JAUNUMI

Šodien, 27.martā, notiks apgabaltiesu 20.dibināšanas gadadienas svinīgā sēde, kurā aicināti piedalīties visi apgabaltiesu tiesneši, kā arī apgabaltiesu bijušie priekšsēdētāji. Svinīgajā sēdē plānota Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, tieslietu ministra Dzintara Rasnača, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa uzrunas, kā arī plānoti vairāki priekšlasījumi. Sēdes noslēgumā tiks pasniegti apbalvojumi tiesnešiem par ieguldījumu tieslietu sistēmā. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs svinīgās sēdes laikā īpaši pateiksies pirmajiem atjaunoto apgabaltiesu priekšsēdētājiem, kuri daudzu gadu garumā stiprināja apgabaltiesu lomu - Jānim Muižniekam - pirmajam Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam, Astrīdai Hertai Bērziņai - pirmajai Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai, Pēterim Dzalbem - pirmajam Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājam, Kārlim Valdemieram - pirmajam Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam un Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai Edītei Knēgerei. Atzīmējot šo cilvēku ieguldīto darbu, veidojot apgabaltiesas tādas, kādas šodien tās pazīstam, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs dāvinās vienu no tiesu simboliem - tiesas āmuru ar īpašu gravējumu - kas apliecina šo personu ieguldījumu tiesu sistēmas...

ES dalībvalstīm ir pārredzamāk jāpieņem lēmumi par nodokļiem, jo netaisnīgas nodokļu sistēmas kropļo konkurenci starp uzņēmumiem un var izraisīt arī netaisnīgu konkurenci starp dalībvalstīm, brīdināja Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdienas, 25. marta, vakara debatēs ar nodokļu komisāru Pjēru Moskovisi. Moskovisi aizstāvēja Komisijas nesen iesniegto priekšlikumu, kas paredz automātisku nodokļu nolēmumu apmaiņu starp ES dalībvalstīm, kā arī piekrita daudzu deputātu paustajām bažām par to, ka atšķirības starp dalībvalstu nodokļu sistēmām var izraisīt vienotā tirgus sadrumstalošanu. Viņš norādīja, ka dalībvalstu nodokļu politikas ir vairāk jāsaskaņo, un paziņoja, ka līdz šā gada beigām publiskos salīdzinošu pārskatu par nodokļu sistēmām Eiropas dalībvalstīs. Daudzi deputāti norādīja, ka visur ir jāpiemēro princips "jo vairāk peļņas, jo lielāki nodokļi", un daži pieprasīja ieviest ES kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), lai novērstu atšķirības. Nodokļu darījumi, kas ir labvēlīgi lieliem pārnacionāliem uzņēmumiem, ir netaisnīgi pret iedzīvotājiem un mazajiem un vidēja izmēra uzņēmumiem, kuriem tiek pieprasīts ar saviem nodokļiem segt...

Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) - biedru kopsapulcē 26.martā ar pārliecinošu balsu vairākumu uz nākamajiem trim gadiem LTRK prezidenta amatā tika ievēlēts Aigars Rostovskis.Uzņēmēji izdarīja savu izvēli arī attiecībā uz biedrības padomi - tās sastāvā apstiprināti 22 pieredzes bagāti un kompetenti uzņēmumu vadītāji. "Prezidentūras pirmajā trīsgadē organizācijas jaudas un ietekmes vairošanai apņemos divkāršot biedru skaitu, aktīvi un pašaizliedzīgi strādājot Latvijas uzņēmumu eksporta veicināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un biedru konkurētspējas un kapacitātes celšanai ne vien Rīgā, bet visos valsts reģionos. Starp prioritāri veicamajiem darbiem ir arī LTRK likuma pieņemšana - Latvija nevar palikt starp tām deviņām Eiropas Savienības valstīm, kurās vadošajai biznesa organizācijai nav likumdošanā nostiprināta svara!" akcentē A.Rostovskis. Saskaņā ar LTRK Statūtiem biedrības prezidenta kompetencē ir reprezentēt LTRK valsts un pašvaldību iestādēs, starptautiskajās organizācijās un citās institūcijās, izvirzīt ievēlēšanai LTRK valdi, sasaukt un vadīt padomes sēdes, pārraudzīt LTRK Kompetenču padomju, komiteju un darba grupu darbu. Pēc...

Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) 26.martā viesojas ES Statistikas biroja "Eurostat" (turpmāk - Eurostat) eksperts Jens Gruetz. Vizītes laikā CSP eksperti informēs par līdz šim paveikto jauna rādītāja - valsts uzkrāto pensiju saistību - aprēķināšanā. Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija Regula Nr. 549 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā paredz sagatavot datus par uzkrātajām pensiju saistībām sociālās apdrošināšanas pensiju shēmās. Tādējādi jaunā statistiskā informācija sniegs iespēju dalībvalstīm prognozēt, apkopot un starptautiski salīdzināt naudas apjomu, izteiktu šodienas vērtības izteiksmē, kas būtu jāizmaksā nākamajiem pensionāriem, balstoties uz atskaites brīdī uzkrātajām iemaksām, kā arī naudas apjomu, kas nepieciešams nākamo pensiju izmaksām jau esošajiem pensionāriem, ņemot vērā paredzamā mūža ilgumu. Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kura ir ieviesusi makrosimulācijas modeli valsts uzkrāto pensiju saistību aprēķināšanai un iesniegusi pirmos rezultātus Eurostat. 2017.gadā visām ES valstu statistikas iestādēm jāiesniedz Eurostat dati par sociālās apdrošināšanas shēmas uzkrāto pensiju saistību apmēru 2015.gadā.

No 20.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Ja iepriekšējos gados beigu termiņš iesniegumu pieņemšanai bez samazinājuma sankcijām bija 15.maijs, tad šogad, ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā, tas ir pagarināts par vienu nedēļu līdz 22.maijam. Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs. LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 9.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 9.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā. LAD atgādina, ka tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10ha un vairāk aramzemes, no 2015.gada ir jāievēro zaļināšanas prasības. Šādos gadījumos pieteikšanās platību maksājumiem ir...

  Šodien, 27.martā Ministru prezidente kopā ar Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes pārstāvjiem pārrunās uzņēmumu un zinātnisko institūciju sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji sanāksmes laikā informēs dalībniekus par Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas atbalsta programmu Apvārsnis2020 (Horizon2020). Savukārt Finanšu ministrijas darbinieki informēs padomi par Eiropas strukturālo investīciju fondu jeb EFSI (European Fund for Structural Investment) un diskutēs par atbalsta iespējām zinātnei un attīstībai Eiropas Komisijas atbalsta iniciatīvas "Investīciju plāns Eiropai" (Junkera plāns ar ieguldījumiem ES ekonomikā 315 miljardu EUR apmērā) ietvaros. Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome ir koleģiāla un koordinējoša institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt saskaņotu starpinstitūciju sadarbību un īstenot sekmīgu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politiku, kā arī Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanu un uzraudzību.

Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 26.februāra saistošie noteikumi №14 «Grozījums Daugavpils pilsētas domes 2010.gada 22.jūlija saistošajos noteikumos №24 «Par kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja vīna, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 26.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 3.marta noteikumi №118 «Pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanas kārtība un valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 26.martu.

Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 26.februāra saistošie noteikumi №13 «Grozījums Daugavpils pilsētas domes 2010.gada 22.jūlija saistošajos noteikumos №23 «Par kārtību, kādā saskaņojama alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība novietnēs»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 26.martu.

Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 26.februāra saistošie noteikumi №12 «Grozījums Daugavpils pilsētas domes 2011.gada 12.maija saistošajos noteikumos №18 «Kārtība, kādā tiek piešķirts tirgus statuss un tirgus pārvaldītājs saskaņo ar pašvaldību tirgus noteikumus»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 26.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumi №124 «Kārtība, kādā tiek veikta Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa «Eiropas teritoriālā sadarbība» programmu finansēto projektu finanšu kontrole»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 26.martu.

Saeimas 2015.gada 12.marta likums «Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 8.aprīli.

Saeimas 2015.gada 19.marta likums «Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 26.martu.

Saeimas 2015.gada 12.marta likums «Par likuma «Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos» atzīšanu par spēku zaudējušu»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 8.aprīli.

Saeima šodien, 26.martā, otrajā lasījumā lems par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likmē. Deputātu rosinātie grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9 procentu apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 000 eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma. Nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, noteiks Ministru kabinets. Saeima galīgajā lasījumā rīt skatīs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz vienkāršāku administratīvo teritoriju robežu grozīšanas procedūru gadījumos, ja robežu grozīšanas rezultātā netiek mainīts administratīvo teritoriju vai novadu teritoriālo vienību statuss. Otrajā lasījumā tiks skatīti grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā, kas noteiks vienotas prasības un nosacījumus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai un lietošanai. Saeima otrajā lasījumā lems arī par grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, kas paredz jūrniekiem, kuri strādā uz Latvijas karoga...