JAUNUMI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2015.gada februārī liecina, ka banku sektora kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 0.6% jeb 169.2 milj. eiro, februāra beigās sasniedzot 30.9 mljrd. eiro. Banku sektora peļņa šī gada pirmajos divos mēnešos bija 64 milj. eiro. Ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 96.5%). Banku sektora kopējo noguldījumu apmērs palielinājās par 1% jeb 218 milj. eiro. Rezidentu noguldījumi pieauga par 0.8% jeb par 77 milj. eiro, ko galvenokārt ietekmēja uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu kāpums. Savukārt nerezidentu noguldījumi palielinājās par 1.2% jeb 141 milj. eiro, ko būtiski ietekmēja arī ASV dolāra vērtības kāpums (divas trešdaļas noguldījumu ir ASV dolāros). Kredītportfelis februārī nedaudz samazinājās (par 0.3%), t.sk. rezidentu nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis - par 0.5% un rezidentu mājsaimniecību - par 0.5%, savukārt nerezidentu kredītportfelis pieauga par 0.8%. Ar Latvijas banku bilances pārskatu...

Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumi №149 «Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos №1000 «Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.aprīli.

Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumi №148 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumos №165 «Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.aprīli.

Ministru kabineta 2015.gada 17.marta noteikumi №127 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos №1211 «Noteikumi par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.aprīli.

Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumi №146 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumos №239 «Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.aprīli.

Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumi №139 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra noteikumos №116 «Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.aprīli.

Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumi №140 «Noteikumi par autoceļu lietošanas nodevas elektroniskās iekasēšanas sistēmas pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju, uzraudzību un izslēgšanu no reģistra»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.aprīli.

Šodien, 7.aprīlī, tiek ieviesti jauni uzlabojumi Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS), kas padarīs tās lietošanu ērtāku un pārskatāmāku. EDS pastāvīgi tiek pilnveidota un modernizēta, lai nodokļu maksātāji varētu pildīt nodokļu saistības atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu nodokļu saistību izpildi. Rūpējoties par to, lai nodokļu nomaksa kļūtu vienkāršāka un ērtāka, jau pagājušā gada nogalē EDS tika ieviesti dažādi uzlabojumi, piemēram, deklarāciju iesniegšanas kalendārs, nodokļu parādu kalkulators, vienkāršota deklarāciju iesniegšana valsts amatpersonām. VID informē, ka šī gada 7.aprīlī ekspluatācijā tiks ieviesta EDS versija 7.5, kas paredz uzlabotus nodokļu administrēšanas risinājumus gan juridiskajām, gan fiziskajām personām. Uzlabojumi, kas iekļauti jaunajā EDS versijā: Nodokļu maksātājiem tiek nodrošināta informācija ne tikai par aktuālajiem nodokļu parādiem, bet arī nodokļu pārmaksām, ja nodokļu maksātājam tādas ir izveidojušās. Informācija par pārmaksām ir pieejama detalizēti pa nodokļu veidiem.Lai novērstu jebkādu iespēju iesniegt dokumentus ar nekorektiem personu datiem, EDS...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi elektroenerģijas tirgus uzraudzību, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izvērtējis elektrības tirgotāju patērētājiem izteiktos piedāvājumus un līgumu projektus, kā arī saņēmis pirmās sūdzības par problēmām, ar ko saskārušies patērētāji jaunajā elektroenerģijas tirgus situācijā. KP norāda – elektroenerģijas tirgus atvēršana kopumā vērtējama pozitīvi, tomēr tirgus veiksmīgai tālākai attīstībai ir nepieciešams, lai patērētāji pēc iespējas aktīvi izmanto savas tiesības izvēlēties labāko piedāvājumu, tādējādi veicinot konkurenci. Savukārt, lai piedāvājumu klāsts būtu plašāks un izdevīgāks, valstij jāuztur vide, kurā uzņēmumi spēs darboties vienlīdzīgas un godīgas konkurences apstākļos. Analizējot konkurences nosacījumus tirgū, KP nekonstatēja ierobežojumus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, tomēr pastāv būtiski riski, kas var mazināt uzņēmēju vēlmi sākt tirgot elektroenerģiju. Šobrīd galvenos riskus vienlīdzīgai konkurencei rada AS „Sadales tīkls” atrašanās dominējošā stāvoklī, kā arī pārmērīgā sasaiste ar AS „Latvenergo”. Tā visiem elektrības tirgotājiem ir jāslēdz līgumi ar AS „Sadales tīkls”, tomēr nav mehānisma, kas aizsargātu tirgotāju intereses un AS...

