JAUNUMI

Konkurences padome (KP), noslēdzot un apkopojot eiro ieviešanas tirgus uzraudzības rezultātus, secina, ka tirgos novērotās cenu izmaiņas nav saistāmas ar eiro ieviešanas aizsegā īstenotiem konkurences tiesību pārkāpumiem. 2014. gada otrajā pusē KP pievērsa pastiprinātu uzmanību tirgiem, kuros pastāvēja indikācijas par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem, un veica padziļinātu izpēti RPSIA „Rīgas Centrāltirgus” teritorijā un darbībās, kā arī vieglā autotransporta servisu pakalpojumu tirgū Rīgā. Papildus KP veica Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa datu analīzi atsevišķām pārtikas precēm mazumtirdzniecībā, tomēr, noslēdzot tirgus uzraudzību, secina – novērotās cenu izmaiņas ir individuāla uzņēmumu cenu veidošanas politika, kas nav saistāma ar saskaņotām darbībām vai ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu. Lai novērstu iespējamos konkurences tiesību pārkāpumus, kas īstenoti, aizbildinoties ar eiro ieviešanu Latvijā, KP īstenoja eiro ieviešanas tirgus uzraudzību, kas tika uzsākta 2013. gada nogalē un ilga visa 2014. gada garumā. Arī turpmāk KP veiks aktīvas tirgus uzraudzības, pievēršot uzmanību patērētājiem ikdienai būtiskiem tirgiem. Vienlaikus KP atgādina, ka konkurences tiesību pārkāpumiem...

Piektdien, 13.martā, ES Iekšlietu un tieslietu padome panāca daļēju vispārēju vienošanos par konkrētiem datu regulas, kas veidos Eiropas Savienības regulējumu par personas datu aizsardzību, projekta aspektiem. Šāda vienošanās dos iespēju pilsoņiem pārkāpuma gadījumā aizsargāt savas tiesības efektīvāk kā līdz šim, proti, personas varēs sazināties ar atbildīgo iestādi savā valstī, kā arī pārsūdzēt iestādes lēmumu savas valsts tiesā. Arī komersanti, kas strādā vairākās dalībvalstīs, saņems vienu lēmumu, kas tiks īstenots visā Eiropā vienveidīgi. Daļēja vispārējā vienošanās tika panākta par datu regulas nodaļu un regulas preambulas jeb apsvērumu sadaļu par “vienas pieturas aģentūras” principu, kā arī nosacījumiem nodaļā, kas nosaka personas datu aizsardzības principus. Attiecībā uz vispārējiem datu apstrādes principiem ministri vienojās par nosacījumiem, kas paredz, ka datu apstrādei jābūt tiesiskai, taisnīgai un caurspīdīgai. Šajā jautājumā uzsvars tika likts uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi. Tāpat regulā paredzēts, ka datu apstrāde ir iespējama ar personas piekrišanu. Datu reformas mērķis ir radīt stingrāku un saskaņotāku...

Valsts sekretāru 12. marta sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”” . Noteikumu projekts papildina noteiktos būvniecības dalībnieku -pasūtītāja, autoruzrauga un būvuzrauga pienākumus, kā arī precizē noteikumos konstatētās nepilnības un pretrunas. 1) Noteikts, ka būvniecības ieceres dokumentus ir jāizstrādā būvprojekta izstrādātājam, saprotot ar to, ka to veic attiecīgs būvspeciālists vai būvkomersants, līdz ar to šis termina skaidrojums ir precizēts (VBN 2.11.apakšpunkts); 15) Lai precīzāk identificētu būves grupu, tiek redakcionāli precizēts 1.pielikums, īpaši attiecībā uz inženierbūvēm.

