JAUNUMI

Katrs trešais jaunietis, kurš nonācis savā pirmajā darbavietā, neplāno tajā veidot karjeru. Eksperti un darbadevēji norāda, ka tieši mērķtiecība un atbildība no pirmās darbadienas palielina iespējas sasniegt profesionālās virsotnes. Biežākie iemesli īstermiņa karjeras izvēlei ir pārliecība, ka darbs ir pagaidu risinājums, līdz izdosies to atrast savā profesijā, vai papildu ienākumu avots, ko iespējams apvienot ar skolu. Kā trūkums tiek norādītas arī ierobežotas karjeras izaugsmes iespējās, noskaidrots jauniešu attīstības programmas Go Beyond un Statoil Fuel & Retail Latvia veiktajā aptaujā. Iemesli pirmās darbavietas izvēlei visbiežāk saistīti ar patstāvību - 40% aptaujāto norāda, ka tas ir finansiāls atbalsts neatkarīgai dzīvošanai no vecākiem, 30% iespēja gūt profesionālu pieredzi un zināšanas, bet 15% jauniešu tas ir papildu kabatas naudas avots. Statoil Fuel & Retail Latvia Biznesa atbalsta departamenta direktore Zanda Šmate norāda: "Jauniešu vidū pret darbu ir ļoti atšķirīga attieksme, bet, strādājot ar vairāk nekā 200 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, novērojam, ka profesionālu...

Tikai 22% Eiropas Komisijas rekomendāciju dalībvalstīm tiek sekmīgi īstenotas – šāds ir Eiropas darba devēju konfederācijas BUSINESSEUROPE ikgadējā Reformu barometra galvenais secinājums, informā Latvijas Darba devēju konfererācija (LDDK). Būtiskākie BUSINESSEUROPE Reformu barometra 2015 secinājumi ir: Ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā joprojām par 0,2% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa, kamēr ASV tā jau ir par 8% augstāka nekā 2008.gadā. Kopš krīzes sākuma ES ir zaudējusi 5 miljonus darba vietu, kamēr ASV darba vietu skaits ir pieaudzis; Ārvalstu tiešo investīciju apjoms ES 2013.gadā bija nokrities līdz 17% no kopējā apjoma pasaulē (salīdzinājumam – 2000.gadā tas bija 40%); Kopējais nodokļu slogs (īpaši darba nodokļi un sociālās iemaksas) ES ir aptuveni par 50% augstāks nekā ASV un par 25% augstāks nekā Japānā; Uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas ES ir trīskārt augstākas, un biznesa uzsākšanai nepieciešamais laiks – aptuveni divkārt garāks nekā ASV; Pat neskatoties uz neseno naftas cenu kritumu pasaulē, elektroenerģijas izmaksas biznesam Eiropā ir 2,5 reizes augstākas nekā ASV....

Vienmērīgā ekonomikas izaugsme, kā arī patērētāju pārliecības pieaugums veicinājis labvēlīgākus apstākļus mazumtirdzniecības komercplatību segmentā. Kopējais brīvo platību īpatsvars tirdzniecības centros ir tikai 2,3%. Salīdzinot ar 2013.gadu, nomas maksas 2014.gadā nav būtiski mainījušās. Starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International Latvia, savā jaunākajā gada pārskatā ir apkopojusi vidējās nomas maksas mēnesī, neskaitot papildu izdevumus, kas enkurnomniekiem tirdzniecības centros svārstās no 4 -11 eur./kv.m, 15 - 35 eur./kv.m vidējām tirdzniecības vienībām (150-350 kv.m.), un 30 - 55 eur./ kv.m mazākām tirdzniecības vienībām (līdz 100 kv.m.). Ielu mazumtirdzniecībā (street retail) nomas maksas mēnesī aktīvajā centrā svārstās no 20 - 40 eur./kv.m. , savukārt Vecrīgā 25- 50 eur./kv.m. 2014.gadā no tirdzniecības centru puses bija novērojams darbs pie attīstības plāniem. Viens no vadošajiem tirgus dalībniekiem - Linstow paziņoja par plāniem paplašināties esošajos tirdzniecības centros Alfa un Origo. Tirdzniecības centrā Alfa plānots paplašināt papildus 11 150 kv.m lielas iznomājamās platības, savukārt t/c Origo paplašināšanas plānos ietilpst daudzfunkcionāls komplekss...

Eiropā katram ceturtajam pieaugušajam 25-64 gadu vecumā iegūtā izglītība nav augstāka par pamatizglītību, kamēr Latvijā ar šādu izglītības līmeni ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija, liecina Eiropas Komisijas ziņojums. Kopumā Eiropā apmēram 50 miljoni cilvēku ir ieguvuši tikai pamatizglītību. Vienlaikus aptuveni 20 miljoniem pieaugušo ir tikai sākumskolas izglītība, kas Latvijā atbilst pamatizglītības pirmajam posmam. Visvairāk pieaugušo iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni ir Dienvideiropas valstīs. Daudzās Eiropas valstīs zemo izglītības līmeni kompensē ar aktīvāku pieaugušo iedzīvotāju iesaisti dažādās izglītības norisēs mūža garumā, tajā skaitā profesionālās tālākizglītības pasākumos vai neformālās mācību aktivitātēs. Latvijā pieaugušo iedzīvotāju aktivitāte ir zemāka - saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2013. gadā mūžizglītības pasākumos iesaistījās 6,5% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 65 gadiem, iepretim 10,5% vidējam rādītājam Eiropas Savienībā. Lai sekmētu pieaugušo iedzīvotāju prasmju atbilstību mainīgajām sabiedrības un darba tirgus prasībām, Latvija ir izvirzījusi mērķi 2020. gadā mūžizglītībā iesaistīt 15% no...

Kopš 2013.gada pasaulē 3.marts tiek atzīmēts kā Starptautiskā savvaļas sugu diena par godu Vašingtonas konvencijas par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām jeb CITES parakstīšanai. Starptautiskās savvaļas sugu dienas ietvaros CITES uzraudzības iestādes un nevalstiskās organizācijas visā pasaulē organizē dažādus sabiedrības izglītojošos pasākumus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par apdraudēto sugu nelegālās ieguves un tirdzniecības negatīvo ietekmi uz šo sugu saglabāšanos savvaļā. Arī Dabas aizsardzības pārvalde, kā CITES uzraudzības iestāde Latvijā, marta mēnesī īpašu uzmanību velta sabiedrības izglītošanai par CITES. Īpaša uzmanība vērsta, lai veicinātu izpratni par nelegālās savvaļas sugu tirdzniecības saistību ar globālajiem organizētās noziedzības tīkliem, sociālekonomiskajiem apstākļiem, kā arī miera un drošības apsvērumiem apdraudēto sugu izcelsmes valstīs un globālā mērogā. 3.martā Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģiona Dabas izglītības centrā “Meža māja” oficiāli tika atklāta informatīvā CITES vitrīna, kurā eksponēti dažādi konfiscētie CITES sugu īpatņi, kas veidoti no Eirāzijas lūša, Āzijas leopardkaķa jeb Bengālijas kaķa, pitoniem, koraļļiem, storveidīgo zivju kaviāra,...

Rīgas Domes 2015.gada 24.februāra saistošie noteikumi №140 «Grozījums Rīgas domes 2009.gada 29.septembra saistošajos noteikumos №11 «Par nodevu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izstrādāto oficiālo dokumentu saņemšanu»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 21.martu.

Jūrmalas pilsētas domes 2015.gada 19.februāra saistošie noteikumi №6 «Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības palīdzību personām dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 21.martu.

Eiropas Komisijas 2015.gada 19.marta regula №463 «Komisijas Regula (ES) 2015/463 (2015.gada 19.marts), ar ko attiecībā uz polivinilspirta (E 1203) specifikāciju groza pielikumu Regulai (ES) №231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 9.aprīli.