Aizvadītās nedēļas Ministru kabineta sēdē 31. martā tika skatīti likumprojekts "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" un kumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā" , kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko skaidrību attiecībā uz mantojuma apsardzības darbībām, kuras veic zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs. Amata darbības, kas veicamas, lai izpildītu tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus, noteiktas Tiesu izpildītāju likuma 73.pantā. 2013.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, ar kuriem minētais pants papildināts ar trešo daļu, kas noteic zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu pārņemt mantu, kas atzīta par bezmantinieku mantu un ir piekritīga valstij, nodrošināt tās pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu. Ar likumprojektu paredzēts likuma 73.pantu papildināt ar ceturto daļu, kas noteiks zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību Ar likumprojektu zvērinātam tiesu izpildītājam tiek paredzētas tiesības, veicot mantojuma apsardzību, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušai personai...

Ministru kabineta 31. marta sēdē tika skatīts arī Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" , kura mērķis ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) tiesību un pienākumu apjomu, lai novērtētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskus. Likuma 51.panta pirmā daļa tiek papildināta ar 14.punktu, kas paredz Kontroles dienesta pienākumu analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Likuma 51.panta otrā daļa tiek papildināta ar 8.punktu, kas paredz Kontroles dienesta tiesību pieprasīt un saņemt informāciju, kas nepieciešama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai no likuma 3.pantā norādītajiem subjektiem un 45.pantā minētajām institūcijām. Likumprojekts paredz Likuma 43.panta otrajā daļā ietvert regulējumu, kas nosaka, kā kredītiestādēm vai finanšu iestādēm...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) lēmusi, ka biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegtais likumprojekts "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību" neesot pilnībā izstrādāts, un tāpēc nevar tikt reģistrēts parakstu vākšanai. Likumprojekta pamattekstā ir tikai viens pants, ar kuru rosināts noteikt, ka "Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir personīgi materiāli atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kurus pieņēmušas, parakstījušas vai vizējušas šīs amatpersonas". Vienlaikus likumprojekts paredz, ka likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. No likumprojekta teksta nav saprotams, par kādiem lēmumiem, kuri rada zaudējumus, amatpersonas jāsauc pie atbildības, kā arī nav paskaidrots termins "zaudējumi" - vai amatpersonu atbildībai jābūt par zaudējumiem, kas radušies valstij, vai arī jebkurai citai personai. Likumprojektā nav noteikta arī likuma piemērošanas procedūra. Nav skaidrs, kurām personām un kāda procesa ietvaros ir tiesības prasīt "personīgās materiālās atbildības" īstenošanu. Tādējādi CVK ieskatā likumprojekts neatbilst tiesiskās noteiktības principam - tas ir...

