JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums. Kāda PVN likme jāpiemēro, sniedzot pakalpojumu un piegādājot preci trešo valstu vēstniecībām Latvijā? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Saskaņā ar likuma "Par Pievienotās vērtības nodokli" 7.panta nosacījumiem: 7. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana (1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota: 6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti: a) ievērojot paritātes principu — Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem, c) Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem. Šo likuma pantu skaidro arī MK speciālie noteikumi: „Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokli preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām...

Jautājums. Jautājums par briļļu iegādes kompensāciju. Darbinieks iesniedz čeku par briļļu iegādi un darba koplīgums paredz tā apmaksu. Vai šī summa ir jāapliek ar VSAOI un IIN, kā ienākumi pie darba algas. Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmo daļu nodokļa maksātāja — rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības — apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12. pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Savukārt Ministru kabineta...

Jautājums. Kā sākumdeklarēšanas likuma - Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma ieviešana dzīvē ietekmēs uzņēmumu grāmatvedības darbu? Vai darba devējam tiek radīti kādi papildus pienākumi likuma realizēšanai? Uz jautājumu atbild Antra Baļčūne, sertificēta grāmatvede, SIA RB Kantoris. Saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam ir plānota fizisko personu, tā saukās, „sākumdeklarācijas” iesniegšana. Lai arī sākotnēji šķiet, ka šī deklarācija attiecas tikai uz fiziskām personām, pēc iepazīšanās ar šī likuma normām, jāsecina, ka arī darba devēji un viņu grāmatveži nebūs pasargāti no likuma normu realizēšanas. Papildus valsts reģistros esošajiem īpašumiem, personai būs jādeklarē arī tādi īpašumi, par kuriem informācija ir iegūstama tieši uzņēmuma grāmatvedībā. Tā piemēram: 1) kāds ir uzņēmumu dalībniekiem piederošo kapitāla daļu apmērs (piemēram, kapitāla vērtspapīri, pamatkapitāla daļas, ieguldījuma daļas, pajas, akcijas); 2) ja darba devējs savu darbinieku labā veic iemaksas privātajos pensiju fondos vai veic dzīvības apdrošināšanas (ar...

Jautājums. Uzņēmējs iedevis savam darbiniekam pilnvaru uzņēmuma vārdā noslēgt līgumu par izejmateriālu pirkšanu un piegādi. Darbinieks noslēdz līgumu nemaz nezinot, ka līgumā iekļauts punkts par to, ka persona, kura paraksta līgumu, arī galvo par parādu, kas varētu rasties līguma neizpildes gadījumā. Vēlāk uz minētā līguma pamata uzņēmumam tiek piegādāti izejmateriāli vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā. Uzņēmums par izejmateriāliem laikus nenorēķinās un tirgotājs prasa konkrētajam darbiniekam kā galvotājam nomaksāt radušos parādu. Vai no likuma viedokļa darbiniekam šīs parādsaistības ir jākārto? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Artis Dāvidnieks. Pirmkārt, es aicinātu jebkuru personu, tai skaitā arī visus darbiniekus, kuri darbojas kā pilnvarnieki uzņēmumu vārdā, tomēr uzmanīgi izlasīt līgumus pirms to parakstīšanas. Tas aiztaupīs vēlāk liekus, ja tā var teikt, pārsteigumus un tēriņus gan uzņēmumam, gan arī tā darbiniekam. Otrkārt, ja nu tomēr šāds līgums ar tajā iestrādātu slēptu galvojuma klauzulu ir parakstīts, tad tas automātiski nenozīmē, ka šādas klauzulas spēkā esamība nevar tikt apšaubīta....