"Uzņēmēj, sakārto papīrus elektroniski!" - ar šādu saukli semināros "Attālināti un droši", kas E-prasmju nedēļas ietvaros notiks Liepājā un Ventspilī, piedalīsies Uzņēmumu reģistrs, informējot par aktualitātēm Komerclikuma grozījumos, kas paredz uzņēmējiem jaunu prasību izpildi. Uzņēmēju aktivitāte jauno prasību izpildē vēl vērtējama kā zema Komerclikuma pašreizējā redakcija nosaka komersantiem līdz 2015.gada 30.jūnijam iesniegt Uzņēmumu reģistrā informāciju par dalībnieku reģistra pirmo nodalījumu, savukārt līdz 2016.gada 30.jūnijam veikt pamatkapitāla pārreģistrāciju eiro. Kā atzīst Uzņēmumu reģistra pārstāvji, uzņēmēju aktivitāte vēl joprojām vērtējama kā zema gan trūkstošās informācijas, gan laika rezerves dēļ. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju, līdz 2015.gada 20.martam Latvijā dalībnieku reģistru iesnieguši 29% uzņēmumu, un 10% veikuši pamatkapitāla pārreģistrāciju eiro, savukārt Kurzemes plānošanas reģionā pārreģistrāciju veikuši 12% komersantu, un dalībnieku reģistra nodalījumu iesnieguši 36% komersantu no tiem komersantiem, uz kuriem iepriekš norādītās prasības attiecas. Aicina uzņēmējus apmeklēt seminārus Liepājā un Ventspilī "Uzņēmumu reģistrs ir ieinteresēts, lai uzņēmēji ne tikai izprastu jauno prasību nepieciešamību, bet arī...

Ceturtdien, 19. martā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Preču atpakaļizvešanas paziņojuma iesniegšanas kārtība", kas noteiks kārtību, kādā elektroniski jāpiesaka muitas noteikumos atzītu preču izmantošanu – preču atpakaļizvešanu un kārtību, kādā muitas iestādē iesniedzams preču atpakaļizvešanas paziņojums. Jaunie noteikumi aizstās līdzšinējos - Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumus Nr.129 „Muitas noteikumos atzītas preču izmantošanas – preču atpakaļizvešana – pieteikšanas kārtība”. Jauns regulējums nepieciešams, jo, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra lēmumam Nr.70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi un Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas Nr.2454/93 nosacījumiem, pakāpeniski tiek ieviestas jaunas muitas deklarēšanas sistēmas, kas nodrošinās muitas normatīvajos aktos noteikto deklarāciju un citu dokumentu iesniegšanu tikai elektroniski. Tiek elektronizēts arī preču atpakaļizvešanas paziņojums, kas tiks sagatavots un iesniegts VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Šobrīd preču atpakaļizvešanas paziņojumu muitā jāiesniedz papīra veidā, bet, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, papīra formātā to varēs iesniegt tikai tā dēvētajā "atkāpšanās režīmā" jeb tad, kad kaut kādu iemeslu...

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai. Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35 % no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu. Lai aizsargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunā gāzes balona iegādē un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju drošību, kā arī lai mazinātu gāzes balonu nelegālās aprites pieauguma risku, ministrija rosina veikt šādas izmaiņas jaunajā gāzes balonu aprites normatīvajā regulējumā: 1....

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji konceptuāli atbalstījuši Eiropas Enerģētikas Savienības izveidi. Tika akceptēts Eiropas Komisijas priekšlikums par Eiropas Savienības enerģētikas savienības visiem pieciem elementiem: enerģētikas drošība, solidaritāte un uzticība; pilnībā integrēts enerģētikas iekšējais tirgus; veicināta energoefektivitāte; ekonomikas dekarbonizācija; pētniecība, inovācijas un konkurētspēja. "Latvijas un Eiropas Savienības enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanai svarīgi ir attīstīt pārvades infrastruktūru, kā arī nodrošināt caurspīdīgumu enerģētikas tirgus darbībā. Latvijai ir svarīgi, ka Enerģētikas Savienība tiks attīstīta arī Eiropas Savienības perifērijā, ka tiks nodrošinātas pieejamas enerģijas cenas mājsaimniecībām un tiks attīstīta energoresursu uzglabāšanas kapacitāte," uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Ņemot vērā klimata un enerģētikas savstarpējo mijiedarbību, L.Straujuma pauda gandarījumu, ka 6.martā Vides ministru Padomē ir panākta vienošanās par nacionāli noteiktajām emisiju samazināšanas saistībām. "Eiropas Savienības iesniegtā apņemšanās par emisiju samazinājumu svarīgs, gatavojoties Klimata konferencei Parīzē, 2015.gada nogalē, lai mudinātu arī pārējās valstis iesniegt savas emisiju samazināšanas saistības," teica L.Straujuma, nododot Eiropas Savienības apņemšanās rakstu Francijas prezidentam Fransuā...

