JAUNUMI

Starptautiskie investori, ko pārstāv investīciju kompānija Ripplewood Advisors LLC, ir pabeiguši bankas Citadele 75% plus vienas akcijas iegādi no Latvijas valsts. Bankas akcijas tika pārdotas par 74,7 miljoniem eiro, kas ir mazāk par pusi no bankas pamatkapitāla vērtības. Otrs bankas akcionārs arī turpmāk būs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kas savā īpašumā saglabā 25% mīnus vienu Citadeles akciju. Līdz ar to uz Citadeli vairs neattiecas attīstības ierobežojumi, ko tai līdz šim bija noteikusi Eiropas Komisija kā bankai, kas saņēmusi valsts atbalstu. Gan ERAB, gan Citadeles jauno akcionāru mērķis ir palīdzēt Citadelei kļūt par vienu no vadošajiem finanšu uzņēmumiem Latvijā un vēlāk arī Baltijā, piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus klientiem. Kā ilgtermiņa investori akcionāri vēlas palielināt bankas bilanci un stiprināt bankas finanšu rādītājus, lai Citadele varētu veicināt kreditēšanu un turpināt paaugstināt pakalpojumu kvalitāti. Bankas akciju iegādes dienā Citadeles akcionāri ir palielinājuši bankas pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro. Tādējādi bankas Citadele pamatkapitāls ir 156,6...

Piektdien, 17. aprīlī, Augstākās tiesas (AT) organizētās Mediju dienas ietvaros AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atskatījās uz savas vadītās institūcijas pēdējo septiņu gadu darbu. Kā vienu no būtiskākajām lietām I. Bičkovičs nosauca tiesu judikatūras veidošanu. Īpaši viņš izcēla pēdējā laikā tiesās ienākušo jauno lietu kategoriju - maksātnespējas procesu lietas, kādas tiesās netika skatītas iepriekšējos gadus. Tiesu prakses vispārinājumi, tostarp tiesu prakses juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās apkopojums, ļāvis izprast skandalozo maksātnespējas procesu administrēšanas tiesisko problēmu pamatus. Vairāk informācijas video klipā:

Augstākās tiesas mājaslapā publiskots tiesu prakses apkopojums "Tiesu prakse prasības nodrošināšanas lietās". Pētījumu veikusi juridisko zinātņu doktore Daina Ose sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu. Apkopojuma mērķis ir izpētīt tiesu prakses attīstības tendences prasības nodrošinājuma piemērošanā laika posmā no 2012.gada un līdz 2014.gadam, analizējot gan Augstākās tiesas Senāta (kopš 2014.gada - Civillietu departamenta) nolēmumus, gan Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas, gan apgabaltiesu, gan rajona (pilsētas) tiesu nolēmumus. Kopumā tika izpētīti vairāk nekā 500 dažādu tiesu instanču pieņemtie nolēmumi, konstatējot tiesu prakses kopīgās un atšķirīgās piemērošanas tendences. Pētījumā ir norādīti spilgtākie tiesu prakses piemēri, lai ilustrētu atsevišķu prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanas gadījumus un vienveidotu izpratni par tiem. Atsevišķos piemēros ir analizēti tādi tiesu prakses gadījumi, kuros ir vērojamas atkāpes no vispārīgās prakses. Pētījuma autore norāda, ka prasības nodrošināšanas prakse ir veidojusies divos posmos, t.i., līdz 2010.gadam, kad Satversmes tiesa 2010.gada 30.marta spriedumā lietā Nr.2009-85-0 norādīja uz šīs tiesu prakses neatbilstošiem secinājumiem atsevišķos piemērošanas...