Jautājums. Vai pilnībā amortizētam pamatlīdzeklim, kura atlikusī vērtība ir Ls 0.00 var pievienot kapitālā remonta izmaksas, jo pamatlīdzeklis tiek izmantots saimnieciskajā darbībā? Uz jautājumu atbild Ņina Vasiļevska, ekonomikas zinātņu maģistre, jurista palīgs, SIA “DATE V” valdes locekle, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.488 „ Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 54.p. pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Ja Jūs mulsina tas, ka pamatlīdzeklim atlikusī vērtība ir 0,00 Ls, tad atrunājiet savā grāmatvedības metodikā, ka pamatlīdzekļi pamatlīdzekļu sastāvā atrodas tik ilgi kamēr uzņēmums tos izmanto savā saimnieciskajā darbībā, neskatoties uz to atlikušo vērtību. Šāds lēmums nebūs pretrunā ar normatīvajiem aktiem, jo minēto noteikumu 86.punkts nosaka, ka pamatlīdzekļu vai ieguldījuma īpašumu objektu izslēdz no grāmatvedības uzskaites, kad tas: - atsavināts (pārdots vai apmainīts, nodots...

Jautājums: Vai ir iespējams fotoradara "spriedumu" apstrīdēt? Kā to darīt fiziskai vai juridiskai personai? Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. Saņemot lēmumu, tas noteikti saturēs pārsūdzības norādi, respektīvi – kur un kādā termiņā personai ir iespējas saņemto lēmumu pārsūdzēt. Atbilstoši tiesību aktiem lēmums ir pārsūdzams augstākstāvošai iestādei (amatpersonai) viena mēneša laikā no tā paziņošanas adresātam. Ar paziņošanu saprot brīdi, kad adresāts lēmumu ir saņēmis. Tātad neatkarīgi no tā, vai lēmums adresēts fiziskai vai juridiskai personai, saņemto lēmumu ir tiesības pārsūdzēt augstākstāvošai iestādei viena mēneša laikā. Ar fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem ir atšķirīga sodīšanas kārtība nekā ierasts gadījumos, kad pārkāpumu fiksē policijas darbinieks un, apturot transportlīdzekli, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Atšķirīgā kārtība noteikta vairākos tiesību aktos, tai skaitā Ceļu satiksmes likumā, kur paredzēts: ja pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, neapturot transportlīdzekli, par to bez vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums. Līdz ar to, ar lēmumu tiek...

Jautājums: Kā aizpildīt deklarāciju par ienākumiem no kapitāla? Un kādā gadījumā tā ir jāaizpilda? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Deklarācija par ienākumu no kapitāla ir aizpildāma gadījumos, kad tiek atsavināts kāds no kapitāla aktīviem. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta otrās daļas izpratnē kapitāla aktīvi ir: - akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; - ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; - parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; - nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); - uzņēmums Komerclikuma izpratnē; - intelektuālā īpašuma objekti. VID atgādina, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Deklarācija par ienākumu no kapitāla veidlapas paraugu un...

Par to, kas jāņem vērā, slēdzot līgumus starp Latvijas un ārvalstu komersantiem, žurnāla "Praktiskais Likudošanas Ziņnesis" decembra numurā padomu sniedz Valts Nerets, advokātu biroja SORAINEN jurists. Pats būtiskākais līgumos ar ārvalstu partneri ir pušu vienošanās par piemērojamām tiesībām un strīdu izšķiršanas vietu. Svarīgi saprast, kādas būs sekas, ja puses par šiem jautājumiem nevienojas. Ja līgumā vai e-pasta sarakstē, piemēram, nav minēts, kuras valsts tiesību normas piemēros un kura būs strīdu izšķiršanas vieta, tas var apgrūtināt un paildzināt konflikta risināšanu. Piemērojamo tiesību normu izvēle Tāpat kā pastāv brīvība izvēlēties slēgt vai neslēgt līgumu un kādā formā to noslēgt, pastāv arī brīvība izvēlēties piemērojamās tiesības un valsti, kurā strīds tiks izšķirts. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas un Lietuvas uzņēmēji var noslēgt līgumu un vienoties, ka viņu līgumattiecībām tiks piemērots Krievija, Austrijas vai jebkuras citas valsts likums. Tam pat nav obligāti jābūt likumam; puses var arī vienoties, ka tās piemēros kādas vietējās biedrības apstiprinātos noteikumus....