Tieslietu padome lūdz Saeimu palielināt apgabaltiesu tiesnešu skaitu par trīs tiesnešiem, paredzot, ka apgabaltiesās ir 140 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 22. Jau pērnā gada novembrī Tieslietu padome bija aicinājusi Saeimu palielināt apgabaltiesu tiesnešu skaitu, nosakot, ka apgabaltiesās ir 139 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 21, taču Saeima šo lēmumu neakceptēja. Savukārt šīgada 9.februāra Tieslietu padomes lūgumu Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināt par 1 tiesnesi, attiecīgi samazinot Administratīvās rajona tiesas tiesnešu skaitu, Saeima atbalstīja. Līdz ar to šobrīd kopējais apgabaltiesas tiesnešu skaits ir 137, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 22. Ņemot vērā Rīgas apgabaltiesas darba slodzi, Tieslietu padome atkārtoti aicina Saeimu palielināt apgabaltiesas tiesnešu skaitu par trīs amatvietām. Jūrmalas tiesas tiesnesi pārceļ uz Rīgas rajona tiesu Tieslietu padome piekrita pārcelt tiesnesi Ilzi Freimani no Jūrmalas pilsētas tiesas uz Rīgas rajona tiesu. Tiesnese bija pieteikusies konkursā uz vakanto tiesneša amata vietu Rīgas rajona tiesā, un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija deva pozitīvu atzinumu...

Šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā saglabājās nemainīgas, cenām pieaugot vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,2 %, bet eksportētajai produkcijai samazinoties par 0,1 procentiem, informē Ekonomikas ministrija. Kopumā šī gada divos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1 %, vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga (par 0,4 %), bet eksportētājai produkcijai samazinājās (par 0,1%). Kopš gada sākuma pieprasījums pakāpeniski palielinās vietējā tirgū, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un kopumā būtisku spiedienu uz ražotāju cenām nerada. Šī gada divos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai - par 5,3 % un papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 5,6 %. Ražotāju cenu pieaugumu iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai noteica straujais vietējā tirgū realizētās produkcijas pieaugums (par 6,2 %), bet papīra ražošanai eksportētās produkcijas cenu pieaugums (par 8,4 %). Lielākā pazeminošā ietekme šī gada divos mēnešos bija ražotāju cenu samazinājumam...

Piektdien, 20. martā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), Zemkopības ministrija (ZM) un mobilo sakaru operators LMT preses konferencē informēja par sadarbību lauksaimnieku nodrošināšanā ar plašākām iespējām 2015.gada platību maksājumiem pieteikties elektroniski. No 2015.gada saimniecībām, kurās aramzemes platība ir vismaz 10 ha un uz kurām attiecas zaļināšanas jeb videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses prasības, pieteikšanās uz platību maksājumiem elektroniski ir obligāta. Līdz šim no apmēram 60 tūkstošiem saimniecību, kas pieteicās ES maksājumiem, pieteikumus elektroniski iesniedza nedaudz vairāk kā 8500. Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš informē, ka šogad pieteikumus elektroniski būs jāiesniedz vēl aptuveni 10 tūkstošiem saimniecību. Lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri līdz šim atbalsta maksājumiem pieteicās klātienē LAD, iesniedzot pieteikumus papīra formātā, LLKC ir sertificējis kopskaitā 56 konsultantus visā Latvijā, kuri palīdzēs pieteikumu aizpildīšanā. LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: "Esam vienojušies, ka no 30. marta mums talkā nāks arī kompānija "Latvijas Mobilais telefons", jo saimnieku skaits, kam būs...