JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 26.martā, otrajā lasījumā grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra. Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma. „Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ja Labklājības ministrija līdz septembra beigām būs sagatavojusi grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieki...

Satversmes tiesa 25. martā pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-11-0103 „Par Dabas resursu nodokļa likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta „f” apakšpunkta, 19.1 panta un Ministru kabineta 2014. gada 14. janvāra noteikumu Nr. 27 „Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Pienākums maksāt dabas resursu nodokli ir vērsts uz efektīvāku un atbildīgāku dabas resursu izmantošanu un ienākumu nodrošināšanu valsts budžetā. Apstrīdētās normas Apstrīdētās Dabas resursu nodokļa likuma normas ieviesa pienākumu maksāt dabas resursu nodokli to hidroelektrostaciju īpašniekiem, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem (turpmāk arī – mazās HES). Nodokļa likme ir 0,00853 euro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Savukārt apstrīdētie Ministru kabineta noteikumi noteic kārtību, kādā aprēķina hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens apjomu. Apstrīdētās Dabas resursu nodokļa likuma normas stājās spēkā 2014. gada...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ( PTAC) 2014. gadā pārbaudījis 538 būvmateriālu modeļus, no kuriem 233 (43%) konstatētas neatbilstības. Pārsvarā būvmateriāli objektā nav bijuši nodrošināti ar ekspluatācijas īpašību deklarācijām, būvizstrādājumiem nav noteiktas un novērtētas ekspluatācijas īpašības, ir konstatēti gadījumi, kad būvizstrādājumi ir iebūvēti neatbilstoši paredzētam mērķim, piemēram kopš PTAC ir piešķirtas tiesības patstāvīgi apmeklēt būvobjektus, 8 objektos ir konstatēts, ka slodzi nesošo konstrukciju savienojumu vietās izmantoti iebūvēšanas mērķim nepiemēroti bultskrūvju komplekti, kā arī ir gadījumi, kad faktiskās ekspluatācijas īpašības neatbilst deklarētājām ekspluatācijas īpašībām. PTAC ziņo, ka pārbaudītajos objektos 62% gadījumu objektā nav bijušas ražotāja deklarācijas, 6% - nav veikts ekspluatācijas īpašību novērtējums, 5% iebūvēts neatbilstoši mērķim, 35% deklarētā vērtība neatbilst faktiskajai, 3% - nav CE marķējuma, 21% - ir kāda cita neatbilstība. Būvizstrādājumu tirgus uzraudzība 2014.gadā ir testēti 22 būvizstrādājumu paraugi - 6 minerālvates, 3 uzputotā putu polistirola (EPS siltumizolācijas materiāli), 8 mūra bloku, kā arī 5 bultskrūvju paraugi. Visi minerālvates paraugi izrādījušies...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā atbalstījusi likumprojektu, kas noteiks vietējo pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādīja likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Likumprojekts pašvaldības iedzīvotājiem paredz arī tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību. Jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija, un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija. Paredzēts, ka referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, Rīgā varēs rosināt ne mazāk nekā 10 procenti, bet pārējās pašvaldībās ne mazāk kā 15...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 25.martā, pauda konceptuālu atbalstu jaunajam Repatriācijas likumama projektam. Likumprojekta mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Kā deputātiem skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze, jaunais Repatriācijas likums izstrādāts, lai repatriantam un viņa ģimenes locekļiem palīdzētu adaptēties pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā. Repatrianta statusu paredzēts piešķirt uz diviem gadiem. Jaunais normatīvais regulējums paplašinās repatriantu loku, atceļot spēkā esošo divu paaudžu ierobežojumu, kā arī precīzāk noteiks personas, uz kurām attiecināms repatrianta ģimenes locekļa statuss, iekļaujot repatrianta laulāto, bērnus līdz 21 gada vecumam un apgādībā esošus vecākus. Tāpat likums noteiks, kāda materiālā palīdzība repatriantiem tiek piedāvāta no valsts puses, paredzot ceļa izdevumu kompensēšanu, ikmēneša pabalstu, ja repatriants ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, kā arī valsts valodas apguves izmaksu segšanu. Likumprojekta autori...