Attīstības tendences Latvijas rūpniecībā šā gada februārī bija līdzīgas kā iepriekšējā mēnesī, kad noteicošā loma apstrādes rūpniecības izaugsmei bija kokapstrādes izlaides spēcīgajam pieaugumam. Salīdzinot ar 2014.gada februāri, rūpniecībā kopumā tika reģistrēts kritums 1,6% apmērā. To noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomu samazinājums par 11,5%. Savukārt ieguves rūpniecībā un apstrādes rūpniecībā gada griezumā bija vērojama izaugsme par attiecīgi 6,7% un 1,6%, informē Finanšu ministrija. Izaugsmi apstrādes rūpniecībā turpina nodrošināt kokapstrāde, kurā februārī fiksēts 9,7% pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Pērnajā gadā šajā nozarē tika veiktas nozīmīgas investīcijas, kas varētu ļaut saglabāt labus pieauguma tempus arī turpmāk. Taču ņemot vērā iepriekšējā gada kokapstrādes augsto izlaides apjomu, var sagaidīt, ka apakšnozares izaugsme varētu kļūt mērenāka. Jāatzīmē, ka šā gada februārī testa režīmā darbs atsācies uzņēmumā AS "KVV Liepājas metalurgs", kas līdz attiecīgā mēneša beigām bija saražojis pirmo gatavās produkcijas kravu. Tā rezultātā izlaides apjomi šā gada februārī metālu ražošanā palielinājās par 16,8%, salīdzinot...

Eiropas Parlamenta lielākā un ietekmīgākā frakcija - Eiropas Tautas partija - apstiprinājusi tās enerģētikas un klimata politikas pamatnostādnes. "Pieņemtā ETP frakcijas enerģētikas stratēģija sniedz skaidru ieskatu, kādu politiku šajā nozīmīgajā jomā īstenos lielākais politiskais spēks Eiropas Parlamentā. Tas ir signāls gan dalībvalstīm, gan nozarei," uzsver viens no dokumenta autoriem, Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš. Viņš arī norāda, ka pēdējos piecus gadus grupas nostāja enerģētikas un klimata politikas jautājumos nav bijusi vienota, līdz ar to panāktais atbalsts izstrādātajam dokumentam ir uzskatāms par nozīmīgu panākumu. Pieņemtais dokuments kalpos par pamatu visiem lēmumiem šajā jomā, kas turpmāk tiks pieņemti ETP politiskajā grupā. Galvenie tā punkti paredz enerģētikas savienības izveidošanu un pasākumu kopumu, kas veicami, lai to panāktu, kā, piemēram, infrastruktūras izbūve, konkurences veicināšana, energoavotu diferencēšana, energoefektivitātes palielināšana. Tāpat stratēģija izvirza ambiciozus mērķus saistībā ar klimata pārmaiņu negatīvo seku novēršanu, piemēram, panākt 40% siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjoma samazinājumu līdz 2030. gadam.

Ceturtdien, 2.aprīlī, notika Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem, kurā ministrs informēja uzņēmējus par aktualitātēm Eiropas Savienības un ASV sarunās par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu (TTIP), kā arī uzklausīja uzņēmēju pārstāvju intereses tirdzniecībā ar ASV. Ministrs iepazīstināja uzņēmējus ar sarunu gaitu, būtiskākajiem diskusiju jautājumiem, kā arī informēja par 24. un 25.martā notikušās ES tirdzniecības ministru neformālās sanāksmes rezultātiem. Īpaša uzmanība sarunā tika pievērsta Latvijas uzņēmumu interesēm tirdzniecībā ar ASV. Kā prioritāri jautājumi ES-ASV tirdzniecības sarunām tika norādīti netarifu tirgus barjeru mazināšana, regulējošo iestāžu sadarbības uzlabošana, savstarpēja sertifikācijas atzīšana un prasību samērošana. Uzņēmējiem vienlīdz būtiski ir arī jautājumi saistībā ar intelektuālā īpašuma aizsardzību un patentu regulējumu. Tikšanās piedalījās pārtikas, farmācijas, elektronikas iekārtu ražošanas uzņēmumu pārstāvji. Ārlietu ministrija turpina apzināt Latvijas tautsaimniecības nozaru intereses TTIP nolīgumā - ir jau notikušas tikšanās ar LDDK, LTRK, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju, kā arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas un pārtikas...