JAUNUMI

Lai veicinātu transportlīdzekļu tirdzniecības caurredzamību un informācijas pieejamību pircējiem, kā arī, lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību, Satiksmes ministrija (SM) rosina paplašināt obligāti norādāmo informāciju transportlīdzekļu tirdzniecības vietās. Šos jauninājumus paredz SM izstrādātie grozījumi Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos, ko ceturtdien, 28.maijā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība. Piedāvājot tirdzniecībā transportlīdzekļus, komersanti nereti nesniedz klientiem būtisku informāciju par tirdzniecībā esošu transportlīdzekļu identifikācijas numuriem, tehnisko stāvokli un drošības sistēmu esamību. Nereti klienti tiek maldināti, nesniedzot tiem pilnīgu informāciju par transportlīdzekļu drošības sistēmu stāvokli vai to bojājumiem, kas var ietekmēt satiksmes drošību. Tādēļ SM rosina noteikt minimālo informācijas apjomu, kas jānorāda par tirdzniecības teritorijā esošajiem transportlīdzekļiem (gan jauniem, gan lietotiem), un kas jānovieto redzamā vietā uz vismaz A5 formāta lapas. Papildus pārdošanas cenai būs nepieciešams iekļaut informāciju par transportlīdzekļa drošības sistēmām, identifikācijas numuru un arī odometra rādījumu, kurš komersantam jāfiksē, pieņemot transportlīdzekli tirdzniecībā. Norādot informāciju par drošības sistēmām, komersantam jānorāda,...

Šā gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 785 eiro, kas bija par 6,1% lielāka nekā pirms gada. Lai gan darba samaksas pieaugums šī gada 1.ceturksnī bija mērenāks nekā vidēji 2014.gadā, tomēr tas ir straujāks nekā 2012.-2013.gadā. Vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad lielā mērā ir saistīts ar minimālā atalgojuma izmaiņām kopš 2015.gada 1.janvāra. Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šogad 1.ceturksnī privātajā sektorā darba samaksa pieauga straujāk - par 6,9%, savukārt sabiedriskajā - par 5%. Tomēr vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija par 4,7% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 809 eiro un 773 eiro). Darba samaksa 2015.gadā bija pieaugusi visās tautsaimniecības pamatnozarēs, izņemot finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 0,4%. Jāatzīmē, ka šajā nozarē bija straujākais darba samaksas kāpums iepriekšējā gada 1.ceturksnī. Straujākais darba samaksas pieaugums 2015.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā,...

No 2015.gada 1. jūnija Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālās nodaļas klienti, kuri apmeklēs iestādi klātienē, apmeklējuma laikā varēs izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pakalpojumus: pieteikties personas apliecības (eID kartes) izsniegšanai, aktivizēt eParakstīšanas iespēju jau izsniegtā eID kartē un saņemt konsultācijas par eID kartes lietošanas iespējām. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un sekmētu e-vides priekšrocību izmantošanu uzņēmēju vidū, Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un PMLP jau no š.g. februāra Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālās nodaļas klientiem piedāvā iespēju pieteikties un saņemt virtuālo eParakstu un konsultācijas par eParaksta pieprasīšanu eParaksta viedkartē, kā arī nepieciešamības gadījumā eParaksta speciālisti sagatavo klienta datoru darbam ar elektroniskiem dokumentiem. Līdz ar to iespēja Uzņēmumu reģistra klientiem vienlaikus saņemt arī PMLP pakalpojumus ir pašsaprotama sasniedzamā mērķa aktivitāte, lai mudinātu uzņēmējus izmantot alternatīvu risinājumu valsts iestāžu klātienes apmeklējumam. Kā norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: "Daudziem Uzņēmumu...

Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir bijusi tuvu Finanšu ministrijas (FM) prognozēm. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo ceturksni ir palielinājies par 1,9%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem tas pieaudzis par 0,3%. Ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā (ES) šā gada pirmajā ceturksnī bija 1,4%, savukārt eirozonā tikai 1%. Tādējādi Latvijas ekonomikas izaugsme saglabājas virs ES vidējās izaugsmes. No nozaru viedokļa būtiskākais faktors, kas ir sekmējis ekonomikas izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī, ir ražošanas atjaunošana AS "KVV Liepājas metalurgs". Lai gan ražošana tika atjaunota tikai februāra beigās un tikai daļējā apjomā, tam jau ir jūtama ietekme uz apstrādes rūpniecības izlaidi, kas šā gada pirmajā ceturksnī augusi par 4,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Bez apstrādes rūpniecības no nozarēm izaugsmi veicinājušas arī pakalpojumu nozares un mazumtirdzniecība. Salīdzinājumā ar 2014. gadu izlaide finanšu un apdrošināšanas darbībās augusi par 15,7%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 26.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Ādažu novada domes lēmuma atcelšanu. Ar minēto pašvaldības lēmumu pieteicējam uzlikts pienākums pārvietot vai nojaukt nelikumīgi uzbūvēto ēku Lielā Baltezera aizsargjoslā. AT spriedums nav pārsūdzams. Strīdus ēkas būvniecība veikta 2003. vai 2004.gadā. Būvniecības likums minētajā laikā noteica, ka būvdarbus drīkstēja veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu. Visi plānošanas dokumenti pieteicējam izdoti vienīgi attiecībā uz dzīvojamo māju un laivu piestātni, bet attiecībā uz strīdus ēku būvprojekts likumā noteiktā kārtībā nav bijis izstrādāts un būvatļauja nav saņemta. Turklāt pašvaldības saistošie noteikumi nepieļauj strīdus ēkas atrašanos aizsargjoslā. Pieteicējs pašvaldības lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Pieteicēja iebildumi – ka aizsargjosla noteikta nepamatoti un ka ēkas nojaukšana ir nesamērīga, jo nav konstatēts sabiedrības interešu aizskārums. Administratīvā rajona tiesa ar 2011.gada 6.decembra spriedumu un Administratīvā apgabaltiesa ar 2014.gada 20.marta spriedumu pieteikumu noraidīja. Augstākā tiesa atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas spriedumu...

Ieskats numura tematikā: Numura intervija Aizņemties ir viegli, atdot – daudz grūtāk. Saruna ar Andri Spori, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Jurista padoms Kā piemērojama Darba likuma 37. panta divpadsmitā daļa. Iveta Zelča, Mg.iur. zvērināta advokāte; Rita Elce, Dipl. Iur., Mmed., arodveselības un arodslimību ārste Vienošanās ar izpildu dokumenta raksturu. Kristīna Loboda, zvērinātu advokātu biroja Inversus juridiskā dienesta vadītāja Dalībnieku un citu izmaiņu reģistrēšana Komercreģistrā: prasības, termiņi, aktuālie problēmjautājumi. Ingrīda Reinfelde, KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāte Potenciālie riski WI-FI vidē. Viktorija Alksne, zvērinātu advokātu biroja Cobalt juriste 23. lpp. Neizmantoto atvaļinājumu kompensācija, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc 2015. gada 1. janvāra. Kristīne Markus, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste Atbild jurists Amata apraksts, atvaļinājums, disciplinārsodi. Atbild Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A.Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte Eksperta padoms Akciju publiskais piedāvājums – Baltijas ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks. Liene Dubava, biržas Nasdaq Riga valdes locekle Uzņēmumu reģistrs Ieraksts par pamatkapitālu tiks pārrēķināts...