Līdz ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā ir paplašināts personu loks, kas zemesgrāmatās var iesniegt nostiprinājuma lūgumus, kas parakstīti normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā (e-lūgumi), šai sakarā turpat desmitkārtīgi pieaudzis iesniegto e-lūgumu skaits, informē Tiesu administrācija. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 561.pantu e-lūgumus var iesniegt kredītiestāde (hipotēkas un ar to saistīto aprobežojumu dzēšana), zvērināts tiesu izpildītājs un maksātnespējas procesa administrators (atzīmes ierakstīšana, pārgrozīšana un dzēšana), zvērināts notārs (ja nostiprinājuma pamatā ir šī notāra taisīts notariāls akts) un valsts vai pašvaldības iestāde. Lai gan Zemesgrāmatu likuma pārejas noteikumi prasību iesniegt e-lūgumus paredz tikai sākot ar 2015.gada 1.maiju, valsts Vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, jau šobrīd turpat desmitkārtīgi pieaudzis vidēji mēnesī iesniegto e-lūgumu skaits. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma pārejas noteikumu 15.punktu šā likuma 561.pantā minētie subjekti nostiprinājuma lūgumu, kas parakstīts normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā, iesniedz, sākot ar 2015.gada 1.maiju. Līdz minētajam termiņam likumā noteiktās personas nostiprinājuma lūgumu, kas...

Atbilstoši valdības dotajam uzdevumam Tieslietu, Izglītības un zinātnes un Finanšu ministrija ir sagatavojušas un iesniegušas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likumprojektu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bijušās VDK dokumentu zinātnisko izpēti un speciālās starpdisciplinārās komisijas darbību, kā arī izpētes rezultātā iegūtās informācijas aizsardzību līdz tās publiskošanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tieslietu ministrija pauž gandarījumu, ka ar šo likumu tiks efektīvi nodrošināta VDK dokumentu izpētes komisijas darbība - ir rasts risinājums atlīdzības piešķiršanai komisijas locekļiem un saskaņā ar Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu Ministru kabineta izveidotās speciālās starpdisciplinārās komisijas darbības administrēšanas funkciju nodrošinās Latvijas Universitāte Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā un atbilstoši šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un deleģēšanas līguma noteikumiem. Atbilstoši likumprojektam Izglītības un zinātnes ministrija kā tiešās pārvaldes iestāde nodrošinās deleģēšanas līguma slēgšanu ar Latvijas Universitāti par Ministru kabineta izveidotās speciālās starpdisciplinārās komisijas darbu un ar to saistītās pētniecības administrēšanu. Savukārt Latvijas Universitāte varēs slēgt līgumus ar...

Konkurences padome (KP) aicina uzņēmējus līdz 30.aprīlim piedalīties aptaujā un atklāt, ar kādām uzņēmējdarbības barjerām vai konkurentu negodprātīgu rīcību, kas traucē sekmīgai darbībai tirgū, savā darbībā ir saskārušies. Uzņēmēju viedoklis par situāciju nozarē KP ir būtisks, lai spētu identificēt esošus un potenciālus konkurences pārkāpumus un kropļojumus, kas kavē uzņēmējdarbības sekmīgu attīstību Latvijā. Tieši uzņēmēji ir tie, kas ikdienā veido konkurences vidi un saskaras ar izmaiņām normatīvajos aktos un citu uzņēmēju rīcību, tāpēc ir spējīgi identificēt nozares problemātiku vai negodprātīgu citu tirgus dalībnieku rīcību. Lai savlaicīgi atklātu un novērstu konkurences ierobežojumus, piemēram, normatīvā regulējuma nepilnības, konkurentu negodīgu rīcību, publisku personu darbības un lēmumus u.tml., kas apgrūtina uzņēmējdarbību, KP aicina uzņēmējus par šīm problēmām ziņot. KP garantē respondentu atbilžu anonimitāti. Aptaujas ietvaros iegūtā informācija var tikt publiskota tikai apkopotā veidā, neatklājot atbildes sniedzēju identitāti. Aptuvenais paredzamais anketas aizpildīšanai nepieciešamais laiks - septiņas minūtes. Aptaujas anketa pieejama KP mājas lapā - saite uz aptaujas anketu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē , ka no 20.aprīļa līdz 22.maijam ir iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu. Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs. Ja iepriekšējos gados beigu termiņš iesniegumu pieņemšanai bez samazinājuma sankcijām bija 15.maijs, tad šogad, ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā, tas ir pagarināts par vienu nedēļu līdz 22.maijam. LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 15.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 15.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā. LAD atgādina, ka tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10ha un vairāk aramzemes, no 2015.gada ir jāievēro zaļināšanas prasības. Šādos gadījumos pieteikšanās platību maksājumiem...

