JAUNUMI

Jau sesto gadu Latvijā reģistrēti uzņēmumi tiek aicināti piedalīties Ilgtspējas indeksā, izmantojot iespēju bez maksas izvērtēt savas darbības ilgtspēju un atbildības līmeni. Lai pieteiktos novērtējumam, līdz 13.martam vietnē pieteikties.ilgtspeja.lv jāaizpilda anketa, sniedzot pamatinformāciju par uzņēmumu. Līdz ar Ilgtspējas indeksa izveidi 2009. gadā, korporatīvā atbildība Latvijā tiek skatīta kā uzņēmuma pieeja risku un procesu vadībai ar mērķi nodrošināt ne tikai savas organizācijas, bet arī sabiedrības un vides ilgtspēju. Šāda atbildīga un uz ilgtspēju orientēta biznesa pieeja ir domāšanas veids jeb uzņēmuma DNS, ko veido ne tikai uzņēmuma vadītāji, bet ikviens tā darbinieks. Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, piebilst: "Plaisa starp uzņēmumiem, kas rūpējas par darbiniekiem un tiem, kuri darbiniekus uztver, kā instrumentu īstermiņa mērķu sasniegšanā un labākajā gadījumā ievēro tiesību aktu minimālās prasības, Latvijā ar katru gadu palielinās. Pozitīvi, ka Ilgtspējas indeksa dalībnieki ar katru gadu kļūst arvien atvērtāki un atbildīgāki, ne tikai pret darbiniekiem, bet arī vietējo kopienu un...

Saeimas 2015.gada 19.februāra likums «Grozījumi Militārā dienesta likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 24.martu.

Saeimas 2015.gada 19.februāra likums «Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 24.martu.

Saeimas 2015.gada 5.marta likums «Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 24.martu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2015.gada 5.marta lēmums №57 «Par būtisku ietekmi balss savienojumu pabeigšanas individuālos mobilajos tīklos tirgū»Lēmums stājas spēkā ar 2015.gada 5.martu.

Saeima 5. martā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir pilnveidot atlīdzības sistēmu darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, ievērojot darba veikšanas īpašos nosacījumus un specifiku. Grozījumi paredz, ka: slimības naudu aprēķina ne tikai par darbne­spējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, bet arī par stundām konkrētajā darbnespējas dienā, ievērojot grafikā noteikto stundu skaitu; darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks ir noteikts ap 70 procentiem amatpersonu un pašlaik atlīdzības, tajā skaitā arī slimības naudas, aprēķināšanas kārtību amatpersonām, kurām noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nosaka ar Iekšlietu ministrijas...

Saeimas sēdē 5. martā galīgajā otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Likumprojektu deputāti atzina par steidzamu un, kā pieņemšanas gaitā izteicās deputāts Edvards Smiltēns, grozījums izlabo netaisnību, jo 2013.gadā, kad tika nolemts, ka visi alkoholiskie dzērieni ir jānodala īpašā pārdošanas telpā, tika nodarīts pāri Latvijas vietējiem mazajiem vīndariem. Tā, piemēram, veikala “Rimi” sadaļā “Klēts” vairs nebija nopērkami Latvijā ražotie vīni, jo tika tirgoti kopā ar Spānijas un Austrālijas vīniem un pircējiem veikalu plauktos bija grūti atrodami. Vīndariem tas nodarīja zaudējumus - septiņus līdz pat desmit tūkstošus eiro gadā, līdz ar to kritās arī ieņēmumi Latvijas valsts budžetā. Likuma grozījums paredz, ka Latvijā ražoto produkciju drīkstēs izvietot arī ārpus kopējiem veikala alkoholisko dzērienu stendiem. Aizliegums, kas noteikts likuma 6. panta pirmās daļas 3.punktā (aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus telpās, kurās tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem;), neattieksies uz mazumtirdzniecību ar rūpnieciski ražotiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz...

Otrdien, 10. martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu „Par Latvijas zemes fonda pārvaldītāju”, kas nosaka, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītāja būs akciju sabiedrība „Attīstības finanšu institūcija”. Rīkojums nosaka, ka pārvaldītājs veidos, uzturēs un pārvaldīs Latvijas zemes fondu. Latvijas zemes fonda mērķis ir nacionālā līmenī veicināt lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī lauksaimniecības zemes platību saglabāšanu. Saskaņā ar likumu „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” Latvijas zemes fonda pārvaldītājs kā privāto tiesību subjekts veiks darījumus ar lauksaimniecības zemi, slēdzot nekustamā īpašuma nomas, pirkuma vai maiņas darījumus. Kārtību, kādā Latvijas zemes fonda pārvaldītājs veic darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā iznomā, pērk, pārdod un maina lauksaimniecības zemi, noteiks Ministru kabinets. Tāpat likumā noteikts, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājam sava darbība jāuzsāk ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūlijā. Akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija” akciju turētāji ir Finanšu ministrija (40%), Ekonomikas ministrija (30%) un Zemkopības ministrija...