Eiropas Komisijas 2015.gada 23.marta regula №490 «Komisijas Regula (ES) 2015/490 (2015.gada 23.marts), ar ko groza Padomes Regulu (EK) №297/95 attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras maksu korekciju atbilstoši inflācijas līmenim»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumi №248 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-15 «Mūra būvkonstrukciju projektēšana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumi №246 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 215-15 «Seismiski izturīgu būvkonstrukciju projektēšana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumi №247 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 213-15 «Alumīnija būvkonstrukciju projektēšana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumi №250 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumos №556 «Likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» normu piemērošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 29.maiju.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2015.gada 26.maijā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.253 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”” (turpmāk – grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.95), kas publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.103 (5421) un stājas spēkā 2015.gada 29.maijā. Ministru kabinets 2015.gada 26.maijā ir izdevis arī Ministru kabineta noteikumus Nr.252 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”” (turpmāk – grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.96), kas publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.103 (5421) un stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Minētie Ministru kabineta noteikumi pagarina ieviešanas termiņu jaunajām prasībām hibrīda kases aparātiem un kases sistēmām. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.95 paredz hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošanas uzsākšanu saskaņā ar jaunajām tehniskajām prasībām ne vēlāk kā 2016.gada 1.janvārī (iepriekš noteiktais lietošanas uzsākšanas termiņš – ne vēlāk kā 2015.gada 1.jūlijā)....

Ceturtdien, 28.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība", kas nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja. Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts saistīts ar e-veselības ieviešanu Latvijā. Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" nosaka pienākumu visām ārstniecības iestādēm no 2016.gada 1.janvāra, veicot pacienta ārstēšanu, apstrādāt pacienta datus veselības informācijas sistēmā (izraksta elektroniskās receptes, darbnespējas lapas, nosūtījumus utml.). Projekta mērķis ir noteikt elektronisku darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtību veselības informācijas sistēmā, kā arī pārejas kārtību elektroniskās darbnespējas lapas ieviešanai. Grozījumu projekts nosaka, ka papīra formāta darbnespējas lapu veidlapu izmantošana ārstniecības iestādēs ir atļauta līdz datu apstrādes tiesību iegūšanai veselības informācijas sistēmā, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim. Ārstniecības iestādēm, sākot no 2016.gada 1.janvāra, darbnespējas lapas jāizsniedz tikai elektroniski veselības informācijas sistēmā. Savukārt, no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 31.decembrim norisināsies elektronisko darbnespējas...

Lai novērstu gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, Saeima ceturtdien, 28.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Likumprojekts paredz pensijas kapitālu saglabāt līdzšinējā apmērā, pensijas kapitāla aktualizācijai nepiemērojot ekonomiskās lejupslīdes ietekmē sarukušo apdrošināšanas iemaksu algu indeksu. Pēc par likumprojektu atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikuma Saeima nolēma likumprojektam piešķirt steidzamību. Galīgajā lasījumā to plānots izskatīt parlamenta 11.jūnija sēdē. "Pārdzīvotie "treknie gadi" un tiem sekojošā smagā ekonomiskā krīze parādīja, ka pensiju kapitāla aprēķināšanas sistēma nav bijusi līdz galam pārdomāta. Savā ziņā tā bija kā loterija, jo pensiju būtiski ietekmēja ne tikai paša cilvēka veiktās sociālās iemaksas, bet arī aktuālā ekonomiskā situācija brīdi, kad personas dodas pensijā. Labajos gados, pieaugot algu līmenim un nodarbināto skaitam, būtiski auga arī jaunpiešķiramās pensijas, lai gan tas īsti nebija pensionāru pašu nopelns. Savukārt krīzes ietekmē apdrošināšanas algu iemaksu indeksi strauji samazinājās, negatīvi ietekmējot pensijas kapitāla apmēru daudziem cilvēkiem," situāciju skaidro Aija Barča,...

Saeima ceturtdien, 28.maijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs. Būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55, 0,25 un 0,2 procentus dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma. Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstošām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25 procentus dienā no kredīta summas. Šādu ierobežojumu nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Kredīta kopējās izmaksas noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas. Ja kredīts patērētājam jāatmaksā trīs mēnešu laikā, jebkuru ar to saistīto izdevumu summa, tostarp nokavējuma procentu un līgumsodu, nedrīkstēs pārsniegt izsniegtā kredīta summu, paredz likumprojekts. Tāpat no aizņēmēja...