JAUNUMI

Otrdien, 17. martā, Ministru Kabineta (MK) sēdē līdz ar Jaunās Grāmatvedības direktīvas prasību pārņemšanu tika izskatīti vairāki Finanšu ministrijas (FM) izstrādāti likumprojekti. Izstrādāti divi jauni likumprojekti – Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums un likums par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm. Tāpat arī veikti grozījumi likumā par zvērinātiem revidentiem, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojekta tiesiskais regulējums attiecināms uz tām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuras pašlaik ir spēkā esošā Gada pārskatu likuma vai Konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti. Tas paredz noteikt gada pārskata saturu, tā sagatavošanas, revīzijas, iesniegšanas un publiskošanas kārtību, kā arī gada pārskatā atklājamās informācijas apjomu un atvieglojumus. Saskaņā ar Jaunās Grāmatvedības direktīvas visai Eiropas Savienībai noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, likumprojektā nošķirtas un definētas mikro, mazas, vidējas un lielas sabiedrības. Likumprojekts par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.martā, pauda konceptuālu atbalstu Civilprocesa likuma grozījumiem, kas paredz ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos. "Līdzšinējā praksē, izsolēm norisinoties klātienē, identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas ļauj mākslīgi samazināt izsolāmā īpašuma vērtību un negatīvi ietekmē spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses. Pārejot uz elektroniskā izsolēm, plānots izskaust shēmas, kas ļāvušas iedzīvoties uz parādnieku, kreditoru un valsts rēķina," iesniegto grozījumu nepieciešamību pamato Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viena no praksē konstatētajām problēmām ir negodprātīgu personu saskaņotas darbības izsolē ar mērķi ietekmēt citus solītājus. Tāpat izsolē var piedalīties neieinteresētas personas, solīšanā mākslīgi paaugstinot cenu bez nolūka iegādāties izsolāmo objektu, tādējādi liekot šķēršļus godprātīgiem izsoles dalībniekiem. Ieviešot elektroniskas izsoles, tiktu liegta iespēja ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no vairāksolīšanas. Likumprojekts paredz ieviest elektronisko izsoļu portālu un nosaka izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises procesu....

Sociālās apdrošināšanas iemaksas par 98,8% darba ņēmējiem veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2014.gada septembrim. Kopumā analizēta informācija par visiem darba ņēmējiem, kuri no 2011.gada janvāra līdz 2014.gada septembrim reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Konstatēts, ka līdz 2015.gada 1.janvārim trīsdesmit četri cilvēki paši ir veikuši iemaksas pensiju apdrošināšanai. No tiem astoņiem cilvēkiem VSAA jau veikusi pārmaksāto iemaksu atmaksu. Tāpat ziņojumā iekļauta informācija par nokavēto iemaksu piedziņu, jo Ministru kabinets uzdeva Valsts ieņēmumu dienestam (VID) prioritāti piedzīt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādus. Saskaņā ar nodokļu maksātāju iesniegtajiem pārskatiem kopumā 2014.gada otrajā pusgadā tika aprēķinātas (deklarētas) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) summas 1,12 mljrd. eiro apmērā, savukārt darba devēji VSAOI faktiski bija veikuši 1,16 mljrd. eiro apmērā (t.sk. maksājumi par iepriekšējiem periodiem, nokavējuma nauda). Uz 2015. gada 1. janvāri kopējais parāds (VSAOI un sociālais nodoklis) bija 180, 20...

