JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Ja es bankā nomaksāju kredītu skaidrā naudā virs 3000.-Ls, vai man kā fiziskai personai arī Valsts ieņēmu dienestam ir jāziņo par darījumu? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmo daļu nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Tā kā uz fiziskas personas skaidrā naudā veiktajiem darījumiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmajā daļā noteiktais pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai...

Jautājums. Vai mazumtirdzniecības veikals, kas tirgo rūpniecības un pārtikas preces, drīkst vairumtirdzniecības bāzē pirkt rūpniecības un pārtikas preces pārdošanai mazumtirdzniecības veikalā, samaksājot par precēm skaidrā naudā un saņemot attaisnojuma dokumentu – elektroniskā kases aparāta (EKA) čeku? Uz jautājumu atbild Intars Eglītis no Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas. Atbildot uz Jūsu jautājumiem, informēju par sekojošo. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 1.4 daļu) nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (to skaitā ar maksājumu kartēm). Tomēr likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 1.5 daļā ir noteikts, ka šā panta 1.4 daļā noteiktais ierobežojums nav attiecināms uz gadījumiem, kad vairumtirgotājs (preču pārdevējs) ir: 1) paziņojis rakstveidā Valsts ieņēmumu dienestam par to, ka vairumtirdzniecībā veiks darījumus, par kuriem pircējs varēs norēķināties skaidrā naudā; 2) nodrošinājis preču pircēju reģistru, kas ļauj identificēt konkrēto preču pircējus, kuri veikuši norēķinus skaidrā naudā, un skaidrā...

Jautājums. Ja ir CSDD reģistrēts vieglais auto, kas ņemts līzingā par summu, kas pārsniedz 10000 latus, un uz 2011. gada 31. decembri nenomaksātā summa pārsniedz 10000 latus, vai pietiek deklarēt šo kredītu vai arī jau reģistrētais auto jānorāda fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijā? Uz jautājumu atbild Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna. Auto nav jānorāda deklarācijā. Deklarācijā norāda tikai neatmaksāto saistību apmēru latos, un, ja ir vairākas parādsaistības, kas pārsniedz 10’000 Ls, tad arī katras parādsaistības neatmaksāto daļu. (plz.lv red.- ar "Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu" Jūs varat iepazīties šeit.)

Jautājums. Kādas koncepcijas tiek izstrādātas grāmatvežu profesionālo jautājumu risināšanai? Uz jautājumu atbild Ruta Šneidere, Dr.oec. , LR Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja. LR Grāmatvežu asociācija, pēc diskusijas Finanšu ministrijā par grāmatvedības pakalpojumu reglamentāciju, ir apkopojusi informāciju par starptautisko praksi grāmatvežu reglamentācijas jomā no dažādiem informācijas avotiem. Ņemot vērā patreizējo situāciju Latvijā, LR Grāmatvežu asociācija ir izstrādājusi divas koncepcijas grāmatvežu profesionālo jautājumu risināšanai: 1. variants. Iekļaut likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” jaunu normu, ka reglamentējamas grāmatvežu profesionālās darbības: · Finanšu pārskatu sagatavošana; · Nodokļu deklarāciju sagatavošana Vai reglamentējamas šādas grāmatvežu profesijas: 1) galvenais grāmatvedis; 2) vecākais grāmatvedis; 3) grāmatvedības eksperts. Kvalifikācijas pamatprasības grāmatvedim, kas veic minētās profesionālās darbības - teorētiskās un profesionālās zināšanas akadēmiskā vai profesionālā bakalaura* līmenī sociālajās zinātnēs. Šis prasības ir minētas arī MK noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”. Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts „sertificēts grāmatvedis” **...

Jautājums. Kā jaunie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma” nodokli cīnīsies ar shēmotājiem? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau ir iestrādātas normas par nomāto darbaspēku, bet šīs normas vairāk attiecas uz tādiem gadījumiem, kad nomā darbaspēku no ārpuses, savukārt, ņemot vērā līdzšinējās nodokļu optimizēšanas shēmas, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts 17.2 pants, kurš paredz, ka uzņēmumiem būs jāpievērš uzmanība gadījumiem, kad tiek izmantoti darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja (turpmāk – mikrouzņēmums). Uzņēmumam vajadzēs vērtēt, no kā tas pērk darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus. Ja šie pakalpojumi tiks pirkti no mikrouzņēmuma, būs jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Likumā izpratnē darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi ir tad, ja ir tādas tiesiskās attiecības, kad darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, lai viņu norīkotu uz laiku vai pastāvīgi veikt darbu citai personai. Šajos gadījumos darbiniekam darba līgums ir noslēgts ar...

