JAUNUMI

Saeimas 2015.gada 5.marta likums «Grozījumi Prokuratūras likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 2.aprīli.

Saeimas 2015.gada 5.marta likums «Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 2.aprīli.

Saeimas 2015.gada 5.marta likums «Grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 2.aprīli.

Saeima ceturtdien, 19. martā, izdarīja steidzamus grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuri paredz pārcelt šā gada pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa samaksas termiņus no 15. aprīļa (kā ierasti, nākamā mēneša 15. datums) uz 15. līdz 25. maiju. Izmaiņas izdarītas sakarā ar citiem likumprojektu grozījumiem, kas pēdējā laikā skāruši mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Pērn pieņemtie likuma grozījumi paredzēja, ka, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam virs 7000 eiro ir paaugstināta no 9% līdz 11%, taču 5. februārī Saeima šo normu atkal mainīja, ar grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā apstiprinot, ka šogad tomēr tiek saglabāta iepriekšējā 9% likme, kā arī tiks ieviestas vairākas pretizvairīšanās normas. Šo normu izstrāde tomēr aizņem zināmu laiku, līdz ar to likumprojekts, kas vienlaikus paredz arī saglabāt 9% likmi, varētu netikt izsludināts līdz ceturkšņa deklarāciju iesniegšanas standarta termiņam (15. aprīlim). Tāpēc termiņš tiek pagarināts, lai likumdevēji paspētu pieņemt un izsludināt jaunos grozījumus un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji par...

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK). Politikas veidotāja - Tieslietu ministrija cīnās ar maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu sekām, nevis cēloņiem. Tā rezultātā sabiedrībā ir zudusi paļāvība taisnīga maksātnespējas procesa norisei, kas būtiski kaitē valsts ekonomikas izaugsmei un ilgtspējai. Ja cilvēkiem nav uzticības taisnīgai maksātnespējas norisei un valsts spējai aizsargāt sabiedrības intereses, tad sekas ir vilcināšanās pieteikt maksātnespēju, mēģinājumi nobēdzināt aktīvus un citas nelikumīgas darbības. Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus - nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. EUR, no tiem 402 milj. EUR veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. EUR. Valsts kontrole uzskata, ka...

Tieslietu ministrija (TM) ir iepazinusies ar Valsts kontroles (VK) maksātnespējas jomas revīzijas ziņojumu un atzinīgi novērtē VK ieguldīto darbu. TM atbalsta VK ieteikumus un vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka līdz šim ir ieguldīts apjomīgs darbs pie grozījumu Maksātnespējas likumā izstrādes un to pavadošajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas rezultējies ar grozījumu spēkā stāšanos šā gada 1.martā. Turklāt maksātnespējas joma joprojām tiek pilnveidota, meklējot atbilstošākos risinājumus sistēmas uzlabošanai, lai novērstu praksē konstatētās problēmas. Jau šobrīd grozījumi paredz virkni jauninājumu, kas padara procedūras efektīvākas un pieejamākas, risinot praksē konstatētās problēmas, piemēram: maksātnespējas procesa administratora (administrators) nomaiņa, pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesu;pagarināti darījumu apstrīdēšanas termiņi. Attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesu samazināts parādsaistību slieksnis, kad iespējams pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ieviesta "ģimenes maksātnespēja" ar mērķi ļaut vairākiem ģimenes locekļiem pieteikt vienu maksātnespējas procesu, samazināti saistību dzēšanas procedūras termiņi. Regulējot administratoru vispārīgo darbību, precizēts regulējums attiecībā uz administratora pienākumu pildīšanu interešu konflikta...

