JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Persona vēlas atsavināt nekustamo īpašumu, kas iepriekš tika izmantots saimnieciskajā darbībā. Kā noteikt ar nodokli apliekamo ienākumu? Uz jautājumu atbild Aija Kalniņa, “Zvērināta revidenta A.Kalniņas birojs” SIA valdes locekle, zvērināta revidente. Ja nekustamais īpašums atsavināšanas dienā tiek izmantots kā saimnieciskās darbības pamatlīdzeklis, tad ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiks ņemti vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu. Ja nekustamais īpašums tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tam, kad tas tika pārklasificēts no saimnieciskā darbībā izmantojama pamatlīdzekļa uz personīgām vajadzībām izmantojamu pamatlīdzekli, nekustamā īpašuma pārdošanas apliekamo vērtību nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā. Nekustamā īpašuma pārklasificēšanas gadā, Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz gada ienākumu deklarāciju, papildus iesniedzot informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli, norādot, kad nekustamais īpašums sākotnēji tika pārklasificēts par saimnieciskā darbībā izmantojamu pamatlīdzekli, un, kad nekustamais īpašums no...

Jautājums : Vai nepieciešams kārtot izrakstīto un saņemto pavadzīmju reģistrus? Uz jautājumu atbild Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. Jā, normatīvie akti nosaka, ka reģistrs ir obligāti jākārto par saņemto un izsniegto preci. Līdz.2010.gada 1. janvārim spēkā bija MK noteikumi Nr.1038 „ Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem”, kuri noteica ka pavadzīmes reģistrē pavadzīmju reģistrā. Ar 2010. gada 1. janvāri ir izdarīti grozījumi MK noteikumos Nr.585 „ Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” papildinot tos ar nodaļu I1.” Speciālās prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā un grāmatvedības reģistru kārtošanā darījumos ar precēm”, kas ir spēkā vēl līdz šodienai. Minētie grozījumi nosaka: Attaisnojuma dokumentu par preču piegādi (pārdošanu) un par preču izsniegšanu to noformēšanas vai saņemšanas dienā un pirms preču tālākas piegādes (pārdošanas) vai citu darbību veikšanas ar tām hronoloģiskā secībā reģistrē dokumentu reģistrā vai analogā uzskaites reģistrā. Reģistrā norāda vismaz...

Jautājumi. 1. Vai būtu kāds materiāls vai metodika, kur būtu izskaidrots, kā uzskaitīt ieņēmumus tūrisma pakalpojumu sniedzējiem? 2.Vai peļņas un zaudējumu aprēķinā jāuzrāda visi ieņēmumi no tūrisma pakalpojuma, vai tāpat kā PVN deklarācijā, uzrāda, kā to paredz PVN likuma 13.pants, tikai "ienākumi mīnus izdevumi par tūrisma paketes veidošanu"? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības principi, kas jāievēro novērtējot gada pārskata posteņus ir noteikti Gada pārskatu likuma 25.panta pirmajā daļā. Šīs daļas 4.punkts nosaka, ka peļņas...

Jautājums. Vai 10 000 Ls robeža savstarpējo darījumu veikšanai attiecas uz mēneša vai gada periodu? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Attiecībā uz skaidras naudas izmaksu nepastāv regulējums: “periodā”. Likuma “Par nodokļiem un nodevām”30.pants skan šādi: 30.pants "Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi" (1). …..Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Te mēs varētu vairāk diskutēt par terminu “darījums”: Likumā “Par nodokļiem un nodevām” 1.pants. "Likumā lietotie termini" sniedz šādu definīciju: 11) darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai. Bet, zinot, ka pēc savas būtības minētais skaidras naudas ierobežojums tika ieviests, lai tiktu ierobežota nekontrolētas skaidras naudas kustība, domāju, ka katram pašam ir jāpieņem lēmums, izvērtējot, vai veikt skaidras naudas izmaksas/iemaksas ir veiksmīgs biznesa...

Jautājums: Kā var atgūt samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) no zaudētajiem parādiem? Uz jautājumu atbild Aija Kalniņa, “Zvērināta revidenta A.Kalniņas birojs” SIA valdes locekle, zvērināta revidente. Ja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir mazāka par 300 latiem, apliekamai personai ir tiesības atgūt samaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, ja par iegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir bijis izrakstīts nodokļa rēķins un nodoklis iekļauts attiecīgā perioda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kā arī zaudētais parāds ir radies ne ātrāk par 2009.gada 1.janvāri (sākot no 2012.gada 1.janvāra zaudētos parādus varēs norakstīt par iepriekšējiem trīs gadiem). Vēl jāņem vērā, ka zaudētā parāda summai ir jābūt norakstītai no nedrošiem parādiem izveidotās uzkrājumu summas vai norakstītai izdevumos, parādnieks nedrīkst būt saistīta persona, kā arī jāņem vērā šādi nosacījumi: preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem, parāda prasījuma tiesības nav cedētas citai personai un preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs ir nodrošinājies...

