JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. SIA pieder meitasuzņēmums un SIA visas šī sava meitasuzņēmuma daļas pārdod fiziskajai personai. Vai pakalpojums apliekams ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)? Ja neapliekas ar PVN, uz kādu likuma pantu ir jānorāda atsauce? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2. pants „Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība” nosaka, kādi darījumi tiek klasificēti kā darījumi, kas apliekas ar PVN: (2) Saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir: 1) preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš. Ja 2.pants nedod pietiekami skaidru atbildi, tad, lasot likumu, 6.pants skaidrāk definē darījumus, kas ir ar PVN neapliekami darījumi: Izņēmumi un atvieglojumi 6. pants. Izņēmumi (1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus: 17) šādus finanšu darījumus: d)...

Jautājums. Ja VID reģistrēta pašnodarbināta persona, kurai saimnieciskā darbība ir nekustamā īpašuma (NĪ) īre/noma, pērk NĪ (dzīvokli) - tas gan ir taksācijas gada, kad īpašums nopirkts, izdevums (nolietojums atbilstoši uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) 13. pantam), un, protams, jauns pamatlīdzeklis, pareizi? Bet, kad dzīvokli pārdod, ienākumu būs jārēķina kā starpību starp pārdošanas vērtību un pirkuma maksu, kurai pieskaitāmi Zemesgrāmatas reģistrācijas un kapitālie izdevumi, pareizi? NĪ atlikušai vērtībai šajā gadījumā nav nozīmes (ja nepārdod saistītai personai zemāk par tirgus vērtību), pareizi? Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Ja saimnieciskā darbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu tirdzniecību, tad pārdošanai iegādāts nekustamais īpašums ir nevis ilgtermiņa ieguldījums, bet gan apgrozāmais līdzeklis. Šādam nekustamā īpašuma objektam nolietojumu un līdz ar to atlikušo vērtību nerēķina. Ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek aprēķināti atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9 pantam. Atbilstoši 11.9 panta 1.daļai kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas...

Jautājums. Man kā saimnieciskās darbības veicējam no īpašuma nomas ienākumiem jāmaksā 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Vai ar likuma "Par IIN" grozījumiem jāsaprot, ka vēl klāt būs jāmaksā 10% no nomas ienākumiem, kā par kapitāla pieaugumu? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Ienākumi no nekustamā īpašuma nomas, atbilstoši likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums), ir uzskatāmi par ienākumiem no saimnieciskās darbības, no kuriem iedzīvotāju ienākumu nodokli maksā, piemērojot 25% nodokļa likmi. Ienākumu no saimnieciskās darbības nosaka kā saimnieciskās darbības ieņēmumu (Jūsu jautājumā minētajā gadījumā - nomas maksas) un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Likuma 11.panta divpadsmitajā daļā ir noteikts, ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu) var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot...

Jautājums: Kā sekmīgai parādu piedziņai var izmantot līgumsodu, ķīlu, galvojumu un rokasnaudu? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Kaut arī abām līguma pusēm tiesīgi noslēgtie līgumi ir jāpilda, tomēr nevar izslēgt, ka pie noteiktiem apstākļiem kādai no pusēm varētu rasties vēlme savas no līguma izrietošās saistības tomēr nepildīt. Civillikuma 1691.pants nosaka, ka saistību spēku bez ķīlas tiesības pastiprina: 1) ar galvojumu, 2) ar līgumsodu un 3) ar rokasnaudu. Līdz ar to, lai kreditors varētu sev nodrošināt pēc iespējas lielāku drošību, ka saistība tiks izpildīta, viņš, slēdzot līgumu, var pielīgt kādu no iepriekš minētajiem saistību pastiprināšanas līdzekļiem. Tajā pat laikā ir svarīgi saprast, kuru vai kurus no saistību pastiprināšanas līdzekļiem izvēlēties. Tikai pareiza saistību pastiprināšanas līdzekļu izvēle vēlāk varēs palīdzēt kreditoram saņemt sava prasījuma apmierinājumu. Ir jāņem vērā, ka reālu mantisku nodrošinājumu saistības izpildei dod tikai ķīla (daļēji arī rokasnauda). Pārējie saistību pastiprināšanas līdzekļi tikai dod iespēju kreditoram ar nelabvēlīgu materiālu seku...

Jautājums. Man ir jautājums par īpašās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu būvniecībā ar 2012. gada 1. janvāri - kā piemērot īpašo PVN maksāšanas kārtību pārējas periodā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim gadījumā, ja pats būvniecības līgums noslēgts līdz 2011. gada 31. decembrim, bet papildvienošanās pie šī līguma - pēc 2012. gada 1. janvāra? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Šajā gadījumā būvdarbiem, kas tiks veikti 2012.gadā, ir piemērojama vispārīgā PVN piemērošanas kārtība, jo papildu vienošanās nav uzskatama par jaunu līgumu. Papildus informējam, ka likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.6 pantā noteiktā „reversā” PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama būvdarbiem, kas veikti saistībā ar jaunas ēkas vai būves būvēšanu, vai ar esošās ēkas vai būves renovāciju, rekonstrukciju, restaurāciju, konservāciju vai nojaukšanu. Ēkas vai būves būvēšanai vai esošās ēkas renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai jābūt apliecināta (saskaņota) būvniecības nozari reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzēja rīcībā...

