JAUNUMI

Aizvadītajā nedēļā, 15.aprīlī, vienotā institūcijā apvienojušās trīs institūcijas, kas sniedz atbalstu finanšu instrumentu veidā - "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (ALTUM), "Latvijas Garantiju aģtentūra" (LGA) un "Lauku attīstības fonds" (LAF). Tādējādi ir noslēdzies vienotās attīstības finanšu institūcijas izveides process. Jaunās institūcijas nosaukums ir AS "Attīstības finanšu institūcija Altum". Visas vienotās institūcijas akcijas pieder Latvijas valstij, akciju turētāji ir Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas. Līdz šim trīs atsevišķo institūciju sniegto valsts atbalstu finanšu instrumentu veidā (garantijas, aizdevumi, riska kapitāls u.c.) turpmāk nodrošinās vienotā finanšu institūcija. Vienotā institūcija pārņem visas ALTUM, LGA un LAF tiesības un saistības, tā turpinās īstenot visas līdzšinējās ALTUM, LGA un LAF valsts atbalsta programmas. Sadarbība ar klientiem notiks līdzšinējā kārtībā, izmantojot arī esošo ALTUM klientu apkalpošanas reģionālo tīklu, kurā varēs saņemt informāciju par visiem pakalpojumiem un valsts atbalsta programmām, kuras līdz šim apkalpoja ALTUM, LGA, un LAF. Klienti par vienotās attīstības finanšu institūcijas izveidošanu ir informēti personīgi adresētās vēstulēs....

Konkurences padome pēc mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tarifu uzraudzības noslēgšanas nekonstatē aizliegtas vienošanās par pakalpojumu cenām starp lielākajiem Latvijas mobilo sakaru operatoriem SIA "Tele2", SIA "LMT" un SIA "Bite Latvija" un secina, ka tarifu politiku katrs uzņēmums veido individuāli. Mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū ir intensīva konkurence, un tajā savstarpēji konkurē pamatā trīs lieli tirgus dalībnieki – SIA "Tele2", SIA "LMT" un SIA "Bite Latvija". Izvērtējot mobilo sakaru operatoru pēdējo gadu finanšu rādītāju dinamiku, KP secina, ka SIA "Bite Latvija" finansiālā ziņā ir izaugsme, kamēr SIA "Tele2" un SIA "LMT" vērojama stabilitāte un neliels kritums. Izvērtējot mobilo operatoru pozīcijas tirgū un to piedāvāto preču un pakalpojumu daudzveidību, KP nekonstatēja aizliegtas vienošanās starp mobilo sakaru operatoriem, kā arī norāda, ka šādos tirgus apstākļos vienošanās par saskaņotām darbībām būtu grūti īstenojama. Aizvadītajos gados tirgū cenas par mobilajiem pakalpojumiem ir samazinājušās, kas saistāms ar konkurences spiedienu, tehnoloģiju attīstību, piemēram, 4G interneta tīkla attīstību, kā arī...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 16.aprīlī daļēji apmierināja prasību pret Latvijas valsti Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS "Starptautiskā lidosta Rīga"" par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu. Tiesa par labu prasītājai piedzina kompensāciju 328 098,22 EUR, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.martam 328 098,22 EUR un tiesas izdevumus 6634,93 EUR, kopā 662 831,37 EUR. Pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 30.aprīlī un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā. AT Civillietu tiesu palāta lietu apelācijas kārtībā skatīja atkārtoti, jo AT Senāta Civillietu departaments (tagad - Civillietu departaments) 2013.gada 5.jūnijā atcēla apelācijas instances tiesas 2010.gada 20.maija spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai AT Civillietu tiesu palātā. Kasācijas instances tiesa toreiz atzina, ka brīdī, kad lieta tika izskatīta apelācijas instances tiesā, vēl nebija taisīts Eiropas Cilvēktiesīb...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu var saņemt, pamatojoties uz tādiem attaisnojuma dokumentiem, kas atbilst pakalpojumu faktiskajai būtībai, ir patiesi un atbilstoši kuriem ieņēmumi ir norādīti pakalpojuma sniedzēja grāmatvedībā. Lai pasargātu pakalpojumu saņēmējus, klientus no nepatīkamām situācijām, VID aicina komersantus strikti ievērot kases aparātu lietošanas un grāmatvedības uzskaites noteikumus. VID informē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izmanto iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli par izglītības un medicīnas pakalpojumiem. Diemžēl, no VID neatkarīgu iemeslu dēļ, dažkārt nodokli saskaņā ar iesniegtajiem čekiem nav iespējams atmaksāt, jo komersants, kurš sniedzis pakalpojumu, ir paviršs vai nav sakārtojis savu saimniecisko darbību. VID jau vairākkārt ir norādījis uz ēnu ekonomikas riskiem, kuri iespaido ikvienu valsts iedzīvotāju, un aicinājis uzņēmējus būt godprātīgiem – ievērot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības gan darījumos ar citiem komersantiem, gan sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem. Informējam, ka VID akcentēs šo problēmu arī Latvijas Zobārstu asociācijas sanāksmē “EXPO LATVIA DENTAL”, kas notiks...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija15.aprīlī pabeidza darbu pie Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumiem, kas paredz šajā regulējumā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, kā arī pašvaldībām dot lielākas iespējas sadarboties kopīgā atkritumu apsaimniekošanā. Likumprojekts paredz papildināt pašvaldību uzdevumus, nosakot, ka tās var veidot kopīgas iestādes, lai izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu un koordinētu tā īstenošanu, kā arī apkopotu informāciju par sadzīves atkritumu plūsmu konkrētajā reģionā. Pašvaldībām, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, turpmāk iepirkumā par piedāvājuma izvēles kritēriju būs jānosaka saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Pašvaldībām būs arī jānosaka institūcijas un amatpersonas, kuras varēs kontrolēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu ievērošanu, kā arī pārkāpumu gadījumos sodīt. Tāpat izmaiņas noteic, ka pašvaldības turpmāk uzraudzīs un kontrolēs sadzīves atkritumu poligona slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un slēgta poligona uzturēšanas izmaksas. Līdz šim šāda kārtība regulējumā nebija paredzēta. Turpmāk arī paredzēts, ka personām būs pienākums ne vēlāk kā divu mēnešu laikā noslēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. Iepriekš likumā termiņš vispār...

Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 14.aprīlī, akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam. To sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) sadarbībā ar Finanšu, Ekonomikas, Zemkopības, Satiksmes, Labklājības, Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: "Rīcības plānā liekam uzsvaru uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē. Uzlabojot apstākļus biznesam, veicinām aktīvu, ekonomiski rosīgu vidi un stabilu reģiona attīstību." Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu „Ideju kausa” organizēšana u.c. Vienlaikus plānā ir iekļauti pasākumi, kas tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā, neparedzot Latgales reģionam specifiskus ieviešanas nosacījumus,...

Lai mazinātu aizliegtu vienošanos risku publiskajos iepirkumos, iepirkumu pretendentiem turpmāk būs iespējams izmantot Konkurences padomes sagatavotu paraugu un apliecināt, ka konkursā iesniegtie piedāvājumi ir sagatavoti individuāli un nav saskaņoti ar konkurentiem. Neatkarības apliecinājums ir izstrādāts, vadoties pēc OECD labās prakses vadlīnijām. Pašlaik apliecinājums nav obligāta prasība, tomēr Konkurences padome īpaši aicina iepirkumu rīkotājus preventīvos nolūkos to iekļaut kā nosacījumu iepirkumu nolikumos. Šāds apliecinājums gan pretendentiem, gan iepirkuma rīkotājiem atgādina, ka piedāvājumi jāsagatavo neatkarīgi, savukārt, ja notikusi saziņa ar konkurentu, piemēram, kā iespējamo apakšuzņēmēju, iepirkuma rīkotājs par to jāinformē. Viens no izplatītākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem Latvijā ir tieši aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos. Aizvadīto divu gadu laikā Konkurences padome ir konstatējusi deviņus šādus pārkāpumus un attiecīgi 49 uzņēmumiem kopumā piemērojusi naudas sodus vairāk nekā desmit miljonu eiro apmērā. Aizliegtas vienošanās ļauj iepirkumu pretendentiem izvairīties no reālas konkurences. Tā, piemēram, uzņēmumi mēdz jau pirms iepirkuma paši izvēlēties potenciālo uzvarētāju vai pat ilgtermiņā sadalīt darbības teritorijas,...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Finanšu policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu par 22 uzņēmumu organizētā grupā veiktu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas (753 808,11 EUR) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā (3 601 085,01 EUR). Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret 33 personām. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka organizētās noziedzības grupējums nepilna pusotra gada garumā izvairījās no PVN maksājumu nomaksas, izmantojot nepatiesas informācijas saturošus darījumu apliecinošus dokumentus – radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā rezultātā tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, nodarot valstij mantiskus zaudējumus lielā apmērā. Lai naudas līdzekļi nonāktu organizētās noziedzības grupas rīcībā, tika izmantotas fiktīvi noslēgtas vienošanās, aizdevumi, mainot finanšu līdzekļu piederību. Fiktīvo darījumu ķēdē tika iesaistīti vairāk nekā 70 gan reāli strādājošu, gan fiktīvu uzņēmumu, tajā skaitā arī Lietuvā, Ķīnā un Singapūrā reģistrēti uzņēmumi. Kriminālprocesa ietvaros kopumā konfiscēti un atmaksāti valsts budžetā...

