JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija par 2015.gada pirmo ceturksni jāiesniedz no 2015.gada 15.maija līdz 25.maijam, savukārt mikrouzņēmumu nodokļa nomaksas termiņš par pirmo ceturksni ir 2015.gada 25.maijs. Īpašo termiņu 2015.gada pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanai, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa nomaksai nosaka grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas pieņemts Saeimā 2015.gada 19.martā. Informatīvie materiāli mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pieejami VID mājaslapā sadaļā "Nodokļi/Mikrouzņēmumu nodoklis/Tiesību akti". Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, izvēloties pirmo tēmu "Nodokļi", konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī iesūtīt savu jautājumu rakstiski, izmantojot iespēju VID mājaslapā "Uzdot jautājumu VID". 2015.gada 19.martā Saeimā pieņemtais likums "Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", 2015.gada 25.martā publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr.60 (5378) un stājas spēkā 2015.gada 26.martā.

Saeimā ceturtdien, 7.maijā, pirmajā lasījumā plānots skatīt grozījumus Komerclikumā, kas paredz tiesības Uzņēmumu reģistram (UR) lemt par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Ar likuma grozījumiem paredzēts mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, un par likumprojekta virzību atbildīgā Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu grozījumus iekļaut šodienas parlamenta sēdes darba kārtībā. Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus. Deputāti Tautsaimniecības komisijā vakar atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz viena dalībnieka SIA automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro. UR pārstāvji informējuši, līdz šim tikai 16 procenti no visām šāda veida SIA ir iesniegušas pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Tieši viena dalībnieka SIA veido 80 procentus no visām SIA....

Lai ieviestu alternatīvu patērētāju un pakalpojuma sniedzēju strīdu izskatīšanai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 6.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu likuma projektu - Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu. Tas paredz ieviest ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu. Jaunais regulējums paredz noteikt vienotas prasības ārpustiesas strīdu risinātājiem, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, izmantojot neatkarīgu, objektīvu, pārredzamu, efektīvu, ātru un taisnīgu ārpustiesas strīdu risināšanu, teikts likumprojekta anotācijā. Ārpustiesas strīdu risinātājs varēs būt fiziska vai ilgstošai darbībai izveidota juridiska persona, kā arī institūcija, kas piedāvā ārpustiesas strīdu risināšanu. Jaunajā likuma projektā Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) paredzēts pienākums nodrošināt ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstu uzturēšanu. Patērētāji patlaban strīdus tiesā risina reti, jo tas ir ilgs un dārgs process, tādēļ ir būtiski nodrošināt efektīvu ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, komisijas sēdē deputātus informējuši PTAC pārstāvji. Kā paredz grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, 2016.gada 1.janvārī sāks strādāt strīdu risināšanas komisija, kas nebūs...

Latvijā vidējā bruto alga pērn uzrādīja visstraujāko kāpumu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, palielinoties par 6,8%. Vidējās bruto algas pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs ietekmēja minimālās algas palielināšana, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veidotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. Pagājušajā gadā algas Latvijā pieauga straujāk nekā iepriekšējos gados, un tas bija lielākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Igaunijā pēc straujā kāpuma 2013. gadā, algas palielinājuma temps pagājušajā gadā samazinājās. Lietuvā vidējā bruto alga pieauga par 4,6% - lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr gada otrajā pusē pieauguma tempos bija straujāks nekā gada pirmajos ceturkšņos. Iepriekšējos gados vidējā bruto samaksa palielinājusies gandrīz visos ekonomikas sektoros, ne tikai tajos, kuros ir augstākais algu līmenis. Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, dažās tautsaimniecības jomās nominālais algu līmenis ir būtiski pieaudzis, savukārt atsevišķos sektoros algu līmenis ir zemāks. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka visstraujāk algas pēdējo sešu gadu laikā Latvijā pieaugušas citu pakalpojumu sniegšanā (vidējā alga pieauga par 49%...

