JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 17.februāra noteikumi №87 «Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014. - 2020.gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 5.martu.

Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi №107 «Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots papildsods - probācijas uzraudzība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.martu.

Valsts ieņēmumu dienests publicējis atbildes uz dažādiem jautājumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa obligāto apmēru - 50 eiro. 1.jautājums Vai personālsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības maksā uzņēmumu ienākuma nodokli obligātajā apmērā – 50 euro? Atbilde: Personālsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības u.c., kuras nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas, uzņēmumu ienākuma nodokli obligātajā apmērā – 50 euro – nemaksā (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta 2.1 un 2.2 daļa). 2.jautājums Vai uzņēmumu ienākuma nodokli obligātajā apmērā – 50 euro – maksā gadījumā, ja sabiedrība pārskata gada laikā ir maksājusi atalgojumu valdes loceklim un ir samaksājusi budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un/vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas? Atbilde: Sabiedrība nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli obligātajā apmērā – 50 euro –,ja valdes loceklim maksā atalgojumu, no kura summas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un/vai veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta 2.1 un 2.2 daļa). 3.jautājums...

Lai gan panākt vienotu Eiropas Datu aizsardzības reformas "rāmi" ir liels izaicinājums, šī likumu "paka" ir operatīvi jāvirza uz priekšu, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja rīkotajā diskusijā ar Latvijas interešu grupu pārstāvjiem teica EP deputāte Marju Lauristina (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/ Igaunija). Viņa ir viena no ES datu reformas ziņotājiem - atbildīgajiem par tās virzību caur ES "koridoriem". ES Padome norāda, ka optimistiskā gadījumā kopīgs dalībvalstu viedoklis par Datu reformu varētu būt gaidāms jūnijā. M. Lauristina uzskata, ka Datu reformas centrā ir cilvēks ar savām tiesībām. Daudzi mazuļi jau trīs gadu vecumā lieto saziņas ierīces, izplatot pa visu pasauli savus datus, tāpat būtu jāveicina veco ļaužu izpratne par datu aizsardzību. Lai gan Datu reforma nevar atrisināt visu problēmu kopumu, tā, viņasprāt, veidos paradumu kultūru, jo "uz informācijas šosejas" visur nevar būt "policisti". EP ziņotāja uzsver, ka pašlaik datu aizsardzība vairs neskar tikai privātpersonu un kompāniju intereses, bet tas ir arī...

Valdība otrdien, 3. martā, pieņēma noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.225 "Noteikumi par valsts nodevu par preču zīmju tiesisko aizsardzību"", kurš paredz izmaiņas komercķīlas reģistrācijas, dzēšanas un apmaksas kārtībā. Grozījumi paredz turpmāk valsts nodevu piemērot nevis par komercķīlas reģistrāciju, jo šādu pakalpojumu Patentu valde vairs neveic, bet gan par komercķīlas atzīmes reģistrāciju. Taču svarīgāk par šīm vārdiska rakstura izmaiņām ir tas, ka šajā valsts nodevas apmērā turpmāk jau būs iekļauta arī maksa par komercķīlas dzēšanu (dzēšanas atzīmes reģistrāciju) vai grozīšanu (grozījuma atzīmes reģistrāciju). Tādējādi par visām šīm darbībām klients būs samaksājis jau pirmajā reizē (līdz šim par komercķīlas dzēšanu vai grozīšanu bija jāmaksā atsevišķi, saskaņā ar noteikumu 2.15. punktu). Minētā valsts nodeva noteikumos tagad izdalīta atsevišķi zem 2.14. punkta kā 2.14.1. apakšpunkts. Tas paredz, ka šīs nodevas apmērs būs 28,46 eiro.

Saeima ceturtdien, 5.martā, skatīs grozījumus Civillikumā un saistītajos likumos, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Deputāti otrajā lasījumā steidzamības kārtībā lems par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atcelt prasību par obligātu videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās. Lai drošu elektronisko parakstu turpmāk varētu izmantot daudz plašāk, trešajā lasījumā tiks skatīti grozījumi Elektronisko dokumentu likumā. No regulējuma izslēgti iepriekš noteiktie ierobežojumi elektronisko dokumentu izmantošanai, piemēram, līgumiem nekustamo īpašumu jomā, galvojuma līgumiem un privātiem darījumiem ģimenes tiesību jomā, tādejādi šīs izmaiņas nozīmē atvieglojumus dokumentu apritē gan iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem. Trešajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", lai pilnveidotu slimības naudas aprēķināšanas kārtību tiem darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, ņemot vērā darba veikšanas īpašos nosacījumus un specifiku. Otrajā lasījumā deputāti izskatīs grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz vairākas izmaiņas ceļa nodokļa nomaksā un administrēšanā,...