Ceturtdien, 26.martā, Saeimā 1.lasījumā plānots skatīt grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", ar ko no šā gada 1.jūlija paredzēts pakāpeniski palielināt akcīzes likmi vairākiem alkoholisko dzērienu veidiem.Grozījumus par alkohola akcīzes nodokļa palielinājumu virza izskatīšanai Saeimā, tomēr bažas vieš būtiskais likmes samazinājums sidram un nemanāms palielinājums stiprajam alkoholam, radot jautājumus par lobija ietekmi, norāda 12.Saeimas deputāts Imants Parādnieks."Lai arī ir apsveicams, ka iniciatīva par alkohola akcīzes palielinājumu ir guvusi atbalstu, tomēr pašlaik grozījumos iestrādātais palielinājums nav pietiekams," uzskata deputāts, paužot neizpratni, kāpēc atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem sidram akcīzes likme faktiski tiek samazināta par 45%. "Sidrs ir viens no tiem dzērieniem, kuru bieži patērē jaunieši, tādēļ nav skaidrs, kāpēc noteicošais apsvērums ir vietējo sidru ražotāju atbalsts nevis sabiedrības veselība. Tas norāda uz ietekmīgu lobija ietekmi, jo viens no manas iniciatīvas mērķiem ir samazināt grādīgo dzērienu lietošanu jauniešu vidū," teica I.Parādnieks. Pēc deputāta sacītā, plānotais alkohola akcīzes palielinājums nav proporcionāls prognozētajai inflācijai un pirktspējas pieaugumam. Turklāt akcīzes...

Ņemot vērā, ka patlaban nav noteikts atskurbtuvju tiesiskais statuss, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 25.martā, rosināja valdību uzdot atbildīgajai ministrijai līdz šī gada 1.jūlijam tādu noteikt, informē komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Komisijas deputāti šodien iepazinās ar informatīvo ziņojumu par atskurbtuvju tiesisko statusu un pašvaldību labās prakses iniciatīvām šo telpu nodrošināšanā. „Šī ir samilzusi problēma jau vairāk nekā divdesmit gadu, un nav pieņemams, ka atskurbtuvju jautājums gadiem ilgi kā futbola bumba tiek pārspēlēta no vienas iestādes uz otru. Tam beidzot ir jāpieliek punkts. Patlaban jau atsevišķi pašvaldību piemēri liecina, ka šo jautājumu var sakārtot. Šodien komisijas sēdē dzirdējām dažādus priekšlikumus, taču vispirms jānosaka šādu telpu tiesiskais statuss, tāpēc valdībai lūdzam šo jautājumu sakārtot,” norāda A.Latkovskis. Tieši tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ atskurbtuvju funkcija iepriekš valstī tika pārtraukta. Atskurbtuves šobrīd ir policijas telpās Balvos un Preiļos, kā arī no šī gada februāra Ludzā, bet to darbību organizē un nodrošina pašvaldības, iesaistot...

Latvijas sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk - Administratoru asociācija) piekrīt Valsts kontroles (turpmāk - VK) revīzijas ziņojumā par maksātnespējas procesa efektivitāti secinātajam, ka Latvijā nenotiek maksātnespējas nozares attīstības plānošana un nav definētas maksātnespējas procesa prioritātes, un aicina tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču nekavējoties sākt rekomendāciju īstenošanu maksātnespējas procesa uzlabošanai, nevis izvairīties no atbildības par maksātnespējas nozares sakārtošanu. Administratoru asociācija pauž gandarījumu par VK veikto maksātnespējas nozares izvērtējumu un piekrīt 2015.gada 19.martā publiskotā VK revīzijas ziņojuma secinājumiem, kuros uzsvērts, ka Latvijā trūkst konsekvences maksātnespējas nozares plānošanā, reformas tajā notiek haotiski un atrauti no prakses. VK ziņojumā norāda uz vairākiem būtiskiem trūkumiem līdzšinējā Tieslietu ministrijas (TM) darbībā attiecībā uz maksātnespējas nozares sakārtošanu, tāpēc Administratoru asociācija ir neizpratnē par tieslietu ministra D.Rasnača 2015.gada 24.martā LTV1 raidījumā "Rīta panorāma" pausto viedokli, ka maksātnespējas procesa reforma ir noslēgusies, kas acīmredzot liecina, ka TM neplāno ieviest VK rekomendācijas. "Administratoru asociācija aicina tieslietu ministru pārtraukt izvairīšanos no maksātnespējas nozares...

Pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, dažādas institūcijas, uzņēmumi u.c. var pieteikt izcilus Latvijas kultūras un dabas pieminekļus iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Pieteikumi UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā tiks pieņemti līdz 2015. gada 30.jūnijam. UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālais saraksts ir Latvijas izcilāko kultūras un dabas pieminekļu veidota izlase, ko nākotnē ir iespējams nominēt starptautiskajam UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Savukārt UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ietver unikālas un autentiskas mantojuma vietas, kam piemīt universāla nozīmē cilvēces un mūsu planētas dabas procesu attīstības vēsturē. Pašlaik starptautiskajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas 1007 kultūras un dabas mantojuma vietas visā pasaulē. UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālais saraksts ir uzskatāms par kvalitātes zīmi, kas pierāda, ka tajā iekļautās kultūras un dabas vērtības pilnībā vai daļēji atbilst UNESCO Konvencijā par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību noteiktajiem kritērijiem. Iekļaušana nacionālā līmeņa sarakstā ir obligāts priekšnosacījums nominācijas tālākai virzībai uz starptautisko UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu. Vienlaikus atrašanās nacionālajā sarakstā uzliek...

Trešdien, 25.martā, Finanšu ministrijā (FM) notika Latvijas un Šveices sadarbības programmas septītā gada sanāksme. Tajā FM pārstāvji ar Šveices attīstības un sadarbības aģentūras, Šveices ekonomisko lietu valsts sekretariāta un Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja Šveices sadarbības programmas īstenošanas progresu. Finanšu ministrs Jānis Reirs atzinīgi novērtē Šveices programmas veikumu."Šveices programmas ieviešanu vērtēju kā ļoti veiksmīgu. Projektu rezultāti ir labāki par sākotnēji plānoto, tādējādi sniedzot lielāku ieguvumu iedzīvotājiem. Latvija nemainīgi ir līderu vidū starp 12 saņēmējvalstīm Šveices programmas līdzekļu ieguldīšanā. Sadarbības programmas ietvaros ir īstenoti projekti, kas nesuši reālus un jūtamus rezultātus Latvijas iedzīvotājiem. Esmu gandarīts un pateicīgs Šveices kolēģiem par veiksmīgo sadarbību un atbalstu Latvijai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Šveices programmas finansējums 47 miljonu eiro apmērā ir pieejams no 2007. gada un 80% no pieejamā finansējuma jau investēti Latvijā. Projektu īstenošana vēl turpināsies līdz 2017. gada vidum. Ar Šveices programmas atbalstu Latvijā tiek īstenoti 12 projekti tādās jomās kā reģionālā attīstība,...

Latvijā un daudzviet citur pasaulē 29. martā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 29.martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2015. gada 25.oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru Kabineta noteikumi Nr.1010 "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā...

Ministru kabineta 2015.gada 17.marta noteikumi №128 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos №83 «Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 17.marta noteikumi №129 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 7.1.2.specifiskā atbalsta mērķa «Izveidot darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru» 7.1.2.1.pasākuma «EURES tīkla darbības nodrošināšana» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumi №125 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 25.martu.

Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta 24. marta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti - Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei. Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos u.c.). Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumāparedz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju (turpmāk Komisija), kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus. Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus -...