JAUNUMI

Eiropas Komisijas 2015.gada 11.marta regula №403 «Komisijas Regula (ES) 2015/403 (2015. gada 11. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1925/2006 III pielikumu attiecībā uz Ephedra sugām un Yohimbe (Pausinystalia yohimbe (K. Schum) Pierre ex Beille)»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 1.aprīli.

Valsts vides dienests (VVD) 2015. gada laikā pārskatīs uzņēmumu piesārņojošās darbības atļaujas smaku emisijas jomā un veiks tajās grozījumus. Kopumā dienests plāno grozīt 97 uzņēmumu A un B kategoriju piesārņojošo darbību atļaujas. Pārmaiņas pamatojamas 2014. gada 25. novembra Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.742 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos", kas paredz jaunus smakas koncentrācijas mērķlielumus vietās, kuras saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu ir publiski pieejamas iedzīvotājiem. Tāpat tiks izstrādāta un izmēģināta jauna kārtība, kādā dienests turpmāk pārbaudīs un novērtēs iedzīvotāju sūdzību pamatotību par traucējošu smaku. Pērn VVD saņēmis sūdzības par 30 pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem un kopumā veicis 168 iesniegumu un sūdzību izskatīšanu smaku emisijas jomā visā Latvijā. Grūtības jauno smaku koncentrācijas mērķlielumu sasniegšanā varētu skart 13 uzņēmumus. Jaunie smaku koncentrācijas mērķlielumi noteikti dažādām uzņēmumu grupām un to ieviešanas pārejas periodi atšķiras. Piemēram, naftas produktu tranzīta un pārstrādājošās rūpniecības uzņēmumiem noteiktais smaku koncentrācijas...

Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padome apstiprināja tik būtiskos jaunos Eiropas Savienības noteikumus, kas dalībvalstīm ļauj aizliegt vai ierobežot ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Pagājušonedēļ Strasbūrā Eiropa Parlamenta plenārsesijas laikā viņa kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu parakstīja Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības (ES) Padomē apstiprināto direktīva par ģenētiski modificētiem organismiem. Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Jaunā direktīva sniedz dalībvalstīm lielāku pielāgošanās iespēju attiecībā uz ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, ievērojot zināmus nosacījumus divos noteiktos laika posmos. Pirmkārt, atļaujas piešķiršanas procedūras laikā, kad dalībvalsts var pieprasīt grozīt pieteikuma ģeogrāfiskās darbības jomu. Pēc tam, kad ĢMO atļauja ir piešķirta, dalībvalsts var aizliegt vai ierobežot minēto kultūraugu audzēšanu, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti, piemēram, ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem vai citiem iemesliem, piemēram, pilsētu un lauku teritoriju plānošanu, zemes izmantojumu, sociālo un ekonomisko ietekmi, līdzāspastāvēšanu un sabiedrisko...

Katru gadu 15. martā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā patērētāju tiesību diena ar mērķi pievērst uzmanību un aktualizēt visu patērētāju pamattiesības un pieprasīt šo tiesību ievērošanu un aizsardzību, informē Ekonomikas ministrija. Patērētāju tiesību plašākai un detalizētākai izpratnei, aplūkojot, kā patērētāju tiesības ir attīstījušās Latvijā un kā veidojušies to būtiskākie aspekti, tapusi pirmā grāmata Latvijā par patērētāju tiesībām. "Patērētāju tiesību aizsardzības pamati". Grāmatas autore, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baibas Vītoliņa atzīst, ka "šīs grāmatas mērķis ir caur manu gandrīz divdesmit gadu pieredzes prizmu patērētāju tiesību jomā sniegt kompleksu un visaptverošu materiālu, kas skaidrotu gan juridiskos, gan ekonomiskos, gan praktiskos principus, kā veidojas patērētāju tiesības un kā tās darbojas praksē, kā tās ietekmē mūs - ikvienu patērētāju, un tirgu kopumā. Ceru, ka šī grāmata būs noderīgs informācijas avots juristiem, ekonomistiem, dažādās jomās studējošajiem, tāpat arī tiem, kas ikdienā saskaras ar praktiskajiem patērētāju tiesību aspektiem - ražotājiem, tirgotājiem, dažādu pakalpojumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 9. martā aktualizējis metodisko materiālu "Preču piegādes dokumenta lietošanas kārtība". Preču piegādes dokumenta lietošanas, noformēšanas un reģistrēšanas kārtību, preču piegādes dokumentā norādāmos rekvizītus reglamentē Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju". Preču piegādes dokumentu izmanto, lai apliecinātu preču piegādes un saņemšanas faktu un noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā. Preču piegādes dokumenta paraugs pieejams metodiskā materiāla 1.pielikumā "Preču piegādes dokuments". Metodiskais materiāls lejuplādējams šeit.

Satversmes tiesa 12.martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-23-01 "Par Civilprocesa likuma 363.8 panta astotās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31.oktobrim), ciktāl tā attiecas uz maksātnespējas administratora tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Tiesas lēmums par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā nav tāds nolēmums, kura pārsūdzības nodrošināšana būtu likumdevēja pienākums Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2010. gada 31.oktobrim un tā citastarp noteica, ka tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu, tajā skaitā par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā uz pieteikuma pamata, nav pārsūdzams. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību." Ņemot vērā pieteikumā ietvertos argumentus,...

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē apspriests un akceptēts tiesu prakses apkopojums par Krimināllikuma 317., 318. un 319. panta piemērošanu. Apkopojumu sagatavoja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore juridisko zinātņu doktore Valentija Liholaja sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu. Pētījumā analizētas krimināllietas, kurās apsūdzība celta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izdarīts mantkārīgā nolūkā, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, kā arī par valsts amatpersonu bezdarbību, ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks. Pētījuma gaitā analizēti 160 nolēmumi 78 krimināllietās, kas stājušies spēkā laikā no 2009. gada līdz 2014. gadam, atsevišķi nolēmumi arī 2008. gadā. No tiem 78 ir pirmās instances tiesas spriedumi, 58 apelācijas instances tiesas nolēmumi un 24 nolēmumi - kasācijas instances tiesas. Izpētot tiesu praksi par Krimināllikuma 317., 318. un 319. panta piemērošanu, secināts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā, 2004.gadā veiktajā, tiesu prakses pētījumā konstatēto, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 11.martā lietā par atbildētājas tiesībām izmantot parādnieka kontā esošus naudas līdzekļus nodrošinātās saistības atmaksai nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai piecus jautājumus, kuru būtība ir noskaidrot direktīvas 2002/47/EK mērķi un tvērumu. Eiropas Savienības tiesas sniegtā direktīvas interpretācija kalpos par pamatu izvērtēšanai, vai Latvijas likums, kurš pieņemts šīs direktīvas ieviešanas nolūkos, nav pārsniedzis direktīvas ieviešanas robežas, un, ja ir, tad vai šāda pārsniegšana bija pieļaujama. Augstākā tiesa apturēja lietā tiesvedību, līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. AT Civillietu departaments 25.februārī tiesas sēdē paplašinātā sastāvā uzklausīja lietas dalībnieku – SIA „Izdevniecība STILUS” tiesību pārņēmēja SIA “Private Equity Insurance Group” un AS „Swedbank” pārstāvju viedokli par iespēju uzdot lietā prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Tiesa lūdza lietas dalībniekiem sniegt savu viedokli, jo, skatot lietu rakstveida procesā, Civillietu departaments konstatēja iespējamu piemērojamās Finanšu nodrošinājuma likuma normas neatbilstību Satversmei....

Lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu vēl pieejamāku iespēju iegādāties savu mājokli, Swedbank un Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgušas vienošanos par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei vai būvniecībai. Swedbank, kura kā vadošā komercbanka Latvijā pērn piešķīrusi finansējumu 1 774 mājokļu iegādei, apņēmusies samazināt ģimeņu izdevumus, nodrošinot bezmaksas mājokļa vērtējumu un kredīta izsniegšanu bez komisijas maksas. Ekonomikas ministrijas izstrādātā mājokļa atbalsta programma paredz sniegt valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Galvojuma maksimālā summa atkarīga no bērnu skaita ģimenē. Ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns, galvojums ir 10%, bet ne vairāk kā 10 000 eiro. Ja ģimenē aug divi nepilngadīgi bērni, maksimālais galvojuma apmērs ir 15 % - līdz 15 000 eiro. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, galvojums ir 20%, bet ne vairāk kā 20 000 eiro. Kā liecina Swedbank dati, vidējais mājokļa pircējs šobrīd ir vecumā no 30 līdz 31 gadiem ar ienākumiem no 1000 līdz 1500...

Aizvadītajā nedēļā tika atklāta vērienīgaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizēta informatīva kampaņa, kuras mērķis ir popularizēt valsts piedāvātos e-pakalpojumus. Tika uzsvērts, ka Latvijā katrs otrais valsts pakalpojums ir pieejams elektroniski, tomēr tos joprojām lieto vien aptuveni tikai katrs ceturtais jeb 25% no interneta lietotājiem. Kampaņas ietvaros iedzīvotāji tiks aicināti: „Pirms apmeklē iestādi klātienē, pārbaudi, vai pakalpojums ir pieejams elektroniski!” Līdz ar iedzīvotāju paradumu maiņu iecerēts pārspēt vidējos e-pakalpojumu lietošanas rādītājus Eiropas Savienībā. Atklājot kampaņu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra: „Latvijas digitālajam izrāvienam e-pārvaldes jomā ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi un varam lepoties ar Eiropā trešo ātrāko internetu. Arī iedzīvotāji izmanto internetu un privātos e-pakalpojumus vairāk nekā vidēji ES – 75% lieto internetbanku (ES vidēji 57%). Tomēr valsts e-pakalpojumus Latvijā lieto tikai katrs ceturtais (ES vidēji 33). Protams, e-pārvaldes attīstība nav pašmērķis, bet gan praktiski ieguvumi iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valstij – ātrāka un lētāka pakalpojumu pieejamība, uzlabota valsts...

Turpinot 2014.gadā uzsākto jauno pieeju nodokļu administrēšanā, kas paredz vispirms identificēt nozari, kurai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienības pievērš pastiprinātu uzmanību, VID nosaka divu mēnešu nogaidīšanas periodu arī skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem. Šī gada martā un aprīlī VID aicina tos nodokļu maksātājus, kuri sniedz frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumus, pašiem legalizēt saimniecisko darbību un sakārtot darba attiecības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pretējā gadījumā VID uzsāks vērienīgus preventīvos un represīvos pasākumus. Skaistumkopšanas nozari VID ir noteicis kā nākamo prioritāro nozari, jo šīs nozares nodokļu maksātājiem ir konstatēti riski: nereģistrēta saimnieciskā darbība; darba attiecības, kas neatbilst darba tiesību regulējumam; pilnā apmērā nedeklarētas algas un nepilnīgas ziņas par darba ņēmējiem; zema vidējā stundas tarifa likme un ievērojams darbinieku īpatsvars, kam noteiktā stundas tarifa likme ir zem normatīvajos aktos noteiktās minimālās stundas tarifa likmes, kas norāda ne tikai uz algu izmaksu "aploksnēs"; faktisko ieņēmumu neuzrādīšana pilnā apmērā un to iespējamā slēpšana, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas. VID...