Ministru kabinets 10. martā pieņēma lēmumu noteikt, ka reflektantus pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas var sākt reģistrēt un uzņemt no 2015. gada 1. jūlija, bet reflektantus, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību ārzemēs un nepretendē uz studijām valsts finansētās studiju vietās vai studiju programmās, kurās ir noteikts studējošo skaita ierobežojums, pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas - jau no 2015. gada 16. marta. To paredz noteikumu projekts "Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2015.gadā" . Ātrāks sākuma termiņš reģistrācijai un uzņemšanai ir noteikts ne tikai ārzemniekiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārzemēs, bet arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri vidējo izglītību ir ieguvuši ārzemēs. Šāds regulējums ir noteikts, lai netiktu diskriminēti tie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību ārzemēs un vēlas pretendēt uz studijām Latvijā. Iepriekš noteiktais vienotais uzņemšanas termiņš jūlija sākumā, kā tas bija līdz 2011. gadam, radīja risku, ka daļa...

No 2015.gada tiek ieviesta tiešo maksājumu reforma, un Ministru kabineta (MK) noteikumi "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" nosaka atsevišķus tiešo maksājumu piemērošanas noteikumus. Tiešo maksājumu (TM) īstenošanas noteikumi galvenokārt ir noteikti ES regulās, un MK noteikumos paredzētas tikai īstenošanas nosacījumi jautājumos, kuros regulās ir paredzēts attiecīgs deleģējums dalībvalstij. Noteikumi paredz, ka līdz 2020.gadam tiks īstenots vienotais platības maksājums, kas nodrošinās ienākumu atbalstu lauksaimniekiem. No šā gada tiek ieviests maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums ar mērķi palielināt lauksaimnieku ieguldījumu vides aizsardzībā. Gados jaunu lauksaimnieku maksājums tiks ieviests, lai veicinātu jaunu lauksaimnieku iekļaušanos lauksaimniecības nozarē, kā arī tiks ieviesta vienkāršota mazo lauksaimnieku atbalsta shēma. Lai saglabātu piena, liellopu, aitu, kazu, sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklas, sertificētas labības sēklas, sertificētu sēklas kartupeļu, vasaras rapšu, cietes kartupeļu, proteīnaugu, miežu, augļu un dārzeņu ražošanu, tiks ieviests ar ražošanu saistīts atbalsts. Zaļināšanas maksājuma kultūraugu dažādošanas praksei noteikts dažādošanas periods no 15.jūnija...

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputāti atzinīgi vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2014.gadā paveikto, otrdien, 10.martā, pēc apakškomisijas sēdes rezumēja apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs. "Iepazīstoties ar darbības rādītājiem, var secināt, ka aizvadītajā gadā KNAB sasniedzis labākos rezultātus pēdējo gadu laikā visās savās darbības jomās: gan valsts amatpersonu darbības un partiju finansēšanas kontrolē, gan korupcijas apkarošanā un arī fizisko un juridisko personu iesniegumu izskatīšanā," secina A. Loskutovs. Veicot valsts amatpersonu darbības uzraudzību, 2014.gadā KNAB ir pieņēmis savā pastāvēšanas vēsturē lielāko lēmumu skaitu administratīvo pārkāpumu lietās, nosakot naudas sodus 100 amatpersonām kopsummā par vairāk nekā 10 000 eiro, stāsta Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs, piebilstot, ka arī pērn kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoto lietu un tajās iesaistīto personu skaits ir vēsturiski visaugstākais. Nozīmīgs KNAB darbības rādītājs ir arī partiju finanšu kontrole, norāda A.Loskutovs, informējot, ka 2014.gadā ir pieņemti 46 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās un 39 gadījumos noteikti naudas sodi. Ļoti būtisks rādītājs ir pieaugošā sabiedrības neiecietība...

