JAUNUMI

Tiesībsargs Juris Jansons aicinājis Saeimu Satversmē nostiprināt tiesībsarga institūcijas statusu un neatkarības garantijas. Konstitūcijā iekļautas ombuda institūcijas ir stabilākas un mazāk pakļaujas īslaicīgām politiskām kaislībām. Tiesībsargs 28.janvārī nosūtīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai priekšlikumu Latvijas Republikas Satversmi papildināt ar atsevišķu nodaļu "Tiesībsargs", kurā noteiktu tiesībsarga institūcijas tiesisko statusu, darbības mērķi un neatkarību. Satversmē jau šobrīd līdzīgā veidā ir nostiprināta Valsts kontroles neatkarība. Tiesībsarga jeb ombuda statusu savās konstitūcijās ir nostiprinājusi lielākā daļa Eiropas valstu, tajā skaitā Latvijas tuvākie kaimiņi - Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Somija, Dānija, Vācija un pat Krievija. Uzskatu, ka tiesībsarga institūcija būtu jānostiprina Satversmē, paudusi gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, gan Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits. Arī Satversmes tiesa savā spriedumā ir atzinusi, ka Tiesībsarga birojs neietilpst Ministru kabinetam padoto valsts pārvaldes iestāžu sistēmā, un jau šobrīd savā veidā likumdevējs ir pielīdzinājis tiesībsargu konstitucionāla ranga institūcijām. Papildinot konstitūciju ar atsevišķu sadaļu par tiesībsarga...

Valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu šogad tiks nodrošināta bērniem, kuriem deklarētā dzīvesvieta ir kādā no 25 Latvijas novadiem, kur reģistrēta visaugstākā saslimšana ar ērču encefalītu, informē Slimību profilakses un kontroles centrs. Minētie novadi ir Alsungas, Ventspils, Pāvilostas, Kocēnu, Pārgaujas, Dundagas, Kuldīgas, Engures, Krimuldas, Vaiņodes, Durbes, Priekuļu, Aizputes, Lubānas, Baldones, Talsu, Rucavas, Skrundas, Kandavas, Sējas, Salacgrīvas, Iecavas, Rugāju, Jaunpiebalgas un Amatas.Lai noteiktu administratīvās teritorijas, kurās valsts nodrošina valsts apmaksātu vakcināciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apkopoja epidemioloģiskās uzraudzības datus par iedzīvotāju saslimstību ar ērču encefalītu pēdējo piecu gadu periodā. Minētajos 25 novados pēdējo piecu gadu laikā reģistrēti 498 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu, kas ir gandrīz 30% no kopējā valstī reģistrēto gadījumu skaita. Vidējā saslimstība šajos novados iepriekšējo piecu gadu laikā (58 uz 100 000 iedzīvotāju) 4,3 reizes pārsniedza vidējo saslimstību citviet Latvijā (13,5 uz 100 000 iedzīvotājiem). Teritoriju saraksts katru gadu tiek veidots no jauna, tādēļ ir novadi, kas sarakstā...

Eiropas Savienības mājas Zināšanu, sarunu un mākslas istabu vadītāja Anita Jansone aicina ikvienu interesentu 19.februārī no plkst.16:00 līdz 18:00 piedalīties praktiskajā nodarbībā "Kā rakstīt Eiropas projektu?" un noskaidrot, kas ir projekts, kā sagatavot pieteikumu, lai iegūtu Eiropas Savienības finansējumu savu plānu īstenošanai. Pasākums notiks Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā, 1.stāvā. Šogad Latvijā aktīvi tiks uzsākta 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros finansēto programmu ieviešana. Lai veicinātu potenciālo projektu pieteicēju aktivitāti un sekmētu kvalitatīvu projektu iesniegumu sagatavošanu, lektors Jānis Aprāns nodarbībā sniegs praktiskus pieteikumu plānošanas un rakstīšanas ieteikumus. Jānis Aprāns stāstīs, kas ir projekts, kā noteikt, vai tiešām projekts ir piemērotākais pastāvošās problēmas risinājums un kāda ir projekta pieteikuma pamatstruktūra. J.Aprāns dalīsies pieredzē un sniegs ieteikumus, kā sagatavot pieteikumu un veiksmīgi īstenot ES finansēto programmu projektus. Jānis Aprāns ir pētnieks Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskajā centrā. ES finansēto projektu ieviešanā strādājis kopš 2002.gada gan kā administrators valsts pārvaldes...

Saeima ceturtdien, 12.februārī, konceptuāli atbalstīja vairāku likumu grozījumus, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgšanu no maksātnespējas regulējuma.Deputāti šiem grozījumiem piešķīra steidzamību, un plānots, ka otrajā galīgajā lasījumā Saeima tos skatīs 19.februārī. Grozījumi paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Paredzēts ieviest nosacījumu, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti – viens ar „nolikto atslēgu” principu, bet otrs ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības. Savukārt Maksātnespējas likuma grozījumi paredz ne tikai no regulējuma izslēgt „nolikto atslēgu” principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150...

Saeima ceturtdien, 12.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, tādējādi ieviešot jaunajai Maksātnespējas likuma redakcijai atbilstošas procesuālās normas. Kā iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, ir izveidojusies situācija, ka 11.Saeimā ir pieņemts jauns maksātnespējas regulējums, taču tiesām nav instrumentu tajā iekļauto normu piemērošanai. Tādēļ līdz attiecīgo Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai tika atlikta arī jaunā maksātnespējas regulējuma spēkā stāšanā. Izmaiņas abos likumos būs spēkā no šī gada 1.marta. Likuma grozījumi paredz iespēju apelācijas kārtībā pārsūdzēt spriedumus, ar kuriem noraidīts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums vai juridiskās personas vai fizikās personas maksātnespējas procesa pieteikums. Iepriekš šāda pārsūdzības iespēja nebija paredzēta. Saskaņā ar jauno regulējumu līdz ar "ģimenes maksātnespējas" jēdziena ieviešanu parādnieks varēs iesniegt vienu maksātnespējas procesa pieteikumu kopā ar savu laulāto vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, maksājot vienu nodevu un vienu depozīta maksājumu. Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likums ievieš fiziskās personas maksātnespējas...

Saeima ceturtdien, 12.februārī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārzemēs, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam.Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā šī likuma izpratnē ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām. Par šādām darbībām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāds pats sods paredzēts arī par bruņota konflikta finansēšanu. Kā iepriekš izskanēja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas sēdē, šo likuma pantu varēs piemērot arī gadījumos, kad persona fiziski neatrodas konflikta valstī, bet, piemēram, Latvijā, un vienlaikus attālināti veic darbības, ko var traktēt kā aktīvu piedalīšanos bruņotā konfliktā. Līdz šim nebija tiesiska pamata ierobežot pārvietošanās brīvību un saukt pie atbildības personas, kuras aktīvi piedalās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos,...

Vakar, 12.februārī, Cēsīs noritēja starptautiska konference "Uzņēmējdarbība reģionos Eiropas Savienības konkurētspējas stiprināšanai", kurā pieņemtas darba devēju rekomendācijas, kas Eiropas Savienības un ikvienas tās dalībvalsts lēmumu pieņēmējiem pieprasa iespējami drīzāku mērķtiecīgu reģionu un dalībvalstu konverģences pasākumu ieviešana, izmantojot visus pieejamos finanšu, nefinanšu, savstarpējās sadarbības veicināšanas, sociālā dialoga un citus mehānismus. Konferences ietvaros prezentētās rekomendācijas ietver sistemātisku pašvaldību un uzņēmējdarbības vides sadarbības veicināšanu, visu pieejamo finanšu un nefinanšu instrumentu pielietošanu uzņēmējdarbības stimulēšanai ikvienā Eiropas Savienības un katras tās dalībvalsts reģionā, teritoriju specializācijas un savstarpējās sadarbības dimensiju, sociālā dialoga stiprināšanu reģionālā un vietējā līmenī, kā arī specializācijai atbilstoša kvalificēta darbaspēka pieejamības nodrošināšanu. Ar pilnu rekomendāciju tekstu var iepazīties šeit. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Latvija, tāpat kā virkne citu valstu jau vairāk nekā desmit gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tomēr, neskatoties uz īstenoto konverģences politiku, realitāte liecina, ka reģionu un dalībvalstu attīstības līmeņa izlīdzināšanās nav notikusi tādā mērā, kā tas būtu nepieciešams, lai...

