Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās, kas saistītas ar patērētāju tiesībām
Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās, kas saistītas ar patērētāju tiesībām
Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada aprīļa beigās un maija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi avio pārvadājumu kompensācijas lietās un patērētāju tiesību aizsardzības lietās attiecībā uz noilguma termiņu sākumu restitūcijas prasībām. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”1 Lieta par kompensāciju aviopasažieriem reisa ilgas kavēšanās dēļ 2024. gada 16. maija spriedums lietās C405/23 Touristic Aviation Services Ltd pret Flightright GmbH2 1 EST spriedums lietā 34-73, Fratelli...
Latvijas kredītreitingu novērtē “A-” līmenī ar pozitīvu nākotnes novērtējumu
Latvijas kredītreitingu novērtē “A-” līmenī ar pozitīvu nākotnes novērtējumu
Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings (Fitch) 12. jūlijā apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni. Tomēr Latvijas mazā ekonomika, IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi. Nosakot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, Fitch norāda, ka novērtējuma pamatā ir Latvijas mazās un atvērtās ekonomikas relatīvā izturība pret ārējo faktoru nesen izraisītiem satricinājumiem (Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā). Enerģijas resursu nepietiekamības riska un cenu strauja kāpuma faktoru negatīva ietekme bija tomēr mazāka, nekā Fitch sākotnēji prognozēja. Aģentūra atzīmē, ka Latvija ir likvidējusi vēsturisko atkarību...
Mācību maksa augstskolai
Mācību maksa augstskolai
Uzņēmums vēlās apmaksāt darbiniekam mācības universitātē, vai naudu pārskaitīt vajag obligāti mācību iestādei, vai var to pārskaitīt uz darbinieka kontu un viņs tad pats pārskaita tālāk? Uzņēmums līdz 01.02. (gads nav norādīts) Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzis paziņojumu ar kodu 3068. Atbilde 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 8. pantā «Gada apliekamā ienākuma avoti», kas papildināja pantu ar 2.14 daļu. Grozījumi noteic, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam. Kas ir/nav algotā darba ienākumi? Kā zināms, darbinieks, kas nodarbināts pie darba devēja, saņem atlīdzību (darba samaksu), savukārt no šāda ienākuma tiek maksāti darbaspēka nodokļi. Ja mācību maksa «nav uzskatāma par algotā darba ienākumu», tad nodokļu aprēķināšana un ieturēšana...
Jauna kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība Rīgā
Jauna kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība Rīgā
Rīgas dome 28. jūnijā ir pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus Nr. RD-24-286-sn "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība", kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu. Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu ’’Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība’’ redakcija (spēku zaudēja 2024. gada 1. jūlijā), papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus. Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš. Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības...
Latvija ievēro ES apstiprināto 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju
Latvija ievēro ES apstiprināto 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju
Lai maksimāli efektīvi ieviestu Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju noteiktās sankcijas un mazinātu iespējas tās apiet, Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm reģionā iestājās par Krievijas un Baltkrievijas sankciju salāgošanu. A. Lukašenko režīms Baltkrievijā jau vairākus gadus vairo nestabilitāti visā reģionā, īstenojot hibrīdaktivitātes uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, veicot citu valstu lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kā arī atbalstot Krievijas agresijas karu Ukrainā. Tāpat Baltkrievijā veikti masveida brutāli cilvēktiesību pārkāpumi, notiek režīma represijas pret politiskajiem oponentiem un pilsonisko sabiedrību, un Baltkrievijas cietumos ir ap 1400 politieslodzīto. Baltkrievija līdz šim tika plaši izmantota, lai apietu pret Krieviju noteiktās ES sankcijas, palīdzot Krievijai caur Baltkrieviju turpināt sankcionēto preču ievešanu. Apejot ES sankcijas, caur Baltkrieviju vieglās automašīnas no ES tika ievestas Krievijā, un izvestas no Krievijas uz Eiropu. Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī, lai novērstu iespējas apiet sankcijas, Latvija un citas ES...
