārvalstīs vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs kopējā summa pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.

Jautājums: Latvijas uzņēmums pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs ir iegādājis vieglo automašīnu no Uzņēmuma PVN maksātāja reģ. Itālijā. Itālijas uzņēmums ir piestādījis rēķinu, teiksim, par 10000 EUR 0 PVN, auto tikt reģistrēts CSDD un nomaksāti visi nodokļi un nodevas. Kas notiek ar PVN, vai Latvijas uzņēmumam būtu vēl jāsamaksā PVN 22% apmērā valstī? Kādas atskaites tiek aizpildītas? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Vieglā auto transporta līdzekļa iegādei, ja to iegādājas Latvijā reģistrēta Sabiedrība – PVN maksātāja no citā Eiropas Kopienas valstī reģistrēta komersanta – PVN maksātāja, Latvijā ir jāuzrēķina reversais PVN un darījums jāatspoguļo Latvijas PVN deklarācijā. Tātad: darījuma summu iekļaujam PVN deklarācijas 50.rindā, un uzrēķinātās PVN summas,- attiecīgi 55. un 64.rindās, kā arī atšifrējot šo darījumu PVN deklarācijas I-II pielikumā. Vēlos atgādināt, ka pie nosacījuma, ja iegādātais auto tiks izmantotas arī darbinieku personīgiem braucieniem, tad priekšnodoklī drīkstam atskaitīt...

Jautājums. Kā pareizi būtu uzskaitīt video novērošanas iekārtu: pie skaitļošanas iekārtām 3. kategorijā vai 4. kategorijā pie pārējiem pamatlīdzekļiem? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta pirmās daļas 1.punktam, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, pamatlīdzekļu III kategorijā tiek ietverti skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums. Tādējādi, lai noteiktu, vai video novērošanas iekārta ietverama pamatlīdzekļu III kategorijā, jāņem vērā, kā tiek nodrošināta datu apstrāde. Ja video novērošanas iekārtā tiek digitāli apstrādāti un uzglabāti dati, tad tā ir ietverama pamatlīdzekļu III kategorijā. Savukārt, ja no video novērošanas iekārtas dati tiek pārsūti un uzglabāti, piemēram, datorā, tad tā nebūtu ietverama pamatlīdzekļu III kategorijā. Vai taisnība, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.585 grozījumi no 22.12.2011. nosaka, ka no 01.01.2012., veicot pirkumus ar skaidru naudu vai bankas norēķinu karti, čekos no vērtības...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka mantiskā stāvokļa deklarācijā nav jānorāda īpašumā esošs govju, jaunlopu vai savvaļas dzīvnieku ganāmpulks, kas ir nošķirts saimnieciskās darbības veikšanai un tiek izmantots saimnieciskajā darbībā. VID informē, ka mantiskā stāvokļa deklarācijā, proti, deklarācijas 8.punktā „Īpašums (lieta vai lietu kopība), kas nav minēts deklarācijas citos punktos”, ja to vērtība pēc personas ieskatiem pārsniedz 10 000 latu, personām, kuras ir saimnieciskās darbības veicēji (zemnieku saimniecību īpašnieki, individuālie komersanti) vai SIA īpašnieki, kuri nodarbojas ar govju un jaunlopu ganāmpulku vai savvaļas dzīvnieku audzēšanu, mantiskā stāvokļa deklarācijā nav jānorāda informācija par ganāmpulkiem, kas ir nošķirti saimnieciskās darbības veikšanai un tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. VID informē, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas 8.punktā „Īpašums (lieta vai lietu kopība), kas nav minēts deklarācijas citos punktos” ir jānorāda tāds īpašums, kuru veido: · viena lieta, kuras vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam, vai ·...

Žurnāls Bilance un portāls www.plz.lv šā gada martā organizē apaļā galda diskusiju par auto nodokļa problemātiskajiem jautājumiem un būtiskajām niansēm. Diskusijā piedalīsies gan Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, gan arī grāmatvedības un finanšu eksperti, kuri sarunas gaitā analizēs un vērtēs būtiskākos šā nodokļa piemērošanas aspektus un nianses, kā arī kopīgi meklēs atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Apzinoties, ka auto nodoklis joprojām ir viens no aktuālākajiem diskusiju jautājumiem, aicinām arī ikvienu www.plz.lv lasītāju iesūtīt sev interesējošo jautājumu par šo tēmu. Saņemtos jautājumus diskusijas laikā uzdosim arī ekspertiem un saņemtās atbildes publicēsim gan žurnālā Bilance, gan portālā www.plz.lv. Savus jautājumus , lūdzu, uzdodiet, pievienojot tos šā raksta komentāros!

Jautājums. Uzņēmums dibināts 2011.gada augustā, pamatkapitālā neiemaksātā daļa 1000 lati, noslēdzot gadu peļņa 900 lati, vai ir iespējams peļņu novirzīt uz pamatkapitālu? Uz jautājumu atbild Alisa Leškoviča, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN zvērināta advokāte, nodokļu speciāliste. Nē, attiecīgajā gadījumā (t.i., kad daļas nav pilnībā apmaksātas un tā nav mazkapitāla SIA) peļņu nav iespējams novirzīt uz komercsabiedrības pamatkapitālu. Komerclikums paredz noteiktu kārtību, kādā ir apmaksājams dibinātāju/dalībnieku parakstītais pamatkapitāls, kā arī sekas, ja dalībnieks likumā noteiktajā laikā daļas neapmaksā.Viena laidiena daļas ir apmaksājamas proporcionāli, kas šajā gadījumā nozīmē, ka katra daļa (uz ko parakstījās dalībnieks) ir apmaksāta tikai 50% apmērā. Savukārt tikai pilnībā apmaksātas daļas dod dalībniekam balsstiesības, kā arī dividendes ir aprēķināmas un izmaksājamas tikai par pilnībā apmaksātām daļām. Tādēļ, dotajā gadījumā uzņēmuma dalībniekam vispirms vajadzētu pilnībā apmaksāt parakstītās daļas un tikai tad dalībnieks būs tiesīgs lemt par dividenžu izmaksu vai pieņemt citus lēmumus. Citādi (ja daļas būtu pilnībā apmaksātas) no uzņēmuma peļņas būtu...

Jautājums. Vai taisnība, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.585 grozījumi no 22.12.2011. nosaka, ka no 01.01.2012., veicot pirkumus ar skaidru naudu vai bankas norēķinu karti, čekos no vērtības 0.01LVL jābūt uzņēmuma rekvizītiem? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmā daļa nosaka, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Šī likuma 7.pantā ir noteikti attaisnojuma dokumentā obligāti norādāmie rekvizīti, kur bez citiem rekvizītiem, ir noteikts, ka attaisnojuma dokumentā jānorāda saimnieciskā darījuma dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8. 1 apakšpunktam, ja saņemtais kases čeks vai cits dokuments, kas sagatavots, ievērojot prasības, kuras ietvertas normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (turpmāk – kases čeks), neatbilst attaisnojuma dokumentam noteiktajām prasībām, attiecīgi piemēro Ministru kabineta...

Jautājums. Vai ir kādi sodi vai sankcijas, kādus piemēro mikrouzņēmumam, kas reģistrējies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un nodarbina darbinieku, kurš nav iesniedzis nodokļu grāmatiņu un saņēmis iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus citā darbavietā? Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 3. pantā noteikts mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja (t.i. darba devēja) pienākums informēt savus darbiniekus. Saskaņā ar panta 1. daļu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka: 1. darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ka mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma, 2. mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, 3. mikrouzņēmuma darbiniekam ir pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, darbinieka pienākumi noteikti likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli": 1. katram LR iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa ... Ja maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, grāmatiņu iesniedz mikrouzņēmumā (6. pants); 2....

Jautājums. Kādas tiesības ir darba ņēmējam sala laikā ( lielākā daļa darba ir ārpus ofisa telpām? Uz jautājumu atbild Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. 2009.gada 28.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” nosaka stingru kārtību, cik ilgu laiku darbinieku drīkst nodarbināt ārpus telpām pie pazeminātas gaisa temperatūras un cik ilgs atpūtas laiks ir jāparedz pazeminātas gaisa temperatūras apstākļos. Turklāt šie darba un atpūtas laiki atkarīgi ne tikai no gaisa temperatūras, bet arī no citiem laika apstākļiem, piem., vēja ātruma, utt. Šādu informāciju gan darbinieks, gan arī darba devējs var iegūt Valsts darba inspekcijā.

Sniedzam Jums iespēju iepazīties ar rakstu "Activity-based costing – klasiska precīzākas izmaksu analīzes metode", kas publicēts žurnālā Bilance (nr. 2 (278). Raksta autors Gintas Turlajs, Mg. oec., SIA Rimess konsultants. Activity-based costing ir pasaulē populārākā precīzas izmaksu vadības metode. Lai arī vadības zinātnē pastāvīgi tiek attīstītas jaunas metodes un tās ar zināmām pērejošas modes iezīmēm tiek piedāvātas vadītājiem, šī metode saglabā savu vietu. Tā jāapgūst arī, iegūstot prestižo visā pasaulē akceptēto Association of Chartered Certified Accountants (ACCA) sertifikātu kā daļu no moduļa F5 Performance Management. Metodes nosaukumam ir daudz dažādu latviskojumu, tomēr parasti tiek lietots oriģinālais apzīmējums angļu valodā. Piemēram, juridiskajos tulkojumos tiek izmantots apzīmējums „darbību izmaksu kalkulācijas metode”. Tomēr plaši lietota latviskojuma metodes nosaukumam nav, tādēļ arī šajā rakstā tiks izmantots angliskais nosaukums. Stabila un nemainīga Vēsturiski daudzas izmaksas ir tikušas pievienotas netiešajām, tās nesadalot. Tomēr, netiešo izmaksu īpatsvaram pieaugot, bija nepieciešama to precīzāka sadalīšana. Var gadīties, ka, piemēram, kāds produkts...

Jautājums. Saskaņā ar Darba likuma 144.panta 2.daļu darba devējs drīkst nodarbināt darbiniekus svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. 1) Vai šī brīvdiena ir piešķirama tikai konkrētās nedēļas ietvaros vai arī to var piešķirt citā laikā? Piemēram, vai var pārcelt 1.maija brīvdienu uz 25.jūniju? 2) Ja nevar pārcelt uz citu mēnesi, vai to tomēr drīkst darīt, noslēdzot abpusēju vienošanos? 3) Jebkurā gadījumā - vai nodarbināšana brīvdienā un citas atpūtas dienas noteikšana noformējama ar rīkojumu vai abpusēju vienošanos? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. Darba likuma 144.panta 2.daļa nosaka, ka, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Svētku dienas ir noteiktas likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantā (piemēram, Lieldienas, Mātes diena, Līgo diena, Jāņu diena, Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, Vecgada diena utt. Ja svētku dienas — 4.maijs un 18.novembris —...