JAUNUMI

Saeimā izskatāmie grozījumi Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, kas paredz izmaiņas nepilngadīgo personu aizbildnībā, otrdien 18.februārī, neguva Juridiskās komisijas deputātu atbalstu. Deputāti nolēma pagaidām nemainīt to personu loku, kam piekrīt aizbildnība pār nepilngadīgajiem, kas palikuši bez vecāku aprūpes. "Lai arī grozījumu autorus vada vislabākie nodomi un rūpes par bērnu interesēm, piedāvātā Civillikuma redakcija tomēr raisa virkni jautājumu un asu iebildumu. Piemēram, satraukumu rada priekšlikums no potenciālo aizbildņu loka izslēgt personas, kurām iepriekš nav bijusi saikne ar bērnu. No vienas puses, praksē ir daudz gadījumu, kad aizbildnību veiksmīgi uzņemas bērnam sākotnēji sveši cilvēki, bet saprotama ir arī ministrijas vēlme novērst riskus, kas šādos gadījumos var rasties," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere. "Gan vienas, gan otras puses argumenti ir vērā ņemami, un deputāti šeit nevar pieņemt politisku lēmumu, jo runa ir par bērnu interesēm, kas vispirms būtu jāiztirzā gan ministriju, gan nevalstisko organizāciju speciālistu lokā. Aicinām lietpratējus un visas iesaistītās puses sanākt kopā...

Finanšu ministrs Jānis Reirs aicina ministrijas un Saeimas partijas būt koleģiālām un, ņemot vērā šī brīža makroekonomikas piesardzīgās izaugsmes prognozes ģeopolitisko risku dēļ, izvērtēt un iespēju robežās atteikties no iniciatīvām, kas rada negatīvu fiskālo ietekmi uz pieņemto valsts budžetu un prasa atrast tajā papildu finansējumu to īstenošanai. Lai gan, salīdzinot ar daļu Eiropas Savienības valstīm, Latvijas ekonomika turpina uzrādīt mērenu izaugsmi, tās tempi pakāpeniski samazinās. Tādēļ ministrs atgādina par nepieciešamību ievērot pārdomātu un stingru fiskālo politiku. Tas ir svarīgi, lai nerastos nepieciešamība pārskatīt šī gada budžetu un pārkāpt starptautisko vienošanos par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kā arī Fiskālās disciplīnas likumu. "Ņemot vērā ārējās vides pieaugušos riskus uz ekonomiku, nedrīkst lolot ilūzijas, ka valstij būs vairāk naudas nekā uz šī gada budžeta pieņemšanas brīdi. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē katras jaunas iniciatīvas fiskālā ietekme uz valsts budžetu un jābūt godīgiem pret sabiedrību par tās īstenošanas patieso cenu. Mēs nedrīkstam dzīvot pāri...

Eiropas Komisija trešdien, 18. februārī, sāka vērienīgu projektu, lai piesaistītu finansējumu Eiropas uzņēmumiem un veicinātu izaugsmi ES 28 dalībvalstīs, izveidojot patiesu vienoto kapitāla tirgu. Kapitāla tirgu savienības mērķis ir likvidēt šķēršļus, kas kavē pārrobežu ieguldījumus Eiropas Savienībā un neļauj uzņēmumiem piekļūt finansējumam. Pašreizējā vide ir sarežģīta uzņēmumiem, kas vēl aizvien ir lielā mērā atkarīgi no bankām un salīdzinoši mazāk - no kapitāla tirgiem. Citās pasaules daļās ir otrādi. Viens piemērs iespējām, ko varētu piedāvāt pilnībā funkcionējošs vienotais kapitāla tirgus: ja ES riska kapitāla tirgi būtu tikpat dziļi kā ASV, uzņēmumiem no 2008. līdz 2013. gadam būtu pieejams par 90 miljardiem eiro vairāk finansējuma. Ar kapitāla tirgu savienību Komisija vēlas arī likvidēt šķēršļus, kas liedz tiem, kam ir nepieciešams finansējums, sasniegt ieguldītājus, un pēc iespējas palielināt šo līdzekļu novirzīšanas sistēmas - ieguldījumu ķēdes - efektivitāti. Trešdien Komisija sāka trīs mēnešu apspriežu kārtu, kas pazīstama kā zaļā grāmata, kā rezultātā tiks veidots rīcības plāns,...