Jautājums. VID atbildēs minēts, ka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijā jādeklarē jaunbūvē ieguldītie līdzekļi, ja tie pārsniedz 10 000 Ls. Šī summa ir domājamā aptuvenā (īpašnieka aprēķini), vai oficiāli ar inventarizāciju apstiprināta summa? (Ja otrais variants, vai būs vajadzīgas neplānotas izmaksas inventarizācijas veikšanai?) Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Mantiskā stāvokļa deklarācijā tiek norādīts Latvijā esošs nekustamais īpašums vai īpašumi, uz kuriem nav nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ja to kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus. Deklarācijā persona var uzrādīt jebkuru papildu informāciju, kas pēc viņas ieskatiem ļauj gūt pilnīgu priekšstatu par mantisko stāvokli un deklarējamiem darījumiem, t.sk., ieguldījumus nekustamajā īpašumā. Tādējādi deklarācijā var norādīt (bet tas nav obligāti) faktiski veikto ieguldījumu vērtību. Veikto ieguldījumu apmērs nav jāapliecina ar trešo personu izdotiem inventarizācijas dokumentiem.

Jautājums. Uzņēmums sniedz transporta pakalpojumus ES valstīs un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādājas smagās automašīnas no Polijas. Reģistrējot tās VAS CSDD, uzņēmums samaksā dabas resursu nodokli (DRN). Vai šajā gadījumā jāaprēķina vēl papildus DRN par akumulatoru un riepām? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Reģistrējot auto, ir jāmaksā papildus nodoklis par svina akumulatoriem, bet ne par riepām.

Jautājums. Zemnieku saimniecība ar vienkāršo ierakstu, iegādājas šķirnes zirgu no Zviedrijas. Kurā ailē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā jāveic ieraksts un kā jānorāda izdevumi sakarā ar valūtas kursa svārstībām? Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu vienkāršā ieraksta grāmatvedībā aizpilda saskaņā ar MK 20.03.2007. noteikumiem Nr.188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”. Kurā žurnāla ailē raksta izdevumus, tas ir atkarīgs no zirga iegādes mērķa. Ja tas iegādāts, lai nodrošinātu ieņēmumus no lauksaimniecības vai lauku tūrisma pakalpojumiem, tad 19.ailē „Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu”, ja citiem mērķiem - tad 20.ailē „Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem”. Saimnieciskās darbības izdevumos raksta visu naudas summu, kas ir iztērēta zirga iegādei un ir apliecināta ar attaisnojuma dokumentiem, jo vienkāršā ieraksta grāmatvedībā izdevumus...

Jautājums. Ja starp uzņēmumiem ir noslēgts maiņas darījuma līgums, vai noteikti vajadzīgi akti par savstarpējo parāda ieskaitu, kādas personas paraksta šādu aktu? Vai ir pareizi (vai akts par savstarpējo parāda ieskaitu būs spēkā), ja viena uzņēmuma vārdā šādu aktu paraksta valdes loceklis, bet otra uzņēmuma vārdā - grāmatvedis? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Par to, vai ir noslēgts Akts par savstarpējo parādu dzēšanu (prasība pret pretprasību), atbildība uz grāmatvedības pleciem tika uzlikta tajos tālajos laikos, kad PVN varēja atskaitīt tikai pēc tā saucamā kases principa. Sekojoši, ja ieskaita darījumos gribējām grāmatvedības reģistros saslēgt prasību ar pretprasību (apmaksāt rēķinu, lai varam atskaitīt PVN pēc kases principa), tad vienīgais attaisnojuma dokuments, kas pamatoja PVN atskaitīšanas brīdi, bija šis Akts. Domāju, ka arī šodien šāds akts ir aktuāls kā attaisnojuma dokuments tām kompānijām, kas piemēro PVN 13.4 pantā noteikto īpašo PVN maksāšanas...

Jautājums: Latvijas juridiska persona iegādājas preci citas ES valsts uzņēmumā (PVN maksātājs) un tajā pat valstī pārdod citam uzņēmumam (PVN maksātājs), neievedot preci Latvijā. Kā darījums atspoguļojas PVN deklarācijā un vai ir kādi citi pārskati, kur parādīt pirkšanu un pārdošanu? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Gadījumā, ja Latvijas juridiska persona pārdod preces tās pašas dalībvalsts (t.i., tās dalībvalsts, kurā preces ir iegādātās) citam uzņēmumam, tad Latvijas likuma normas ne preču iegādei (jo šajā gadījumā preces netiek ievestas Latvijā un līdz ar to šāda iegāde nav preču iegāde ES teritorijā), ne preču piegādei citam uzņēmumam (jo preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts) Latvijas Republikas likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” nav piemērojamas un šie darījumi nav jāuzrāda Latvijas apliekamās personas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā. Latvijas juridiskai personai jāinteresējas attiecīgās ES dalībvalsts nodokļu administrācijā par nepieciešamību reģistrēties kā PVN maksātājam šajā valstī, veicot preču piegādes darījumu. Turklāt Latvijas juridiskai personai ir jāinformē darījuma...