Arī jaunajā 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā tāpat kā līdz šim viena no Latvijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības veicināšana. Tieši tāpēc būtiska daļa no kopējā jaunā perioda fondu finansējuma būs pieejama uzņēmējiem, un šīs aktivitātes turpinās pārraudzīt Ekonomikas ministrija (EM). Fondu ieguldījuma prioritātes saglabājas līdzīgas kā iepriekš, bet jaunajā periodā nozīmīgas pārmaiņas skārušas fondu administrēšanu. Izstrādājot jaunā perioda vadības sistēmu, atbildīgās iestādes īpašu uzmanību pievērsa tam, lai uzņēmējiem, un citiem potenciālajiem projektu īstenotājiem tiktu vienkāršots finansējuma saņemšanas process. Tādējādi tiktu ievērojami atvieglots un saīsināts ceļš no projekta idejas un konsultācijas līdz pat reālai fondu finansējuma saņemšanai un projekta īstenošanai. Līdz šim projektu iesniedzēji jeb potenciālie finansējuma saņēmēji devās uz kādu no sešām sadarbības iestādēm, lai konsultētos par projekta iesniegumu un pieejamajām fondu programmām konkrētajā nozarē. Jaunajā periodā sistēma ir vienkāršota un izveidota klientiem draudzīgāka, tāpēc šāda sadarbības iestāde būs tikai viena – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Tajā ikvienu nozari...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti trešdien, 4.martā, vienojās konceptuāli atbalstīt grozījumus trīs likumos, kas rosināti, lai pilnveidotu politisko partiju sistēmu. Grozījumu autori rosina noteikt, ka tām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt vismaz 500 biedru un Saeimas vēlēšanās var startēt tikai tāda partija, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām. Patlaban politisko partiju dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200, un izmaiņas likumā rosinātas, lai paaugstinātu politisko partiju leģitimitāti, norādīts likumprojektu anotācijā. Tāpat komisijā konceptuāli atbalstīts ierosinājums noteikt, ka partijai savos statūtos jānosaka kārtība, kādā biedrs var pieprasīt attiecīga jautājuma iekļaušanu partijas biedru sapulces darba kārtībā. Grozījumu autori pauž, ka tas palielinās partijas ierindas biedru iespēju ietekmēt partijas darba kārtību. Apspriežot rosinātās izmaiņas partiju finansēšanas likumā, kas paredz dubultot līdzšinējo finansējumu partijām no valsts budžeta, komisija vienojās vēl nevirzīt likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā un lūgt Finanšu ministrijai sagatavot atzinumu par priekšlikuma ietekmi...

„Pat ja varam reabilitēt vienu cilvēku, atjaunojot viņa godu un cieņu, likums ir sasniedzis savu mērķi,” otrdien, 3.martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, deputātiem izvērtējot pirms pusotra gada pieņemtā likuma normu darbību praksē. 2013.gadā stājās spēkā likums par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām. Ir svarīgi Saeimā izvērtēt iepriekš pieņemto likumu ieviešanu un to, kā tas darbojas praksē, uzskata I.Laizāne. Komisijas sēdē vairāki Saeimas deputāti pauda bažas par mazo reabilitēto personu skaitu, jo kopš likuma stāšanās spēkā ir saņemti tikai seši iesniegumi un pēc veiktajām ekspertīzēm tikai vienā gadījumā ir atjaunots personas gods un cieņa, veicot arī atbilstošas izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās. Ģenerālprokuratūras pārstāve mazo iesniegumu skaitu skaidroja ar pieņēmumu, ka citas piespiedu ārstēšanu izcietušās personas morāli varētu nebūt gatavas šo sāpīgo pieredzi atkal piedzīvot, veicot reabilitācijai nepieciešamo psihiatrijas ekspertīzi. Cilvēktiesību komisijas deputāti apšaubīja Psihiatrijas un narkoloģijas centra pārstāves teikto, kura...