Ar mērķi veicināt ieguldītāju aizsardzību un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju vienotu izpratni par tiesību aktu prasību pielietošanu praksē, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi "Vadlīnijas par atsevišķu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu regulējošo Finanšu instrumentu tirgus likuma normu piemērošanu". Jaunās vadlīnijas nodrošina skaidrojumus par ieguldījumu pakalpojumu jomu regulējošo tiesību aktu atsevišķu normu interpretāciju, t.sk. par klientam piemērojamā statusa noteikšanu un maiņu, klienta kompetences, pieredzes un zināšanu atbilstošu novērtēšanu, būtiska darījuma apjoma noteikšanu u.c. Vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu tirgus dalībniekiem savā darbībā izvairīties no iespējamiem trūkumiem un veicinātu vienotu izpratni par tiesību aktu prasību patieso būtību. Izstrādājot vadlīnijas, tika ņemti vērā publiskajās konsultācijās saņemtie tirgus dalībnieku komentāri. Viedokli par FKTK nostāju bija aicināti izteikt profesionālie tirgus dalībnieki, ieguldītāji un to organizācijas. Minētajās vadlīnijās, kas atrodamas FKTK mājaslapās, minēti gan labās, gan sliktās prakses piemēri: Labā prakses A. Iestāde sniedz klientam informāciju, norādot, ka klients, ja tas uzskata sevi par kompetentu ieguldījumu jautājumos, var...

Valsts policija (VP) uzsākusi virkni organizatorisku pasākumu, lai uzlabotu darba rezultātus ekonomiska rakstura noziegumu un kibernoziegumu apkarošanā un izmeklēšanā gan teritoriālajā, gan reģionālajā, gan arī centrālajā līmenī. Šāds solis sperts pēc apjomīgā ziņojuma par Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbu, kapacitāti un darba organizāciju. Ziņojumā secināts, ka, stiprinot vienīgi ENAP vai palielinot tā kapacitāti, nebūs iespējams sasniegt gaidītos rezultātus, bet ir jāskata visa šī joma kopumā dažādos līmeņos un paralēli ENAP pārvaldes stiprināšanai, jāstiprina arī visi pārējie līmeņi - reģionālais un teritoriālais. "Šodien ekonomikas ietekme manāma gandrīz vai ikkatrā noziegumā, un šīs jomas apkarošanas un izmeklēšanas prioritāte noteikta ne tikai Valsts policijas, bet arī Iekšlietu ministrijas un Latvijas valsts un valdības pamatnostādnēs," atzīst VP priekšnieks Ints Ķuzis. "Tādēļ pēc iepazīšanās ar apjomīgo ziņojumu par ENAP darbu, esmu pieņēmis vienīgo iespējamo lēmumu par šīs būtiskās jomas uzlabošanu ar iestādes iekšējiem resursiem - piemērot augsti profesionālu un pieredzējušu kadru rotāciju dienesta interesēs, tādējādi stiprinot...

Ceturtdien, 16.aprīlī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Tiesu administrācijas vadību, lai apspriestu īstenotos tiesu sistēmas modernizācijas pasākumus un plānotās prioritātes 2015.gadā. Tieslietu ministrs uzskata, ka, pateicoties moderno tehnoloģiju ieviešanai, būtiski ir uzlabojusies tiesu darbības efektivitāte, kas ļauj samazināt tiesvedības procesa izmaksas un lietu izskatīšanas termiņus. Tiesu modernizācijas rezultātā esot pilnveidota tiesu pieejamība sabiedrībai un palielinājusies informācijas rīku pieejamība tiesas procesa dalībniekiem. 2015.gadā Tiesu administrācija ir plānojusi pilnveidot drošības risinājumus tiesās un ieviest tiesu iestāžu pakalpojumu elektronisko administrēšanu. Turpinot procesu elektronizāciju, tiek paredzēts elektroniskā vidē nodrošināt saziņu ar procesa dalībniekiem – prokuroriem, advokātiem, administratoriem, piemēram, tiesai nozīmējot lietas skatīšanas datumu un laiku. Jau šobrīd tiesvedības procesa elektronizācijas pasākumu rezultātā būtiski samazinājušies riski nepamatoti novilcināt tiesas procesu. Tiesu administrācija šobrīd apkalpo 32 rajonu (pilsētu) tiesas, 27 tiesu zemesgrāmatu nodaļas, 6 apgabaltiesas, kā arī Administratīvo rajona tiesu, tai skaitā 4 tiesu namus – kopumā 540 tiesnešus un 1 710 tiesu darbiniekus.