Jautājums: Vai skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz darba algu? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Darba likums uzliek par pienākumu izmaksāt darba algu skaidrā naudā, taču darba devējam ir dotas tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies. Darba algas lielums var būt lielāks par likumā „Par nodokļiem un nodevām” notiektās ierobežojuma summām. Likumā „Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā "Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi", runa ir par savstarpējiem darījumiem. Šī likuma 30. panta 1. daļā teikts: “Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpējus skaidrā naudā veiktus darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz...

Atsaucoties uz eksperta sagatavoto atbildi “Kā rīkoties grāmatvedim, ja pret viņu izvirzīta apsūdzība par darba devēja izdarītajiem pārkāpumiem?”, plz.lv lasītājs jautā : Kādi ir galvenie argumenti, ar kuriem varu pierādīt, ka nezināju par uzņēmuma noziedzīgajām darbībām? Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Diemžēl atbildēt uz šo jautājumu un sniegt savu viedokli un/vai komentārus ir ne tikai neiespējami, bet arī neatbilstoši advokāta ētikai. Nezinot lietas būtību visās niansēs un neredzot lietas materiālus, advokātam ir jāizvairās sniegt savu viedokli un padomus par lietas virzību. Tieši šī iemesla dēļ, atbildot lasītājam ar iepriekšējo komentāru (lūdzu skat. eksperta atbildi uz jautājumu “Kā rīkoties grāmatvedim, ja pret viņu izvirzīta apsūdzība par darba devēja izdarītajiem pārkāpumiem?” šeit: /?p=3670 - red.), tika ieteikts griezties pie zvērināta advokāta pēc profesionālas palīdzības. Līdz ar to arī šobrīd, meklējot argumentus savai aizstāvībai, iesakām lasītājam griezties pēc profesionālas palīdzības pie zvērināta advokāta.

Jautājums: Kas, kam un uz kādiem nosacījumiem var sūtīt komerciāla satura e-pastus? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts, sertificēts personas datu apstrādes speciālists Lauris Klagišs. Kas ir komerciāls paziņojums? Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta 1.daļas 3.punkts nosaka, ka komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Tātad, pēc būtības, ar komerciāla satura paziņojumu saprot arī jebkāda veida reklāmu, kas pa e-pastu tiek nosūtīta potenciālajam vai esošajam klientam Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese). Tātad, bez jebkādiem ierobežojumiem ikvienam ir tiesības gan fiziskām, gan juridiskām personām nosūtīt e-pastu, kura saturā būtu iekļauts tikai uzņēmuma domēna vārds (piemēram, www.uznemums.lv). Vai atšķiras komerciāla satura paziņojuma sūtīšanas nosacījumi fiziskām un...

Jautājums: Tiek rīkotas biznesa pusdienas ar klientu: maltīte + alkohols (vīna glāze). Vai ir korekti, ja arī alkoholu (vīna glāzi) attiecina uz reprezentācijas izdevumiem saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6. panta, 1. punkta 5. apakšpunktu? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Pieredze rāda, ka prasme dibināt biznesa kontaktus ir ļoti svarīga, lai gūtu komerciālus panākumus. Nereti, rīkojot biznesa diskusijas vai noslēdzot darījumus un parakstot līgumus, ir jāorganizē uzņemšana. Šāds pasākums veido gan uzņēmuma tēlu kopumā, gan atsevišķu tā līderu tēlu, gan paplašina kontaktu loku un paver iespēju saņemt biznesam nepieciešamo informāciju, kā arī ļauj turpināt sarunas daudz brīvākā gaisotnē. Piemēram, Japānā, kur "restorānu politikas" tradīcijas ir laika gaitā pārbaudītas un perfektas, gandrīz visi darījumi tiek slēgti uzņemšanu laikā, savukārt oficiālo sanāksmju laikā tie tiek tikai reģistrēti. Saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautiskajiem standartiem, ir vairāki oficiālo uzņemšanu veidi. Ir iespējami šādi “Dienas uzņemšanas” veidi: "Darba pusdienas", "Vīna...

Jautājums: Vai maza uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis, dodoties pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā (maternitātes pabalsts) un bērna kopšanas atvaļinājumā (vecāku pabalsts), var turpināt pildīt valdes locekļa pienākumus, t.i., parakstīt dokumentus, kurus piegādā uz mājām, par to nesaņemot atlīdzību, bet darbojoties uz pilnvarojuma pamata? Uz jautājumu atbild Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes locekle laikā, kad viņa ir grūtniecības/dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā, var turpināt parakstīt SIA dokumentus kā SIA valdes loceklis. Gadījumā, ja viņa uz grūtniecības/dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir atcelta no valdes locekļa pienākumu pildīšanas (izmaiņas reģistrētas komercreģistrā), tad SIA dokumentus viņa var parakstīt arī uz vienkāršas vai notariālas pilnvaras pamata vai arī uz komercreģistrā pieteiktas (reģistrētas) prokūras pamata.