Samazina procentu likmi aizdevumam lauksaimniecības zemes iegādei
Samazina procentu likmi aizdevumam lauksaimniecības zemes iegādei
Ministru kabinets 16. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto grozījumuMinistru kabineta 2018. gada 22. maija noteikumos Nr. 295 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai", pazeminot sabiedrības Altum izmaksu piecenojumu un tādējādi arī samazinot izmaksas zemes iegādei lauksaimniekiem. Turpmāk Altum aizdevumu administrēšanas un riska izmaksu piecenojums zemes iegādei lauksaimniekiem būs samazināts no 2,2 % līdz 1,9 %. Papildus noteikts, ka aizdevumam, par kuru pieteikums sabiedrībā Altum iesniegts laikā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 16. jūlijam, administrēšanas un riska izmaksu piecenojums joprojām būs 2,2 %. Tāpat aizdevumam, par kuru saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumiem Nr. 381 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai” (noteikumi zaudējuši spēku) pieteikums sabiedrībā Altum iesniegts līdz 2016. gada 30. jūnijam, saglabāsies 2,5% administrēšanas un riska izmaksu piecenojums. Tātad jau izsniegtajiem aizdevumiem administrēšanas un riska izmaksu piecenojums saglabāsies attiecīgajā brīdī spēkā esošajos noteikumos...
Tiesības uz atvaļinājumu
Tiesības uz atvaļinājumu
Vai darbinieks var prasīt atvaļinājuma piešķiršanu daļējā apmērā ātrāk nekā pēc likumā noteiktajiem sešiem mēnešiem? Vai viņam ir tiesības to saņemt? Atbilde Darba likums (DL) 149. pantā garantē ikvienam darbiniekam tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Jāatzīmē, ka dažiem darbiniekiem var būt arī garāki atvaļinājumi, piemēram, pedagogiem ir tiesības saņemt astoņas nedēļas garu atvaļinājumu (Izglītības likums, 52. pants). Atvaļinājuma laikā tiek apmaksātas darbinieka darba dienas. Dienu skaits visbiežāk ir 20 (ja darbinieks nodarbināts 5 dienas nedēļā, kas ir 40 stundas). Bet apmaksājamo dienu skaits mēdz būt arī citāds, atkarībā no svētku dienu skaita atvaļinājuma laikā (īpaši tad, ja svētkū dienas bijušas brīvdienās), kā arī no dienas, kurā atvaļinājums sākās. Kas attiecas uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, šo jautājumu skaidro DL 150. pants: Atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda...
Aktuālā informācija par pagaidu antidempinga maksājumiem
Aktuālā informācija par pagaidu antidempinga maksājumiem
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības (ES) Oficiālajā Vēstnesī 2024. gada 12. jūlijā publicēta: Komisijas 2024. gada 11. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2024/1896, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ēģiptes un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes suspensijas polivinilhlorīda (“S-PVC”) importam. Ar regulu tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums tāda suspensijas polivinilhlorīda importam, kas ir ar citām vielām nesajaukts un ko pašlaik klasificē ar ES Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu ex 3904 10 00 (Taric kodi 3904100015 un 3904100080). Komisijas 2024. gada 11. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2024/1915, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mobilā piekļuves aprīkojuma importam. Ar regulu noteikts pagaidu antidempinga maksājums tāda mobilā piekļuves aprīkojuma importam, kas paredzēts cilvēku pacelšanai, pašgājējs, ar maksimālo darba augstumu 6 metri vai lielāku, kā arī iepriekš samontētām vai montāžai gatavām tā daļām, izņemot atsevišķas sastāvdaļas, ja tās uzrādītas atsevišķi, un izņemot cilvēku pacelšanas iekārtas, kas uzmontētas uz Harmonizētās sistēmas 86....
Arī uz trešo valstu pilsoņiem attiecas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi
Arī uz trešo valstu pilsoņiem attiecas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi
Satversmes tiesa lietā Nr. 2023-10-03 par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu atzina normu, saskaņā ar kuru noteiktu valstu pilsoņi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus Jūrmalas pilsētā (skat. spriedumu). Tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus NĪN maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc objektīviem kritērijiem. Tomēr šādi kritēriji ir nosakāmi, ievērojot nodokļu tiesību normu sistēmu, Latvijas starptautiskās saistības un Eiropas Savienības (ES) tiesības, kas neļauj pašvaldībai grupēt NĪN maksātājus pēc to valstspiederības vai Latvijas nepilsoņa statusa. Lieta tika ierosināta pēc Senāta pieteikuma, kura izskatīšanā ir lieta par tāda administratīvā akta atcelšanu, ar kuru personai aprēķināts NĪN, nepiemērojot NĪN atvieglojumu. Pēc Senāta ieskata, Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” 3. punkts diskriminējot pieteicēju administratīvajā lietā uz pilsonības pamata, un tādējādi esot pretrunā ar diskriminācijas aizlieguma principu. Satversmes tiesa atzina, ka pilsonība ir uzskatāma par vienu no kritērijiem, uz kuru pamata diskriminācija ir aizliegta. ...