Fizisko personu identifikācijas prasības elektronisko pakalpojumu saņemšanai tiks noteiktas vienotā tiesiskā regulējumā. To paredz ceturtdien, 12.martā, Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums. Likumprojekts nosaka personas identifikācijas procesu elektroniskajā vide, kurš būtu pielīdzināms personas identitātes pārbaudei klātienē attiecībā uz konkrēto pakalpojumu, teikts likumprojekta anotācijā. Jaunais likuma projekts nepieciešams, lai ikviena persona vienkāršā veidā varētu saņemt e-pakalpojumus gan no valsts pārvaldes, gan privātā sektora, iepriekš informēja par likumprojektu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. „Līdz ar to samazināsies birokrātiskais slogs gan valsts pārvaldei, gan uzņēmējiem, kā arī uzlabosies elektronisko pakalpojumu pieejamība valstī kopumā.” Patlaban e-pakalpojumu saņemšanas procedūra ir sarežģīta un rada nesamērīgu slogu elektronisko pakalpojumu sniedzējam un nereti būtisku administratīvo slogu arī potenciālajam pakalpojumu saņēmējam, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tāpat, lai nodrošinātu lietotājiem piekļuvi elektroniskajiem pakalpojumiem, pašlaik tiek izmantotas dažādas lietotāju identifikācijas metodes. Likumprojekts nosaka arī vienotas drošības prasības personas identitātes apliecināšanai, kuras izpildot elektroniskajā vidē tiktu nodrošināts analogs...

Bezdarba apdrošināšanai tiks pakļauti arī diplomātu dzīvesbiedri, kuri uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātie. To paredz ceturtdien, 12.martā, Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Kā skaidro likumprojekta autori, vēstnieku un citu diplomātu dzīvesbiedri vairumā gadījumu dodas viņiem līdzi uz dienesta vietu ārvalstīs, tādējādi uz ilgstošu laiku atstājot savas darbavietas Latvijā. Bieži vien diplomātu laulātie ārzemēs dažādu no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nevar veikt algotu darbu. Atgriežoties Latvijā un meklējot darbu, diplomātu laulātajiem tādējādi tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, saskaņā ar likuma izmaiņām par diplomātu laulātajiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pret bezdarbu. Patlaban likums nosaka, ka pret bezdarbu tiek apdrošināti karavīru laulātie. Tāpat likuma grozījumi paredz, ka pensijas un pabalstus varēs pieprasīt arī vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Likums paredz, ka portālā pieejamos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus varēs pieprasīt no 2015.gada 1.jūlija, izmantojot portāla piedāvātos...

Saeima ceturtdien, 12.martā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēja Arni Cimdaru. Tāpat parlaments amatā ievēlēja septiņus CVK locekļus - Ritvaru Eglāju, Aleksandru Maļcevu, Innu Laizāni, Kārli Kamradzi, Sniedzi Sproģi, Dzintru Kusiņu un Ingu Vanagu. Iepriekš Saeimas frakciju izvirzītās A.Cimdara un septiņu CVK locekļu kandidatūras guva arī vienbalsīgu Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu. Likums „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” nosaka, ka Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju. Saskaņā ar likumu CVK sastāvā ir deviņi locekļi – priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli Augstākā tiesa savā plēnumā no tiesnešu vidus.

Satversmes tiesa 11.martā ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-33-01 "Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279. panta pirmās daļas un 288. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Lieta ierosināta pēc SIA "Tavex" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) konstitucionālās sūdzības. Veicot tematisko pārbaudi pie Pieteikuma iesniedzējas, Valsts ieņēmumu dienests konstatēja pārkāpumus. Tika sastādīts izņemšanas protokols un saskaņā ar to izņemta Pieteicējai piederoša manta. Saistībā ar minēto pārkāpumu pie administratīvās atbildības tika saukts Pieteicējas valdes priekšsēdētājs. Pieteicēja apstrīdēja Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu tā ģenerāldirektoram, kurš to atzina par tiesisku. Tādēļ Pieteicēja vērsās tiesā, taču, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, kas tieši nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas lēmumu augstākā iestādē un tiesā var pārsūdzēt tikai persona, kura saukta pie administratīvās atbildības un cietušais, tiesas atteicās ierosināt lietu, ierosināto lietu - izbeidza, bet blakus sūdzības noraidīja. Pēc Pieteicējas ieskata apstrīdētās normas, ciktāl tās neparedz tiesības citai personai, kura nav saukta pie...