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē un Eiropas Parlaments (EP) neformālajā trialoga sanāksmē Briselē 5.maijā panāca pagaidu vienošanos par direktīvas projektu, kura mērķis ir turpināt attīstīt elektronisko maksājumu ES tirgu, informē Finanšu ministrija. "Direktīva noteiks skaidru tiesisko regulējumu dažādiem jauniem tirgus dalībniekiem, kuri jau vairākus gadus darbojas interneta maksājumu jomā. Direktīva arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, piemēram, trešās personas - maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs emitēt jaunus maksājumu instrumentus. Tas būs jauns stimuls pastiprināt konkurenci un veicināt inovācijas maksājumu tirgū," skaidro Latvijas finanšu ministrs un ES Padomes priekšsēdētājs Jānis Reirs, Vienošanās vēl būs jāapstiprina ES Padomei, tiklīdz tehniskajā līmenī tiks pabeigts viss direktīvas teksts. Pēc tam direktīvu iesniegs Eiropas Parlamentam balsošanai pirmajā lasījumā un ES Padomei galīgajai apstiprināšanai. Direktīvas projekts ietver un atceļ pašreizējo maksājumu pakalpojumu direktīvu (Direktīva 2007/64/EK), kas ir tiesiskais pamats ES vienotā maksājumu tirgus izveidei. Ar pārskatīto direktīvu pašreizējos noteikumus pielāgos jauniem un inovatīviem maksājumu pakalpojumiem, tostarp maksājumiem internetā un...

Pagājušajā gadā Valsts kontroles (VK) sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā ir samazināti nepamatoti budžeta izdevumi, sekmēta tiesību aktu un līgumu izpildes kontrole, veicināta iestāžu funkciju un uzdevumu efektīva izpilde, kā arī panākti citi sistēmiski uzlabojumi publiskā sektora pārvaldības jomā. Ir ieviesti vairāk nekā 87% no 610 ieteikumiem, kas ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts, prezentējot Valsts kontroles 2014.gada darbības pārskatu, uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa. VK ir aprēķinājusi, ka 2008. - 2013.gadā veiktās revīzijas kopumā sekmējušas 122 milj. EUR ieņēmumu palielinājumu un 42 milj. EUR izdevumu samazinājumu, kā arī aktīvu novērtēšanu un uzskaiti vismaz divu mljrd. EUR apmērā. Valsts kontroles sagatavotais video: 2014.gadā VK sagatavoja 88 revīziju ziņojumus tādās būtiskās jomās kā maksātnespējas administrācija, sociālās palīdzības sniegšana, atkritumu apsaimniekošana pašvaldībās, kapitālsabiedrību pārvaldība, operatīvā medicīniskā transporta pakalpojuma nodrošināšana, tarifu noteikšana Rīgas satiksmē, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbība u.c., kas gan sniedza priekšstatu, kā valsts un pašvaldības rīkojušās ar nodokļu maksātāju līdzekļiem, gan palīdzēja novērst...

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien, 7. maijā, norisinās Eiropas Konkurences dienas konference, kuras laikā vadošie Eiropas un pasaules konkurences tiesību eksperti diskutēs par Eiropas Savienībā šobrīd aktuāliem jautājumiem – karteļu apkarošanu, valsts un privāto uzņēmumu līdzāspastāvēšanu tirgos, kā arī līdzsvara trūkumu mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībās. Eiropas Konkurences dienas konferenci reizi pusgadā organizē Eiropas Savienības Padomē prezidējošā valsts. Atklājot konferenci, klātesošos uzrunās Eiropas Konkurences komisāre Margrēte Vestāgere (Margrethe Vestager), Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Diskusijā piedalīties aicināti ES dalībvalstu konkurences iestāžu vadītāji, Eiropas Komisijas un OECD pārstāvji, kā arī vadošie konkurences tiesību teorētiķi – autori grāmatām, kas atrodamas katrā konkurences tiesību bibliotēkā. Konferences dalībniekiem būs unikāla iespēja vienkopus dzirdēt vadošo akadēmiķu – profesores Alisones Džonsas (Alison Jones), profesores Eleanoras M. Foksas (Eleanor M. Fox), profesora Viljama E. Kovačiča (William E. Kovacic) – uzstāšanās. Tāpat diskusijās piedalīsies OECD Konkurences tiesību un politikas komitejas vadītājs Frederiks Ženijs (Frédéric Jenny), pretkorupcijas...

Jau vienpadsmito gadu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 9.maijā tiks atzīmēta Eiropas diena, un šogad Latvijā par godu šiem svētkiem tiks iedibināta arī jauna tradīcija - Atvērto durvju diena ar Eiropu saistītajās institūcijās. 9.maijā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Ārlietu ministrija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība (EKP), Eiropas Parlamenta Informācijas birojs (EPIB), Eiropas Savienības valstu vēstniecības aicina iedzīvotājus svinēt kopā Eiropas dienu, un rīko Atvērto durvju dienu savās telpās. Detalizēta pasākuma programma pieejama šeit. Ārlietu ministrijā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3, Eiropas dienu atklās parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Pasākuma atklāšanu būs iespējams vērot tiešraidē Ārlietu ministrijas mājas lapā www.mfa.gov.lv. Z. Kalniņa -Lukaševica arī sveiks motociklistus Mārtiņu Silu un Andžu Ūbeli, kas tikko atgriezušies no ekspedīcijas pāri visai Āfrikai! Atvērto durvju dienas pasākumā piedzīvojumu meklētāji ziņos par to, kā veicies ar skolēnu konkursā "Atklāj man Āfriku" uzdoto uzdevumu izpildi, šķērsojot 13 Āfrikas valstis. Plašāk šeit. Eiropas dienas atklāšanā arī piedalīsies un Lietuvas mākslinieku veidotu...

