JAUNUMI

Paredzot vienkāršāku administratīvo teritoriju robežu grozīšanas procedūru, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 17.februārī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Vienkāršāka kārtība paredzēta gadījumos, ja robežu grozīšanas rezultātā netiek mainīts administratīvo teritoriju vai novadu teritoriālo vienību statuss. Plānots noteikt - ja republikas pilsēta, novads un tā teritoriālā vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā vienība netiek pievienota citam novadam vai republikas pilsētai, administratīvo teritoriju robežas, ņemot vērā ieinteresēto pašvaldību vienošanos, groza Ministru kabinets. Savukārt, ja administratīvās teritorijas tiek apvienotas vai novada teritoriālā vienība tiek iekļauta citā novadā vai republikas pilsētā, paredzēts, ka par robežu grozīšanu lems Saeima. Patlaban likums nosaka, ka administratīvo teritoriju robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets, bet par robežu grozīšanu lemj Saeima. Likuma grozījumus iepriekš atbalstījusi Pašvaldības sistēmas pilnveidošanas apakškomisija, un grozījumu autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka piedāvātie grozījumi atbrīvos Saeimu no lokālas nozīmes jautājumu izlemšanas, līdz ar to nodrošinot...

Ministru kabineta sēdē izskatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Rail Baltica projekta nacionālās izpētes progresu un kopīga Baltijas valstu pieteikuma gatavošanu iesniegšanai "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta" (EISI) pirmajam uzsaukumam". Rail Baltica ir lielākais publiskās dzelzceļa lietošanas infrastruktūras izbūves projekts pēdējos 100 gados un tas ir starptautisks pārrobežu projekts ar lielu Eiropas pievienoto vērtību, veidojot savienojumu trūkstošajā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūras posmā. Valdība konceptuāli, otrdienas, 17.februāra sēdē atbalstīja Baltijas valstu kopīgo EISI pieteikuma projektu, Latvijas iesniedzamo aktivitāšu sarakstu pirmajam EISI uzsaukumam un Baltijas valstu rastos risinājumus pieteikuma gatavošanas procesā. Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt pieteikuma sagatavošanu EISI pirmajam uzsaukumam, par visu Latvijai pieejamo EISI Kohēzijas fonda daļas finansējuma aploksni 240 miljonu euro apmērā. Kā jau iepriekš informēts, tad kopš pagājušā gada norit projekta Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, kuru veic pilnsabiedrība "RB Latvija". Pētnieki ir identificējuši iespējamo trases novietojumu Latvijas teritorijā, kam februāra mēnesī tiek uzsākts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka nodokļa maksātājam, kurš maksā uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) obligātajā apmērā – 50 euro (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta 2.1daļa) - nav jāveic nodokļa avansa maksājumi turpmākajos taksācijas periodos. Piemēram, ja par 2014.gada rezultātiem nodokļa maksātājam ir jāmaksā nodoklis obligātajā apmērā – 50 euro, tad 2015.gada mēnešos pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas un 2016.gadā līdz deklarācijas iesniegšanai nav jāaprēķina un jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi. Piemēram, ja, aizpildot nodokļa deklarāciju, nodokļa maksātājs ir aprēķinājis nodokļa summu 30 euro, tomēr tam ir pienākums maksāt nodokli obligātajā apmērā – 50 euro, arī tādā gadījumā nodokļa maksātājam nav jāaprēķina un nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi par turpmākajiem mēnešiem. Vienlaikus atgādinām, ka likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 22.panta 2.1daļā ir noteikts pienākums samaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli 50 euro apmērā, ja nodokļa maksātājs nav maksājis darbaspēka nodokļus un aprēķinātā uzņēmumu ienākuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” piemērošanas kārtību gadījumos, kad dividenžu izmaksa tiek veikta fiziskām personām no zemu nodokļu un beznodokļu valstīm vai teritorijām. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pamatbūtība un mērķis ir fizisko personu (gan rezidenta, gan nerezidenta) ienākumu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta trešās daļas 10.punktā ir noteikts, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir dividendes. Attiecīgi dividenžu aprēķināšanas vai izmaksāšanas gadījumā kapitālsabiedrībai ir pienākums piemērot likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un tajā noteikto nodokļa ieturēšanas kārtību. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas neparedz īpašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību dividendēm, kuras Latvijas kapitālsabiedrība izmaksā fiziskai personai zemu nodokļu un beznodokļu valsts vai teritorijas rezidentam, kā arī neparedz atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas. Pašreiz spēkā esošās likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas paredz, ka ārvalstu fiziskās personas ir arī...