Otrdien, 17. martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2016., 2017. un 2018. gadam, kā arī bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2016. gadam aprēķināti 5610,4 miljonu eiro apmērā, 2017. gadam – 5615,3 miljonu eiro, savukārt 2018. gadam - 5639,2 miljonu eiro apmērā. “Bāzes izdevumu apstiprināšana ir pirmais solis nākamā gada valsts budžeta izstrādē. Ņemot vērā situāciju ārējā vidē, ir skaidrs, ka tā veidošanā jābūt īpaši piesardzīgiem. Jau tagad gribu aicināt ministrijas un citas valsts iestādes savos finanšu pieprasījumos būt apdomīgām. Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam” 2016. gadam izdevumi attiecīgi palielināti 10,6 miljonu eiro apmērā, 2017. gadam palielināti 16,2 miljonu eiro apmērā. 2018. gadam bāzes izdevumi noteikti par 40,1 miljonu eiro vairāk salīdzinājumā ar apstiprināto 2017. gada...

Valdība otrdien, 17.martā, vienojās paplašināt daudzbērnu ģimeņu definīciju, nosakot, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir trīs vai vairāki bērni līdz 24 gadiem, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni, kamēr viņi iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību. Tādējādi daudzbērnu ģimenēm būs nodrošināta iespēja ilgstošāk saņemt jau patlaban esošos un no jauna izveidotos atbalsta pasākumus, uzlabojot to mājsaimniecību budžetu un mazinot pakļaušanu augstajam nabadzības riskam. Iepriekšminēto paredz otrdien, 17.martā, valdībā apstiprinātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tie vēl jāpieņem Saeimā. Šādas izmaiņas veiktas, jo patlaban normatīvajos aktos pastāv nevienlīdzīga attieksme pret ģimenēm ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm. Piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad viņš ir pārtraucis studijas. Arī pilngadību sasniegušam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam tiek saglabātas tiesības uz neizmantotām sociālajām garantijām līdz 24 gadu vecuma...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 16.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs. Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem.Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā,...

Otrdien, 17. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti MK noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Tā kā, sākot ar 2014.gada 1.janvāri Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs ir sācies jaunais 2014.–2020.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periods, kuru regulē jaunas Eiropas Komisijas regulas, arī Latvijā tiek izstrādāti jaunā perioda nacionālie normatīvie akti. Tos sadarbībā ar visām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām izstrādā Finanšu ministrija (FM) kā ES fondu vadošā iestāde. Noteikumi nosaka kārtību, kādā jaunajā ES fondu plānošanas periodā valsts budžetā tiks plānoti līdzekļi ES fondu projektu īstenošanai un kā tiks veikti maksājumi un sagatavoti Eiropas Komisijā iesniedzamo maksājumu pieteikumi un konta slēgumi. Tāpat līdzīgi kā 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā jaunie MK noteikumi noteiks kārtību un gadījumus, kuros FM uz laiku aptur darbības programmas, prioritārā virziena, ieguldījuma prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa, tā...

Starp Latvijas kompāniju SIA Global Gateway un Uzbekistānas Republikas Fergānas abgabala Tirgu asociāciju noslēgts līgums par kvotu piešķiršanu 45 milj. dolāru apmērā - dārzeņu un augļu eksportam no Uzbekistānas uz Eiropas Savienības un NVS valstīm. Līguma darbības un kvotas realizācijas termiņš - 2015.gads. Līgums ir apstiprināts Uzbekistānas Ārējo sakaru, investīciju un tirdzniecības ministrijā. "Latvija ir ieinteresēta aktīvākā ekonomiskajā sadarbībā ar Uzbekistānu. Mūsu valsts ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības, kā arī pieredze transporta un loģistikas jomā ļauj mums veiksmīgi attīstīt jau patlaban labi funkcionējošo Ziemeļu izplatīšanas ceļu. Šī līguma parakstīšana, faktiski apstiprinājusi Latvijas un Uzbekistānas sadarbības nozīmi un ļauj mums īstenot šo ekonomisko sadarbību praksē. Tas Uzbekistānas uzņēmumiem pavērsīs izeju uz Eiropas tirgu, bet mūsu uzņēmumiem, savukārt rada pieejamus tos tirgus, kas līdz šim bija praktiski ir neapgūti," stāsta Florens Jansons, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) oficiālais pārstāvis Centrālāzijas valstīs un SIA Global Gateway valdes loceklis. 2013.gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums...