GRĀMATVEDĪBA Būtiskākais, kas jāzina par likumprojektu “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” Kādas būsgada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas, revīzijas un iesniegšanasjaunās prasības 2014. gada 27. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts (VSS-1088) un virzīts uz izskatīšanu Ministra kabineta sēdē likumprojekts «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums» (turpmāk – likumprojekts), ar kuru tiks ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 26.06.2013. direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk - Jaunā grāmatvedības direktīva). Likumprojektam jāstājas spēkā 2015. gada 20. jūlijā, un šā likuma noteikumi būs jāpiemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai 2016. kalendāra gada laikā. Likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo Gada pārskatu likumu un Konsolidēto gada pārskatu likumu. Tas nozīmē, ka gada pārskati un konsolidētie gada...

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pirmdien, 16.martā, Briselē vadīja ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi. Sanāksmes laikā ministri runāja par bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas un marķēšanas regulas priekšlikumu, kas ir viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritārajiem jautājumiem. Ir jāuzlabo tiesību normas bioloģiskajā ražošanā, novēršot šķēršļus sektora tālākai attīstībai un garantējot uzņēmēju godīgu konkurenci. Ministri atsaucās prezidentūras aicinājumam un izteica savu viedokli par Latvijas prezidentūras sagatavoto kompromisa priekšlikumu, īpaši par kontrolēm, importa režīmu un atliekvielu līmeņiem. Tas ir īpaši nozīmīgi, ja ES arī nākotnē vēlas nodrošināt visaugstākās kvalitātes bioloģisko produkciju, nodrošinot sektora konkurētspēju. Ļoti svarīgs ir jautājums par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanu, lai lauku attīstība, tiešie maksājumi un tirgus kopējā organizācija kļūtu lauksaimniekiem saprotamāka. Ministri sanāksmes laikā izteica savu viedokli par - viņuprāt - svarīgākajiem vienkāršošanas priekšlikumiem, ko prezidentūra iekļaus Padomes secinājumos, lai, kā iecerēts, tos varētu pieņemt maija Ministru padomes sanāksmē. Ministri debatēja arī par KLP ieviešanas jautājumiem, lai apzinātu pozitīvos...

Satversmes aizsardzības birojs izplatījis paziņojumu, kurā pauž, ka "nedēļas nogalē Valsts kancelejas sniegtā informācija par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu Latvijā neatbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) prasībām, ir nekorekta un maldinoša". SAB uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nekad nav pieņēmusi nevienu lēmumu vai pasludinājusi spriedumu, ka Latvijas valsts noslēpuma aizsardzības sistēma neatbilstu Konvencijas prasībām, turklāt, attiecībā uz šo Latvijai nekad nav bijusi jāmaksā kompensācija. SAB norāda, ka ECT 2014.gada 18.novembra tiesas sēdē ir pieņēmusi lēmumu lietā Nr.2631/10 norādot, ka strīdi, kas saistīti ar speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam neizsniegšanu, neesot skatāmi Konvencijas 6.panta tvērumā, jo šādi strīdi skar "ierēdņa īpašos pienākumus pret valsti". Konkrētās iesniegtās sūdzības tika atzītas par nepieņemamām tālākai izskatīšanai pēc būtības un tiesvedība šajās lietās tika izbeigta. Tiesa arī uzsvēra, ka valstīm ir plaša rīcības brīvība, nosakot tos civildienesta amatus, kuru pildīšanai ir nepieciešama speciālā atļauja, jo tādējādi valsts aizsargā nacionālo drošību un sabiedrisko...

Pirmdien, 16.martā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekta izstrādes gaitu, jaunā modeļa pamatprincipus, kas vērsti uz izlīdzināšanas vienkāršošanu, atteikšanos no "finanšu nepieciešamības" un izlīdzināšanas veikšanu pret vidējiem vērtētajiem pašvaldību ieņēmumiem. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja ministrijas līdzšinējo veikumu likumprojekta izstrādāšanā un sadarbību ar pašvaldībām, vienlaikus uzsverot, ka likumprojektu nepieciešams pieņemt pēc iespējas ātrāk, lai to varētu pielietot jau nākamā gada budžeta sagatavošanā. Finanšu ministrs informēja Valsts prezidentu, ka jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis ir testēts gan 2016.gadam, gan vidējā termiņā, gūstot pārliecību, ka izstrādātā modeļa formula ir viegli piemērojama un izmantojama sākot ar 2016.gadu. Viņš arī atzīmēja, ka vienlaikus nepieciešams uzsākt diskusiju ar sociālajiem partneriem par IIN likmes saglabāšanu šī gada līmenī (23% apmērā), kas dotu labākus priekšnoteikumus jaunā finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanai 2016.gadā. Jānis Reirs uzsvēra, ka jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis izstrādāts, ņemot vērā lielāko daļu no pašvaldību priekšlikumiem, un balstās uz četriem...