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ministrijām un to padotības iestādēm izvirzījusi konkrētus gada laikā sasniedzamus mērķus, lai būtiski uzlabotu publiskās pārvaldes darbības efektivitāti un kvalitāti: mazināt normatīvismu un administratīvo slogu, nodrošināt straujāku ES fondu līdzekļu apguvi, uzlabot tiesību aktu anotāciju kvalitāti, samazināt steidzamo tiesību aktu projektu skaitu un celt valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka tikai profesionāla un kompetenta valsts pārvalde var rast ilgtspējīgus risinājumus, sagatavot un piedāvāt politiķiem stratēģiskus lēmumus valsts un sabiedrības interesēm. Šobrīd praksē pārāk bieži darbs ir nekvalitatīvs, un par sekām maksājam dārgi - gan ar iedzīvotāju, gan pašas valsts pārvaldes laika un finanšu resursiem. "Cilvēkresursi ir noteicošais faktors, lai valsts pārvaldē tiktu īstenotas pēc iespējas efektīvākas pārmaiņas, ilgtermiņā attīstot profesionālu un efektīvu pārvaldības modeli, kā to paredz valdības apstiprinātā Cilvēkresursu attīstības koncepcija. Vienlaicīgi būtiski izprast, ka efektīvai cilvēkresursu politikas īstenošanai nepieciešama arī spēcīga politiskā griba un atbalsts - līdzšinējā prakse pierādījusi, ka ierēdniecības...

Saeimas deputāts Ints Dālderis iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kuri paredz publicēt iestāžu vietnēs internetā visas publisko personu maksātās algas. To uzdevums ir atklātības principa sekmēšana. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Sergejam Dolgopolovam iesniegtie priekšlikumi minētā likuma 92.pantam aptver visas Ministru Kabinetam padotās iestādes: gan valsts tiešās pārvaldes iestādes, gan arī atvasināto publisko personu pastarpinātās pārvaldes iestādes, tātad arī brīvostas, augstskolas un pašvaldības. Dāldera piedāvātās normas attiecināmas ne tikai uz amatpersonām, bet visiem valsts darbiniekiem, kuriem ir civiltiesiskas attiecības ar publiskajām personām. Priekšlikumi paredz uzturēt algas publiskotas tā, lai pēc iespējas pilnīgāk īstenotu Satversmes 100.pantā nostiprinātās cilvēka pamattiesības uz informācijas atklātību, proti, pārtraucot nelietderīgo praksi ik mēnesi dzēst atalgojuma sarakstus, turpmāk ziņas par iestādēs izmaksātajām algām uzturēt piecus gadus. Šāda kārtība, kopā ar paredzēto publicēt aprēķināto atalgojumu (bruto), nevis izmaksāto atalgojumu (neto) saskanētu ar pašreizējo valsts amatpersonu deklarāciju pastāvīga publiskuma principu, kā arī ļautu iedzīvotājiem, kuri piedalās darba tirgū,...