Jautājums. Uzņēmums (pakalpojuma saņēmējs) saņem no piegādātāja rēķinu, no kura pakalpojuma saņēmējs atskaita priekšnodokli, ko ieliek PVN atskaitē, bet pēc kāda laika pakalpojuma saņēmējs uzzina, ka šim piegādātājam ir maksātnespējas process par nenomaksātiem nodokļiem. Kā šādā situācijā pakalpojumu saņēmējam ir jārīkojas - vai tas drīkst nekoriģēt priekšnodokli? Uz jautājumu atbild Inita Skrodere, Zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis&Liberte Vecākā nodokļu konsultante. Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” (10.pants) nosaka, ka nodokļu maksātājam ir tiesības PVN deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās PVN summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Attiecīgi, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis pakalpojumu un PVN rēķinu par saņemto pakalpojumu, turklāt ir veicis arī PVN rēķina apmaksu, tad pakalpojuma sniedzējam ir tiesības uz priekšnodokli. Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” neparedz pienākumu pakalpojuma saņēmējam veikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas situācijā, kad pakalpojumu sniedzējam ir ierosināts maksātnespējas process. Līdz ar...

Jautājums. Ja ir Zemesgrāmatā reģistrēta māja, par kuru ņemts kredīts, kas arī noformēts bankā, par summu, kas pārsniedz 10000 latus, piemēram, 60 000 latu, bet uz 2011. gada 31. decembri lielākā daļa kredīta jau ir atmaksāta un atlikusi summa nepārsniedz 10000 latu, vai šādas parādsaistības jādeklarē fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijā? Vai arī māja jānorāda deklarācijā? Uz jautājumu atbild Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna. Nē, arī šādas ziņas nav jānorāda. Deklarācijā nav jānorāda ziņas, kas jau ir Zemesgrāmatā. Ja kredīta neatmaksātā daļa nepārsniedz 10’000 Ls, tad arī deklarācija nav jāsniedz. Taču personai vajadzētu rūpīgi izvērtēt, vai tā neatbilst vēl kādam citam kritērijam, kas norādīts likuma 3.pantā. (plz.lv red.- ar "Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu" Jūs varat iepazīties šeit.)

Jautājums. Kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmumu dzīvē ienesīs jaunie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tapa pēdējā pusgada laikā. Sākotnēji likumā bija plānots mazliet savādāks t.s. pretizvairīšanās normu regulējums, taču, analizējot jautājumu padziļināti un veidojot grozījumus tādus, lai jaunās normas varētu stāties spēkā, sākot no 2012. gada 1. janvāri, tika nolemts pretizvairīšanās normas iestrādāt galvenokārt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo pretizvairīšanās pasākums ir efektīvs tikai tad, ja tas iespaido to personu, kas plāno nodokļa optimizācijas pasākumus (runa ir par tiem lielajiem uzņēmumiem, kas nodokļu optimizācijas nolūkos savus darbiniekus atlaida no darba un lika reģistrēties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem). Shēmot tik viegli vairs nevarēs Savukārt Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā ir iestrādātas divas pretizvairīšanās normas. Viena no tām ir vērsta uz tādiem mikrouzņēmumiem, kuri neuzrāda apgrozījumu. Atgādināšu, ka MUN rēķina no apgrozījuma un ja apgrozījuma nav, tad nodoklis ir nulle. Tas...

Jautājums. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā ir teikts , ka mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz persona, kas atbilst vismaz vienam no uzskaitītajiem kritērijiem. Vai tas arī domāts gadījumā, ja persona kritērijiem atbilst tikai tad, ja vairākus kritērijus saskaita kopā (piemēram, skaidras naudas uzkrājums 7000 Ls un kapitāla daļas 4000 Ls)? Uz jautājumu atbild Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna. Nē, arī kritēriji kopā nav jāskaita. Likuma 3.pants skaidri paredz, ka deklarāciju iesniedz persona, kura atbilst vismaz vienam kritērijam. Protams, arī šeit jānorāda, ka deklarāciju var iesniegt arī tad, ja persona neatbilst šiem kritērijiem – to paredz likuma 2.panta ceturtā daļa. (plz.lv red.- ar "Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu" Jūs varat iepazīties šeit.)

Jautājums. Ja es atbilstu kritērijiem, kad man ir jāiesniedz fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācija (piemēram, man ir kredīts, kas pārsniedz 10 000 latus), vai tādā gadījumā deklarācijā man ir jāaizpilda arī pārējās pozīcijas, kuras nesasniedz šos 10 000 Ls (piemēram, man ir kapatāldaļas 8000 Ls apmērā, skaidras naudas uzkrājums 9000 Ls apmērā, beskaidras naudas uzkrājums 7000 Ls apmērā)? Uz jautājumu atbild Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna. Nē. Deklarācijā ir jāraksta tikai tās ziņas, kas norādītas likuma 4.pantā. Pārējo, protams, persona var aizpildīt pēc izvēles. Taču obligāti norādāmas ir tikai tās ziņas, kas atbilst likuma 3.pantā noteiktajiem kritērijiem. (plz.lv red.- ar "Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu" Jūs varat iepazīties šeit.)