Jautājums. Ar ko tad īsti atšķiras uzņēmuma līgums no darba līguma? Darba devējs piedāvā pāriet uz uzņēmuma līgumu. Kā pareizi rīkoties šajā situācijā? Uz jautājumu atbild zvērināts advokāts Lauris Klagišs. No Darba likuma 39.panta izriet, ka darba līgums ir darbinieka un darba devēja vienošanās par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Saskaņā ar Civillikuma 2178.pantu, ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību. Tātad, darba līgumā darba rezultāts noteikts vispārīgi (piemēram, veikt projekta vadītāja pienākumus). Darbiniekam ir pienākums ievērot darba devēja norādījumus attiecībā uz darba laiku un darba kārtību. Darbinieks, veicot darba pienākumus, izmanto darba devēja resursus – telpas, iekārtas, darbarīkus. Savukārt, no Civillikuma 2212.panta izriet, ka uzņēmuma līgums divu pušu vienošanās par to, ka viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu...

Jautājums: Kur atrast starptautiskos standartus, lai varētu uz tiem atsaukties, veidojot metodiku? Jautājus uzdots, atsaucoties uz atbildi uz jautājumu, vai biznesa pusdienās pasniegtu vīna glāzi var attiecināt uz reprezentācijas izdevumiem? (/?p=4520) Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Starptautiskie standarti ir nevis kā likums mūsu izpratnē, bet gan kā izglītojoša informācija par etiķeti - biznesa etiķete, diplomātijas etiķete, prezentācijas etiķete utt., kas ir ļoti apjomīgs materiāls par uzvedību, ģērbšanās stilu, darījumu slēgšanu, uzņemšanām, prezentācijām utt. dažādās pasaules valstīs un kultūrās. Piemēram, Amerikā etiķeti atspoguļo frāze „Nav apavu, nav apģērbu - nav servisa” ( “No shoes, no shirt, no service”), un tā tiek izlikta veikalu un kafejnīcu vitrīnās. Starptautiskie standarti tiek pielietoti dažādās valstīs, arī Latvijā, visdažādākajos līmeņos un tie tiek pielietoti kā likums. Mūsu valstī normatīvajā bāzē ir minēti tikai reprezentācijas izdevumi, kas tiek ņemti no šiem standartiem. Ieskatu par šiem standartiem var gūt, piemēram, internetā www.simple-etiquette.ru vai...

Jautājums. Kas maksā sodu par ātruma pārkāpumu - šoferis vai uzņēmums, ja ātrums pārsniegts, braucot ar uzņēmuma auto? Uz jautājumu atbild Uldis Freidenfelds, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināts advokāts. No likuma izriet, ka atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir jāuzņemas vienīgi transportlīdzekļa vadītājam, nevis īpašniekam, kaut arī transportlīdzeklis pieder komersantam. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 pantu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir paredzētas trīs veida sankcijas – brīdinājums, naudas sods un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Atkarībā no tā, cik lielā mērā ir bijis pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, tiek piemērots viens vai vairāki minētie soda veidi. Turklāt minētā panta sankcijā kā atbildības subjekts norādīts vienīgi transportlīdzekļa vadītājs.

Jautājums: Vai drīkst neierobežoti aizņemties naudu no fiziskas personas, kura nav reģistrēta kā nodokļu maksātājs, saņemot naudu uzņēmuma kasē un, kādos gadījumos šie darījumi ir jādeklarē VID? Uz jautājumu atbild Aija Kalniņa, “Zvērināta revidenta A.Kalniņas birojs” SIA valdes locekle, zvērināta revidente. Saskaņā ar likuma „Pa nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmo daļu nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēnesī skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājam, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 1.1 daļai, šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz...