Vakar, 12.februārī, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar „Nākotnes fonda” pārstāvjiem Ilmāru Mežu, Vili Vītolu un Mārtiņu Barkovski, lai pārrunātu turpmāko rīcību un sadarbību, īstenojot Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanas plānu. „Šis ir Latvijas nākotnes jautājums. Šis ir būt vai nebūt - jautājums mūsu tautai. Tādēļ esmu gatavs sadarboties ar fondu un konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai virzīt sarunās ar valdības vadītāju un ministriem,” sarunā sacīja Valsts prezidents. Sarunas gaitā V.Vītols uzsvēra, ka demogrāfijas problēma ir visnopietnākā, kas šobrīd Latvijai jārisina, turklāt valsts politiskās vadības aprindās tā joprojām nav pienācīgi novērtēta. Savukārt Ilmārs Mežs atzina, ka šo jautājumu joprojām vēl ir iespējams labot. Kā pozitīvu piemēru demogrāfs minēja Igaunijas rīcību un politiskos lēmumus ģimeņu atbalstam pirms desmit un vairāk gadiem, kas šobrīd dod reālus pozitīvus rezultātus. Kā būtiskāko šķērsli izvēlei par labu divu un vairāku bērnu skaitam ģimenē I.Mežs nosauca nodokļu politiku, kas Latvijā neatbalsta, bet gan gluži otrādi – negatīvi ietekmē tās ģimenes,...

Saeima ceturtdien, 12.februārī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Meža likumā, kas paredz lauksaimniecības zemes īpašniekiem atvieglot kārtību koku ciršanai. Lai īpašnieki savu zemi varētu atgriezt lauksaimnieciskajai ražošanai, izaugušos kokus uz šīs zemes varēs cirst saskaņā ar noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža. Šī gada janvārī stājās spēkā kārtība, ka Meža likuma objekts ir zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs un ja tās platība ir vismaz 0,5 hektāru liela, tās faktiskais stāvoklis atbilst meža definīcijai un koku augšanas potenciāls ir realizējies, koku vidējam augstumam sasniedzot piecus metrus. Tas nozīmē, ka Valsts meža dienests var kontrolēt meža apsaimniekošanu un koksnes ieguvi arī šajās platībās. Likumprojekta autori norāda, ka dažādu apstākļu ietekmē Latvijā vairāku desmitu gadu laikā ievērojamā platībā ir dabiski vai mākslīgi izveidojušās mežaudzes, kuru eksistence neparādās valsts informācijas sistēmās, un līdz ar to nav iespējama to likumīga apsaimniekošana un tās uzraudzība atbilstoši to reālajam virsmas...

Zemkopības ministrija sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2015. gadā", ko ceturtdien, 12.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē un kas nosaka valsts atbalsta apmēru un tā piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai. Lai veicinātu nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju, 2015. gadā kopējais atbalsta apmērs meža nozares attīstībai būs 237 927 eiro. Valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz atbalstīt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu, tostarp skolu jaunatnes izglītošanas pasākuma "Konkurss "Mūsu mazais pārgājiens"" un "Meža dienas 2015" nodrošināšanu. Plānots arī turpmāk nodrošināt izstādi "Iepazīsties - Koks!", kuras mērķis ir pārskatāmi attēlot Latvijas meža nozari, izceļot katra posma - meža audzēšanas, aizsardzības, izstrādes, koksnes pārstrādes - sasniegumus. Tāpat atbalsts paredzēts meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanai un cietiem meža nozares attīstības projektiem. Noteikumus projekts paredz arī atbalstīt zinātniskās izpētes projektus, tostarp nacionālo meža monitoringa veikšanu un bioloģiskās daudzveidības monitoringa metodikas zinātniskā pamatojuma izstrādi. Minētie...

Zemkopības ministrija sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"", ko ceturtdien, 12.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmēIzmaiņas noteikumos paredz vairākus būtiskus jauninājumus zvejniekiem. Plānots, ka reņģu zvejas periodā zvejā ar stāvvadiem zvejniekiem par savu nozveju jāziņo Valsts vides dienestam (VVD) ik pēc 5 dienām ar elektroniskās saziņas līdzekļiem. Lai mazinātu zvejniekiem administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz iespēju piekrastes zvejas žurnālus iesniegt VVD līdz nākamā mēneša pēdējai darbdienai. Tāpat noteikumos sagatavotas izmaiņas attiecībā uz zvejas rīkos noķertiem vai bojāgājušiem roņiem, paredzot, ka turpmāk zvejniekiem būs pienākums zvejas rīkos noķertos un bojā gājušos roņus izvest krastā, kā arī par to informēt Dabas aizsardzības pārvaldi. Lai veicinātu invazīvās sugas - jūrasgrunduļa - zveju ar grunts tīkliem, noteikumos ir paredzēta iespēja zvejā izmantot grunts tīklus ar acs izmēru 60-70 mm un tīkla augstumu ne vairāk kā 1,5 m. Savukārt, lai mazinātu zvejnieku un valsts...