Jautājums. Uzņēmums regulāri pērk ekspertu pakalpojumu no mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas SIA, kura, turklāt īrē telpas no uzņēmuma, kuram sniedz savus pakalpojumus. Vai šāda situācija var tikt uzskatīta par draudu, ka ekspertu pakalpojumu pirkšanu pielīdzina darbinieku nomai un pakalpojumu sniedzējam jākļūst arī par ekspertu SIA algas nodokļu maksātāju? Uz jautājumu atbild Antra Baļčūne, sertificēta grāmatvede, SIA RB Kantoris. Šajā situācijā ir iespējami divi līgumu veidi – līgums par darbinieku nomu (atbilstoši Darba likuma normām), un uzņēmuma līgums par eksperta pakalpojumu sniegšanu (atbilstoši Civillikuma normām). Tādējādi ir svarīgi izprast katru no šiem līgumu veidiem, lai konstatētu atbilstību vienai var otrai situācijai. Noformējot ekspertu pakalpojumu pirkšanu tā, lai tā netiktu uzskatīta par darbinieku nomu, uzmanība jāpievērš sekojošiem faktoriem: 1) starp uzņēmumiem ir jābūt noslēgtam uzņēmuma līgumam par konkrēta darba izpildi; 2) darbu izpilde jāfiksē ar nodošanas-pieņemšanas aktu; 3) mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas rīcībā ir jābūt tehnikai, darbarīkiem un citiem līdzekļiem, kas nepieciešami eksperta darba izpildei; 4)...

Jautājums. Ja mēs ievedam un realizējam Latvijā pircējam plastmasas iepakojuma traukus (pārtikas ražotājiem - zivīm, gaļai, piena izstrādājumiem), vai mums jāmaksā dabas resursu nodoklis (DRN) par šiem traukiem, ja mēs tos tikai pārdodam un pat neizpakojam? Mēs maksājām DRN tikai par iepakojumu šai precei (gan transporta, gan sekundāro). Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Par pašiem plastmasas traukiem Jums dabas resursu nodoklis nav jāmaksā, jo šie trauki Jums skaitās kā produkts. Kā Jūs jau pareizi minējāt, dabas resursu nodoklis Jums jāmaksā tikai par iepakojumu, kurā šī prece atrodas, piemēram, kartona kastes vai koka paletes.

Jautājumi par darba likuma piemērošanu un nepareizu darba devēja rīcību. Uz jautājumiem atbild Ilona Bauda, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. 1.Vai Darba likuma 40.panta 2.daļas 7.punkts paredz noteikt gan dienas darba laiku, gan nedēļas darba laiku - vai tomēr vārds "vai" nozīmē, ka var noteikt vienu vai otru. Darba likuma 40.panta otrās daļas 7.punkts ļauj noteikt darba līgumā nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, tātad var noteikt vienu vai otru. Tomēr, darba līgums ir vienošanās starp darbinieku un darba devēju par veicamo darbu, darba samaksu, darba kārtību un tai skaitā arī par darba laiku. Darbiniekam ir jāzina kāds būs viņa darba laiks, vai tas būs normālais darba laiks vai summētais vai nepilnais, tāpēc ir noteikti nepieciešams norādīt kāds tieši būs darbinieka darba laiks. 2.Vai Darba likuma 133.pants nosaka, ka visiem (gan pilna, gan nepilna darba laika) darbiniekiem ir piemērojama 5 vai 6 darba dienu nedēļa? Kādā dokumentā ir noformējams...

Jautājums. Uzņēmumam pamatkapitālā ir automašīna, kurai nav derīgas tehniskās apskates, līdz ar to auto netiek izmantots ne saimnieciskajām, ne arī privātajām vajadzībām. Vai par šādu automašīnu ir jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis? Auto plānots drīzumā saremontēt un sākt izmantot saimnieciskajām vajadzībām. Uz jautājumu atbild Imants Šostaks, Colemont FKB Latvia SIA finanšu direktors. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma III nodaļā par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli ir skaidri definēts nodokļa objekts, subjekts un apmērs (likuma 10.,11. un 12.pants): A. Nodoklis tiek maksāts par komersanta īpašumā vai turējumā esošu vieglo transportlīdzekli, kurš pēc savas konstrukcijas un iekšējā aprīkojuma ir paredzēts pasažieru un to bagāžas pārvadāšanai, kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kurš reģistrēts kā vieglais, vieglais pasažieru vai vieglais plašlietojuma automobilis. B. Nodokli maksā sabiedrības, kam piešķirts komercreģistra reģistrācijas numurs. C. Nodokļa apmērs ir: C1. Auto, kam pirmā reģistrācija ir pēc 2005.gada 1.janvāra un dzinēja tilpums līdz...

Jautājums. Kā iegrāmatot programmas, kuras derīgas tikai vienu gadu, piemēram, antivīrusu programmas, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likums nosaka ka, datorprogrammām jārēķina nolietojums pēc 3.kategorijas likmēm? Uz jautājumu atbild Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” sabiedrības grāmatvedībā kā pamatlīdzekļus uzskaita kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, ja tās atbilst visiem šādiem nosacījumiem: 1.sabiedrība tās tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai (kustamas ķermeniskas lietas) vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai); 2. sabiedrība tās paredz izmantot ilgāk nekā vienu gadu un sagaida, ka no to turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi; 3. to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens parastās darbības cikls; 4....