Jautājums: Pašnodarbināta persona ir nodibinājusi mikrouzņēmumu un pašlaik mikrouzņēmumā ir vienīgais darbinieks. Mikrouzņēmums sniedz pakalpojumus citiem uzņēmumiem. Mikrouzņēmuma īpašnieks, lai saņemtu atlīdzību par savu darbu mikrouzņēmumā , ir noslēdzis ar savu mikrouzņēmumu līgumu par atlīdzības saņemšanu par paveikto darbu. Vai tas ir pareizi? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. No jautājuma var saprast, ka viena un tā pati fiziskā persona ir reģistrēta kā pašnodarbināta persona un vienlaicīgi nodibina sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Likuma “Mikrouzņēmumu nodokļa likums” 1.pantā ir teikts, ka par mikrouzņēmuma īpašnieku var būt “….. cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs”. Tātad fiziskai personai var būt pašnodarbinātas personas statuss, bet viņai ir arī tiesības reģistrēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Likumā ir minēti divu veidu mikrouzņēmuma darbinieki: 1. fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, 2. mikrouzņēmuma īpašnieks. Saskaņā...

Jautājums: Kā atgūt PVN un samazināt apliekamo ienākumu saistībā ar darījumu partnera bankrota procedūru? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Viens no nosacījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, lai preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs varētu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par pusi no zaudētā parāda nodokļa summas, ir uzsākta bankrota procedūra pret preču vai pakalpojuma saņēmēju (10.1 panta 2.1 daļa). Tāpat likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” kā viens no nosacījumiem, lai apliekamo ienākumu samazinātu uz pusi no zaudētās parāda summas, ir bankrota procedūra, kas uzsākta pret debitoru. Savukārt, lai samazinātu apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu, debitora bankrota procedūrai ir jābūt pabeigtai (9.panta 1.1 daļa). Augstāk minētā sakarā būtu jānorāda, ka bankrota procedūra var tikt realizēta tikai tajos maksātnespējas procesos, kas notiek saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un „vecā” Maksātnespējas likuma normām, t.i. maksātnespējas procesos, kas uzsākti laika posmā līdz 2010.gada 31.oktobrim. Kā zināms, tad „vecajā”...

Jautājums: vai un kad uzņēmumam ir nepieciešams fizisko personu datu aizsardzības speciālists? Uz jautājumu atbild Zvērināts advokāts Lauris Klagišs. Fizisko personu datu aizsardzības likums (FPDAL) nosaka, ka visas fiziskās un juridiskās personas, kas veic vai vēlas uzsākt fizisko personu datu apstrādi, reģistrē to šajā likumā noteiktajā kārtībā. Nepieciešamību reģistrēt personas datu apstrādi, regulē arī dažādas speciālās normas, piemēram, saskaņā ar 03.07.2007. MK noteikumi Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība" 9.2. punktu, darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem licenci izsniedz tad, ja komersants ir reģistrējis personas datu apstrādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personas datu aizsardzību un saņēmis personas datu apstrādes reģistrācijas apliecību; Saskaņā ar FPDAL 2.panta 4.punktu, personas datu apstrāde — jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu. Tātad, jebkurai personai, kas veic augstāk minētās darbības ar fizisko personu datiem, Datu valsts inspekcijā ir jāreģistrē...

Jautājums: Vēlos uzzināt speciālista viedokli par skaidrā naudā veiktiem darījumiem. Kādi īsti ir ierobežojumi attiecībā uz aizdevumu iemaksu, izmaksu. Vai drīkst aizdot skaidru naudu un uz kādiem noteikumiem? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Darījumu ierobežojumus ar skaidru naudu skaidro likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.pants un MK noteikumi Nr. 237 „Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”. No atsūtītā jautājuma gan nav skaidrs, vai aizdevuma aizdevējs/saņēmējs ir domātas juridiskās personas vai fiziskās. Ja fiziskās - vai naudas aizdevums ir saistāms ar saimniecisko darbību. Shematiski darījumus varētu sagrupēt šādi. 1) Skaidrās naudas darījumu ierobežojums neattiecas uz fiziskām personām, (ja fiziskā persona nav komersants vai saimnieciskās darbības veicējs). 2) Nodokļu maksātājam (juridiskām personām) nav atļauts veikt darījumus skaidrā naudā par summu, kas pārsniedz 10 000 latus, neatkarīgi no tā, kas ir darījuma partneris un neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai...

Jautājums: Vai, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” tagad bilancē neizmantotā atvaļinājuma summas , kuras nevar noteikt ļoti precīzi, no "Uzkrātām saistībām" būtu jāpārliek uz "Uzkrājumiem" (neizmantotais atvaļinājums tomēr ir īstermiņa saistības)? Uz jautājumu atbild Arta Priede, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas departamenta Metodoloģijas un Grāmatvedības nodaļas vadītājas vietniece. Darba likuma 149.panta trešā daļa noteic, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 19.panta pirmo daļu uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu noteikta veida saistības, kuras attiecas uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un gada pārskata sastādīšanas laikā ir...