Ceturtdien, 16.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmei pieteikto noteikumu projektu vidū bija iekļauts noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" īstenošanas noteikumi". Interesenti tiek aicināti sniegt savus atzinumus par minēto normatīvo aktu. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenota valsts pārvaldes nodarbināto profesionālā pilnveide minētajās jomās, pieejamo finansējumu, atbalstāmās darbības, kā arī prasības projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem. Nodarbināto profesionālo kompetenču pilnveidei no Eiropas Savienības struktūrfondu Kohēzijas fonda 2014.-2020.gadam darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” plānots novirzīt 9,45 miljonus eiro (struktūrfondu finansējums – 8,07 miljoni eiro, valsts budžeta finansējums - 1,4 miljoni eiro). Kopumā septiņu gadu laikā līdz 2022.gada 30.jūnijam plānots apmācīt 17 598 valsts pārvaldē nodarbinātos. Finansējuma saņēmējas un projekta īstenotājas ir Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver, ka atbilstoši Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības...

Saeimas 16.aprīļa sēdē izsludināts pārtraukums līdz 23.aprīļa plkst.9.00. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka Saeimas Sēžu zāles deputātu sektoru atteicās pamest deputāts Dainis Liepiņš (LRA), kurš zaudējis tiesības piedalīties Saeimas sēdēs. Deputāts nepakļāvās sēdes vadītājas vairākkārtējiem aicinājumiem atstāt Sēžu zāli, kā arī Saeimas Prezidija lēmumam, kas pieņemts, konsultējoties ar Frakciju padomi. Kā skaidro Saeimas Juridiskajā birojā, deputāts D.Liepiņš nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, jo šī gada 5.februārī parlaments piekrita 12.Saeimas deputāta D.Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Šāds liegums ir spēkā līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums, paredz Saeimas kārtības ruļļa 17.pants.

Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, sanāca uz pirmo sēdi pavasara sesijā, kurā bija paredzēts skatīt komisijās pieņemtos likumprojektus, kā arī lemt par pāris desmitu iesniegto likumprojektu nodošanu Saeimas komisijām. Sēdes darba kārtībā kopā iekļauti 44 jautājumi, un darba kārtība skatāma šeit. Lai veicinātu cīņu pret nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem, Saeima trešajā lasījumā paredzēja skatīt grozījumus Autopārvadājumu likumā. Tie paredz ieviest detalizētus noteikumus, kuros būtu noteikta pasažieru neregulāro pārvadājumu definīcija un to veikšanas kārtība. Ar likuma grozījumiem plānots palielināt regulāro pārvadātāju ieņēmumus un mazināt zaudējumus valstij un pašvaldībām. Saeima galīgajā lasījumā ja jāsskata grozījumus Profesionālās izglītības likumā. Profesionālās izglītības reformas mērķis ir sakārtot profesionālās izglītības sistēmu, ceļot šādas izglītības kvalitāti, padarot to atbilstošu darba tirgus prasībām, veicinot tās pieejamību, tai skaitā nodrošinot mobilitātes iespējas audzēkņiem, tādējādi uzlabojot arī profesionālās izglītības iestāžu prestižu. Trešajā lasījumā deputātiem vajadzēja skatīt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz ieviest naudas sodu par apzinātu lietas vai jautājuma izskatīšanas novilcināšanu, kā arī necieņas izrādīšanu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.aprīlī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz attaisnotajos izdevumos iekļaut izdevumus par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem. Līdz ar to bērnu vecāki varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas, piemēram, par mūzikas, deju vai sporta nodarbībām. Grozījumi arī paredz no nākamā gada ar ienākuma nodokli neaplikt personu dāvinājumus vai ziedojumus partijām vai partiju apvienībām. Šīs summas noteiks kā attaisnotos izdevumus, kas kopā nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma. Šādas izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Ar labvēlīgāku nodokļu mehānismu mazu summu ziedotājiem plānots veicināt saikni starp sabiedrību un politiskajām partijām, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat likumu plānots papildināt ar regulējumu, lai novērstu iespēju darba tiesiskās attiecības aizstāt ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu, tādējādi izvairoties nodokļus maksāt vispārējā režīmā un samazinot par darbiniekiem budžetā maksājamo nodokļu apmēru....