Jautājums. Vai grāmatvedībā uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta jānorāda iegrāmatojums (kontējums)? No MK Noteikumu Nr.585"Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 8.punkta šī prasība ir svītrota, bet 15. punktā - saglabāta norāde, kur rakstiski izdarāms norādījums par iegrāmatojumu. Kā praktiski nodrošināt iegrāmatojuma atšifrējumu, ja iegrāmatojumu veic elektroniski (noteikumu punkts nr.15)? Uz jautājumu atbild Arta Priede, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas departamenta Metodoloģijas un Grāmatvedības nodaļas vadītājas vietniece. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (kas stājas spēkā 2011. gada 6. augusta) precizēts 8. punkts, paredzot, ka dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumentiem noteiktajām prasībām, izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, lai sistematizētu šajos dokumentos ietverto informāciju par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. Ja attaisnojuma dokuments sagatavots rakstiski (papīra formā), pēc tā ierakstīšanas attiecīgajā grāmatvedības reģistrā uz dokumenta norāda ieraksta kārtas numuru. Savukārt 15.punkts nosaka, ka norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (iegrāmatojums), izdara...

Jautājums. Tiek vienkāršota gada ienākumu deklarēšana, vai tas nozīmē, ka tagad gada ienākumu deklarācijā nav jāuzrāda ne depozīti, ne autoratlīdzība, ne dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, jo tā informācija jau ir pieejama valsts reģistros. Tad - kas jāuzrāda, un kas nav? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Gada ienākumu deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību nosaka MK 2009.gada 17.februāra noteikumi Nr.149 "Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību". 2011.gada 20.decembra grozījumi minētajos noteikumos nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina, ka nodokļa maksātājam ir pieejama deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informatīva rakstura informācija, ko Valsts ieņēmumu dienests saņem no ienākuma izmaksātāju iesniegtajiem paziņojumiem par fiziskajai personai izmaksātajām summām, privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām: 1. dati par ienākuma izmaksātāju un ienākuma saņēmēju; 2. ienākuma veids; 3. ienākuma gūšanas periods un izmaksas datums; 4. bruto ieņēmumi; 5. neapliekamie ienākumi; 6. darba devēja piemērotais neapliekamais minimums, atvieglojumi un attaisnotie izdevumi; 7....

Jautājums: Vai uzņēmums drīkst neierobežoti izmaksāt dalībniekam - fiziskai personai dividendes skaidrā naudā? Uz jautājumu atbild Aija Kalniņa, “Zvērināta revidenta A.Kalniņas birojs” SIA valdes locekle, zvērināta revidente. Šajā gadījumā jāņem vērā likumā „Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā noteiktais, ka nodokļu maksātājiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latus. Tātad, jāņem vērā, ka attiecībā uz juridisko personu likumā ir iestrādāts skaidrā naudā veikto darījumu ierobežojums.

Jautājums: Ja 2012.gada februārī tiek uzdāvināts nekustamais īpašums, vai tas būs jādeklarē fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijā? (Uz 2011. gada 31. decembri tas nebūs īpašumā un nebūs noticis dāvinājuma fakts.). Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Personai, attiecībā uz kuru izpildās vismaz viens no likumā noteiktiem kritērijiem, datums, uz kuru tiek norādīta informācija mantiskā stāvokļa deklarācijā, ir 2011.gada 31.decembris plkst. 24:00 pēc Latvijas laika. Tādējādi 2012.gadā dāvinājumā saņemtie nekustamie īpašumi fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijā nav jānorāda.

Jautājums. Mikrouzņēmums vēlas pārskaitīt naudu SIA bez atprasīšanas tiesībām. Kā šādu darījumu pareizi nosaukt - ziedojums, dāvinājums un kādas nodokļu sekas veidojas mikrouzņēmumam un kādas SIA UIN maksātājam? Uz jautājumiem atbild Ilona Bauda, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. Jūsu aprakstītajā situācijā nav nozīmes, kā tiks nosaukts darījums – dāvinājums vai ziedojums, kad mikrouzņēmums pārskaita naudu SIA un neprasa tās atmaksāšanu. Jebkurā gadījumā šāds mikrouzņēmuma naudas ziedojums vai dāvinājums SIA tiks uzskatīts par SIA ienākumu, kas būs jāiekļauj SIA apliekamajā ienākumā. Tomēr iesakām darījumu noformēt kā ziedojumu. Savukārt mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmuma nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmuma nodokļa likumu, kas nosaka, ka mikrouzņēmuma nodokli aprēķina mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar mikrouzņēmuma nodokļa likmi, kas šobrīd ir 9%.