No 2015.gada Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības dienestu tīkla EURES darbību nodrošinās no ES struktūrfondu līdzekļiem, tādējādi sekmējot informācijas pieejamību un darba tirgus pārredzamību Latvijā un ES, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 17.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar nodarbinātības barometru”" pasākuma “EURES tīkla darbības nodrošināšana””. Kopumā paredzēts sniegt konsultācijas klātienē un interneta vidē darba devējiem, darba ņēmējiem, darba meklētājiem un bezdarbniekiem, izstrādāt informatīvos materiālus, nodrošināt līdzdalību Latvijas un starptautiskajos darba gadatirgos un darba mobilitātes pasākumos. Paredzētas arī darba tirgus iestāžu (Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu) darbinieku apmācības un semināri, kā arī informācijas sniegšana un informatīvie semināri valsts un pašvaldību iestāžu, nevalstiskā sektora pārstāvjiem par EURES un tā pieejamības nodrošināšanu. Minēto aktivitāšu īstenošanai kopējais finansējums ir 504 tūkst. eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 428 tūkst. eiro un valsts budžeta finansējums...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (turpmāk – likumprojekts), kas nosaka valsts sektora informācijas atkalizmantošanas nosacījumus un kārtību. Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Savienības direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (2013/37/ES). Likumprojekts nosaka vēlamo formu, kādā iestādēm jāpublicē informācija internetā, tā, lai to varētu lejuplādēt, rediģēt, apstrādāt un veidot jaunus pakalpojumus. Likumprojekts veicinās atvērto datu pieejas īstenošanu valsts pārvaldē. Tāpat likumprojektā noteikts precizēt izmaksas, kas iekļaujamas maksas pakalpojumu aprēķināšanā gadījumā, ja normatīvie akti iestādei liek prasīt maksu par izsniedzamo informāciju. Lai novērstu pārpratumus Informācijas atklātības likuma piemērošanā, likumprojekts paredz komercnoslēpumu ierobežotas pieejamības statusu noteikt līdz brīdim, kad komersants paziņo par tā izbeigšanu vai arī pats komersants publiskojis attiecīgo informāciju. 2015. gada 17.martā likumprojektu akceptēja Ministru kabineta sēdē. Pēc apstiprināšanas valdībā, likumprojekts jāpieņem Saeimā. *Atkalizmantošana – iestādes rīcībā esošās vispārējās informācijas nodošana komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem. Šī informācija, piemēram, statistika, pētījumu rezultāti, meteoroloģiskā informācija...

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā. Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Pašlaik Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi diviem dabas parkiem "Abavas senleja" un "Bernāti", dabas liegumiem - "Druviņu tīrelis", "Pluču tīrelis", "Nagļu un Asiņu purvs", "Manģenes meži", "Ziemupe", "Zvārde", "Jaunanna", "Ukru gārša", "Ances purvi un meži", "Pilskalnes Siguldiņa" un trīs aizsargājamo ainavu apvidiem "Veclaicene", "Augšzeme" un "Vecpiebalga". Dabas aizsardzības plāna izstrādi uzsākot, katrā ĪADT tiek organizēta informatīvā sanāksme, kurā...

Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi №108 «Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014. - 2020.gadam»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.martu.

Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 19.februāra saistošie noteikumi №10 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos №11 «Par Jūrmalas pašvaldības palīdzību audžuģimenei»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.martu.

Satversmes tiesas 2015.gada 12.marta spriedums lietā №2014 - 23 - 01 «Par Civilprocesa likuma 363.8 panta astotās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim), ciktāl tā attiecas uz maksātnespējas administratora tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2015.gada 16.martu.

Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 16.februāra saistošie noteikumi №6 «Grozījumi Rēzeknes pilsētas domes 28.01.2011. saistošajos noteikumos №1 «Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rēzeknes pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.martu.