Abiem vecākiem jābūt informētiem par bērna atrašanās vietu ārvalstīs
Abiem vecākiem jābūt informētiem par bērna atrašanās vietu ārvalstīs
Ņemot vērā vasaras brīvlaiku un aktīvu atvaļinājumu periodu, Tieslietu ministrija atgādina - bērnam ceļojot, abiem vecākiem jābūt informētiem par kopīgā bērna atrašanās vietu. Rīcību, kad viens no vecākiem pieņēmis vienpersonisku lēmumu kopā ar bērnu ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, juridiski dēvē arī par bērna civiltiesisko nolaupīšanu. Gadījumus, kad viens vecāks aizved vai aiztur bērnu citā valstī bez otra vecāka piekrišanas, pārkāpjot otra vecāka aizgādības tiesības, regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Konvencija), kas Latvijā ir spēkā no 2002. gada 1. februāra. Konvencijas izpratnē bērna nolaupīšana notiek tad, ja ir pārkāptas personas tiesības uz aizgādību, kas nodibinātas ar likumu, tiesas lēmumu vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks. Katrā valstī, kura ratificējusi Konvenciju, ir atbildīgā centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus. Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrija, pildot Hāgas konvencijā paredzētās...
Ko paredz grāmatveža juridiskā atbildība
Ko paredz grāmatveža juridiskā atbildība
Uz grāmatveža, finanšu direktora amatu ir attiecināmi tikpat kā visi juridiskās atbildības veidi, proti, gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Kādus pienākumus uzliek katrs no šiem atbildības veidiem, intervijā stāsta AS ERST Finance jurists Tomass Hodosevičs. Cik no juridiskās atbildības viedokļa ir svarīgs grāmatveža, finanšu direktora amats? Cik nozīmīga šajā darbā ir likumiskā atbildība? Šajos amatos juridiskajai atbildībai ir gana svarīga loma, jo tā ir potenciāli klātesoša teju visām darbībām, ko veic šo profesiju pārstāvji ikdienā. Uz grāmatveža vai finanšu direktora amatu noteiktajos apstākļos var būt attiecināmi tikpat kā visi juridiskās atbildības veidi, proti, gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Protams, ka atbildības veidi un iespējamie pārkāpumi arī ir saistīti ar to, kādā kapacitātē grāmatvedis veic attiecīgas darbības, proti, kāds atbildības veids raksturīgāks uzņēmuma iekšējiem jeb t.s. in–house grāmatvežiem, cits — grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem, bet ir arī aspekti, kas grāmatvežus (finanšu direktorus) skar kā uzņēmumu vadītāju uzticamus padomdevējus un saistīti ar uzņēmuma...
Pašvaldību vajadzības aug, finanšu izlīdzināšana vairs nestrādā
Pašvaldību vajadzības aug, finanšu izlīdzināšana vairs nestrādā
Arvien pieaugošs finanšu trūkums gan valsts, gan pašvaldību makos, pašvaldību funkciju palielinājums, darbaspēka mobilitātes pieaugums plus vēl daudz citu problēmu rāda, ka pašreizējais — 2015. gada ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu apstiprinātais pašvaldības finanšu izlīdzināšanas modelis — īsti vairs nestrādā. Viens no galvenajiem pirms gadiem veiktās administratīvi teritoriālās reformas mērķiem bija veicināt novadu attīstību, mudināt pašvaldības vairāk domāt par investīcijām un jaunām darbavietām, tādējādi tām kļūstot arvien vairāk finansiāli pašpietiekamām. Diemžēl tas nav noticis. Un iemesls ir ne tikai pašvaldību nevēlēšanās vai nevarēšana piesaistīt investorus, bet drīzāk gan ģeopolistiskā situācija reģionā, kā arī kārtējā ekonomiskā krīze, kurai tagad ejam cauri līdz ar strauji augošu inflāciju iepriekšējos gados un tās mazināšanu tagad. Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus priekšlikumus jaunam finanšu izlīdzināšanas modelim, bijušas sarunas ar pašvaldībām un cerības, ka jau nākamgad izmaiņas varēs stāties spēkā. Taču izskatās, ka tā visdrīzāk nebūs. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens sarunā ar Bilanci uzsvēra, ka pašvaldības grib papildu...