Otrdien, 17.februārī, valdība plānoja (beigās tomēr atkal pārceļot uz nākamo nedēļu) skatīt Koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu, par kuras atlikšanu jau pagājušajā nedēļā neizpratni pauda labklājības ministrs Uldis Augulis. Ministrs uzsver, ka Koncepcijas saturs netiks mainīts. Tāpat publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi par iespējamiem grozījumiem Civillikumā attiecībā uz aizbildnību, kā arī par šķēršļiem ārvalstu adopcijai. "Koncepcijas atlikšanai nebija nekāda pamata. Nākamo četru gadu laikā vēlamies veikt pozitīvas izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu atbalsta sistēmā, lai veicinātu bērnu augšanu ģimenē. Plānojot šīs izmaiņas, pamatā vērā ir ņemtas tieši bez vecāku gādības palikušu bērnu intereses un tiesības. Koncepcijas izstrādē piedalījās kompetenti eksperti ārpusģimenes aprūpes jomā un bērnu tiesības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Līdz ar to koncepcija ir rūpīgi izstrādāta, vērtējot arī esošās finansiālās iespējas. Tāpēc kategoriski nepiekrītu tās satura izmaiņām un uzstāju uz tās apstiprināšanu valdībā esošajā redakcijā," uzskata U.Augulis. Minētā Koncepcija paredz, ka Labklājības ministrija (LM) no 2016.gada veiks vairākas pozitīvas...

Latvijas iedzīvotāji jūtas salīdzinoši labi informēti par Eiropas Parlamenta (EP) darbu un aktualitātēm, liecina jaunākā Eirobarometra aptauja. Tā atzinuši 35% respondentu, kas ir par 5 procentpunktiem labāks rādītājs nekā visā Eiropas Savienībā (ES) kopumā. 76% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka ir dzirdējuši par EP no masu medijiem, šajā rādītājā krietni pārsniedzot vidējo līmeni ES (58%). Salīdzinājumā ar 2011.gada novembri, kad 26% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka ir labi informēti par EP aktivitātēm, triju gadu laikā vērojams pieaugums par 9 procentpunktiem, kas ir otrs augstākais rādītājs pēc Kipras. Tajā pat laikā par 10 procentpunktiem (no 73% uz 63%) samazinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka nav pietiekoši informēti par EP. Visaugstākie rādītāji iedzīvotāju informētībā par EP aktualitātēm ir Lietuvā - 52%, bet viszemākie - Francijā, kur tikai 19% aptaujāto respondentu uzskata, ka saņem pietiekošu informāciju par EP. Par 16 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kas par EP dzirdējuši no masu medijiem. Aizvien lielāks respondentu...

Eiropas Reģionu komiteja (RK) pieprasījusi Eiropas Komisijai pārskatīt tās nodomu atsaukt ierosinātās izmaiņas ES tiesību aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā. Komiteja - ES vietējo un reģionālo pašvaldību asambleja - norāda, ka būtu daudz saprātīgāk balstīties uz sākotnējiem priekšlikumiem nekā "atsākt no nulles". RK aicina Komisiju izmantot tās priekšlikumus par sākotnējo tiesību aktu kopumu - kā minēts pieņemtajā atzinumā - kā pamatu ar mērķi izstrādāt vērienīgu ES tiesību aktu kopumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas palīdzēs Eiropā sasniegt ilgtspējīgu "aprites ekonomiku". ES tiesību aktu kopumu atkritumu apsaimniekošanas jomā ierosināja iepriekšējā Eiropas Komisija pagājušajā gadā, un ar to bija paredzēts grozīt spēkā esošos tiesību aktus, paaugstinot otrreizējās pārstrādes līmeni un ieviešot stingrākus noteikumus attiecībā uz atkritumu poligoniem. Jaunā Komisija Žana-Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadībā apsver iespēju atsaukt minēto tiesību aktu kopumu, apsolot nākt klajā ar "vērienīgākiem plāniem" šajā gadā. Kumpanas mērs Marianna Gažu (Mariana Gaju) (RO/PSE), kura vadīja Komitejas atzinuma izstrādi, atgādināja Komisijas sniegtos aprēķinus par...