Lai atvieglotu un paātrinātu muitas formalitāšu kārtošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis jaunu e-pakalpojumu vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv - "Muitas maksājumu veikšana tiešsaistes režīmā". Tas nodrošinās iespēju jebkurai personai tiešsaistē apmaksāt muitas iestāžu aprēķinātos muitas maksājumus, kā arī iespēju pārbaudīt maksājumu izpildes statusu. Ņemot vērā, ka preces tiek izlaistas brīvā apgrozībā jeb nodotas to saņēmējam tikai pēc visu muitas maksājumu veikšanas, tad līdz šim muitas klientiem pēc maksājumu veikšanas bija jāgaida vidēji divas līdz trīs dienas, kamēr iemaksātās summas kļuva pieejamas valsts budžeta kontos Valsts kasē, vai arī bija jādodas uz VID muitas iestādi, lai veiktu maksājumu uz vietas. Savukārt, izmantojot jauno e-pakalpojumu, preču laišana brīvā apgrozībā jeb saņemšana ir iespējama uzreiz pēc muitas maksājuma veikšanas, negaidot tā nonākšanu Valsts kasē. Izmantojot e-pakalpojumu "Muitas maksājumu veikšana tiešsaistes režīmā", jebkurai personai tiešsaistē ir iespēja apmaksāt muitas iestāžu aprēķinātos muitas maksājumus saskaņā ar šādiem dokumentiem: muitojamā starptautiskā pasta sūtījuma...

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 16.februārī atcēla Rīgas apgabaltiesas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumus un izbeidza kriminālprocesu pret diviem apsūdzētajiem sakarā ar savulaik atvērtu interneta mājas lapu www.e-biblioteka.lv, kurā reproducētas dažādu autoru un izdevniecību grāmatas un muzikālie darbi, pārkāpjot autoru tiesības uz darbu izmantošanu. Kriminālprocess izbeigts sakarā ar spēkā stājušiem grozījumiem Krimināllikumā. Augstākā tiesa lietu nosūtīs pirmās instances tiesai nepieciešamo materiālu nosūtīšanai kompetentajai institūcijai vai amatpersonai izskatīšanai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa lēmumā norādījusi, ka šobrīd spēkā esošajā Krimināllikuma 148.panta otrajā daļā (likuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa) nav paredzēta kriminālatbildība par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to nav radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām. Likumā noteikts, ka tiesu lietvedībā esošos kriminālprocesus par nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā netiek paredzēta kriminālatbildība, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu. Ja krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem,...

Otrdien, 17.februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka Eiropas Savienības pagaidu ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību piena nozarē. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību šī atbalsta mērķtiecīgai piešķiršanai Latvijas piena ražotājiem, nosakot objektīvus kritērijus un ņemot vērā embargo ietekmi uz konkrētiem ražotājiem. Jau ziņots, ka Eiropas Komisija piešķīra pagaidu ārkārtas atbalstu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piena ražotājiem kopumā 28,7 miljonu eiro apmērā, no kuriem Latvijai iedalīti 7,7 miljoni eiro, lai reaģētu uz Krievijas importa embargo radītajiem tirgus traucējumiem, būtiski samazinoties piena iepirkuma cenām. Tā iemesla dēļ piena ražotājiem visās trīs Baltijas valstīs veidojās likviditātes problēmas. Saskaņā ar noteikumu projektu atbalstu par laikā no 2014. gada augusta līdz oktobrim pārstrādei piegādātiem piena apjomiem piešķirs ražotājiem, kuriem uz 2015. gada 1.janvāri bija piena piegādes kvota un reģistrētas slaucamas govis vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem. Novērtējot Krievijas noteiktā embargo ietekmi uz konkrētiem piena ražotājiem, ZM analizēja Lauksaimniecības datu centra (LDC)...

Lai plānveidīgi apgūtu valsts atbalstam piešķirtos finanšu līdzekļus 2015.gadā, valdība otrdien, 17.februārī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai". Valsts budžetā katru gadu subsīdiju veidā tiek paredzēts valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums 2015.gadam ir 8 720 490 eiro. Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeni un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ļoti nozīmīgs ir valsts atbalsts jomās, kuras stimulē lauksaimnieka dzīvotspēju un konkurētspēju. Tāpēc pieejamais finansējums galvenokārt novirzīts lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem: 1) lopkopības attīstībai - 4 939 042 eiro; 2) augkopības attīstībai - 582 051 eiro; 3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai - 542 201 eiro; 4) tirgus veicināšanai - 307 340 eiro; 5) dalībai pārtikas kvalitātes shēmās - 482 541 eiro; 6) apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai - 1 059 771 eiro;...