Otrdien, 17.martā, Finanšu ministrijā plkst.9.30 finanšu ministrs Jānis Reirs tiekas ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidentu Pimu van Balekomu (Pim van Ballekom), kurš atbildīgs arī par bankas darbību Latvijā. Pēc tikšanās plkst. 10.30 finanšu ministrs un EIB viceprezidents oficiāli parakstīs vienošanos, kas paredz Latvijai 200 miljonu eiro aizdevumu, lai atbalstītu ieguldījumus tādās tautsaimniecībai būtiskās jomās kā enerģētika, transporta infrastruktūra un citās. Tāpat pasākuma laikā EIB viceprezidents Pims van Ballekoms informēs par EIB aktivitātēm Latvijā un Investīciju plānu Eiropai (tā dēvēto "Junkera plānu"). Darbs pie Investīciju plāna ir viens no Latvijas prezidentūras prioritārajiem uzdevumiem.

Latvijas Nedzirdīgo savienība no 2015.gada marta līdz jūnijam ieviesīs projektu "Aktīvi nākotnei". Projekta mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus attīstību, diskutējot par pieredzi, esošo situāciju un iespējamiem risinājumiem nedzirdīgo personu nodarbinātībā Eiropas Savienībā. Diskusiju sesijās "Nedzirdīga persona ES darba tirgū" apspriedīs pieredzi Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, esošo situāciju un iespējamos risinājumus dzirdes invalīdu nodarbinātības jomā un iekļaujoša darba tirgus attīstībā, konstatēs jomas un izstrādās priekšlikumus, kas ir būtiski dzirdes invalīdiem un risināmi nākotnē. Diskusiju sesija sastāvēs no vairākām daļām - 2015.gada 14.maijā norisināsies darbnīca "Nodarbinātība un pārvietošanās brīvība", 15.maijā seminārs un diskusija "Iekļaujošais darba tirgus", 16.maijā noslēguma diskusijas kompetenču grupā "Nedzirdīgu personu nodarbinātība nākotnē. Pieejas, rīcība, soļi", kā arī prezentācijas un dalībnieku diskusijas apspriežot izstrādātos priekšlikumus (rezolūciju) par dzirdes invalīdu nodarbinātības un iekļaujoša darba tirgus attīstību nedzirdīgām personām. Diskusiju sesija noslēgsies 2015.gada jūnijā ar rezolūcijas apstiprināšanu. Diskusijās piedalīsies biedrības "Latvijas Nedzirdīgo savienība" un visu ES dalībvalstu nedzirdīgo sabiedrisko organizāciju 120...

Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumi №122 «Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komitejas nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 14.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumi №120 «Kārtība, kādā pieprasa un saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus un veic gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaiti»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 14.martu.

Rīgas Domes 2015.gada 10.marta lēmums №2309 «Par grozījumiem Rīgas domes 14.08.2001. lēmumā №305 «Par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanas kontroli»»Lēmums stājas spēkā ar 2015.gada 10.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumi №123 «Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2015.gadā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 14.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 3.marta noteikumi №119 «Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos №129 «Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 14.martu.

Eiropas Komisijas 2015.gada 11.marta regula №403 «Komisijas Regula (ES) 2015/403 (2015. gada 11. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1925/2006 III pielikumu attiecībā uz Ephedra sugām un Yohimbe (Pausinystalia yohimbe (K. Schum) Pierre ex Beille)»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 1.aprīli.