Nodibinājums "Latvijas konkurētspējas attīstības fonds" parakstījis līgumu ar Baltijas Starptautisko ekonomikas politikas studiju centru (BICEPS), lai sāktu darbu pie vērienīga pētījuma par Latvijas un Igaunijas nodokļu sistēmu atšķirībām un nodokļu administrēšanas īpatnībām - "Nodokļu sistēmu loma ēnu ekonomikā: Latvijas un Igaunijas salīdzinājums". Jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, tas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem. Baltijas valstis savā starpā konkurē ne tikai ar savu izdevīgo ģeogrāfisko izvietojumu, labklājības un izglītības līmeni, bet lielā mērā arī ar uzņēmējdarbības apstākļiem, kur liela loma ir efektīvai nodokļu sistēmai. Tāpēc ir būtiski izzināt un pārņemt kaimiņvalstu nodokļu sistēmas labo praksi, īpaši - Igaunijas pieredzi, jo ne velti Igaunijas nodokļu iekasēšanas politika tiek dēvēta par vienu no efektīvākajām Eiropas Savienībā. "Pētījuma par Latvijas un Igaunijas nodokļu sistēmu atšķirībām un nodokļu administrēšanas īpatnībām rezultāti, kas gaidāmi maijā, ļaus identificēt iemeslus, kāpēc Igaunija, kura Baltijas valstu vidū ir viskonkurētspējīgākā,...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ceturtdien, 19.martā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz vienkāršāku administratīvo teritoriju robežu grozīšanas procedūru. Vienkāršāka kārtība paredzēta gadījumos, ja robežu grozīšanas rezultātā netiek mainīts administratīvo teritoriju vai novadu teritoriālo vienību statuss. Plānots noteikt – ja republikas pilsēta, novads un tā teritoriālā vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā vienība netiek pievienota citam novadam vai republikas pilsētai un attiecīgās pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu atbalstīt robežu grozīšanu, administratīvo teritoriju robežas groza Ministru kabinets. Patlaban likums noteic, ka administratīvo teritoriju robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets, bet par robežu grozīšanu lemj Saeima. Likuma grozījumus iepriekš atbalstījusi Pašvaldības sistēmas pilnveidošanas apakškomisija, un grozījumu autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka piedāvātie grozījumi atbrīvos Saeimu no lokālas nozīmes jautājumu izlemšanas, līdz ar to nodrošinot ātrāku un vienkāršāku procedūru administratīvo teritoriju robežu grozīšanai, ja, piemēram, pašvaldībām nepieciešams attīstīt industriālās teritorijas. Valsts pārvaldes un...

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz soda sankcijas personām, kuras atbilstoši likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” regulējumam iegādāto lauksaimniecības zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā vai zemes dzīļu izmantošanai paredzēto lauksaimniecības zemi neizmanto šajā nolūkā. Ceturtdien, 19. martā, minētie grozījumi likumā „Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss” tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz uzlikt administratīvo sodu personai, kas pēc 2014. gada 1. novembra ir ieguvusi īpašumā lauksaimniecības zemi, taču neizmanto šo zemi lauksaimnieciskajā darbībā vai zemes dzīļu izmantošanai. Gadījumā, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet gada laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 360 līdz 720 eiro, bet juridiskajām personām – no 720 līdz 1080 eiro. Savukārt, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti ceturtdien, 19.martā, vienojās konceptuāli atbalstīt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo finansējumu partijām no valsts budžeta. Patlaban finansējums noteikts 0,71 eiro apmērā par katru Saeimas vēlēšanās iegūto balsi, un to saņem partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās guvušas vairāk nekā divu procentu vēlētāju atbalstu. Likums noteic, ka valsts budžeta finansējumu partijām piešķir uz četriem gadiem. Likumprojekta iesniedzēji rosina atteikties no līdzšinējiem naudas tērēšanas ierobežojumiem, bet paredzēt, ka valsts piešķirto finansējumu partija var izmantot savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Grozījumi likumā rosināti, ņemot vērā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Saistītās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz personu ziedojumus partijām noteikt kā attaisnotos izdevumus, atbildīgā Budžeta komisija jau virza izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iepriekš konceptuāli atbalstījusi grozījumus Saeimas vēlēšanu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumos. Tie paredz noteikt, ka tām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas...

Finanšu ministrs Jānis Reirs ceturtdien, 19.martā, reģionālajā darba vizītē apmeklēja Jēkabpili. Vizītes laikā ministrs tikās ar Jēkabpils novada domes un apkārtējo pašvaldību priekšsēdētājiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu jauno finanšu izlīdzināšanas modeli. "Izstrādājot jauno modeli, mūsu galvenais mērķis bija nodrošināt reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu resursu pieejamību visām pašvaldībām. Šādi pašvaldības iegūs lielāku stabilitāti un varēs efektīvāk plānot savus līdzekļus, lai attīstītu arvien jaunus pakalpojumus un uzlabotu savu iedzīvotāju labklājību. Vēlos pateikties pašvaldību vadītājiem par aktivitāti diskusijās un sniegtajiem priekšlikumiem. Tos noteikti ņemsim vērā turpmākajā darbā pie jaunā modeļa," sanāksmes laikā klātesošajiem norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelis izstrādāts finanšu ministra vadībā, sadarbojoties un uzklausot pašvaldību vadītāju ieteikumus ministra izveidotajā Konsultatīvajā padomē par pašvaldību finanšu jautājumiem. Jaunais modelis ir vienkāršs un caurskatāms. Paredzēts, ka PFI modelis veicinās pašvaldību ieinteresētību attīstīt saimniecisko darbību savā teritorijā, jo nodokļu ieņēmumu pieaugums visām pašvaldībām dos arī izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu. Vienlaikus tiek būtiski vienkāršota...