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija vēl aizvien saņem sūdzības par Elektroenerģijas atklāto tirgu, kurā aizvien patērētājiem ir neskaidrības kā rīkoties dažādās situācijās, kad jau nāk nākošais vilnis - gāzes balonu nomaiņa. Ir pieņemts "Gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtības likums." Noteikumi nosaka atkārtoti uzpildāmu gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību. Nepieciešamos pasākumus, lai novērstu risku cilvēka dzīvībai, veselībai, videi vai īpašumam. Pašreizējie gāzes baloni tirgus apritē ir no "aizvēsturiskiem laikiem". Bija pienācis laiks šo balonu maiņai un sakārtošanai. Sarkano balonu uzpildīšana beigsies 2015. gada 30.jūnijā, kad Latvijā tiks izmantoti jauna veida gāzes baloni. Balonu nomaiņas shēma vienkārša - patērētājs izlietoto gāzes balonu nodos uzņēmējiem, gāzes balonu tirgotājam, kurš saņems izlietoto gāzes balonu un pārdos jau jaunos gāzes balonus no 70 līdz 90 EUR. Par veco balonu saņemšanu gāzes balonu tirgotāji nemaksā neko. Uzņēmēji uzskata, ka tā ir liela labvēlība pieņemt vecos balonus bez samaksas un labi pārdot jaunos gāzes balonus,...

Saeimas komisijas otrdien, 17.februārī, noslēdza darbu pie vairākiem likumu grozījumiem, kas paredz tā dēvēto nolikto atslēgu principu pārnest patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgt no maksātnespējas regulējuma. Saeima šos grozījumus otrajā galīgajā lasījumā skatīs šo ceturtdien, 19.februārī. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ieviest nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar "nolikto atslēgu" principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības. Juridiskā komisija pabeidza skatīt Maksātnespējas likuma grozījumus, paredzot no regulējuma ne tikai izslēgt "nolikto atslēgu" principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 000 eiro. Savukārt Budžeta...

Otrdien, 2015.gada 17.februārī, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Latvijas zvērināto revidentu asociācijas (turpmāk - LZRA) valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai kopīgi uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un sekmētu labvēlīgu augsni godprātīgai nodokļu nomaksai. Divpusējās vienošanās mērķis ir nostiprināt VID un LZRA sadarbību, kas ļauj identificēt pilnveidojamas normas nodokļu iekasēšanas regulējumā un tādējādi veidot efektīvāku nodokļu administrāciju. Tāpat VID un LZRA turpinās sadarbību komersantu un VID darbinieku izglītošanā grāmatvedības jomā. Tās aktualitāti apliecina LZRA veiktais pētījums, kas uzrādīja - 90% no uzņēmumiem, kam pirmo gadu veikta gada pārskata revīzija, tiek konstatētas grāmatvedības kļūdas. To rezultātā uzņēmējiem draud ievērojami soda un nokavējuma naudas maksājumi, palielinās krāpniecības riski, kā arī neprecīzi veikta nodokļu nomaksa. Latvijas zvērināto revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne: "Zvērināti revidenti ir valsts atbalsts, lai nodrošinātu ticamu un kvalitatīvu informāciju uzņēmumu gada pārskatos. Vienlaikus mēs esam arī uzņēmēju balsts - palīdzam orientēties likumu...

Frakciju pārstāvji darba grupai, kas vērtēs iespējamās izmaiņas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un amata pilnvarās, deleģējami līdz šī gada 2.martam. Par to otrdien, 17.februārī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. No katras frakcijas darba grupā aicināti strādāt līdz diviem deputātiem. Kā atgādina Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, komisijas deputāti 4.februārī vienojās izveidot darba grupu par Valsts prezidenta ievēlēšanas un amata pilnvaru jautājumiem. "Parlamentā ir iesniegtas vairākas iniciatīvas, kas paredz būtiski reformēt valsts prezidenta institūtu. Jautājums ir sabiedrībā aktuāls un neapšaubāmi prasa plašu un padziļinātu diskusiju, pētot, kā izmaiņas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā ietekmētu valsts politisko arhitektūru kopumā un vai vienlaikus nav neieciešamas izmaiņas arī citu varas atzaru pilnvarās," norāda komisijas vadītājs. Darba grupas dienas kārtībā būs iniciatīva par tautas vēlētu Valsts prezidenta institūciju, kas aktualizē virkni citu ar to saistītu jautājumu, tostarp par prezidenta kandidāta izvirzīšanas kārtību, vēlēšanu kampaņu, kā arī valsts augstākās amatpersonas kompetencēm un pilnvarām, kas skatāmas kontekstā ar valsts drošības...