Sākoties jaunajai svaigu dārzeņu (gurķi, salāti, tomāti, loki u.c.) sezonai, kā arī lai aizsargātu vietējos audzētājus, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāk pastiprinātas pārbaudes veikalos, tirgos un vairumtirdzniecības noliktavās, lai pārliecinātos, vai šo produktu marķējumā norādītā izcelsmes valsts atbilst pavaddokumentiem un patērētāji netiek maldināti, no citām valstīm ievestos dārzeņus un augļus uzdodot par vietējiem.PVD inspektori pārbaudīs vai pavaddokumentos norādītā augļu un dārzeņu izcelsmes valsts sakrīt ar cenu zīmēs un marķējumā norādīto, kā arī, pārbaudot dokumentus un piegādātājus, PVD inspektori pārliecināsies, vai augļi un dārzeņi, kas tiek uzdoti kā Latvijas izcelsmes, patiešām tādi ir. Tāpat uzmanība tiks pievērsta tam, kā dārzeņus uzglabā. Līdzšinējā PVD pieredze liecina, ka katru gadu pavasarī tiek konstatēti mēģinājumi maldināt patērētājus. Tā, piemēram, Polijas izcelsmes tomāti tika uzdoti par Latvijas izcelsmes, pirms tam Polijas izcelsmes kartupeļi un sīpoli tika uzdoti par Latvijas izcelsmes, līdzīgi tas ir bijis arī ar gurķiem. PVD veica vairāku uzņēmumu, gan tirdzniecības, gan vairumtirgotāju pārbaudes,...

Eiropas Padomes (EP) Regula par starpbanku komisijas maksām maksājumu karšu pieņemšanā, ko vakar, 10. martā, akceptējis Eiropas Parlaments, un par ko vēl būs jāvienojas ES Ministru Padomei, regulē nevis komisijas maksas, kas tirgotājiem ir jāmaksā bankām, bet gan starpbanku komisijas maksas jeb komisijas maksu, ko viena banka - kartes pieņēmējbanka, maksā otrai bankai - kartes izdevējbankai. Regula neregulē tirgotāju komisijas maksas, tās arī turpmāk tiks noteiktas divpusējos līgumos starp banku un tirgotāju, informē Latvijas Komercbanku asociācija. Nozīmīgākās izmaiņas, kas sagaida karšu tirgu: 1) Starpbanku komisijas maksas ierobežojumi. Regula paredz noteikt starpbanku komisijas maksas ierobežojumus, ko pieņēmējiestāde maksā karšu izdevējiestādei, tas ir, banka - bankai. Paredzētā maksimālā starpbanku komisijas maksa: debetkartēm 0,2% no darījuma vērtības un/vai ne vairāk kā 5 eirocenti, un kredītkartēm 0,3% no darījuma vērtības. 2) Regula paredz bankām jaunus papildu uzdevumus, kas vienlaikus ir arī jaunas izmaksas karšu darījumu apkalpošanā: jānodrošina kredītkaršu un debetkaršu vizuāla un elektroniska atpazīstamība (tas ir,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 10.martā, pauda konceptuālu atbalstu iniciatīvai palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, informē komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. "Apspriedām un atbalstījām šo iniciatīvu, un tas ir solis pareizajā virzienā, lai mazinātu lielo ziedotāju ietekmi partijās. Taču par likumprojekta virzību atbildīgo Valsts pārvaldes komisiju aicināsim vēl vērtēt, vai piedāvātais valsts budžeta finansējuma palielinājums sasniegs iecerēto mērķi un novērsīs šauru interešu grupu ietekmi uz partiju darbību," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs un uzsvēra, ka, palielinot valsts budžeta finansējumu, būtu jārisina arī jautājums par zemākiem atļautajiem privātpersonu ziedojumu limitiem. Komisijas sēdē arī tika pausts viedoklis, ka jaunā kārtība par finansējuma palielināšanu būtu jāattiecina uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Izmaiņas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo valsts budžeta finansējumu tām partijām, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās guvušas vairāk nekā divu procentu vēlētāju atbalstu, rosinātas, ņemot vērā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Saistītās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz...

Otrdien, 10.martā, Ministru kabinets izdeva rīkojumu “Par grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojumā Nr.675 “Par Koncepciju par jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Saskaņā ar Valdības rīcības plānu jaunu darba samaksas sistēmu paredzēts ieviest no 2016.gada 1.janvāra. Rīkojums paredz, ka starpnozaru jaunā politikas iniciatīva par jaunu darba samaksas sistēmu iekšlietu nozares iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, iekļaujot tajā precizētus aprēķinus par īstenošanai nepieciešamo finansējumu, tiek virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju jaunajām politikas iniciatīvām. Pašreiz Iekšlietu ministrijā koncepcijas ieviešanas nodrošināšanai īpaši izveidota darba grupa veic visu Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu novērtēšanu, lai izstrādātu amatu kataloga projektu un noteiktu mēnešalgu grupas, kas būs pamats jaunajiem darba samaksas noteikumiem....