Kādos gadījumos darbiniekam morālais kaitējums jāpierāda?
Kādos gadījumos darbiniekam morālais kaitējums jāpierāda?
Ja tiek konstatēts atšķirīgas attieksmes, vienlīdzīgu tiesību, aizlieguma radīt negatīvas sekas pārkāpums, tad saskaņā ar Darba likumu tiek prezumēts, ka darbiniekam ir nodarīts morālais kaitējums. Savukārt strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes 2024. gada 30. maija lēmums lietā Nr. C30551420, SKC–520/2024 Arī citos gadījumos darbiniekam ir tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tomēr tad darbiniekam būs morālais kaitējums un tā apmērs jāpierāda. Savukārt, rakstot kasācijas sūdzību, tajā ir jāargumentē, ka tiesas pārkāpums ir būtisks un kā tas ir ietekmējis lietas iznākumu. Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību pret darba devēju, norādot, ka pretēji Darba likuma 40. un 41. panta regulējumam nodarbinājis viņu bez rakstveida darba līguma noslēgšanas, Covid–19 infekcijas izplatības apstākļos pieļāvis dažādus pārkāpumus, apdraudot darbinieka veselību, izvērsis bosingu un mobingu, kā arī nav pilnībā norēķinājies par veikto darbu. Darbinieka ieskatā minētā prettiesiskā darba devēja rīcība ir nodarījusi viņam morālo kaitējumu, par...
Ar Baltkrievijā reģistrētu transportlīdzekli būs aizliegts iebraukt Latvijā
Ar Baltkrievijā reģistrētu transportlīdzekli būs aizliegts iebraukt Latvijā
Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos* noteiktajam un Eiropas Komisijas skaidrojumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 16. jūlija pulksten 00:01 personām ar Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – liegts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām. Lai mazinātu sankciju apiešanas riskus, ES, apstiprinot 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, lielā mērā ir salāgojusi Baltkrievijai noteiktās sankcijas ar Krievijai noteiktajām sankcijām. Tagad no Baltkrievijas ir aizliegts ievest tādas preces, kas ļauj Baltkrievijai dažādot ieņēmumu avotus, tādējādi ļaujot tai iesaistīties Krievijas agresijā pret Ukrainu, ja šo preču izcelsme ir Baltkrievijā vai ja tās tiek eksportētas no Baltkrievijas (Padomes 2024. gada 29. jūnija Regulas (ES) 2024/1865, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, XXVII pielikumā uzskaitītās preces). Pielikumā ir iekļautas arī vieglās automašīnas. Lai nodrošinātu ES noteikto sankciju izpildi, no 2024. gada 16. jūlija...
Konkurences neitralitātes princips un tā pārkāpumu izpausmes
Konkurences neitralitātes princips un tā pārkāpumu izpausmes
Vienlīdzīgas konkurences apsvērumi ir jebkuru brīvo tirgu regulējošu vai ietekmējošo normatīvo noteikumu, lēmumu pamatā. Nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces. „Konkurences neitralitāte ir princips, kas paredz, ka visiem tirgus dalībniekiem – gan publiskajiem, gan privātajiem – ir jādarbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Publiskas personas kapitālsabiedrība nedrīkstētu baudīt priekšrocības tāpēc, ka tā pilnībā vai daļēji pieder publiskai personai,„ skaidroja Anete Vitjazeva, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta galvenā juriste vebinārā „Konkurences neitralitāte: ko ņemt vērā?” Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norādījusi, ka konkurences neitralitāte ir princips, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai nepamatotas konkurences priekšrocības, salīdzinot ar privātajiem tirgus dalībniekiem. Konkurences neitralitātes mērķis ir nodrošināt,...