Ministru prezidente Laimdota Straujuma un labklājības ministrs Uldis Augulis ceturtdien, 19.martā, Briselē (Beļģijā) piedalījās augstākā līmeņa Trīspusējā sociālajā samitā izaugsmei un nodarbinātībai, pārstāvot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Samitā piedalījās arī sociālie partneri, tajā skaitā Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Pasākumā norisinājās viedokļu apmaiņa par investīcijām izaugsmē un darbvietu veidošanā: kā palielināt sociālo partneru ieguldījumu taisnīgas un konkurētspējīgas Eiropas veidošanā. Labklājības ministrs U.Augulis informēja klātesošos par martā sākumā ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru (EPSCO) padomē notikušajām diskusijām par Investīciju plāna ieguldījumu cilvēkkapitāla attīstībā, tajā skaitā kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbavietu radīšanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā. "Dalībvalstu nodarbinātības un sociālās politikas ministri bija vienoti, ka investīciju katalizatora loma ir publiskā sektora investīcijām. Tomēr Investīciju plāna veiksmi lielā mērā noteiks privāto uzņēmumu iesaiste, kas var nodrošināt ilgtspējīgas investīcijas un jaunu darbavietu radīšanu. Tāpat ministri akcentēja cilvēkkapitāla attīstības nozīmi un ieguldījumus darbinieku prasmju uzlabošanā un apmācību...

Mednieki, šaujot mežacūkas, turpmāk varēs izmantot trokšņa slāpētājus (klusinātājus). To paredz Saeimā ceturtdien, 19.martā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā. Saistībā ar Āfrikas cūku mēra apkarošanu un izsludināto ārkārtas situāciju vairākos novados un pagastos medniekiem tika uzlikts pienākums samazināt mežacūku populācijas blīvumu. Trokšņa slāpētāji šāviena trokšņa līmeni samazina par 30-40 procentiem, un netiek iztraucētas citas mežacūkas, samazinot to pārvietošanās un migrācijas iespējas, kā arī līdz minimumam samazinot infekcijas izplatīšanās riskus. Tas atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām par Āfrikas cūku mēra ierobežošanu, teikts likumprojekta anotācijā. Trokšņa slāpētāji medībās plaši tiek izmantoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Dānijā. Skandināvijas valstu pieredze apstiprina pozitīvo efektu trokšņa slāpētāju izmantošanā medībās, samazinot traucējošo troksni pārējai sabiedrības daļai, kura nav iesaistīta medību procesā, norāda likumprojekta autori. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts meža dienesta rekomendācijām mežacūku skaits būtu jāsamazina no aptuveni 70 tūkstošiem līdz 10 tūkstošiem, jo ar šādu dzīvnieku skaitu tiek apturēta infekcijas...

Saeimas deputāti ceturtdien, 19.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, kas paredz mainīt valsts kapitālsabiedrības nosaukumu no līdzšinējā uz „Latvijas Nacionālā opera un balets”. Kā iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem skaidroja Latvijas Nacionālās operas valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš, nosaukuma maiņa novērstu diskrimināciju pret baleta māksliniekiem, kuru ieguldījums mākslinieciskajā darbībā ir līdzvērtīgs operas trupas veikumam, kā arī novērstu absurdās situācijas, kad ārvalstu koncertturnejās baleta trupa tiek prezentēta tikai ar operas vārdu. Tāpat likumprojektā plānots precizēt Nacionālās operas likuma pantu, kas paredz valdes priekšsēdētājam atsevišķās pārstāvības tiesības, savukārt pārējiem valdes locekļiem kopīgas pārstāvības tiesības ar vismaz vēl vienu valdes locekli. Tādējādi tiktu saskaņoti Latvijas Nacionālās operas likumā un Latvijas Nacionālā operas statūtos noteiktās valdes pārstāvības tiesības ar Komerclikumā nostiprināto principu par kapitālsabiedrības valdes locekļu pārstāvības tiesībām, norādīja Kultūras ministrijas pārstāvji.

Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 13.marta saistošie noteikumi №8 «Par speciālās atļaujas (licences) un ar to saistīto dokumentu izsniegšanu regulāro pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem un pasažieru pārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 19.martu.