Ekonomikas ministrija ir noslēgusi līgumu ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk Altum), novirzot papildu 2 000 000 eiro atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai biznesa inkubatorā iekļautajiem jaunajiem uzņēmējiem - saimnieciskās darbības uzsācējiem. Atbalsts biznesa inkubatorā iekļautajiem saimnieciskās darbības uzsācējiem būs pieejams Altum t.s. Starta programmas ietvaros, kas ir valsts atbalsta programma uzņēmējdarbības uzsākšanai. Līdz ar to saimnieciskās darbības uzsācēji, kas ir iestājušies biznesa inkubatorā, var saņemt aizdevumu uzņēmējdarbības uzsākšanai līdz 77 000 EUR, ar maksimālo termiņu - 8 gadi. Papildus šiem saimnieciskās darbības uzsācējiem (tāpat kā citiem Starta programmas dalībniekiem) arī ir pieejamas procentu likmes subsīdijas - 70 % - 80 % apmērā. Inkubatoram jābūt noslēgtam līgumam ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) atbalsta programmas "Biznesa inkubatori" ietvaros; inkubatoru saraksts publicēts LIAA mājas lapā šeit. Paredzēts, ka atbalsts biznesa inkubatorā iekļautajiem saimnieciskās darbības uzsācējiem būs pieejams līdz 2015. gada beigām. Papildu informācija par valsts atbalsta programmu...

Eiropas Komisijas 2015.gada 24.aprīļa regula №648 «Komisijas Regula (ES) 2015/648 (2015.gada 24.aprīlis), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1334/2008 I pielikumu attiecībā uz aromatizējošās vielas N-etil-(2E,6Z)-nonadiēnamīds svītrošanu no Savienības saraksta»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 15.maiju.

Rīgas Domes 2015.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi №145 «Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.maiju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015.gada 29.aprīļa lēmums №69 «Par pretcikliskās kapitāla rezerves normas riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, noteikšanu»Lēmums stājas spēkā ar 2015.gada 29.aprīli.

Eiropas Komisijas 2015.gada 24.aprīļa regula №649 «Komisijas Regula (ES) 2015/649 (2015.gada 24.aprīlis), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1333/2008 II pielikumu un Komisijas Regulas (ES) №231/2012 pielikumu attiecībā uz L-leicīna izmantošanu par nesējvielu tablešu veida galda saldinātājos»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 15.maiju.

Vakar, 5.maijā, turpinot sadarbību ar nozaru asociācijām, lai kopīgi mazinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un „aplokšņu algas”, kā arī veicinātu godīgas konkurences apstākļus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Eiropas apbedītāju asociācijas ( EAA) pārstāvis valdes loceklis Sergejs Pizāns ir parakstījuši sadarbības vienošanos. Vienošanās parakstīšana un turpmāka sadarbība ir svarīga gan asociācijai, kura vēlas būtiskus uzlabojumus nozares darbības normatīvajā regulējumā, gan Valsts ieņēmumu dienestam. VID jau līdz šim ir konstatējis ne tikai gadījumus, kad šajā nozarē strādājošie komersanti izvairās no nodokļu nomaksas, bet arī nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanu, izmantojot iespēju daudzkārtīgi un regulāri saņemt apbedīšanas pabalstus par personām, kuras nav pabalstu saņēmēju tuvinieki. Tādēļ gan VID, gan Eiropas apbedītāju asociācija apņemas atbalstīt otras puses priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas varētu veicināt negodīgas konkurences samazināšanos apbedīšanas pakalpojumu nozarē un mazināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līdz ar šo vienošanos Eiropas apbedītāju asociācija apņemas, ka pēc divpadsmit mēnešiem no Vienošanās noslēgšanas brīža Latvijā...

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi, liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums "Ekonomikas prognoze - 2015. gada pavasaris" (Spring 2015 Economic Forecast). Interaktīvo prognozi angļu val. skatīt šeit. Latvijas prognozes skatīt šeit. Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus, norādīts pētījumā. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika. Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja - nedz stingra, nedz arī pavisam brīva - arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai. Līdz ar to var sagaidīt, ka 2015. gadā reālais IKP visas ES mērogā pieaugs par 1,8 %,...