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja vakar, 12. februārī, noteica, ka 2016. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 13 miljoni eiro, ja 50 % jeb 6,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas noteikts normatīvajos aktos. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009. gadā, bet pēc tam valsts vairākus gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu šī pabalsta izmaksai. Līdz ar to dzīvokļu rindā esošie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu. "Cerības, ka valsts piedalīsies šī pabalsta izmaksāšanā, ir ļoti mazas. No pašvaldības puses ir sperts solis, iezīmējot pabalstiem nepieciešamo finansējumu. Varam tikai aicināt valdību beidzot sākt pildīt to, ko pati ir solījusi," saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. Rīgā uz šā gada 1.janvārī bija reģistrētas 569 personas (ģimenes) no denacionalizētām mājām, kas vēlas saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus. Uz šo pabalstu var pretendēt tās personas (ģimenes), kuras dzīvo denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem...

Tieslietu padome 9.februāra sēdē skatītaja dažādus aktuālus tiesu darbības jautājumus, tostarp par tiesnešu skaitu palielināšanu Administratīvajā apgabaltiesā. Lai izlīdzinātu Administratīvās apgabaltiesas un Administratīvās rajona tiesas lietu slodzi, Tieslietu padome piekrita Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā izveidojušos vakanto tiesnešu amata vietu ar 1.martu pārcelt uz Administratīvo apgabaltiesu. Līdz ar to Tieslietu padome izteiks Saeimai priekšlikumu par tiesnešu kopskaita noteikšanu rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās, paredzot, ka ar 1.martu rajona (pilsētas) tiesās ir 403 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā rajona tiesā 43 tiesneši, bet apgabaltiesās - 137 tiesneši, tai skaitā Administratīvajā apgabaltiesā 22 tiesneši. Pēc viedokļu uzklausīšanas un diskusijām Tieslietu padome nobalsoja par tālāku likumu grozījumu izstrādi, lai izveidotu vienotu apelācijas instanci tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārkomisiju un par disciplinārlietu izskatīšanu atbildīgo amatpersonu un institūciju lēmumu pārsūdzībai. Tiek paredzēts, ka Augstākās tiesas Disciplinārtiesā kā vienotajā apelācijas instancē turpmāk varētu tikt pārsūdzēti ne tikai Tiesnešu disciplinārkolēģijas, bet arī citu tiesu sistēmai piederīgo personu - advokātu,...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina, ka saskaņā ar likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto valsts amatpersonām kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2014.gadu jāiesniedz VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) no 2015.gada 15.februāra līdz 1.aprīlim ieskaitot. Valsts amatpersonām šogad deklarācijā ir jānorāda papildu informācija, taču vienlaikus deklarācijā automātiski var iegūt datus, kas par attiecīgo valsts amatpersonu pieejami dažādās valsts informācijas sistēmās. VID vērš uzmanību, ka no šī gada 1.janvāra valsts amatpersonām deklarācijā ir jānorāda arī šāda informācija: ja tā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir patiesā labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas vai tās daļas, par to, vai ir veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas iemaksas. Deklarācijā ir izveidota arī nepublicējamā daļa citai informācijai, kuru deklarācijas iesniedzējs vēlas norādīt. Šogad ir arī vienkāršota valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšana - pēc attiecīgās sadaļas atvēršanas tajā iespējams iegūt informāciju, kas...

Saeima ceturtdien, 12.februārī, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz ieviest jaunajai Maksātnespējas likuma redakcijai atbilstošas procesuālās normas. Parlamenta deputāti otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus skatīs arī grozījumus Krimināllikumā, kas paredz ieviest kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārzemēs, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam. Lai ierobežotu mazumtirgotāju iepirkuma varu pār preču piegādātājiem, deputāti otrajā lasījumā skatīs Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu. Tāpat darba kārtībā otrajā lasījumā iekļauti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest detalizētus noteikumus pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem. Saeima arī konceptuāli skatīs likuma grozījumus, kas precizēs regulējumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Parlaments lems par vairāku deputātu un valdības sagatavoto likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. To vidū ir likumprojektu pakete, kas paredz tā sauktā nolikto atslēgu principa ieviešanu patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgšanu no maksātnespējas regulējuma. Šodienas darba kārtībā pie komisijām nododamajiem likumprojektiem ir izmaiņas likumā, kas paredz noteikt, ka...