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji 12. februārī Briselē notikušajā Eiropadomes sanāksmē lielāko uzmanību veltīja jautājumam par militārā konflikta Ukrainā atrisināšanu un Minskas sarunu rezultātiem. Uz Eiropadomes sanāksmi bija uzaicināts arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kas informēja Eiropadomes locekļus par situāciju Ukrainā un Minskas sarunām. Lai arī Minskā panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu un spēku atvilkšanu ir trausla, tā dod iespēju pamiera īstenošanai, un ES valstu un valdību vadītāji apliecināja Eiropas Savienības gatavību nākt palīgā ar vienošanās īstenošanu. "Nav pamata lielam gandarījumam par panāktā pamiera nosacījumiem, bet es ceru, ka šī vienošanās tiks īstenota un ka tiks pārtraukta asins izliešana Ukrainā," Minskas vienošanos komentējusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Eiropadome apstiprināja, ka nav nekāda pamata veikt izmaiņas jau pieņemtajos lēmumos par sankciju ieviešanu attiecībā pret Krievijas amatpersonām un personām, kas apdraud Ukrainas stabilitāti. Tāpat Eiropadomes locekļi atzina, ka sagatavošanas darbs pie papildus ierobežojošiem pasākumiem, kas būtu vērsti pret Krieviju un tās amatpersonām, tiek...

Saeima 12. februārī 3. lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šo likumprojektu izstrādāja Juridiskā komisija, lai risinātu tiesības aizskartas mantas īpašniekiem pārsūdzēt amatpersonas rīcību un lēmumu attiecībā uz mantu. Kā norādīja deputāti, Satversmes tiesā ir iesniegta konstitucionāla sūdzība par to, ka juridiskajai personai tika izņemta manta, bet tā nevar pārsūdzēt pieņemtos lēmumus, jo pie atbildības saukta fiziskā persona. Reaģējot uz šo problēmu, ir izstrādāts likumprojekts. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) kā viens no soda veidiem ir paredzēta administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija. LAPK 28.pantā ir norādīts, ka lietās par pārkāpumiem tirdzniecībā, komercdarbībā, muitas jomā, kā arī dažās citās jomās var konfiscēt ne tikai pārkāpuma izdarītāja personiskajā īpašumā esošus priekšmetus, bet arī citu personu īpašumā esošus priekšmetus. Saskaņā ar LAPK normām mantas un dokumenti, kuri ir administratīvā pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti administratīvā pārkāpuma konstatācijas brīdī, kā arī aizturēšanas, personas mantu vai administratīvā pārkāpuma...

"Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret Latvijā veiktām investīcijām atbalsta 72% Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aptaujāto biedru, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju apvienības veiktās anketēšanas rezultāti," informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Teju viennozīmīgo LTRK biedru atbalstu gan pavada prasība termiņuzturēšanās atļauju turpmāko izsniegšanas kārtību mainīt, apzinot un pamatojot no šī procesa veikšanas iegūto ieņēmumu izlietojuma efektivitāti Latvijas tautsaimniecības mērķu sasniegšanā," atzīmē LTRK vadītājs, nākot klajā ar Saeimai adresētu LTRK biedru ierosinājumu - izstrādāt ekonomiski pamatotu mehānismu, ar kura palīdzību termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā iegūtie līdzekļi stimulētu ne vien būvniecības nozari, bet arī citu Latvijas tautsaimniecībai svarīgu nozaru attīstību, kā arī veicinātu nodarbinātību visos valsts reģionos, ne tikai galvaspilsētā, Rīgas rajonā un Jūrmalā. "Šobrīd, Latvijas ekonomikas izaugsmei sabremzējoties un komersantu noskaņojumam kļūstot pesimistiskam,* nepieciešams vairāk uzņēmējdarbības aktivitāti stimulējošu lēmumu; mēs, diemžēl, ejam pretējā virzienā," uzsver LTRK vadītājs uzskaitot Saeimas un valdības lēmumus, kas stājušies spēkā līdz ar 2015.gadu: ieviest papildu materiālo atbildību uzņēmumu valdes...