Tiesu sistēmas reforma bija viens no svarīgākajiem tematiem, par kuriem atskatā uz Augstākās tiesas iepriekšējo septiņu gadu darbu, piektdien, 17. aprīlī, iepazīstināja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Tiesu sistēmas reformas rezultātā likvidē Augstākās tiesas palātas, nododot visas pirmās instances lietas rajonu tiesu rīcībā, otrās instances lietas – apgabaltiesu rīcībā, bet kasācijas instanci Augstākās tiesas pārziņā. I. Bičkovičs tomēr pauž bažas, kā jaunā tiesu sistēma darbosies praksē. AT priekšsēdētājs pauda šaubas par rajona un apgabaltiesu tiesnešu gatavību tikt galā ar jaunajiem pienākumiem. Vairāk informācijas video sižetā:

Valsts ieņēmumu dienesta vadošās amatpersonas nodokļu un muitas jomā laikā no 15. līdz 17.aprīlim Viļņā, Lietuvā, piedalījās kārtējā Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju vadītāju sanāksmē. Pagājušajā ceturtdienā, 16.aprīlī, Viļņā Baltijas valstu nodokļu administrāciju pārstāvji tikšanās laikā ir parakstījuši kopīgu Baltijas valstu nodokļu administrēšanas sadarbības plānu 2015. - 2016.gadam, kurā uzsvērts, ka turpmākā sadarbība pamatojas uz trīs valstu nodokļu administrāciju kopējām interesēm un mērķiem nodokļu administrēšanas jomā. Plāna ietvaros Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijas atzīst iepriekšējo sadarbību par daudzpusīgu un racionālu un vienojās to turpināt un attīstīt. Arī turpmāk sadarbība pamatosies uz trīs valstu nodokļu administrāciju kopējām interesēm un mērķiem nodokļu administrēšanas jomā, t.i. nodokļu maksātāju saistību izpildes nodrošināšanu, nodokļu iekasēšanas pilnveidošanu, administratīvā sloga samazināšanu un nodokļu administrāciju resursu izmantošanas efektivitātes un lietderības paaugstināšanu. Plāna ietvaros nolemts aktīvi sadarboties vairākos nodokļu administrēšanas līmeņos, atkarībā no konkrētām Baltijas valstu nodokļu administrāciju vajadzībām, un vienojoties iepriekš - reizi gadā vai arī biežāk, tikties...

Satversmes tiesa 16.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-13-01 "Par Civilprocesa likuma 635. panta sestās daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un trešajam teikumam". Tiesa secinājusi, ka darba devēja tiesības atgūt bez tiesiska pamata piedzītos naudas līdzekļus ir ierobežotas tiktāl, ka var uzskatīt, ka šīs tiesības ir atņemtas pēc būtības Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 635. panta sestā daļa: "Lietās par [....] darba samaksas piedziņu [...] sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. panta pirmais un trešais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. [...] Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu." Lietas fakti Lietā apvienotas divas lietas, kas ierosinātas pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "RMB One" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "DNB līzings"...

Valsts sekretāru sanāksme 16. aprīlī pieteikts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Paziņošanas likumā”. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Paziņošanas likuma 10. pantā reglamentēta dokumenta paziņošana uz ārvalstīm. Saskaņā ar minētās tiesību normas ceturto daļu, ja dokuments nosūtīts atbilstoši šā panta pirmās daļas 2. punktam, tā paziņošanu apliecina adresāta parakstīts paziņojums par sūtījuma saņemšanu. Ja šāds sūtījums nav saņemts un nav saņemta arī informācija par to, ka sūtījumu nodot adresātam nav iespējams, uzskatāms, ka dokuments ir paziņots sešus mēnešus pēc dokumenta nodošanas pastā. Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra direktīvas Nr.97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (turpmāk – Direktīva) pielikumā ir noteikti Kopienas pārrobežu pasta kvalitātes standarti. Atbilstoši Direktīvas pielikumā noteiktajam Eiropas Savienības dalībvalstīs prioritāro vēstuļu piegādes standarts ir D+5 97%. Tas nozīmē, ka D ir diena, kad vēstule nodota pasta nodaļā vai ievietota vēstuļu kastē (pirms pēdējās vēstuļu savākšanas reizes), un mērķis –...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. aprīlī pieteikti vairāki Tieslietu ministrijas izstrādāti likumprojekti, kas paredz, ka Patentu valdes pakalpojumi turpmāk būs maksas pakalpojumi, nevis valsts nodevas objekti. Līdz ar to attiecīgi nepieciešams veikt grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām”, izslēdzot no tā normu, kas nosaka, ka par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ir maksājamas valsts nodevas (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11. panta otrās daļas 17. punkts) un speciālajos rūpnieciskā īpašuma likumos: Patentu likumā, Dizainparaugu likumā, Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likuma un likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, izslēdzot regulējumu par valsts nodevām, jo minētajos likumos ietvertās valsts nodevas tiks pārveidotas par Patentu valdes maksas pakalpojumiem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījuma mērķis ir veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un novērst pretrunas ar likumprojektu „Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”. Projektā ietvertais regulējums visefektīvāk sasniedzams Projektā piedāvātajā variantā, jo likumprojekts „Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums” paredz, ka Patentu valdes veiktās darbības nebūs valsts nodevas objekti,...

