JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Kāds likums nosaka auto turētāja reģistrēšanu CSDD, jo - ar ko gan atšķiras situācija, kad firma īrē taksometra pakalpojumus vai nomā darbinieka auto darba laikā, ja ar darbinieku ir nevis patapinājuma, bet nomas līgums (tātad saimnieciskā darbība); pēc pašreizējiem publiskajiem likuma skaidrojumiem sanāk, ka arī taksim (ja nejaušības pēc sanāk, ka vairāk kā 10 dienas būs viena un tā pati mašīna aizbraukusi pie klienta) jāreģistrē visi turētāji. Jo arī darbinieks pēc 18.00 var strādāt otrā, trešā darbavietā un arī tur izmantot savu auto, vai tad visi tagad jāreģistrē kā turētāji un par vienu un to pašu mašīnu visiem šiem uzņēmumiem jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Par spēkā esošo normatīvo aktu skaidrojumu. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10.pantā noteikts, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā par komersanta īpašumā vai turējumā esošu vieglo transportlīdzekli, kurš pēc savas konstrukcijas un iekšējā aprīkojuma ir...

Jautājumi. 1. Vai, slēdzot līgumu ar SIA mikrouzņēmums (MU) par IT pakalpojumiem (uzturēt darba kārtībā serveri,sakārtot datortehniku darbinieku lietošanai utml.), ir jāaprēķina darbaspēka nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 25% un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 24.09%? 2.Vai šie nodokļi ir jāaprēķina arī, ja slēdz līgumu ar MU par telpu uzkopšanu un līgumu ar MU par projektēšanas pakalpojumiem? Uz jautājumiem atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. Likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk tekstā – Likums), sākot ar 2012.gada 1.janvāri, iekļautas normas, kas nosaka, kādos gadījumos mikrouzņēmuma sniegtie pakalpojumi var tikt pielīdzināti personāla nomai. Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.2 panta otro daļu ar mikrouzņēmumu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu šā panta izpratnē saprot tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, lai to norīkotu uz laiku vai pastāvīgi veikt darbu citai personai, tās labā un vadībā. Ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu šā panta...

Jautājums. Latvijas tulkošanas birojs sniedz tulkošanas pakalpojumus ārpus ES dalībvalsts (ASV, Krievija, Ķīna, u.c.) personai, kas neveic saimniecisko darbību. Vai Latvijas tulkošanas birojam ir jāizraksta nodokļu rēķins ar PVN 22% vai PVN 0% likmi? Uz jautājumu atbild Aija Kalniņa, “Zvērināta revidenta A.Kalniņas birojs” SIA valdes locekle, zvērināta revidente. Ja Latvijas PVN maksātājs sniegs tulkošanas pakalpojumus ārpus ES dalībvalsts reģistrētai personai, kas neveic saimniecisko darbību, tad PVN šādiem pakalpojumiem nav jāaprēķina, jo pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur ir šīs personas mītnes vieta vai tās deklarētā dzīvesvieta, vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.

Jautājums. Uzņēmums „X”, (Latvijas rezidents, PVN maksātājs) plāno no cita uzņēmuma „Y” (arī Latvijas rezidents, PVN maksātājs) iegādāties preces. Saskaņā ar attiecīgā pirkuma līguma nosacījumiem, visas īpašumtiesības uz precēm uzņēmumam „X” no uzņēmuma „Y” pāries tad, kad uzņēmums „X” uzņēmuma „Y” kontā ieskaitīs visu pirkuma maksu (respektīvi, īpašumtiesības uz preci uzņēmums „X” iegūst jau pirms preces reālas saņemšanas). Attiecīgās preces netiks piegādātas uzņēmuma „X” noliktavā Latvijā, bet uzņēmumam „X” būs iespēja šīs preces saņemt „Piegādātāja” noliktavā kādā citā Eiropas Savienības valstī. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, atsevišķi eksperti uzskata, ka šādā gadījumā darījums jāapliek ar PVN 22 % apmērā, savukārt citi eksperti uzskata, ka gadījumos, ja prece pēc īpašumtiesību pārejas netiek ievesta Latvijā, tad Latvijas PVN nav piemērojams. Lūdzam sniegt atbildi, vai šādā gadījumā, kad viens Latvijas PVN maksātājs pārdod otram Latvijas PVN maksātājam preci, kas atrodas noliktavā citā ES valstī, ir vai nav jāpiemēro Latvijas PVN 22 % apmērā ? Uz...

Jautājums. Ja tiek veidots jauns produkts - komplekts, kura sastāvā ir vairāki produkti ar atšķirīgiem PVN, kā tiek rēķināta visa komplekta cena un kāds ir visa komplekta PVN? Kā informācijā jāatspoguļo rēķinā klientam? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta ceturtā daļa nosaka, ka apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai atbilstoši šā panta 5.1 vai sestajai daļai izraksta pēc tās pieprasījuma. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumu Nr.933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” 173.punktu, piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, ja nodokļa rēķinā iekļauj gan ar dažādām nodokļa likmēm apliekamus darījumus, gan neapliekamus darījumus, šādu darījumu vērtība jānorāda atsevišķi. Savukārt Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra...

Jautājums: Cik naudas vajadzētu tērēt mārketinga budžetam mazam uzņēmumam? Uz jautājumu atbild Aigars Mednis, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests Tirdzniecības nodaļas vadītājs. To, cik daudz naudas tiek tērēts mārketinga budžetam, lielā mērā nosaka ne tik daudz uzņēmuma lielums, cik produkti vai pakalpojumi, ko uzņēmums vēlas virzīt tirgū, kā arī tas, cik ambiciozi ir uzņēmuma mērķi un stratēģija. Stratēģija var paredzēt gan piesardzīgu, apdomīgu izaugsmi, ejot soli pa solim, vai tieši pretēji – agresīvu, strauju tirgus iekarošanu. Mārketinga budžeti abos gadījumos būs būtiski atšķirīgi. Vispārējā gadījumā, plānojot uzņēmuma mārketinga budžetu, tam būtu ieteicams paredzēt aptuveni 10% no apgrozījuma, taču, ja uzņēmums plāno ienākt tirgū ar pavisam jaunu produktu vai pakalpojumu, jārēķinās, ka mārketinga izdevumi var sasniegt 20 – 40 % un vairāk. Savukārt, ja uzņēmums turpina popularizēt produktu vai pakalpojumu, kas jau labi atpazīstams tirgū un iekarojis stabilas pozīcijas tajā, mārketinga izdevumi var būt arī 3-4 % vai pat mazāka daļa no uzņēmuma gada...

Jautājums. Vidusskolā, lielākoties vidusskolēni kopā arī ar vecākiem, reizi gadā iestudē Jaungada priekšnesumu, kā arī pasākumu Jautro un atjautīgo klubs. Ar priekšnesumiem ir iespēja uzstāties arī kultūras namā. Kultūras nams vidusskolai par telpu īri, apgaismojumu utt. naudu neprasa. Vidusskolas pārstāve jautā, vai skola drīkst tipogrāfijā sadrukāt biļetes skolas kā juridiskas personas vārdā un par pasākumiem kultūras namā, piemēram, no skolēna prasīt ieejas maksu 0,50 lati, bet no pieaugušā - 1,00 latu. Biļetes vidusskola grib oficiāli reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā utt. Savukārt par naudu, ko skola nopelnītu, tirgojot biļetes, tiktu segti izdevumi par priekšnesuma tērpiem, noformējumu u.tml., saskaņā ar piestādīto izdevumu tāmi, kā arī tiktu nopirktas dāvanas skolēniem, kas piedalījās priekšnesumā, piemēram, saldumi. Vai skola var šādi rīkoties un kā pareizi noformēt ieiejas maksu šajos pasākumos? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Atbildot uz šo jautājumu, ielūkojamies LR Izglītības likuma 28.pantā, kurā minēts, ka izglītības iestāde ir patstāvīga...

Jautājums: Ja pareizi sapratu, tad arī Biedrībam nav jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis par turēto auto, jo biedrība arī nav komersants? (Šis jautājums uzdots saistībā ar atbildi uz jautājumu “Vai par zemnieku saimniecības (ZS) īpašumā esošu vieglo transportlīdzekli jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis? “ Atbildi uz šo jautājumu varat lasīt šeit - plz.lv red. piezīme) Uz jautājumu atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. Jā, nodoklis biedrībām nav jāmaksā. Nodoklis jāmaksā komersantiem, kas reģistrēti komercreģistrā, tie ir IK, SIA, A/S, pilnsabiedrības un komandītsabiedrības. Plānots, ka ar nākamo gadu nodoklis būs jāmaksā arī ZS. Kā arī tiks noteikts atbrīvojums tiem komersantiem un ZS, kas gūst ieņēmumus no lauksaimniecības. Pašlaik tiek diskutēts par atbrīvojumam nosakāmo gada ieņēmumu no lauksaimniecības slieksni. Sākotnēji tas bija plānots Ls 10000, tagad grozījumu projektā tas samazināts līdz Ls 3000 par vienu vieglo aumošīnu.

Jautājums. Kam ir jāpilda sākumdeklarācija saistībā ar likuma 3.panta 9.punktu, respektīvi dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu? Ir maksātājs X, kurš maksā par bērniem domātām dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kur labuma guvējs pēc 5 vai 15 gadiem būs bērns. Deklarācijā pēc 5.panta 9.punkta, kas ir uzkrājuma summa? Vai tā ir iemaksu summa, jo, cik saņems pēc 15 gadiem, neviens jau nezin? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Deklarēšanas pienākumu tādu nepilngadīgo personu vietā, kuras atbilst kādam no minētajiem kritērijiem, arī attiecībā uz bērna brīvo mantu, kas izņemta no vecāku pārvaldības, ja bērns sasniedzis 16 gadu vecumu, izpilda vecāki vai aizbildņi. Mantiskā stāvokļa deklarācijā tiek uzrādīta iemaksāto līdzekļu kopējā summa. Ja no tās ir ieturēta komisijas nauda, tad iemaksāto līdzekļu summa, atskaitot komisijas naudu. Informācija saistībā ar Jūsu uzdoto jautājumu un citiem ar fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu saistītajiem jautājumiem ir pieejama VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā Nodokļi / Fizisko personu mantiskais stāvoklis / Metodiskie...

Jautājums. Vēlētos redzēt kādā piemērā, kā virsstundas aprēķina, ja darbinieks ir bijis atvaļinājumā vai slimojis, jo tas tiek dažādi interpretēts un izskaidrots. Uz jautājumu atbild Antra Baļčūne, sertificēta grāmatvede, SIA RB Kantoris. Summētā darba laika ietvaros darbinieks parasti strādā pēc slīdošā grafika, tātad ir aprēķināms un zināms stundu skaits, kas darbiniekam būtu jānostrādā laikā, kad viņš ir bijis atvaļinājumā vai slimojis. Pieņemsim, ka darbinieks strādā divas dienas pa 12 stundām katrā, un pēc tam ir divas brīvas dienas. Aprēķina vienkāršošanas nolūkā nav ņemti vērā darbiniekam piešķirtie pārtraukumi, kas netiek ieskaitīti darba laikā. Janvārī ir izmantotas divas atvaļinājuma nedēļas, kurās pēc slīdošā grafika iekrīt 96 darba stundas (8 darba dienas x 12 stundas). Martā ir noformēta A slimības lapa uz 10 dienām, kurās pēc slīdošā grafika iekrīt 60 darba stundas (5 darba dienas x 12 stundas). Virsstundu aprēķinā gan atvaļinājuma, gan slimības laiks ir jāņem vērā nosakot attiecību pret darba stundu skaitu normālā...

Jautājums. Vai esam pareizi sapratuši, ka uz cilvēku, kas priekšlaicīgi pensionējies, bet pensiju nesaņem, aprēķinot algu, ņem vērā 45 latu neapliekamo minimumu un 70 latu par katru apgādājamo kā "standartsituācijā", bet valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme gan ir cita - 30.30% ar tādu dalījumu, kāds minēts Labklājības ministrijas (LM) atbildē, kas tika publicēta www.plz.lv (obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir attiecīgi 20,80 % un 9,50 %.)? (LM atbildi, lūdzu, skat. šeit- plz.lv red. piezīme.) Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12.panta desmitā daļa nosaka, ka personai, kura atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” izmantojusi priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas un kurai vecuma pensija ir piešķirta, bet nav izmaksājama, jo tā kļuvusi par obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmēju vai pašnodarbināto), periodā, kad tā ir obligāti sociāli apdrošināta persona, nepiemēro šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu. Tādējādi cilvēkam, kas ir priekšlaicīgi pensionējies,...