Jautājums. Uz kādu periodu attiecas 10 000 Ls skaidrās naudas ierobežojums savstarpējiem darījumiem - uz mēnesi vai uz taksācijas gadu - viennozīmīgi pēc likuma to saprast nevar? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. 2007.gada 10.aprīļa MK noteikumos Nr.237 (red.14.11.2009.) ”Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” 4. punktā ir teikts, ka mums jādeklarē visi darījumi viena mēneša robežās: „4. Darījuma dalībnieki deklarācijā par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem norāda mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus.” MK noteikumos ir runa par zemāko skaidras naudas robežas limitu - par 3000 latu, proti, pārsniedzot šo robežu, ir pienākums deklarēt visus darījumus, un deklarēšana jāturpina līdz 10 000 latu robežai (augstākā robeža), jo, sākot ar 10 000 latu, darījumi skaidrā naudā ir vispār aizliegti. Papildus, 2007.gada 9. maija VID vēstule Nr.15.3.-34/19879 „Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumiem ” skaidro MK Noteikumus piemērošanas kārtību: „Noteikumi nosaka kārtību, kurā darījuma dalībnieki (izņemot fiziskās personas,...

Jautājums. Viens no mūsu uzņēmuma biznesa virzieniem ir semināru rīkošana par likumdošanas aktualitātēm. Kā ar likumiskiem līdzekļiem pasargāt savu biznesu no negodīgiem konkurentiem, kas mūsu semināra programmas, tiklīdz tās publicētas internetā, pārpublicē pie sevis (pat ar visām gramatiskajām kļūdām) un piedāvā saviem klientiem apvienojumā ar citiem semināriem ar zemāku cenu, nereti pat rīkojot šos seminārus tajā pašā viesnīcā, kuras semināru telpas īrējam mēs. Ja pareizi esam sapratuši, tad, semināra nosaukumu, piemēram, Jaunākie grozījumi PVN likumā, un semināra programmu, kas arī sastāv no frāzēm, ko ikdienā lietojam, nevar patentēt. Kā rīkoties? Uz jautājumu atbild Līga Mence, advokātu biroja Loze & Partneri zvērināta advokāta palīgs. Autortiesību likums nosaka, ka tādi darbi, kā lekcijas, referāti un apskati ir ar autortiesībām aizsargāti darbi, atšķirībā no normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tiesas nolēmumiem un plašsaziņas līdzekļos (arī tīmeklī) sniegto informāciju par dažādiem faktiem un notikumiem. Ar autortiesībām nav aizsargātas arī idejas, metodes, procesi un matemātiskās koncepcijas. Līdz ar...

Jautājums: Kādus PVN likuma pantus minēt Rēķinā (pielikumā) un vai nepieciešamas atsaukties arī uz ES regulām, ja uzņēmums sniedz tūrisma pakalpojumu ārpus ES un daļa pakalpojuma tiek aplikta ar 0 % likmi? Uz jautājumu atbild Ingrīda Kuplā, ekonomikas zinātņu maģistre, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, LR Grāmatvežu asociācijas sertificēta grāmatvede. Par atsaucēm uz likuma pantiem Rēķinā. Prasība likt atsauces uz rēķiniem ar norādi, kurš no darījuma dalībniekiem ir atbildīgs par PVN nomaksu, ir stājusies spēkā no brīža, kad Eiropa vienojās par vienotu PVN sistēmu, un tās rezultātā parādījās pirmais apjomīgais dokuments, ko ikdienas saskarsmē mēs saucam par 6.Direktīvu (Padomes Direktīva 2006/112/EK). 6.Direktīvas 3.nodaļa saucas „Rēķinu piesūtīšana” un te varam atrast visu informāciju par to, kādā veidā noformēts un nosūtīts dokuments ir atzīstams par PVN nodokļu rēķinu Eiropas Kopienā. Direktīvas 226.pants atrunā, kādu informāciju ir jāsatur rēķinam. Te arī lasām: „…obligāti jānorāda šādas ziņas: 13) gadījumā, kad piemēro peļņas daļas režīmu ceļojumu aģentūrām,...