Saeimā 12. februārī 2. lasījumā tika skatīts likumprojekts “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”. Atgādinām, ka 11.Saeimā šis likumprojekts tika izskatīts jau otrajā lasījumā. Šī likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, sakārtot piegādātāju un tirgotāju attiecības. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicināja turpināt šī likumprojekta izskatīšanu arī 12.Saeimā. Deputātu diskusijās tika minēts, ka likumprojektu varētu nodēvēt par “Rimi” un Maxima likumprojektu, jo minētā likumprojekta būtība ir lielā mērā aizsargāt tieši Latvijas pārtikas ražotājus no tirgotāju patvaļas apstākļos, kad Konkurences likumā ietvertie ierobežojumi lielā mērā savu mērķi nesasniedz. Tirgotājiem, piemēram, būtu jāaizliedz pieprasīt no ražotājiem dažādas atlaides un kompensācijas, teiksim, kompensēt loģistikas pakalpojumu izmaksas vai administratīvos tēriņus, rosināja deputāts A.Elksniņš. Viņš arī aicināja izvērtēt un iesniegt priekšlikumus par to, ka priekšapmaksas atlaide no ražotāja nedrīkstētu būt lielāka par 2 procentiem, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tāpat būtu jāaizliedz tirgotājiem izmantot dažādus uzcenojumus dažādu piegādātāju, bet vienas...

Atbilstoši tieslietu ministra Dzintara Rasnača sacītajam Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē, kas bija sasaukta 12.februārī, secināms, ka ministrs atsakās no savas iecerētās reformas maksātnespējas jomā, uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (turpmāk - Administratoru asociācija) valdes priekšsēdētājs Olavs Cers. "Ministrs 100 dienas uzturēja intrigu par to, ka viņš iecerējis kardinālas pārmaiņas un uzlabojumus maksātnespējas nozarē, taču pēkšņi ir mainījis savas domas un faktiski pateicis, ka maksātnespējas nozares sakārtošanai nepievērsīsies, jo atbalsta Saeimā jau 2014.gada janvārī iesniegtos priekšlikumus," norāda O.Cers. Administratoru asociācija pauž neizpratni par to, ka ministrs savas domas mainījis pāris dienu laikā, jo vēl 2015.gada 10.februāra žurnālā "Jurista Vārds" plaši izklāsta savu redzējumu un ieceres attiecībā uz maksātnespējas nozares turpmāko attīstību, piemēram, pašpārvaldes stiprināšanu un statusa maiņu administratoriem. "Ministrs ir augstākā valsts amatpersona, kura lemj par tiesību politikas attīstību un no kura tiek sagaidīta argumentēta un saprotama nozares attīstības stratēģija un konkrēts plāns. Ministra domas nedrīkst krasi mainīties katru dienu -...

Satversmes tiesa 12.februārī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-08-03 "Par Ministru kabineta 2013. gada 17.decembra noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 16. pielikuma "Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem" 555. punkta, ciktāl tas neparedz tarifu par plānotajām ārpusstacionāra dzemdībām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Valsts ir nodrošinājusi bezmaksas dzemdībpalīdzības pakalpojuma esamību un pieejamību, un tai nav pienākuma garantēt šo pakalpojumu kādā citā personai vēlamā vietā un veidā ārpus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas Apstrīdētās normas Apstrīdētā Ministru kabineta 2013. gada 17.decembra noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1529) norma nosaka tarifu samaksai par fizioloģiskām dzemdībām. Minētā norma neparedz tarifu par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām, jo šāda veida dzemdībpalīdzība netiek sniegta iestādēs, kas minētas šo noteikumu 7. punktā. Līdz ar to lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa, ņemot vērā normu ciešo saistību, lietas dalībnieku un pieaicināto...