Jautājums. Vai mainoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas SIA īpašniekiem (uzņēmums tiek pārdots) uzņēmumam tiek saglabāts mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss. Vai pastāv iespēja, ka jaunais īpašnieks atsakās no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa un kļūst par parastu SIA? Uz jautājumu atbild Inita Skrodere, zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte vecākā nodokļu konsultante. Normatīvajos akti specifiski neregulē situāciju par statusa izmaiņām, mainoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas SIA īpašniekiem. Tādējādi, nodokļu maksātājai - SIA, kam ir piešķirts mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, mainoties īpašniekiem, ir jāievēro pamatnosacījumi attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu vai zaudēšanu. Proti, ja SIA, mainoties īpašniekiem, vēl joprojām atbilst visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja kritērijiem: · dalībnieki ir fiziskās personas · apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu · darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem un darba atalgojums vienam darbiniekam nepārsniedz 500 latus mēnesī. tā saglabā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājas statusu. Ja jaunie SIA īpašnieki vēlas atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa,...

Jautājums. Vai, apmaksājot semināra izdevumus no uzņēmuma līdzekļiem, šie izdevumi tiek uzskatīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem? Ja dalība ir apmaksāta konkrētam darbiniekam, vai šie izdevumi kā personificējams ,,labums'' būtu jāapliek arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli? Uz jautājumu atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk - likums) 4.panta pirmo daļu nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību. Likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko...

Jautājums: Vai par zemnieku saimniecības (ZS) īpašumā esošu vieglo transportlīdzekli jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis? Uz jautājumiem atbild Inguna Leibus, Dr.oec., LLU Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore. No Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 2. un 3. panta izriet, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā persona, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā Latvijā ir reģistrēts transportlīdzeklis, t.sk. arī vieglā automašīna. Likuma 6.pantā noteikti atbrīvojumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, piemēram, I vai II grupas invalīdiem u.c. gadījumi. Savukārt, uz lauksaimniekiem attiecināmi 7.panta 4. daļā noteiktie nodokļa atvieglojumi, kas nosaka, ka piemēram, lauksaimniecības produktu ražotājs likumā noteiktajos gadījumos maksā nodokli 50% apmērā par kravas automobili. Tomēr attiecībā uz ZS īpašumā esošu vieglo automašīnu nekādu atvieglojumu nav. Lai labāk saprastu šī nodokļa būtību, jāatceras, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis aizvieto līdz šim maksāto transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Tomēr iespējams, ka jautājums bija domāts par citu nodokli – par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, jo to reglamentē...

Jautājums. Ja uzņēmums vēlas veikt celtniecības darbus Igaunijā vai Somijā, tad kurā brīdī (un vai vispār) rodas nepiecešamība reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību konkrētajā valstī? Un vai tiks pārkāpts kāds likums, ja pārstāvniecība netiek reģistrēta bet visi nodokļi tiek nomaksāti Latvijā? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmums vēlas veikt celtniecības darbus Igaunijā vai Somijā, tad šim uzņēmumam ir jāievēro konkrētās ārvalsts normatīvie akti, kas nosaka pastāvīgās pārstāvniecības pazīmes un pastāvīgās pārstāvniecības reģistrēšanas kārtību. Jāņem vērā, ka Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu konvencija) gan ar Igauniju, gan Somiju. Minēto nodokļu konvencijas 5.panta 3.punktā ir noteikts, kādos gadījumos un pēc cik ilga laika tiks uzskatīts, ka otras līgumslēdzējas valsts (Latvijas) uzņēmumam veidosies pastāvīgā pārstāvniecība attiecīgajā ārvalstī. Atbilstoši Latvijas un Igaunijas nodokļu konvencijas 5.panta 3.punktam būvlaukums, celtniecības vai instalācijas projekts tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja būvdarbi vai projekts notiek...