Otrdien, 3.martā, Ministru kabinets izsludināja likumprojektu “Repatriācijas likums”, kura mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Repatriācijas likums izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu „Par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016. gadam”. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā tika noteikts mērķis - paplašināt personu loku, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, attiecīgi izstrādājot likumprojektu “Repatriācijas likums”, kurā tiek noteikts, kas var pretendēt uz repatrianta un viņa ģimenes locekļa statusu, uz cik ilgu laiku šādu statusu piešķir un kam, un kāda materiālā palīdzība no valsts puses tiek piedāvāta. Likumprojektā ir precizēta “repatrianta” definīcija, kas, salīdzinot ar spēkā esošo likumu paredz izmaiņas – piemērām, ir izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs). Jaunajā likumprojektā šāds divu paaudžu ierobežojums vairs netiek paredzēts, lai veicinātu gados jaunu latviešu, lībiešu (līvu)...

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) trešdien tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru un citiem Finanšu ministrijas vadības pārstāvjiem. Tikšanās darba kārtībā bija jautājumi par Padomes 2014.gada uzraudzības ziņojumā (pieejams Padomes mājaslapā) izteikto rekomendāciju turpmāko gaitu un diskusija par fiskālās politikas aktualitātēm, kā arī ciešāku sadarbību starp Padomi un Finanšu ministriju. Īpaša uzmanība tika veltīta jautājumiem ar būtisku fiskālo ietekmi - nodokļu politikas jautājumi, budžeta izdevumu prioritātes un jaunās politikas iniciatīvas valdības darba kārtībā. "Pēc tikšanās un arī sekojot līdzi Ministru kabineta lēmumiem, varam secināt, ka nozaru ministrijas nāk ar jauniem budžeta pieprasījumiem nākamajiem periodiem pārsniedzot budžeta iespējas 2015. un 2016. gados. Šie budžeta pieprasījumi nav fiskāli sabalansēti, jo papildus izdevumiem nav pievienoti kompensējoši ieņēmumus palielinoši vai izdevumus samazinoši pasākumi. Jauno prioritāšu saraksts sāk pārsniegt tās resursu iespējas, kuras pieļauj pašreizējā nodokļu politika", sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Padome īsteno sekojošas funkcijas: uzrauga Fiskālās disciplīnas likumā (turpmāk - FDL) noteikto...

Trešdien, 4.martā, Latvijas Zemnieku federācija (LZF) piedalījās Eiropas Komisijas sociālā dialoga grupā par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Turpmākos 7 gadus LZF būs tieši iesaistīta esošā KLP izvērtēšanā un pilnveidošanā un nākošā perioda KLP izstrādē. LZF lauku attīstības eksperte Agnese Hauka: "Iespēja pārstāvēt Latvijas mazo un vidējo lauksaimnieku intereses Eiropas Komisijas darba grupā par KLP dod iespēju tieši uzrunāt EK pārstāvjus, paužot lauksaimnieku vērtējumu un priekšlikumus un veidojot maziem un vidējiem lauksaimniekiem labvēlīgas lauksaimniecības politikas veidošanu un ieviešanu Eiropā un Latvijā". Eiropas Komisijas pārstāvis aicināja darba grupas pārstāvjus būt tālredzīgiem un atbildīgiem un veidot ilgtspējīgu KLP, kas veicinātu inovācijas un nodarbinātību lauksaimniecības nozarē un laukos. Šī grupa ir vairāk politiski orientēta ar horizontālu redzējumu par KLP, lai sniegtu politiskāku pienesumu un priekšlikumus KLP jautājumos. EK pārstāvis aicina būt inovatīviem un domāt citādāk nekā iepriekšējos gadus, jo ir vajadzīgs inovatīvs skatījums un risinājums nākotnes KLP.

Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi №101 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos №491 «Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.februāri.

Ministru kabineta 2015.gada 10.februāra noteikumi №77 «Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.martu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2015.gada 26.februāra lēmums №1/7 «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2014.gada 11.jūnija lēmumā №1/10 «Enerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrācijas noteikumi»»Lēmums stājas spēkā ar 2015.gada 4.martu.