Aizvadītajā nedēļā 12 biedrību pārstāvji vienojās rosināt Tautas likumu par Saeimas deputātu un ministru personisko atbildību. Sabiedrība tiek lūgta iesaistīties tā apspriešanā un sniegt priekšlikumus un ieteikumus par likumprojekta tekstu. Piedāvāts to veidot īsu, ar vienu pantu: "Likums "Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personisko materiālo atbildību". 1. pants. Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir atbildīgi ar visu savu personisko mantu par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kurus pieņēmušas vai vizējušas šīs amatpersonas. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā." Šo iniciatīvu savā kopsapulcē pieņēma biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" (APPL), pagājušajā ceturtdienā to atbalstīja Latvijas Juristu apvienība (LJA), apspriešana turpinās citās biedrībās. "Jau 20 gadus tiek runāts, ka ir vajadzīga Saeimas deputātu un ministru personiskā atbildība, taču rīcība neseko. Pienācis brīdis rīkoties vēlētājiem pašiem," likumprojekta iniciatīvu īsi raksturo APPL valdes loceklis Andris Millers. "Iedzīvotāji redz deputātus un ministrus, bet ar tautas mantu rīkojas un...

Lūdzot līdz šī gada 1.martam izveidot īpašu darba grupu, AS "Mintos" vadība finanšu ministram Jānim Reiram ir nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu uzsākt normatīvā regulējuma izstrādi savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer lending) un kolektīvās finansēšanas (crowd funding) pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Aicinājums izstrādāt nepieciešamo regulējumu nosūtīts arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam Kristapam Zakulim. Aicinājuma autori uzskata, ka regulējuma izstrāde savstarpējo aizdevumu un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai ir saskaņā ar valdības apstiprināto Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Kā viens no stratēģiskajiem virzieniem dokumentā definēts - alternatīvu, ārpus banku sektora, finansēšanas iespēju attīstība un iekšējo investīciju instrumentu izveides veicināšana. "Arī valdības rīcības plāns nākamajiem četriem gadiem paredz pilnveidot normatīvo bāzi finanšu sektorā, veicinot finanšu sektora attīstību. Tāpat Ministru kabinets ir apņēmies panākt banku kredītlīdzekļiem alternatīva finansējuma veidošanos un attīstību, izmantojot finanšu instrumentus kooperatīvajā sektorā. Līdz ar to ir visi priekšnosacījumi, lai...

Bilances 2015. gada 4. (352.) numurā (februāra otrajā) lasiet: GRĀMATVEDĪBA Kā panākt augstāku gada pārskatu kvalitāti 2. grāmatvedības forums aktualizē jomā svarīgāko un iepazīstina ar jauno Gada pārskatu likumprojektu 28. janvārī Finanšu ministrijā (FM) tika rīkots grāmatvedības forums Gada pārskatu kvalitāte. Forumu organizēja Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departaments un tā Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļa, bet piedalījās Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas pārstāvji un Latvijas augstskolu mācībspēki. Tik plaši pārstāvēts grāmatvedības forums FM notika pirmo reizi. Foruma mērķis bija sniegt aktuālāko informāciju un uzklausīt foruma dalībnieku viedokļus par galvenajām problēmām grāmatvedības un gada pārskatu kvalitātes jomā.Zvērināta revidente, Latvijas Lauksaimniecības universitātes ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta lektore, SIA Audits pluss valdes locekle INGRĪDA PĒTERSONE Bilances lasītājus iepazīstina ar grāmatvedības nozarē visaktuālāko. NODOKĻI VID prakse strīdos ar nodokļu maksātājiem Kā VID vērtē, turpināt vai neturpināt tiesāties ar nodokļu maksātājiem, un kas darāms strīdu mazināšanai....

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti otrdien akceptēja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz no šī gada 1.aprīļa mainīt maksu par pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, grozot arī auto atstāšanas vietu līdzšinējo zonējumu. Galīgo lēmumu par jauno tarifu stāšanos spēkā pieņems Rīgas dome 24.februāra sēdē. "Stāvvietu maksas izmaiņas likumsakarīgi iekļaujas Rīgas domes stratēģijā, kuras mērķis ir pakāpeniski samazināt iebraucošo automašīnu skaitu pilsētas centrā, aicinot iedzīvotājus pārvērtēt savus braukšanas paradumus, izmantojot alternatīvus pārvietošanās līdzekļus. Savukārt stāvvietas ir domātas īslaicīgai transportlīdzekļa novietošanai, kā tas ir daudzās Eiropas galvaspilsētās," izmaiņu nepieciešamību cenšas skaidrot komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks. Grozījumi "Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošajos noteikumos" paredz, ka A zonas teritorijā par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā 2,50 eiro, bet par katru nākamo stundu - trīs eiro. Savukārt B zonas teritorijā par pirmo autostāvvietas lietošanas stundu būs jāšķiras no diviem eiro, bet par katru nākamo lietošanas stundu 2,50 eiro. Attiecīgi C zonā...