Valsts sekretāru sanāksmē 16. aprīlī izsludināts Zemkopības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Prasības pārtikas produktiem ar samazinātu enerģētisko vērtību un to marķējumam". Noteikumu projekts attiecas uz pārtikas uzņēmumiem, kas laiž tirgū pārtiku ar samazinātu enerģētisko vērtību, kā arī uz patērētājiem, kas lieto šādu pārtiku. Noteikumu projekts pēc būtības nemaina līdzšinējo tiesisko regulējumu. Noteikumu projekts atbilstoši pilnvarojumam tiek izdots kā jauns noteikumu projekts, ar kuru tiek pārņemtas noteikumu Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumu Nr.144 „Obligātās nekaitīguma prasības diētiskajai pārtikai ar samazinātu enerģētisko vērtību un tās marķējumam” prasības un saturs. Jaunajā noteikumu projektā : 1) atbilstoši grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā tiek precizēta norāde, uz kāda likuma pamata sagatavots noteikumu projekts (Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13.panta trešās daļas 3.punkts). Vienlaikus tiek svītrota atsauce uz likuma 4.panta otro daļu, jo tā dublē likuma 4.panta trešajā daļā doto pilnvarojumu; 2) lai precizētu tulkojumu un tas atbilstu Komisijas 1996.gada 26.februāra Direktīvas 96/8/EK par pārtikas produktiem, ko paredzēts izmantot...

Ceturtdien, 16.aprīlī, Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15.septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas noteic: "19. Ja darījums nav neparasts vai aizdomīgs un netiek uzsāktas darījuma attiecības, bet darījuma summa ir ekvivalenta 2 000 - 7 999,99 euro, kapitālsabiedrība veic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikāciju šādā kārtībā: 19.1. nokopē klienta identifikācijas dokumentus; 19.2. pārliecinās par klienta personu apliecinošā dokumenta īstumu un derīgumu; 19.3. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei, ja ir pamatotas aizdomas par iesniegtā personu apliecinošā dokumenta viltojumu. 20. Ja šo noteikumu 19. punktā minēto viena klienta veikto darījumu kopsumma viena mēneša laikā sasniedz šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto summu (8000 euro vai vairāk), kapitālsabiedrība identificē klientu šo noteikumu...

Valsts sekretāru sanāksmē 16.aprīlī izsludināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 17. janvāra noteikumos Nr.57 "Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām" un Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība", kuru mērķis ir būtiski uzlabot zāļu pieejamību pacientiem. Grozījumi paredz atcelt vairākas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas kavē zāļu, tai skaitā paralēli importēto zāļu un nereģistrēto zāļu, piegādes iespējas no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, un pacientiem laikus saņemt medikamentus. Līdz ar grozījumiem paredzēts atcelt vairākas birokrātiskās prasības, kā rezultātā tiks samazinātas administratīvās izmaksas, kas ir viens no cēloņiem zāļu cenu pieaugumam. Nolūkā veicināt zāļu pieejamību, noteikumu projektā paredzētas tiesības aptiekai dalīt tiešo zāļu iepakojumu. Tas ļaus pacientam iegādāties nevis visu iepakojumu, bet nepieciešamo zāļu daudzumu, kādu nozīmējis ārsts. Tādējādi pacients zāles varēs iegādāties pa zemāku cenu un samazināsies risks, ka pacients atsakās zāles iegādāties augstās cenas dēļ. Lai samazinātu zāļu nelegālās...